22-TA-2537: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, konkrēti- elektroenerģijas galalietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji (turpmāk – juridiskas personas), un attiecīgi noteikt laikā terminētu valsts atbalsta pasākumu – elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu vispārējo pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi. Atbalsts neattiecas uz juridiskajām personām, kas ir valsts vai pašvaldību iestādes.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams mazināt ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās pērnā gadā rudenī. Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu ietekmēja virkne faktoru gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma pusē (nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums). Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums visā pasaulē. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021.gada sākuma, ko negatīvi ietekmē pēc Covid - 19 pandēmijas augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojumu sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi. Treškārt, Krievijas agresija Ukrainā š.g. februāra beigās pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgū.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
Dabasgāzes cena 2022.gada rudens/ziemas apkures sezonā var būt 100-110 euro/MWh robežās, elektroenerģijai – vairāk kā 300 euro/MWh, kādas novērotas arī šobrīd. Savukārt biomasas (šķeldas) vidējā gada iepirkuma cena var pieaugt no 10-14 euro/MWh līdz 25-30 euro/MWh. Ja pie resursu cenas 10-14 euro/MWh gala cena siltuma patērētājiem bija 50-60 euro/MWh, tad sadārdzinoties šķeldai gala cena siltuma patērētājiem var pieaugt līdz 75 euro/MWh jeb par 15 euro.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 15 procentus.
2022.gada 1.janvārī-30.aprīlī juridiskajām personām jau tika sniegts šāda veida atbalsts, kas noteikts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4. pantā, kad pie tā brīža cenām un noteikto atbalsta periodu juridisko personu elektroenerģijas rēķinu izmaksas tika samazināts par aptuveni 30%, šo daļu sedzot lietotāju vietā no valsts budžeta.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
Dabasgāzes cena 2022.gada rudens/ziemas apkures sezonā var būt 100-110 euro/MWh robežās, elektroenerģijai – vairāk kā 300 euro/MWh, kādas novērotas arī šobrīd. Savukārt biomasas (šķeldas) vidējā gada iepirkuma cena var pieaugt no 10-14 euro/MWh līdz 25-30 euro/MWh. Ja pie resursu cenas 10-14 euro/MWh gala cena siltuma patērētājiem bija 50-60 euro/MWh, tad sadārdzinoties šķeldai gala cena siltuma patērētājiem var pieaugt līdz 75 euro/MWh jeb par 15 euro.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 15 procentus.
2022.gada 1.janvārī-30.aprīlī juridiskajām personām jau tika sniegts šāda veida atbalsts, kas noteikts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4. pantā, kad pie tā brīža cenām un noteikto atbalsta periodu juridisko personu elektroenerģijas rēķinu izmaksas tika samazināts par aptuveni 30%, šo daļu sedzot lietotāju vietā no valsts budžeta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Energoresursu cenu un izmaksu pieaugums.
Energoresursu cenas 2022.gadā turpina strauju kāpumu jaunās ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena kāps 50%-60% robežās, dabasgāzei – 65%-90% robežās, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, tādējādi vēl vairāk veicinot inflāciju un citu patēriņa preču cenu pieaugumu, kā arī apdraudot rūpnieciskā un ražošanas sektora darbību un potenciālo tālāko ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi.
Energoresursu cenas 2022.gadā turpina strauju kāpumu jaunās ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena kāps 50%-60% robežās, dabasgāzei – 65%-90% robežās, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, tādējādi vēl vairāk veicinot inflāciju un citu patēriņa preču cenu pieaugumu, kā arī apdraudot rūpnieciskā un ražošanas sektora darbību un potenciālo tālāko ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi.
Risinājuma apraksts
Juridisko personu elektroenerģijas rēķinos maksa par sistēmas pakalpojumiem veido aptuveni 10% izmaksu (līdzās elektroenerģijas cenai, obligātā iepirkuma komponentei (turpmāk – OIK) un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN). Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa.
Ar mērķi mazināt elektroenerģijas gala cenu juridiskajām personām, izņemot valsts un pašvaldību iestādes, ir sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums pilnā apmērā jeb lietotājs par sistēmas pakalpojumiem maksā summu 0,00 euro, tai skaitā nemaksā PVN. Sistēmas pakalpojuma maksas segšana pilnā apmērā netiek segta valsts un pašvaldību iestādēm, jo to budžetu veido valsts un pašvaldību iestāžu budžets un Likumprojekta primārais fokuss ir uz atbalstu uzņēmējdarbībai. Pasākums tiks īstenots no valsts budžeta līdzekļiem sistēmas operatoriem (gan sadales, gan pārvades), kompensējot 100% no sistēmas pakalpojuma maksas, ieskaitot PVN. Kompensācijai paredzētie līdzekļi tiktu attiecināti attiecīgajam sistēmas operatoram, kompensējot elektroenerģijas sistēmas operatoriem negūtos ieņēmumus par sistēmas pakalpojumiem. Kompensācija tiktu piemērota gan elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma maksai visām juridiskajām personām, gan elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma maksai visām juridiskajām personām, bet ne valsts un pašvaldību iestādēm, sadales sistēmas operatoriem, ja tie ir arī galalietotāji, kā arī maksas daļai, kas attiecas uz jaudas maksu elektroenerģijas ražotājiem, un maksai par reaktīvās enerģijas nodošanu un saņemšana elektroenerģijas sistēmas operatora tīklā. Tāpat sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums netiek piemērots pārrēķiniem, kuri tiek veikti sistēmas lietotāju tiesību un pienākumu pārkāpumu gadījumos (atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 65.9. apakšpunktā, 67.punktā, 112. un 113. punktā minētajiem gadījumiem).
Valsts atbalsts tiek sniegts horizontāli visām juridiskām personām, kas nav valsts un pašvaldību iestādes, un attiecīgi netiek selektīvi sniegta priekšrocība noteiktiem saimnieciskā darbību veicējiem. Līdz ar to, šāds atbalsta nav uzskatāms par valsts komercdarbības atbalstu, jo nepastāv konkurences kropļošanas apstākļi (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 3.punkts). Valsts un pašvaldības iestādēm tarifu samazinājuma izņēmums ir piemērojams atbilstoši sarakstam, ko atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" veido un uztur Uzņēmumu reģistrs.
Likumprojektā paredzētie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4.pantā paredz izņēmumu, ka atsevišķiem elektroenerģijas galalietotājiem nesamazina maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem, tas ir, netiek samazināta jaudas maksa (elektroenerģijas ražotājiem), sistēmas pakalpojuma maksa (sistēmas operatoriem), kā arī sistēmas pakalpojuma maksas komponente, saistībā ar tīklā nodoto vai no tīkla patērēto reaktīvo enerģiju. Attiecīgi sistēmas operatoriem sistēmas pakalpojuma maksa netiek samazināta, jo to izmaksas, kas saistītas ar tiem nepieciešamo pieslēgumu jaudas nodrošināšanu (sistēmas pakalpojums) jau ir iekļautas galalietotājiem attiecināmajā sistēmas pakalpojuma maksā. Jaudas maksa, kas netiek samazināta, jo kā sistēmas pakalpojuma maksa daļa ir sistēmas pakalpojums pretējā virzienā - par tīkla nodrošinājumu uzņemt saražoto elektroenerģiju. Savukārt, ar šajā pantā noteikto sistēmas pakalpojuma maksu saprotams sistēmas pakalpojums par iespēju saņemt elektroenerģiju patēriņam, kas attiecas uz visiem galalietotājiem – juridiskām personām. Jaudas maksas samazināšana ražotājiem būtu selektīvs valsts komercdarbības atbalsta pasākums. Arī reaktīvās enerģijas nodošana un patērēšana no tīkla attiecas uz atsevišķiem galalietotājiem un ir atsevišķs sistēmas pakalpojuma process tīkla atbilstošu kvalitātes tehnisko un drošības rādītāju nodrošināšanai, ņemot vērā konkrētu galalietotāju darbības raksturu, kas kvalificētos kā selektīvs valsts komercdarbības atbalsts.
Sadales sistēmas operators var praksē saskarties ar situācijām, kurās juridiskām personām tiek piemēroti arī mājsaimniecību tarifi, piemēram, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir juridiski persona, tomēr elektroenerģijas lietotāji ir mājsaimniecības, tādējādi šādiem subjektiem, kas ir juridiskās personas, tiek piemēroti mājsaimniecības tarifi. Lai atbalsts sasniegtu juridiskos lietotājus atbilstoši likumprojekta mērķim, tad lai persona saņemtu atbalstu, būtu jāizpildās diviem kumulatīviem kritērijiem, tai ir jābūt juridiskajai personai un tai netiek piemērots mājsaimniecībām paredzēts sistēmas pakalpojumu tarifs. Vienlaikus tiek paredzēts, ka šis statuss ir pārbaudāms izrakstot rēķinus un attiecināms atbilstoši statusam katrā norēķinu periodā. Ja tiek mainīts objekta īpašnieka statuss, tad atbalsts netiek piemērots ar atpakaļejošu spēku, respektīvi par to norēķinu periodu, uz kuru persona nav bijusi juridiskā persona vai kurām tika piemērots mājsaimniecībām paredzēts sistēmas pakalpojumu tarifs. Gadījumā, ja objekta īpašnieka statuss tiek mainīts iesākoties norēķinu periodam, tad atbalsts tiek piemērots proporcionāli dienu skaitam, kad persona ieguvusi vai zaudējusi tiesības uz atbalstu.
Latvijas Republikā ir spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, par saistošiem un tieši piemērojamiem atzīti starptautiski normatīvie akti, kas nosaka ierobežojošus pasākumus (sankcijas) atsevišķajām personām. Ierobežojošo pasākumu pamatmērķis ir nepieļaut tiešu vai netiešu finanšu līdzekļu pieejamību identificētajiem un tiesību aktos noteiktajiem sankciju subjektiem. Lai izpildītu tiesību aktu prasības un aizsargātu Latvijas Republikas sabiedrības intereses, valsts atbalsts elektroenerģijas galalietotājiem, kas uzskatāmi par sankciju subjektiem, nevar tikt piešķirts, kas arī noteikts likumprojektā. Lai izpildītu pienākumu identificēt sankciju subjektus obligātas galalietotāju pārbaudes kā minimums ir jāveic pirms atbalsta perioda sākuma un atbalsta periodam noslēdzoties.
Likumprojektā paredzētā atbalsta īstenošanai un administrēšanai nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas noteikts, ka no valsts budžeta līdzekļiem par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem visiem sistēmas operatoriem (10 sadales sistēmas operatori un 1 pārvades sistēmas operators) norēķināsies Būvniecības valsts kontroles birojs, pēc tam, kad sistēmas operators tam līdz noteiktam datumam iesniedzis sistēmas maksas kompensācijas aprēķinu un rēķinu par iepriekšējā norēķinu periodā (mēnesī) juridiskajām personām piemērotos sistēmas pakalpojumu maksas samazinājumu.
Likuma "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (turpmāk - likums) 4.pants paredzēja sistēmas pakalpojumu kompensāciju visiem galalietotājiem no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim. Lai arī minētais atbalsta sniegšanas periods ir beidzies, iepriekšējais regulējums netiek aizstāts, jo pamatojoties uz likuma 4.panta ceturtās daļas noteikto kārtību Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", divpadsmit kalendāra mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies maksas samazinājuma piemērošanas periods, sistēmas operators, publiskais tirgotājs un Ekonomikas ministrija veic galīgo savstarpējo norēķinu, ja konstatēta nepieciešamība veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju. Līdz ar to jaunais regulējums par sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskajiem lietotājiem tiek noteiktas likumprojekta 4.panta 2.1 daļā un 3.1 daļā un attiecas uz kompensācijas periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Vienlaikus atbilstoši tiek pielāgota 4.panta otrā daļa, lai būtu skaidrs, ka tā ir attiecināma tikai uz iepriekšējo kompensāciju periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim.
Ar mērķi mazināt elektroenerģijas gala cenu juridiskajām personām, izņemot valsts un pašvaldību iestādes, ir sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums pilnā apmērā jeb lietotājs par sistēmas pakalpojumiem maksā summu 0,00 euro, tai skaitā nemaksā PVN. Sistēmas pakalpojuma maksas segšana pilnā apmērā netiek segta valsts un pašvaldību iestādēm, jo to budžetu veido valsts un pašvaldību iestāžu budžets un Likumprojekta primārais fokuss ir uz atbalstu uzņēmējdarbībai. Pasākums tiks īstenots no valsts budžeta līdzekļiem sistēmas operatoriem (gan sadales, gan pārvades), kompensējot 100% no sistēmas pakalpojuma maksas, ieskaitot PVN. Kompensācijai paredzētie līdzekļi tiktu attiecināti attiecīgajam sistēmas operatoram, kompensējot elektroenerģijas sistēmas operatoriem negūtos ieņēmumus par sistēmas pakalpojumiem. Kompensācija tiktu piemērota gan elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma maksai visām juridiskajām personām, gan elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma maksai visām juridiskajām personām, bet ne valsts un pašvaldību iestādēm, sadales sistēmas operatoriem, ja tie ir arī galalietotāji, kā arī maksas daļai, kas attiecas uz jaudas maksu elektroenerģijas ražotājiem, un maksai par reaktīvās enerģijas nodošanu un saņemšana elektroenerģijas sistēmas operatora tīklā. Tāpat sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums netiek piemērots pārrēķiniem, kuri tiek veikti sistēmas lietotāju tiesību un pienākumu pārkāpumu gadījumos (atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 65.9. apakšpunktā, 67.punktā, 112. un 113. punktā minētajiem gadījumiem).
Valsts atbalsts tiek sniegts horizontāli visām juridiskām personām, kas nav valsts un pašvaldību iestādes, un attiecīgi netiek selektīvi sniegta priekšrocība noteiktiem saimnieciskā darbību veicējiem. Līdz ar to, šāds atbalsta nav uzskatāms par valsts komercdarbības atbalstu, jo nepastāv konkurences kropļošanas apstākļi (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 3.punkts). Valsts un pašvaldības iestādēm tarifu samazinājuma izņēmums ir piemērojams atbilstoši sarakstam, ko atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" veido un uztur Uzņēmumu reģistrs.
Likumprojektā paredzētie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4.pantā paredz izņēmumu, ka atsevišķiem elektroenerģijas galalietotājiem nesamazina maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem, tas ir, netiek samazināta jaudas maksa (elektroenerģijas ražotājiem), sistēmas pakalpojuma maksa (sistēmas operatoriem), kā arī sistēmas pakalpojuma maksas komponente, saistībā ar tīklā nodoto vai no tīkla patērēto reaktīvo enerģiju. Attiecīgi sistēmas operatoriem sistēmas pakalpojuma maksa netiek samazināta, jo to izmaksas, kas saistītas ar tiem nepieciešamo pieslēgumu jaudas nodrošināšanu (sistēmas pakalpojums) jau ir iekļautas galalietotājiem attiecināmajā sistēmas pakalpojuma maksā. Jaudas maksa, kas netiek samazināta, jo kā sistēmas pakalpojuma maksa daļa ir sistēmas pakalpojums pretējā virzienā - par tīkla nodrošinājumu uzņemt saražoto elektroenerģiju. Savukārt, ar šajā pantā noteikto sistēmas pakalpojuma maksu saprotams sistēmas pakalpojums par iespēju saņemt elektroenerģiju patēriņam, kas attiecas uz visiem galalietotājiem – juridiskām personām. Jaudas maksas samazināšana ražotājiem būtu selektīvs valsts komercdarbības atbalsta pasākums. Arī reaktīvās enerģijas nodošana un patērēšana no tīkla attiecas uz atsevišķiem galalietotājiem un ir atsevišķs sistēmas pakalpojuma process tīkla atbilstošu kvalitātes tehnisko un drošības rādītāju nodrošināšanai, ņemot vērā konkrētu galalietotāju darbības raksturu, kas kvalificētos kā selektīvs valsts komercdarbības atbalsts.
Sadales sistēmas operators var praksē saskarties ar situācijām, kurās juridiskām personām tiek piemēroti arī mājsaimniecību tarifi, piemēram, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir juridiski persona, tomēr elektroenerģijas lietotāji ir mājsaimniecības, tādējādi šādiem subjektiem, kas ir juridiskās personas, tiek piemēroti mājsaimniecības tarifi. Lai atbalsts sasniegtu juridiskos lietotājus atbilstoši likumprojekta mērķim, tad lai persona saņemtu atbalstu, būtu jāizpildās diviem kumulatīviem kritērijiem, tai ir jābūt juridiskajai personai un tai netiek piemērots mājsaimniecībām paredzēts sistēmas pakalpojumu tarifs. Vienlaikus tiek paredzēts, ka šis statuss ir pārbaudāms izrakstot rēķinus un attiecināms atbilstoši statusam katrā norēķinu periodā. Ja tiek mainīts objekta īpašnieka statuss, tad atbalsts netiek piemērots ar atpakaļejošu spēku, respektīvi par to norēķinu periodu, uz kuru persona nav bijusi juridiskā persona vai kurām tika piemērots mājsaimniecībām paredzēts sistēmas pakalpojumu tarifs. Gadījumā, ja objekta īpašnieka statuss tiek mainīts iesākoties norēķinu periodam, tad atbalsts tiek piemērots proporcionāli dienu skaitam, kad persona ieguvusi vai zaudējusi tiesības uz atbalstu.
Latvijas Republikā ir spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, par saistošiem un tieši piemērojamiem atzīti starptautiski normatīvie akti, kas nosaka ierobežojošus pasākumus (sankcijas) atsevišķajām personām. Ierobežojošo pasākumu pamatmērķis ir nepieļaut tiešu vai netiešu finanšu līdzekļu pieejamību identificētajiem un tiesību aktos noteiktajiem sankciju subjektiem. Lai izpildītu tiesību aktu prasības un aizsargātu Latvijas Republikas sabiedrības intereses, valsts atbalsts elektroenerģijas galalietotājiem, kas uzskatāmi par sankciju subjektiem, nevar tikt piešķirts, kas arī noteikts likumprojektā. Lai izpildītu pienākumu identificēt sankciju subjektus obligātas galalietotāju pārbaudes kā minimums ir jāveic pirms atbalsta perioda sākuma un atbalsta periodam noslēdzoties.
Likumprojektā paredzētā atbalsta īstenošanai un administrēšanai nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas noteikts, ka no valsts budžeta līdzekļiem par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem visiem sistēmas operatoriem (10 sadales sistēmas operatori un 1 pārvades sistēmas operators) norēķināsies Būvniecības valsts kontroles birojs, pēc tam, kad sistēmas operators tam līdz noteiktam datumam iesniedzis sistēmas maksas kompensācijas aprēķinu un rēķinu par iepriekšējā norēķinu periodā (mēnesī) juridiskajām personām piemērotos sistēmas pakalpojumu maksas samazinājumu.
Likuma "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (turpmāk - likums) 4.pants paredzēja sistēmas pakalpojumu kompensāciju visiem galalietotājiem no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim. Lai arī minētais atbalsta sniegšanas periods ir beidzies, iepriekšējais regulējums netiek aizstāts, jo pamatojoties uz likuma 4.panta ceturtās daļas noteikto kārtību Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", divpadsmit kalendāra mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies maksas samazinājuma piemērošanas periods, sistēmas operators, publiskais tirgotājs un Ekonomikas ministrija veic galīgo savstarpējo norēķinu, ja konstatēta nepieciešamība veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju. Līdz ar to jaunais regulējums par sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskajiem lietotājiem tiek noteiktas likumprojekta 4.panta 2.1 daļā un 3.1 daļā un attiecas uz kompensācijas periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Vienlaikus atbilstoši tiek pielāgota 4.panta otrā daļa, lai būtu skaidrs, ka tā ir attiecināma tikai uz iepriekšējo kompensāciju periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Jā, tie arī tiks ieviesti – atcelta OIK maksa, atsevišķs papildu atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Visas juridiskas personas, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un elektroenerģijas sistēmas operatorus
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Izmaksu kompensācija atstās pozitīvu ietekmi uz visu nozaru komersantiem, daļēji kompensējot energoresursu izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Izmaksu kompensācija palīdzēs komersantiem, kuriem ir grūtības turpināt uzņēmējdarbību augsto energoresursu izmaksu dēļ.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Izmaksu kompensācija palīdzēs komersantiem, kuriem ir grūtības turpināt uzņēmējdarbību augsto energoresursu izmaksu dēļ.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
52 961 943
0
70 615 924
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
52 961 943
0
70 615 924
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-52 961 943
0
-70 615 924
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-52 961 943
0
-70 615 924
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
52 961 943
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-70 615 924
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
70 615 924
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins veikts, par pamatu ņemot sistēmas operatora, kam pieslēgti vairāk kā 100 000 lietotāju, sniegto informāciju par sistēmas pakalpojuma maksu juridiskajām personām.
Iepriekšējā gada griezumā par periodu oktobris - aprīlis sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar PVN sastādīja 142 211 867 euro. Tā kā ar Likumprojektu plānots izkļaut no atbalsta saņēmēju loka valsts un pašvaldību iestādes, laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nepieciešamas budžets, ņemot vidējo valsts un pašvaldību iestāžu elektroenerģijas patēriņu un attiecīgo sistēmas pakalpojuma maksu ir 123 577 867 euro. Vienam mēnesim, dalot matemātiski tie ir 123 577 867/7= 17 653 980.97 euro.
Tā kā aprēķins ir tuvināts, nepieciešamajā budžetā iekļautas arī Būvniecības valsts kontroles biroja atbalsta administrēšanai nepieciešamās izmaksas - 2022.gadā paredzēti 5 153 euro (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 4 mēnešiem), 2023.gadā 7 192 (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 5 mēnešiem), ieskaitot VSAOI.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 52 956 789.91 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 52 961 942.91 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 70 608 731.89 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 70 615 923.89 euro.
Iepriekšējā gada griezumā par periodu oktobris - aprīlis sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar PVN sastādīja 142 211 867 euro. Tā kā ar Likumprojektu plānots izkļaut no atbalsta saņēmēju loka valsts un pašvaldību iestādes, laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nepieciešamas budžets, ņemot vidējo valsts un pašvaldību iestāžu elektroenerģijas patēriņu un attiecīgo sistēmas pakalpojuma maksu ir 123 577 867 euro. Vienam mēnesim, dalot matemātiski tie ir 123 577 867/7= 17 653 980.97 euro.
Tā kā aprēķins ir tuvināts, nepieciešamajā budžetā iekļautas arī Būvniecības valsts kontroles biroja atbalsta administrēšanai nepieciešamās izmaksas - 2022.gadā paredzēti 5 153 euro (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 4 mēnešiem), 2023.gadā 7 192 (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 5 mēnešiem), ieskaitot VSAOI.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 52 956 789.91 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 52 961 942.91 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 70 608 731.89 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 70 615 923.89 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus likumprojekta ieviešanai 2022.gadam tiek paredzēts segti no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Jautājums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2023.gadam skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Līdz ar to MK protokollēmums paredz:
Ekonomikas ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022.gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” ne vairāk kā 52 961 943 euro apmērā Būvniecības valsts kontroles birojam maksas samazinājumam par sistēmas pakalpojumiem kompensējošo pasākumu īstenošanai saskaņā ar likumprojekta 1. pantā noteikto.
Ekonomikas ministrijai 2023. gadam nepieciešamo finansējumu ne vairāk kā 70 615 924 euro apmērā, lai nodrošinātu likumprojekta 1.pantā noteikto normu īstenošanu, paredzēt likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā.
Pastāv risks, ka atbalsta pasākums no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Jautājums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2023.gadam skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Līdz ar to MK protokollēmums paredz:
Ekonomikas ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022.gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” ne vairāk kā 52 961 943 euro apmērā Būvniecības valsts kontroles birojam maksas samazinājumam par sistēmas pakalpojumiem kompensējošo pasākumu īstenošanai saskaņā ar likumprojekta 1. pantā noteikto.
Ekonomikas ministrijai 2023. gadam nepieciešamo finansējumu ne vairāk kā 70 615 924 euro apmērā, lai nodrošinātu likumprojekta 1.pantā noteikto normu īstenošanu, paredzēt likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā.
Pastāv risks, ka atbalsta pasākums no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
MK informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām" apstiprināja šī gada 21.jūnijā. Tādējādi likumprojekta izstrādei atvēlētajā īsajā laika periodā sabiedrības līdzdalību nav iespējams īstenot, kā arī par likumprojektā ietvertie atbalsta pasākumi jau ir atbalstīti MK pieņemot informatīvo ziņojumu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Sadales sistēmas operatori, pārvades sistēmas operators
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Būvniecības valsts kontroles birojs administrēs kompensācijas izdevumu atmaksu sistēmas operatoriem
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi