Anotācija (ex-ante)

Regulējuma rezultātā pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, proti, darba ņēmējiem, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuri ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19 un kuri saslimuši ar Covid-19 vai atrodas mājas karantīnā, varētu būt konstatējama atšķirīga attieksme, jo līdz 16.janvārim izsniegtās darbnespējas lapas tiek apmaksātas atbilstoši likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.pantā noteiktajam. Savukārt darbnespējas lapas, kuras  tiks izsniegtas laikposmā no 17.janvāra līdz 28.februārim, tiks apmaksātas atbilstoši minēta likuma pārejas noteikumu 55.un 56.punktam.
 
Šāds regulējums noteikts, jo objektīvu iemeslu dēļ (atbilstoši Ministru kabineta 03.04.2001. noteikumiem Nr 152. ārsts vai ārsta palīgs darbnespējas lapu sagatavo elektroniski veselības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Darbnespējas lapu hronoloģiskā secībā reģistrē veselības informācijas sistēmā un precīzi aizpilda visas darbnespējas lapas ievades formas sadaļā paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto darbnespējas gadījumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā) vienotajā veselības nozares elektronisko informācijas sistēmā nav iespējams anulēt iepriekš izsniegtās darbnespējas lapas, lai tās aizstātu ar no jauna izsniegtām vai izsniegt darbnespējas lapas ar atpakaļejošu datumu, kas ir ilgāks, kā to paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums.
 
Identisks darbnespējās lapu regulējums Covid-19 radīto seku laikā bija spēkā arī iepriekš (darbnespējas lapu apmaksas nosacījumi pirmo reizi tika mainīti 2020.gada 20 martā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemts Saeimā 2020.gada 20.martā).
 
Attiecīgo grozījumu izstrādes procesā un pēc tam arī izskatīšanas laikā Saeimā tika vērtēts arī atšķirīgas attieksmes jautājums un iespējamais privātpersonu interešu ierobežojuma aspekts, secinot, ka atšķirīgs regulējums ir saprātīgi un objektīvi pamatojums, jo:
1) sabiedrības ieguvums ir lielāks salīdzinājumā ar privātpersonu interešu ierobežojumu, jo normas mērķis ir sniegt atbalstu darba devējiem darbnespējas lapu apmaksas nodrošināšanā ārkārtējā situācijā (…), jo situācijas attīstībai būs nelabvēlīga ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu” (likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pieņemts Saeimā 2020.gada 20.martā, anotācija). Privātpersona interešu ierobežojums ir salīdzinoši neliels, jo darba devēja apmaksātās slimības naudas un valsts apmaksātā slimības pabalsta nosacījumi atšķiras salīdzinoši maz (darba devējs nemaksā slimības naudu par pirmo darbnespējas dienu, par 2. un 3.dienu maksā 75%, bet pēc tam 80% apmērā par 4.-10.darbnespējas dienu; slimības pabalstu maksā no pirmās darbnespējas dienas 80% apmērā, līdz ar to persona zaudē vienu apmaksātu dienu un 2 dienas saņem par 5% mazāk slimības naudā, kā tas būtu slimības pabalsta gadījumā);
2) alternatīvs risinājums, kā piemēram jau izsniegto darbnespējas lapu A anulēšana un jaunu darbnespējas lapu B izsniegšana, nebija iespējams, jo nepieciešams veikt apjomīgas izmaiņas vienotajā veselības nozares elektronisko informācijas sistēmā, kas prasītu ievērojamus laika un finanšu resursus;
3) tā kā Covid-19 izplatības laikā svarīga ir elastīga un ātra atbalsta sniegšana, tika secināts, ka tāds alternatīvs risinājums kā finansiāli kompensēt darba devējiem jau izsniegto darbnespēju lapu A izmaksas, nesasniegtu mērķi, jo tas būtu laikietilpīgs process, kas prasītu virkni grozījumu dažādos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā minēto, tika secināts, ka kopējais  sabiedrības ieguvums ir lielāks salīdzinājumā ar atsevišķi privātpersonu un darba devēju interešu ierobežojumu.
 

-

-

-