Anotācija

1) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Direktīvu (ES) 2023/2661, ar ko groza Direktīvu 2010/40/ES par pamatu intelektisko transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (turpmāk - Direktīva 2023/2661), Eiropas Komisija ir ieviesusi stingrākas prasības ES dalībvalstīm, nosakot termiņus un autoceļu tīkla ģeogrāfisko tvērumu transporta datu veidiem, kuri obligāti jānodrošina. Saskaņā ar Direktīvas 2010/40/ES 2. panta 1. punktu specifikāciju un standartu izstrādes un izmantošanas prioritārās jomas ir šādas:
I prioritārā joma: Informācijas un mobilitātes ITS pakalpojumi;
II prioritārā joma: Maršruta, transporta un satiksmes pārvaldības ITS pakalpojumi;
III prioritārā joma: Ceļu satiksmes drošuma un drošības ITS pakalpojumi;
IV prioritārā joma: ITS pakalpojumi sadarbīgai, satīklotai un automatizētai mobilitātei.”.
Prioritārajās jomās ir šādas prioritārās darbības specifikāciju un standartu izstrādei un izmantošanai, kā noteikts Direktīvas 2010/40/ES I pielikumā:
a) nodrošināt multimodālus maršruta informācijas pakalpojumus visā ES;
b) nodrošināt multimodālus reālā laika satiksmes pakalpojumus visā ES;
c) nodrošināt datus un procedūras, lai lietotājus, ja iespējams, bez maksas nodrošinātu ar ceļu drošību saistītu minimālo vispārējo satiksmes informāciju;
d) saskaņoti nodrošināt visā ES piemērojamu, sadarbspējīgu eCall sistēmu;
e) kravu un komerciālajiem transportlīdzekļiem nodrošināt informācijas pakalpojumus par drošām stāvvietām;
f) kravu un komerciālajiem transportlīdzekļiem nodrošināt rezervēšanas pakalpojumus drošām stāvvietām.

NPP vietnei attīstoties, navigācijas un intelektisko transporta sistēmu (turpmāk - ITS) izstrādātājiem būs iespēja veidot pilnīgākus un precīzākus produktus Latvijas un Eiropas līmenī. Rezultātā satiksmes dalībnieki varēs pieņemt labākus lēmumus par savu pārvietošanos, kravu pārvadājumiem un citiem ar mobilitāti saistītiem jautājumiem.
NPP ir izveidots atbilstoši ES ITS direktīvai, lai veidotu Eiropas kopējo transporta telpu un iedzīvinātu ES mobilitātes stratēģiju 2050. Latvijas NPP ir izveidots ar ES Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu, realizējot projektu Nr. 6.1.6.0/21/I/001 Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta (NPP) ieviešana Latvijā.
Ar NPP ieviešanu tiek izpildītas ITS Direktīvas 2010/40/ES, kā arī ES Regulas Nr. 886/2013, Nr.885/2013, Nr. 2022/670 un Nr. 2017/1926 prasības. Patlaban NPP tīmekļa vietnē www.transportdata.gov.lv pieejamas vairāk nekā 20 datu kategorijas par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kā arī karšu pārlūkā tiek atrādīti LVC rīcībā esošie aktuālie transporta, satiksmes un mobilitātes dati, tostarp satiksmes notikumi, ierobežojumi, apdraudējumi, braukšanas apstākļi, stāvlaukumi u.c. dati. ITS Direktīvas noteiktajos termiņos NPP jānodrošina ITS Direktīvā noteikto prioritāro datu kopu pieejamība, kuras ir dažādu datu turētāju īpašumā, piemēram, operatīvie dienesti, VSIA "Autotransporta direkcija", pašvaldības. Lai būtu iespējams ievērot ITS direktīvā noteikto nodrošinot datu kopu pieejamību ES noteiktajos standartos un formātos, ir izstrādāts noteikumu projekts par prasībām datu iesniegšanai NPP, nosakot kompetentās iestādes, NPP operatora, datu devēja, datu turētāja un datu ņēmēja pienākumus, kā arī NPP platformas darbības kārtību.

2) Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Vai valstī tiek plānveidīgi un koordinēti ieviestas intelektiskās transporta sistēmas?” konstatēto, nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu augstvērtīgo datu kopu integrēšanu Latvijas atvērto datu portālā.

Attiecībā uz Atvērto datu portālā publicētajiem datiem VSIA "Latvijas Valsts ceļi" uzsāks oficiālu komunikāciju ar Atvērto datu portāla pārzini Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju par NPP platformas un Atvērto datu portāla datu kataloga pārpublicēšanas iespējām vai cita veida informācijas apmaiņas iespējām.
Kā pagaidu risinājums kārtībai, kādā dati no NPP platformas tiek nodoti uz Atvērto datu portālu, tiek realizēts manuāls NPP platformas operatora organizēts process, kura ietvaros tiek veikta manuāla datu kopu pārpublicēšana (datu kopas publicējot atsevišķi ar saiti uz NPP platformu) Atvērto datu portālā. NPP platformā publicētie dati, kas ir valsts pārvaldes iestāžu dati un kas atbilst vispārpieejamās informācijas definīcijai, tiek publicēti Atvērto datu portālā. 
Vienlaicīgi jāņem vērā, ka manuāli datu pārpublicēšanas procesi ir ar augstu kļūdu iespējamības risku, un tie būtu aizstājami ar automatizētiem risinājumiem, piemēram, datu platformās iestrādājot rasmošanas risinājumus atbilstoši ES datu rasmošanas vadlīnijām

3) Ņemot vērā, ka visām institūcijām saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu, kuru pārziņā ir informācijas resursi, ir pienākums tos reģistrēt Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) atbilstoši MK noteikumos Nr. 89 "Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi" noteiktajai kārtībai, lai neradītu papildus administratīvo slogu vienu un to pašu informāciju reģistrēt VIRSIS un Transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punktā (NPP platforma) ir nepieciešams izvērtēt iespēju izstrādāt savstarpējās integrācijas risinājumu, ka pamatinformācija (tajā skaitā metadati) tiek reģistrēta VIRSIS, ciktāl tas neveido neatbilstības ar NPP platformām piemērojamajiem vienotajiem ES rekomendējamajiem harmonizācijas nosacījumiem, ITS Direktīvā un Deleģētajās regulās noteiktajiem datu kopu publicēšanai piemērojamiem standartiem, formātiem, specifikācijām (aktuālā informācija par standartiem, specifikācijām tiek publicēta NAPCORE (National Access Point Coordination Organisation for Europe - organizācija, kas izveidota, lai atbilstoši ITS Direktīvas nosacījumiem, koordinētu un harmonizētu ES NPP), tīmekļvietnē https://napcore.eu/standards/. Starp VIRSIS un NPP platformu nepieciešams paredzēt integrācijas risinājumu, kurš nodrošinās automātisku pamatdatu (tajā skaitā metadatu) padošanu no VIRSIS uz NPP platformu datu devējam uzsākot reģitrācijas procesu NPP platformā, ciktāl tam nav negatīva ietekme uz NPP platformas darbības nodrošināšanu un ITS Direktīvā, Deleģētajās regulās noteikto prasību izpildi. Minētā prasība būtu attiecināma uz šādiem NPP platformas datu devējiem: tiešās pārvaldes iestādi, valsts institūciju, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasināto publisko personu vai tās iestādi, tiesu iestādi, prokuratūru, kā arī privātpersonu, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.

Ņemot vērā, ka šobrīd minētās integrācijas nav, VARAM piedāvā to izstrādāt ERAF projekta ietvarā, kurā tiks attīstīta VIRSIS. Minēto projektu plānots īstenot līdz 2029.gadam.

4) Lai mazinātu administratīvo slogu datu devējiem (vienu un to pašu datu izvietošana dažādās platformās), ja NPP platformā publicējamie dati ir jau pieejami Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR), piemēram, pašvaldību ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS). Nepieciešams ieplānot attiecīgu integrācijas risinājumu starp NPP platformu un DAGR, lai NPP platforma tos saņem no DAGR, ciktāl tās ir sadarbspējīgas un neveidojas neatbilstības ar NPP platformām piemērojamajiem vienotajiem ES rekomendējamajiem harmonizācijas nosacījumiem, ITS Direktīvā un Deleģētajās regulās noteiktajiem datu kopu publicēšanai piemērojamiem standartiem, formātiem, specifikācijām (aktuālā informācija par standartiem, specifikācijām tiek publicēta NAPCORE (National Access Point Coordination Organisation for Europe - organizācija, kas izveidota, lai atbilstoši ITS Direktīvas nosacījumiem, koordinētu un harmonizētu ES NPP), tīmekļvietnē https://napcore.eu/standards/.

Gadījumā ja NPP platformā būs nepieciešams publicēt DAGR jau pieejamos datus, lai izslēgtu  informācijas dublēšanu, sadarbībā ar VARAM tiks izvērtēta iespēja šo datu integrēšanai no DAGR.

5) Ņemot vērā, ka datu turētāju u.c. noteikumu projektā minēto subjektu pienākumi tostarp izriet arī no Eiropas Savienības regulām, šajos noteikumos ietvertie attiecīgie pienākumi datu turētājam u.c. subjektiem ir papildus konkrētajās regulās noteiktajam.

Noteikumu projekta mērķis nav Eiropas Savienības regulu teksta inkorporēšana, bet tiek sniegts atbalsts subjektiem, nosakot viņu pienākumus valsts regulējumā, lai datu turētāji u.c. subjekti precīzi saprastu savus pienākumus.

6) Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. pantā nostiprinātos godprātības un pārredzamības principus.

Direktīvas 2010/40/ES 10. panta 1. punkts, kurā ir atsauce uz Regulas (ES) 2016/679 4. pantu ir pārņemts ar Ceļu satiksmes likuma 42.¹ panta otro un trešo daļu, kā arī Fizisko personu datu apstrādes likumu un šajā noteikumu projektā netiek dublēts.

7) Īstenojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 885/2013, (ES) Nr. 886/2013, (ES) 2015/962 un (ES) 2017/1926, kas papildina Direktīvu 2010/40/ES, ES dalībvalstis ir izveidojušas valsts piekļuves punktus. Valsts piekļuves punkti organizē piekļuvi ar transportu saistītiem datiem un to atkalizmantošanu, lai sekmētu sadarbspējīgu maršruta un satiksmes ITS pakalpojumu nodrošināšanu galalietotājiem ES mērogā. Šiem ar transportu saistītajiem datiem vajadzētu būt pieejamiem mašīnlasāmā formātā, ciktāl tas paredzēts Direktīvā 2010/40/ES. Saskaņā ar Eiropas Datu stratēģiju valsts piekļuves punkti, kā arī reģionālie un vietējie piekļuves punkti, kuri varētu pastāvēt dalībvalstīs, ir svarīga vienotas Eiropas mobilitātes datu telpas sastāvdaļa, un uz tiem būtu jāpaļaujas, jo īpaši attiecībā uz datu pieejamību. Dalībvalstīm, sadarbojoties datu piekļuves atvieglošanā, izmantojot valsts piekļuves punktus, būtu jācenšas uzlabot valsts piekļuves punktu efektivitāti, sadarbspēju un sadarbību visā Savienībā, kā arī atvieglot datu lietotāju piekļuvi tiem. Lai gan valsts piekļuves punkti darbojas visās dalībvalstīs, joprojām ir jāuzlabo tāda veida datu pieejamība, kas tiek uzskatīti par būtiskiem, lai atbalstītu tādu pamatpakalpojumu ieviešanu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju galalietotājiem.

Ņemot vērā minēto NPP platforma pilda valsts piekļuves punkta funkcijas un ir valsts informācijas sistēma, tādēļ tajā izvietotie dati ir pieejami bezmaksas visiem NPP platformas lietotājiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.34. apakšpunktu Satiksmes ministrija organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu intelektisko transporta sistēmu jomā un deleģē LVC izveidot un uzturēt transporta jomas informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu.

8) Datu turētāja pienākumos ietilpst datu nodrošināšana. 

Datu turētājs iesniedz datus pēc pieprasījuma saņemšanas ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā.

9) NPP platformas uzdevums ir nodrošināt šo noteikumu 1., 2., 3. un 4. pielikumā uzskaitīto informācijas pakalpojumu, datu veidu, to metadatu un atjauninājumu, ņemot vērā to tehniskos raksturlielumus, apmaiņu un pieejamību atkārtotai izmantošanai atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktiem vienotiem digitalizācijas un atkalizmantošanas principiem, lai atvieglotu piekļuvi, nodrošinātu vieglu apmaiņu un atkārtotu izmantošanu ar ITS saistītiem datiem Latvijā, vienlaicīgi atbalstot ITS koordinētu un saskaņotu ieviešanu, un izmantošanu Eiropas Savienībā.

Noteikumu projekts noteic, ka lemjot par informācijas pakalpojumu ieviešanu, kompetentā iestāde balstās uz vajadzību izvērtējumu, kas aptver visas attiecīgās ieinteresētās personas, un šajos procesos ievēro ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešanas principus, kas definēti šo noteikumu 6. pielikumā.

ITS lietotnēm un pakalpojumiem jābūt pieejamiem un viegli izmantojamiem visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un tiem, kam ir ierobežotas digitālās prasmes. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikumu tie nedrīkst radīt šķēršļus vai diskriminēt neaizsargātas lietotāju grupas, un attiecīgos gadījumos tiem jānodrošina piekļuve, pielāgojoties dažādām vajadzībām. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka šīs sistēmas var mijiedarboties ar lietotājiem ar invaliditāti un efektīvi sniegt tiem nepieciešamo informāciju.
Lai ITS lietotnes un pakalpojumi būtu pieejami cilvēkiem ar invaliditāti, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikumu izšķir šādas galvenās piekļūstamības prasības:
- Informācija un lietotāja interfeiss: Tam jābūt saprotamam un pieejamam dažādām maņām (redze, dzirde, pieskāriens). Piemēram, teksts jāvar palielināt, audio saturam jābūt subtitriem.
- Darbības kontrole: Ierīcēm jābūt izmantojamām ar dažādām palīgierīcēm (piemēram, ekrāna lasītājiem) un pielāgojamām dažādām vajadzībām.
- Produktu dizains: Fiziski komponenti (piemēram, pogas) jāizvieto tā, lai tās varētu viegli izmantot arī cilvēki ar kustību traucējumiem.
- Dokumentācija un instrukcijas: Visi norādījumi un informācija jāsniedz pieejamā formātā, piemēram, Braila rakstā vai vienkāršotā valodā.

ITS lietotņu un pakalpojumu saskanība tiek nodrošināta, ievērojot vairākus galvenos principus, kuri noteikti Direktīvā (ES) 2018/1972:
- Standartizācijas prasību ievērošana: ITS attīstība balstās uz kopīgiem standartiem, kas nodrošina saderību starp dažādu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju sistēmām. Harmonizētie standarti palīdz ITS lietotnēm darboties vienotā Eiropas tīklā, veicinot drošu un efektīvu transporta plūsmu. Standartizācija attiecas uz datu apmaiņu, sakaru protokoliem, programmatūras integrāciju un lietotāju interfeisiem.
- Tehnoloģiju neitralitātes princips: ITS sistēmām jāspēj darboties neatkarīgi no konkrētām tehnoloģijām vai ražotājiem. Regulējums neveicina vienas tehnoloģijas izvēli pār citām, tādējādi ļaujot attīstīties dažādiem risinājumiem atbilstoši tirgus vajadzībām. Tas nodrošina inovāciju iespējas un pielāgošanos jaunām tehnoloģijām, piemēram, 5G, V2X (vehicle-to-everything) komunikācijai un mākslīgā intelekta integrācijai transportā.
- Sakaru un tīkla infrastruktūras saskaņošana: ITS pakalpojumi balstās uz elektronisko sakaru tīkliem, tāpēc tie ir jāintegrē ar platjoslas interneta infrastruktūru, tostarp 5G un optisko šķiedru tīkliem. Eiropas līmenī tiek veicināta droša un uzticama sakaru sistēma, kas ļauj transporta sistēmām apmainīties ar datiem reāllaikā.
- Drošības un datu aizsardzības prasību ievērošana: ITS sistēmas izmanto lielu datu apjomu, tāpēc ir svarīgi ievērot ES datu aizsardzības regulējumu un kiberdrošības standartus. Lai nodrošinātu uzticamu datu apmaiņu, tiek izmantoti šifrēšanas un autentifikācijas risinājumi.
- Sadarbība starp dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem: Valsts iestādes, transporta uzņēmumi un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji sadarbojas, lai nodrošinātu vienotu ITS attīstību visā Eiropā. Eiropas Savienība veicina koordinētu pieeju, lai nodrošinātu efektīvu ITS ieviešanu un starpvalstu integrāciju.

Tāpat vienotie ES digitalizācijas un atkalizmantošanas principi ir noteikti deleģētajās regulās:

Regula (ES) Nr. 2017/1926
4. un 5. pants - datu pieejamība, apmaiņa un atkalizmantošana;
8. pants - prasības attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas atkalizmanto maršruta un satiksmes datus, un maršruta informācijas pakalpojumu savienošanu.

Regula (ES) Nr. 2022/670
4., 5., 6. un 7. pants - datu pieejamība, apmaiņa un atkalizmantošana.

Regula (ES) Nr. 886/2013
7. pants - datu pieejamība, apmaiņa ar tiem un to atkārtota izmantošana.

Regula (ES) Nr. 885/2013
5. pants - datu koplietošana un apmaiņa.