Anotācija

Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes sēdē varētu atbalstīt Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (turpmāk - ESM Līguma) veicamo grozījumu apstiprināšanu saistībā ar Latvijas Republikas ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas beigšanu un Bulgārijas Republikas pievienošanos ESM un tā pieteikuma apstiprināšanu, kā arī Eirogrupas prezidenta iecelšanu par ESM Valdes priekšsēdētāju.

Vispārējā kārtība

ESM Valdes sēdē, kas paredzēta 2025. gada 11. decembrī, plānots izskatīt trīs jautājumus, kuros Latvijas pārstāvim vai tā vietniekam ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai piedalītos balsojumā, atbalstot:

1. ESM Līguma veicamo grozījumu apstiprināšanu saistībā ar Latvijas Republikas ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas beigšanu;
2. Bulgārijas Republikas pieteikuma par pievienošanos ESM apstiprināšanu;
3. ESM Līguma pielāgojumus, kas izriet no Bulgārijas Republikas pievienošanās ESM;
4. Eirogrupas prezidenta iecelšanu par ESM Valdes priekšsēdētāju.

(1) Latvija pievienojās ESM 2014. gada 13. martā pēc euro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī. Latvija bija pirmā dalībvalsts, kas pievienojās ESM pēc tā izveides 2012. gadā. Saskaņā ar ESM Līguma 42. pantu Latvija ir guvusi labumu no pagaidu korekcijas (t. i., samazinātas iemaksas ESM kapitālā), kas beidzas 12 gadus pēc euro ieviešanas, proti, 2026. gada 1. janvārī.
Kā noteikts ESM Līgumā, kad beidzas dalībvalsts ESM iemaksu atslēgas 12 gadu pagaidu korekcijas periods, konkrētā ESM iemaksu atslēga tiek koriģēta un ESM dalībvalstis savstarpēji nodod reģistrēto kapitālu nepieciešamajā apmērā, lai nodrošinātu reģistrētā kapitāla sadalījuma atbilstību koriģētajai atslēgai. Rezultātā ESM Valde pieņem lēmumu par ESM Līguma pielikumu grozījumiem (ESM Līguma 11. panta 3. punkta b apakšpunkts, kā arī 11. panta 5. un 6. punkts).
Pēc pagaidu korekcijas perioda beigām un saskaņā ar detalizētajiem tehniskajiem noteikumiem par pievienošanos ESM (Likuma "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu" 2. pants, Sīki izstrādātie tehniskie noteikumi saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos, 7. punkts), Latvija parakstīsies uz papildus 9029 kapitāla daļām (no kurām 1032 apmaksātās daļas (paid-in capital) un 7997 pieprasāmās daļas (callable capital)) 902,9 milj. euro apmērā, kas tiks pievienotas esošajam ESM reģistrētajam kapitālam. Latvijas papildus iemaksātā kapitāla apmērs atbilst 103,2 milj. euro un tas jāveic vienā maksājuma reizē 2026. gada janvārī (ieplānots Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 41.03.00 “Iemaksas starptautiskajās organizācijās”).
Dalībvalstīm, kas pievienojušās ESM pēc tā izveides 2012. gadā (Latvijai, Lietuvai un Horvātijai), pagaidu korekcijas beigšanās nozīmē jaunu apmaksātu (paid-in) un pieprasāmu (callable) kapitāla daļu emisiju, tāpēc ir nepieciešams atjaunināt ne tikai ESM Līguma I un II pielikumu, bet arī ESM Līguma 8. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz ESM apstiprināto kapitālu (authorised capital stock), kapitāla daļu kopējo skaitu (total number of ESM shares) un apmaksāto daļu kopējo nominālvērtību (aggregate nominal value of paid-in shares).
Attiecībā uz iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas perioda beigām Latvijai tika nolemts neizpildīt ESM Valdes sēdes 2022. gada decembra lēmumu - atjaunot ESM kapitāla iemaksu atslēgas balstoties uz jaunāko pieejamo Eiropas Centrālās bankas atslēgu. ESM Valde var apspriest ESM kapitāla iemaksu atslēgas atjaunināšanu nākamajā ESM Līgumā noteiktajā reizē, kas paredzēta līdz ar Lietuvas pagaidu korekcijas perioda beigām 2027. gada 1. janvārī. ESM Līguma pielāgojumi, kas izriet no Latvijas pagaidu korekcijas perioda beigām, nemaina esošo ESM dalībvalstu kapitāla iemaksas. Grozījumi ESM Līguma 8. panta 1. un 2. punktā un ESM Līguma I un II pielikumā stāsies spēkā dienā, kad Latvija pārskaitīs papildu apmaksājamo kapitālu, vai 2026. gada 1. janvārī, atkarībā no tā, kurš no datumiem būs vēlāks.
Latvijas jaunā ESM iemaksu atslēga pēc pagaidu korekcijas perioda beigām būs 0,4001% (šobrīd – 0,2732%), iemaksātais kapitāls (paid-in capital) atbildīs 324,4 milj. euro (šobrīd – 221,2 milj. euro), savukārt parakstītais kapitāls (subscribed capital) būs 2 838,2 milj. euro (šobrīd – 1 935,3 milj. euro).

(2) Saskaņā ar likuma “Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” 1. pantu ir pieņemts un apstiprināts 2012. gada 2. februārī parakstītais ESM Līgums. ESM Līguma 2. pants nosaka, ka “dalība ESM ir atvērta visām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot no Eiropas Savienības Padomes lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, atceļot to izņēmuma statusu attiecībā uz euro ieviešanu”.
Eiropas Savienības Padomē 2025. gada 8. jūlijā tika pabeigts process, kas ļauj Bulgārijas Republikai no 2026. gada 1. janvāra kļūt par divdesmit pirmo euro zonas dalībvalsti un dod tai iespēju izmantot Eiropas Savienības kopējo valūtu euro. Savukārt ESM Līguma 44. pants nosaka, ka ESM Līgumam var pievienoties citas ES dalībvalstis saskaņā ar 2. panta noteikumiem, iesniedzot pieteikumu par savu dalību, kāds ESM ir jāiesniedz ikvienai dalībvalstij pēc tam, kad Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu atcelt šīs valsts atkāpi no euro ieviešanas saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbības 140. panta 2. punktu. Lai nodrošinātu ESM Līguma 2. panta prasību izpildi, saskaņā ar ESM Līguma 44. pantu 2025. gada 5. septembrī Bulgārijas Republika nosūtīja pieteikumu dalībai ESM.
Kārtība paredz, ka ESM Valde apstiprina jaunās ESM dalībvalsts pieteikumu un ar to saistītos sīki izstrādātos tehniskos noteikumus, kā arī ESM Līgumā veicamos pielāgojumus, kas izriet no euro zonas dalībvalsts iestāšanās ESM. Lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes sēdē varētu balsot par Bulgārijas Republikas pieteikuma apstiprināšanu, saskaņā ar likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 5. panta otro daļu ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana.

(3) Trešais lēmums attiecas uz ESM Līguma pielāgojumu apstiprināšanu, kas izriet no Bulgārijas Republikas pievienošanās ESM. Šie pielāgojumi attiecas uz izmaiņām parakstītajā pamatkapitālā (ņemot vērā Bulgārijas Republikas 12 gadus garu pagaidu korekciju), kapitāla daļu skaitā un apmaksātajā kapitāla apmērā.
Attiecībā uz Bulgārijas iemaksu aprēķināšanu ESM kapitālā par pamatu tiek izmantota 2009. gada Eiropas Centrālās bankas kapitāla atslēga (tā pati, kas tika piemērota ESM dalībvalstīm 2012. gadā, kā arī Latvijas (2014. gadā) un Lietuvas (2015. gadā) pievienošanās ESM laikā). ESM Valde var apspriest ESM kapitāla iemaksu atslēgas atjaunināšanu nākamajā ESM Līgumā noteiktajā reizē, kas paredzēta līdz ar Lietuvas pagaidu korekcijas perioda beigām 2027. gada 1. janvārī.
Pielāgojumi ESM Līgumā attiecas uz tā I un II pielikumu un 8. panta 1. un 2. punktu. Papildus minētajam, ESM Līgumā dalībvalstu starpā un titullapā tiks norādīta Bulgārijas Republika un ESM Līguma jaunā versija būs pieejama arī bulgāru valodā.
Latvijas jaunā ESM atslēga līdz ar Bulgārijas iestāšanos ESM saruks no 0,4001% uz 0,3971%, iemaksātais un parakstītais kapitāls saglabāsies tādā apmērā kā noteikts anotācijas (1) sadaļā.

Saistībā ar Bulgārijas Republikas pievienošanos ESM un Latvijas Republikas ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas perioda beigām ESM Līgumā tiek veikti zemāk minētie pielāgojumi:

- Titullapā aiz vārdiem “BEĻĢIJAS KARALISTI” iekļauj vārdus “BULGĀRIJAS REPUBLIKU”;

- Dalībvalstu starpā aiz vārdiem “Beļģijas Karaliste” iekļauj vārdus “Bulgārijas Republika”;

- ESM Līguma 8. panta 1. punktā skaitli “709 396,6” aizstāj ar skaitli “714 674,7”; vārdus “septiņi miljoni deviņdesmit trīs tūkstoši deviņi simti sešdesmit sešās” aizstāj ar vārdiem “septiņi miljoni simt četrdesmit seši tūkstoši septiņi simti četrdesmit septiņās”;

- ESM Līguma 8. panta 2. punktā skaitli “81 073,9” aizstāj ar skaitli “81 677,1”;

- aiz ESM Līguma nobeiguma klauzulas pievieno teikumu: “Pēc Bulgārijas Republikas pievienošanās teksts bulgāru valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.”

- I Pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

ESM dalībvalsts	ESM iemaksa (%)
Beļģijas Karaliste	3,3954
Bulgārijas Republika	0,7385
Vācijas Federatīvā Republika	26,5090
Igaunijas Republika	0,2506
Īrija	1,5548
Grieķijas Republika	2,7505
Spānijas Karaliste	11,6242
Francijas Republika	19,9072
Horvātijas Republika	0,5170
Itālijas Republika	17,4931
Kipras Republika	0,1916
Latvijas Republika	0,3971
Lietuvas Republika	0,4007
Luksemburgas Lielhercogiste	0,2445
Malta	0,0885
Nīderlandes Karaliste	5,5828
Austrijas Republika	2,7180
Portugāles Republika	2,4503
Slovēnijas Republika	0,4603
Slovākijas Republika	0,9706
Somijas Republika	1,7552
Kopā	100,0

- II Pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

ESM dalībvalsts	Kapitāla daļu skaits	Parakstītais kapitāls (EUR)
Beļģijas Karaliste	242 662	24 266 200 000
Bulgārijas Republika	52 781	5 278 100 000
Vācijas Federatīvā Republika	1 894 528	189 452 800 000
Igaunijas Republika	17 907	1 790 700 000
Īrija	111 117	11 111 700 000
Grieķijas Republika	196 573	19 657 300 000
Spānijas Karaliste	830 750	83 075 000 000
Francijas Republika	1 422 720	142 272 000 000
Horvātijas Republika	36 950	3 695 000 000
Itālijas Republika	1 250 187	125 018 700 000
Kipras Republika	13 696	1 369 600 000
Latvijas Republika	28 382	2 838 200 000
Lietuvas Republika	28 634	2 863 400 000
Luksemburgas Lielhercogiste	17 477	1 747 700 000
Malta	6 323	632 300 000
Nīderlandes Karaliste	398 988	39 898 800 000
Austrijas Republika	194 252	19 425 200 000
Portugāles Republika	175 114	17 511 400 000
Slovēnijas Republika	32 894	3 289 400 000
Slovākijas Republika	69 369	6 936 900 000
Somijas Republika	125 443	12 544 300 000
Kopā	7 146 747	714 674 700 000

(4) Eirogrupas prezidents Paskals Donohū (Paschal Donohoe) š. g. 18. novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata, lai kļūtu par rīkotājdirektoru Pasaules Bankā. Ņemot vērā, ka Eirogrupas prezidents ir ESM Valdes priekšsēdētājs, ir nepieciešams ESM Valdes priekšsēdētāja amatā iecelt jaunu kandidātu. Paredzēts, ka š. g. 11. decembra Valdes sēdes ietvaros, balstoties uz ESM Līguma 5. panta 2. punktu, par ESM priekšsēdētāju tiks iecelts jaunais Eirogrupas prezidents. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 5. panta otro daļu ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks varētu balsot par attiecīgo jautājumu.

Nē

Nē

Nē

Rīkojuma projekts izstrādāts atbilstoši likumam "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu" un likumam "Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē", kas pieņemti balstoties uz starptautisko līgumu "par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku".