25-TA-1254: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā tiek saskaņoti valsts nozīmes lidojumi Latvijas Republikas gaisa telpā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar likuma "Par aviāciju" (turpmāk - likums) 84. panta otro daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņoti valsts nozīmes lidojumi Latvijas Republikas gaisa telpā.
Līdz 2025. gada 1. decembrim attiecīgajā jomā tika piemēroti Ministru kabineta 2015. gada 27.janvāra noteikumi Nr. 47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 47), kas izdoti saskaņā ar likuma 40. panta ceturto daļu, kas ar 2024. gada 14. novembra grozījumiem likumā ir izslēgta.
Likuma pārejas noteikumu 51. punkts paredzēja, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.decembrim izdod likuma 84. panta otrajā daļā minētos noteikumus, un līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. decembrim, ir piemērojami Noteikumi Nr. 47, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu. Ņemot vērā, ka likuma 84.panta otrajā daļā paredzētais Ministru kabineta noteikumu regulējums par valsts nozīmes lidojumu saskaņošanas kārtību vēl nav stājies spēkā, attiecīgā kārtība līdz jauna regulējuma spēkā stāšanās brīdim tiek nodrošināta, piemērojot Noteikumus Nr. 47 tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesiskās skaidrības, regulējuma sistemātiskuma un normatīvā regulējuma atbilstības likuma 84. panta otrajai daļai principiem, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentē valsts nozīmes lidojumu saskaņošanas kārtību Latvijas Republikas gaisa telpā.
Izstrādājot noteikumu projektu, tika ņemts vērā, ka nepieciešams nodrošināt Latvijas gaisa telpas drošu izmantošanu, turpinot īstenot jau izveidoto efektīvo koordināciju starp iesaistītajām institūcijām, vienlaikus mazinot birokrātisko slogu.
Noteikumu projektā paredzētā lidojumu atļauju apstiprināšanas kārtība balstās uz skaidru institucionālās kompetences nošķīrumu, kurā izšķiroša nozīme ir lidaparāta statusam, operatora piederībai un bīstamo izstrādājumu pārvadāšanas režīmam. Noteikumu projekts nodala militārās un civilās aviācijas kompetences, paredzot, ka militāro lidaparātu bīstamo kravu (ar izņēmuma atļauju) izvērtēšanu veic Nacionālie bruņotie spēki, bet Civilās aviācijas aģentūra – civilo aviāciju.
Atšķirībā no Noteikumiem Nr. 47 noteikumu projektā ir būtiski pārskatīta tiesību akta struktūra, precizēts institūciju kompetenču sadalījums starp civilo un militāro aviācijas regulējumu un aktualizētas definīcijas saskaņā ar 1944. gada 7. decembra Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk – Konvencija), vienlaikus nemainot regulējuma piemērošanas tvērumu.
Līdz 2025. gada 1. decembrim attiecīgajā jomā tika piemēroti Ministru kabineta 2015. gada 27.janvāra noteikumi Nr. 47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 47), kas izdoti saskaņā ar likuma 40. panta ceturto daļu, kas ar 2024. gada 14. novembra grozījumiem likumā ir izslēgta.
Likuma pārejas noteikumu 51. punkts paredzēja, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.decembrim izdod likuma 84. panta otrajā daļā minētos noteikumus, un līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. decembrim, ir piemērojami Noteikumi Nr. 47, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu. Ņemot vērā, ka likuma 84.panta otrajā daļā paredzētais Ministru kabineta noteikumu regulējums par valsts nozīmes lidojumu saskaņošanas kārtību vēl nav stājies spēkā, attiecīgā kārtība līdz jauna regulējuma spēkā stāšanās brīdim tiek nodrošināta, piemērojot Noteikumus Nr. 47 tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesiskās skaidrības, regulējuma sistemātiskuma un normatīvā regulējuma atbilstības likuma 84. panta otrajai daļai principiem, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentē valsts nozīmes lidojumu saskaņošanas kārtību Latvijas Republikas gaisa telpā.
Izstrādājot noteikumu projektu, tika ņemts vērā, ka nepieciešams nodrošināt Latvijas gaisa telpas drošu izmantošanu, turpinot īstenot jau izveidoto efektīvo koordināciju starp iesaistītajām institūcijām, vienlaikus mazinot birokrātisko slogu.
Noteikumu projektā paredzētā lidojumu atļauju apstiprināšanas kārtība balstās uz skaidru institucionālās kompetences nošķīrumu, kurā izšķiroša nozīme ir lidaparāta statusam, operatora piederībai un bīstamo izstrādājumu pārvadāšanas režīmam. Noteikumu projekts nodala militārās un civilās aviācijas kompetences, paredzot, ka militāro lidaparātu bīstamo kravu (ar izņēmuma atļauju) izvērtēšanu veic Nacionālie bruņotie spēki, bet Civilās aviācijas aģentūra – civilo aviāciju.
Atšķirībā no Noteikumiem Nr. 47 noteikumu projektā ir būtiski pārskatīta tiesību akta struktūra, precizēts institūciju kompetenču sadalījums starp civilo un militāro aviācijas regulējumu un aktualizētas definīcijas saskaņā ar 1944. gada 7. decembra Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk – Konvencija), vienlaikus nemainot regulējuma piemērošanas tvērumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas kārtībai valsts nozīmes lidojumiem, nodrošinot atbilstību aktuālajām starptautiskajām un nacionālajām normatīvajām prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nosaukums - tvērums
Noteikumu Nr. 47 nosaukums pēc būtības ir balstīts uz tiesību subjektu statusu. Noteikumu projekta nosaukums "Valsts nozīmes lidojumu Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņošanas kārtība" balstīts uz lidojuma publisko funkciju: lidojuma nolūku, lidojuma veidu.
Iepriekšējā redakcijā lietotais vispārīgais termins “starptautisko publisko tiesību subjekti” starptautisko tiesību teorijā ietver gan ārvalstis, gan starptautiskas starpvaldību organizācijas, gan citus atsevišķos gadījumos atzītus subjektus, tomēr praksē šī termina lietojums radīja neskaidrības un plašas interpretācijas iespējas, jo nebija pietiekami skaidrs, uz kādām subjekta kategorijām noteikumi attiecināmi. Nosaukuma precizēšana veikta, lai padarītu noteikumu projekta piemērošanas tvērumu saprotamāku lietotājiem un adresātiem, novērstu iespējamās interpretācijas neskaidrības, nemainot noteikumu faktiskās piemērošanas jomu un saglabātu esošo tiesisko regulējumu pēc būtības. Tādējādi jaunais nosaukums nav domāts kā regulējuma tvēruma sašaurinājums, bet gan kā terminoloģiska konkretizācija, kas precīzāk atspoguļo noteikumu piemērošanas praksi. Terminoloģijas precizējums neizslēdz starptautisko organizāciju koordinētus lidojumus, bet tikai precīzāk atspoguļo faktisko piemērošanas praksi un atbilst likuma terminoloģijai.
Noteikumu projektā lietotie termini
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz lidaparātu lidojuma funkciju un piederību valsts lidaparātu reģistram atbilstoši likumā noteiktajai definīcijai, kas ir saderīga ar Konvencijas, ar ko reglamentē starptautisko gaisa transportu, 3. panta izpratni. Konvencijas 3. panta c) apakšpunktā ir noteikts, ka neviens valsts lidaparāts no kādas līgumslēdzējas valsts nedrīkst pārlidot citas valsts teritoriju vai nosēsties tās teritorijā bez īpašas atļaujas vai vienošanās, un tikai atbilstoši šīs atļaujas vai vienošanās noteikumiem.
Saskaņā ar Konvencijas 5. pantu katrai līgumslēdzējai valstij ir pienākums piekrist tam, ka citu līgumslēdzēju valstu lidaparātu, kas neveic regulāros starptautiskos gaisa satiksmes pakalpojumus, drīkst veikt pārlidojumus vai bez nosēšanās šķērsot tās teritoriju, kā arī veikt pieturas, kas nav saistītas ar pasažieru, kravas vai pasta iekraušanu vai izkraušanu, bez iepriekšējas atļaujas. Tomēr šī tiesību norma paredz, ka šādu lidojumu veikšana ir pakļauta pārlidojamās valsts suverēnajām tiesībām noteikt gaisa telpas izmantošanas kārtību, tostarp prasīt nosēšanos. Tādējādi Konvencija tieši nepiešķir lidaparātiem absolūtas tiesības izmantot konkrētas valsts gaisa telpu, bet gan nostiprina valsts kompetenci piešķirt vai atteikt atļauju šādu lidojumu veikšanai atbilstoši saviem nacionālajiem tiesību aktiem.
Likumā ietverti šādi termini:
Valsts nozīmes lidojums — lidojums, kas tiek veikts valsts interesēs, to apliecinot ar attiecīgās valsts notu, ar valsts lidaparātu vai civilās aviācijas lidaparātu reģistrā reģistrētu lidaparātu.
Valsts lidaparāts — Konvencijas 3. panta "b" punktā minētais lidaparāts, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts Valsts robežsardzes lidaparāts.
Gaisa kuģis — lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
Noteikumu projektā ietverts termins "lidaparāts". "Lidaparāts" ir likuma izpratnē ietvertais "gaisa kuģis".
Trešās valsts valsts lidaparāts - likumā noteiktais valsts lidaparāts, kas nav reģistrēts Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā. Termins “trešās valsts valsts lidaparāts” noteikumu projektā lietots kā specifisks apakšjēdziens, kas attiecināms uz valsts lidaparātiem, kas reģistrēti valstī, kura atbilst likumā definētajai trešajai valstij (Trešā valsts – jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju), un papildus – nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts. Šāda terminoloģiska konkretizācija veikta, lai precizētu atļauju piešķiršanas piemērošanas jomu.
Valsts bezpilota lidaparāts — bezpilota lidaparāts (izņemot militāro bezpilota lidaparātu), kuru attiecīgā lidojuma laikā valsts institūcija izmanto dienesta (darba) uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā.
Noteikumu projekta izpratnē par valsts nozīmes lidojumu uzskatāms arī lidojums, kas veikts ar valsts bezpilota lidaparātu likuma izpratnē. Saskaņā ar Konvencijas 8. pantu šādu bezpilota lidaparātu lidojumu veikšanai virs dalībvalsts teritorijas nepieciešama attiecīgās valsts īpaša atļauja, un tie jāveic atbilstoši šajā atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.
Noteikumu projekta izpratnē lidojums ir lidaparāta pārvietošanās Latvijas gaisa telpā, tostarp pārlidojumi bez nosēšanās un lidojumi ar nosēšanos Latvijas teritorijā.
Noteikumu projekta izpratnē valsts nozīmes lidojums var ietvert arī bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu, ja tā atbilst Konvencijas 18. pielikuma prasībām, kā arī Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentā “Tehniskās instrukcijas bīstamo preču drošai pārvadāšanai pa gaisu” (Doc 9284) noteiktajam.
Bīstamie izstrādājumi, ko pārvadā ar izņēmuma atļauju, ir Konvencijas 18. pielikuma 4.2. punktā minētie bīstamie izstrādājumi, kuru pārvadāšana pa gaisu ir aizliegta, ja uz tiem neattiecas atbrīvojums.
Bīstamo izstrādājumu pārvadāšana ar izņēmuma atļauju valsts nozīmes lidojumu ietvaros ir īpašs drošības režīms, kura piemērošanai noteiktas papildu prasības Konvencijas 18. pielikumā un ICAO Doc 9284.
Minētais regulējums noteikumos ir izdalīts atsevišķās nodaļās, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām aviācijas drošības prasībām.
Noteikumu projektā ietvertās atsauces
Noteikumu projektā ir ietvertas atsauces uz konkrētiem dokumentiem, piemēram, uz Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeli, (tā veidlapa ir iekļauta noteikumu pielikumā), vai Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentu “Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu” Nr. 9284 (ICAO Doc 9284), kas nosaka bīstamo kravu drošas pārvadāšanas prasības.
Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeļa veidlapa paredzēta iestādēm un organizācijām, kuras veic valsts uzdevumus aviācijas jomā, lai tās varētu iesniegt pieprasījumus noteiktajā kārtībā.
Eiropas savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeļa veidlapas izmantošana ir Eiropas valstu tehniska vienošanās, kas paredz vienotu kārtību militāro lidaparātu diplomātisko atļauju pieprasīšanai un apstiprināšanai, izmantojot vienotu veidlapas formātu (Eiropas Savienības Diplomātiskās Atļaujas (DA) veidlapu), ko nosaka 19.11.2013. Briselē starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (uz līguma parakstīšanas brīdi) noslēgtais starptautiskais līgums “Tehniskais risinājums attiecībā uz dalībnieku militāro transporta lidaparātu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās””. (skat. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1245).
Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeļa veidlapas struktūra tiek izmantota kā tehnisks pamatformāts arī trešo valstu lidaparātu lidojumu pieteikumiem, un šo pieeju ir pārņēmusi arī Latvija.
Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas modeļa veidlapa ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumiem Nr. 17 "Par Tehnisko risinājumu attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās" (skat. https://likumi.lv/ta/id/263755-par-tehnisko-risinajumu-attieciba-uz-dalibnieku-militaro-transporta-gaisa-kugu-diplomatiskajam-atlaujam-attiecigajas-nacionalaj...), tādēļ tā nav iekļauta Noteikumu projekta pielikumā, jo tās atkārtota apstiprināšana nav nepieciešama, ievērojot Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā" prot. Nr.46 42.§ un Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019.gada 14.novembra sanāksmē (prot Nr. 3 2. §) nolemto.
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta “Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu” Nr. 9284 (turpmāk - Doc 9284) saistošums izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām saskaņā ar Konvencijas 37. pantu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt nacionālo normatīvo aktu atbilstību ICAO standartiem. Operatoriem tieši adresētās prasības noteiktas Konvencijas pielikumā 18. pielikumā, kas atsaucas uz Doc 9284 kā tehnisko noteikumu kopumu, kuru operatoriem jāievēro, tajā skaitā attiecībā uz bīstamo izstrādājumu iepakošanu, marķēšanu un testēšanu.
Latvijas Republikā Doc 9284 prasības ir reglamentētas Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 295 "Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība"" un kā arī piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos (piemēram, Regula (ES) Nr. 965/2012 un Regula (ES) 2018/1139). Līdz ar to atsauce uz Doc 9284 šajā projektā norāda uz starptautisko tehnisko standartu, kas ir tieši piemērojams operatoriem.
Institūciju kompetence lidojumu atļauju izsniegšanā un saskaņošanā
Noteikumu projekts nosaka diferencētu institucionālo kompetenci lidojumu atļauju pieprasīšanā un izsniegšanā atkarībā no lidaparāta statusa (civilais vai militārais), lidaparāta operatora piederības (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk NATO, ES un EEZ) dalībvalstu un Šveices Konfederācijas vai trešā valsts), kā arī pārvadājamo bīstamo izstrādājumu tiesiskā režīma.
NATO, ES un EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valsts lidaparātu gadījumā lidojumu atļauja nav nepieciešama, nepieciešams lidojumu plāns, izņemot bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu ar izņēmuma atļauju.
Trešo valstu valsts lidaparātiem lidojumu atļaujas izsniedz Ārlietu ministrija, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Civilās aviācijas aģentūras sniegtajiem atzinumiem.
Civilo lidaparātu lidojumos ar bīstamajiem izstrādājumiem ar izņēmuma atļauju Civilās aviācijas aģentūra izvērtē atbilstību Konvencijas 18. pielikuma prasībām, Aizsardzības ministrija sniedz drošības izvērtējumu, bet galīgo lēmumu pieņem Ārlietu ministrija.
Militāro lidaparātu lidojumu gadījumā ar bīstamajām kravām ar izņēmuma atļauju NATO, ES un EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valstu lidaparātiem atļaujas izsniedz Nacionālie bruņotie spēki Aizsardzības ministrijas resora ietvaros.
Trešo valstu militāro lidaparātu lidojumu gadījumā galīgo lēmumu pieņem Ārlietu ministrija, pamatojoties uz ārpolitiskās atbilstības un Nacionālo bruņoto spēku atzinumu.
Noteikumu Nr. 47 nosaukums pēc būtības ir balstīts uz tiesību subjektu statusu. Noteikumu projekta nosaukums "Valsts nozīmes lidojumu Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņošanas kārtība" balstīts uz lidojuma publisko funkciju: lidojuma nolūku, lidojuma veidu.
Iepriekšējā redakcijā lietotais vispārīgais termins “starptautisko publisko tiesību subjekti” starptautisko tiesību teorijā ietver gan ārvalstis, gan starptautiskas starpvaldību organizācijas, gan citus atsevišķos gadījumos atzītus subjektus, tomēr praksē šī termina lietojums radīja neskaidrības un plašas interpretācijas iespējas, jo nebija pietiekami skaidrs, uz kādām subjekta kategorijām noteikumi attiecināmi. Nosaukuma precizēšana veikta, lai padarītu noteikumu projekta piemērošanas tvērumu saprotamāku lietotājiem un adresātiem, novērstu iespējamās interpretācijas neskaidrības, nemainot noteikumu faktiskās piemērošanas jomu un saglabātu esošo tiesisko regulējumu pēc būtības. Tādējādi jaunais nosaukums nav domāts kā regulējuma tvēruma sašaurinājums, bet gan kā terminoloģiska konkretizācija, kas precīzāk atspoguļo noteikumu piemērošanas praksi. Terminoloģijas precizējums neizslēdz starptautisko organizāciju koordinētus lidojumus, bet tikai precīzāk atspoguļo faktisko piemērošanas praksi un atbilst likuma terminoloģijai.
Noteikumu projektā lietotie termini
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz lidaparātu lidojuma funkciju un piederību valsts lidaparātu reģistram atbilstoši likumā noteiktajai definīcijai, kas ir saderīga ar Konvencijas, ar ko reglamentē starptautisko gaisa transportu, 3. panta izpratni. Konvencijas 3. panta c) apakšpunktā ir noteikts, ka neviens valsts lidaparāts no kādas līgumslēdzējas valsts nedrīkst pārlidot citas valsts teritoriju vai nosēsties tās teritorijā bez īpašas atļaujas vai vienošanās, un tikai atbilstoši šīs atļaujas vai vienošanās noteikumiem.
Saskaņā ar Konvencijas 5. pantu katrai līgumslēdzējai valstij ir pienākums piekrist tam, ka citu līgumslēdzēju valstu lidaparātu, kas neveic regulāros starptautiskos gaisa satiksmes pakalpojumus, drīkst veikt pārlidojumus vai bez nosēšanās šķērsot tās teritoriju, kā arī veikt pieturas, kas nav saistītas ar pasažieru, kravas vai pasta iekraušanu vai izkraušanu, bez iepriekšējas atļaujas. Tomēr šī tiesību norma paredz, ka šādu lidojumu veikšana ir pakļauta pārlidojamās valsts suverēnajām tiesībām noteikt gaisa telpas izmantošanas kārtību, tostarp prasīt nosēšanos. Tādējādi Konvencija tieši nepiešķir lidaparātiem absolūtas tiesības izmantot konkrētas valsts gaisa telpu, bet gan nostiprina valsts kompetenci piešķirt vai atteikt atļauju šādu lidojumu veikšanai atbilstoši saviem nacionālajiem tiesību aktiem.
Likumā ietverti šādi termini:
Valsts nozīmes lidojums — lidojums, kas tiek veikts valsts interesēs, to apliecinot ar attiecīgās valsts notu, ar valsts lidaparātu vai civilās aviācijas lidaparātu reģistrā reģistrētu lidaparātu.
Valsts lidaparāts — Konvencijas 3. panta "b" punktā minētais lidaparāts, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts Valsts robežsardzes lidaparāts.
Gaisa kuģis — lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
Noteikumu projektā ietverts termins "lidaparāts". "Lidaparāts" ir likuma izpratnē ietvertais "gaisa kuģis".
Trešās valsts valsts lidaparāts - likumā noteiktais valsts lidaparāts, kas nav reģistrēts Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā. Termins “trešās valsts valsts lidaparāts” noteikumu projektā lietots kā specifisks apakšjēdziens, kas attiecināms uz valsts lidaparātiem, kas reģistrēti valstī, kura atbilst likumā definētajai trešajai valstij (Trešā valsts – jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju), un papildus – nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts. Šāda terminoloģiska konkretizācija veikta, lai precizētu atļauju piešķiršanas piemērošanas jomu.
Valsts bezpilota lidaparāts — bezpilota lidaparāts (izņemot militāro bezpilota lidaparātu), kuru attiecīgā lidojuma laikā valsts institūcija izmanto dienesta (darba) uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā.
Noteikumu projekta izpratnē par valsts nozīmes lidojumu uzskatāms arī lidojums, kas veikts ar valsts bezpilota lidaparātu likuma izpratnē. Saskaņā ar Konvencijas 8. pantu šādu bezpilota lidaparātu lidojumu veikšanai virs dalībvalsts teritorijas nepieciešama attiecīgās valsts īpaša atļauja, un tie jāveic atbilstoši šajā atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.
Noteikumu projekta izpratnē lidojums ir lidaparāta pārvietošanās Latvijas gaisa telpā, tostarp pārlidojumi bez nosēšanās un lidojumi ar nosēšanos Latvijas teritorijā.
Noteikumu projekta izpratnē valsts nozīmes lidojums var ietvert arī bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu, ja tā atbilst Konvencijas 18. pielikuma prasībām, kā arī Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentā “Tehniskās instrukcijas bīstamo preču drošai pārvadāšanai pa gaisu” (Doc 9284) noteiktajam.
Bīstamie izstrādājumi, ko pārvadā ar izņēmuma atļauju, ir Konvencijas 18. pielikuma 4.2. punktā minētie bīstamie izstrādājumi, kuru pārvadāšana pa gaisu ir aizliegta, ja uz tiem neattiecas atbrīvojums.
Bīstamo izstrādājumu pārvadāšana ar izņēmuma atļauju valsts nozīmes lidojumu ietvaros ir īpašs drošības režīms, kura piemērošanai noteiktas papildu prasības Konvencijas 18. pielikumā un ICAO Doc 9284.
Minētais regulējums noteikumos ir izdalīts atsevišķās nodaļās, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām aviācijas drošības prasībām.
Noteikumu projektā ietvertās atsauces
Noteikumu projektā ir ietvertas atsauces uz konkrētiem dokumentiem, piemēram, uz Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeli, (tā veidlapa ir iekļauta noteikumu pielikumā), vai Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentu “Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu” Nr. 9284 (ICAO Doc 9284), kas nosaka bīstamo kravu drošas pārvadāšanas prasības.
Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeļa veidlapa paredzēta iestādēm un organizācijām, kuras veic valsts uzdevumus aviācijas jomā, lai tās varētu iesniegt pieprasījumus noteiktajā kārtībā.
Eiropas savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeļa veidlapas izmantošana ir Eiropas valstu tehniska vienošanās, kas paredz vienotu kārtību militāro lidaparātu diplomātisko atļauju pieprasīšanai un apstiprināšanai, izmantojot vienotu veidlapas formātu (Eiropas Savienības Diplomātiskās Atļaujas (DA) veidlapu), ko nosaka 19.11.2013. Briselē starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (uz līguma parakstīšanas brīdi) noslēgtais starptautiskais līgums “Tehniskais risinājums attiecībā uz dalībnieku militāro transporta lidaparātu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās””. (skat. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1245).
Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas (DA) modeļa veidlapas struktūra tiek izmantota kā tehnisks pamatformāts arī trešo valstu lidaparātu lidojumu pieteikumiem, un šo pieeju ir pārņēmusi arī Latvija.
Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas modeļa veidlapa ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumiem Nr. 17 "Par Tehnisko risinājumu attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās" (skat. https://likumi.lv/ta/id/263755-par-tehnisko-risinajumu-attieciba-uz-dalibnieku-militaro-transporta-gaisa-kugu-diplomatiskajam-atlaujam-attiecigajas-nacionalaj...), tādēļ tā nav iekļauta Noteikumu projekta pielikumā, jo tās atkārtota apstiprināšana nav nepieciešama, ievērojot Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā" prot. Nr.46 42.§ un Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019.gada 14.novembra sanāksmē (prot Nr. 3 2. §) nolemto.
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta “Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu” Nr. 9284 (turpmāk - Doc 9284) saistošums izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām saskaņā ar Konvencijas 37. pantu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt nacionālo normatīvo aktu atbilstību ICAO standartiem. Operatoriem tieši adresētās prasības noteiktas Konvencijas pielikumā 18. pielikumā, kas atsaucas uz Doc 9284 kā tehnisko noteikumu kopumu, kuru operatoriem jāievēro, tajā skaitā attiecībā uz bīstamo izstrādājumu iepakošanu, marķēšanu un testēšanu.
Latvijas Republikā Doc 9284 prasības ir reglamentētas Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 295 "Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība"" un kā arī piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos (piemēram, Regula (ES) Nr. 965/2012 un Regula (ES) 2018/1139). Līdz ar to atsauce uz Doc 9284 šajā projektā norāda uz starptautisko tehnisko standartu, kas ir tieši piemērojams operatoriem.
Institūciju kompetence lidojumu atļauju izsniegšanā un saskaņošanā
Noteikumu projekts nosaka diferencētu institucionālo kompetenci lidojumu atļauju pieprasīšanā un izsniegšanā atkarībā no lidaparāta statusa (civilais vai militārais), lidaparāta operatora piederības (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk NATO, ES un EEZ) dalībvalstu un Šveices Konfederācijas vai trešā valsts), kā arī pārvadājamo bīstamo izstrādājumu tiesiskā režīma.
NATO, ES un EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valsts lidaparātu gadījumā lidojumu atļauja nav nepieciešama, nepieciešams lidojumu plāns, izņemot bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu ar izņēmuma atļauju.
Trešo valstu valsts lidaparātiem lidojumu atļaujas izsniedz Ārlietu ministrija, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Civilās aviācijas aģentūras sniegtajiem atzinumiem.
Civilo lidaparātu lidojumos ar bīstamajiem izstrādājumiem ar izņēmuma atļauju Civilās aviācijas aģentūra izvērtē atbilstību Konvencijas 18. pielikuma prasībām, Aizsardzības ministrija sniedz drošības izvērtējumu, bet galīgo lēmumu pieņem Ārlietu ministrija.
Militāro lidaparātu lidojumu gadījumā ar bīstamajām kravām ar izņēmuma atļauju NATO, ES un EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valstu lidaparātiem atļaujas izsniedz Nacionālie bruņotie spēki Aizsardzības ministrijas resora ietvaros.
Trešo valstu militāro lidaparātu lidojumu gadījumā galīgo lēmumu pieņem Ārlietu ministrija, pamatojoties uz ārpolitiskās atbilstības un Nacionālo bruņoto spēku atzinumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 47 7. punkts paredz tikai gadījumus, kad Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu lidaparātiem nav nepieciešama Ārlietu ministrijas izsniegta atļauja. Noteikumos ir uzskaitītas vienīgi izņēmumu kategorijas, nevis visaptveroša sistēma. Tāpat arī esošo noteikumu redakcijā valsts nozīmes lidojumu funkciju uzskaitījums saturiski pārklājas, jo vairākos gadījumos vienas kategorijas lidojumi tiek izteikti dažādos punktos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 2.3.apakšpunktā tiek klasificēti valsts nozīmes lidojumi, kas ietver diplomātiskos, militāros, ārkārtas situāciju, humānās palīdzības u.c. lidojumus, un ir attiecināmi gan uz Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices konfederācijas lidaparātiem, gan trešo valstu valsts lidaparātiem. Vienotās kategorijas nodrošina terminoloģisko skaidrību, vienādas prasības visiem adresātiem, precīzāku drošības risku vadību un labāku starptautisko sadarbību. Lai nodrošinātu skaidrību un vienveidīgu piemērošanu praksē, mērķi pārgrupēti tematiskās kategorijās, saglabājot visu sākotnējā uzskaitījuma (Noteikumu Nr. 47 7. punkts) saturu.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 47 ietverts termins "starptautisko publisko tiesību subjekta gaisa kuģis", kas praksē radīja terminoloģiskas neskaidrības un neatbilda mūsdienu starptautiskajai praksei valsts lidaparātu un valsts nozīmes lidojumu klasifikācijā.
Risinājuma apraksts
Termins "starptautisko publisko tiesību subjekta gaisa kuģis" aptver gan Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu, gan trešo valstu valsts lidaparātus, tādējādi radot neskaidrības, jo atšķiras šo kategoriju atļauju piešķiršanas kārtība un tiesiskais pamats. Jauna termina ieviešana precīzi nošķir trešo valstu valsts lidaparātus, kas neietilpst Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices konfederācijā kategorijā, tādējādi izvairoties no dubultas vai pretrunīgas interpretācijas.
Problēmas apraksts
Ja militārās aviācijas lidaparātos tiek pārvadāti bīstamie izstrādājumi, kuru pārvadāšana pa gaisu saskaņā ar Konvencijas 18. pielikuma 4.2. punktu ir pieļaujama tikai ar izņēmuma atļauju, šādiem lidojumiem nepieciešama īpaša lidojuma atļaujas piešķiršanas kārtība.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta V nodaļa nosaka nacionālo kārtību militāro lidojumu atļauju izsniegšanai gadījumos, kad militārie transporta lidaparāti pārvadā bīstamos izstrādājumus, kuru pārvadāšanai nepieciešama izņēmuma atļauja saskaņā ar Konvencijas 18. pielikuma 4.2.punktu.
Šāda veida pārvadājumi nav piemērojami “Tehniskajam risinājumam attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās” (Technical Arrangement on cross border movement permission procedures for air movement in Europe – CBMP TA AIR), jo minētā tehniskā vienošanās attiecas tikai uz ICAO un IATA prasībām atbilstošu bīstamo izstrādājumu (compliant Dangerous Goods) pārvadājumiem Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Šengenas dalībvalstu militāro transporta lidojumu ietvaros.
Noteikumu projektā ir optimizēta kārtība, kādā izsniedzamas lidojumu atļaujas militārajiem lidojumiem ar bīstamajām kravām, paredzot, ka šīs atļaujas NATO, ES vai EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas lidaparātu operatoriem izsniedz Nacionālie bruņotie spēki. Šāds lēmums kvalificējams kā militārs administratīvs lēmums.
Savukārt trešo valstu militāro lidaparātu bīstamo kravu pārvadājumu ar izņēmuma atļauju izvērtējumu sniedz Nacionālie bruņotie spēki, vienlaikus saglabājot Ārlietu ministrijas kompetenci attiecībā uz trešo valstu lidojumu atļauju izsniegšanu, kur Ārlietu ministrija sniedz ārpolitiskās atbilstības atzinumu.
Šāda veida pārvadājumi nav piemērojami “Tehniskajam risinājumam attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās” (Technical Arrangement on cross border movement permission procedures for air movement in Europe – CBMP TA AIR), jo minētā tehniskā vienošanās attiecas tikai uz ICAO un IATA prasībām atbilstošu bīstamo izstrādājumu (compliant Dangerous Goods) pārvadājumiem Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Šengenas dalībvalstu militāro transporta lidojumu ietvaros.
Noteikumu projektā ir optimizēta kārtība, kādā izsniedzamas lidojumu atļaujas militārajiem lidojumiem ar bīstamajām kravām, paredzot, ka šīs atļaujas NATO, ES vai EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas lidaparātu operatoriem izsniedz Nacionālie bruņotie spēki. Šāds lēmums kvalificējams kā militārs administratīvs lēmums.
Savukārt trešo valstu militāro lidaparātu bīstamo kravu pārvadājumu ar izņēmuma atļauju izvērtējumu sniedz Nacionālie bruņotie spēki, vienlaikus saglabājot Ārlietu ministrijas kompetenci attiecībā uz trešo valstu lidojumu atļauju izsniegšanu, kur Ārlietu ministrija sniedz ārpolitiskās atbilstības atzinumu.
Problēmas apraksts
Normatīvajā regulējumā par valsts nozīmes lidojumu Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņošanas kārtību, nav tieši noteikta lidojuma atļaujas atsaukšanas kārtība.
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikai kā suverēnai valstij ir tiesības ierobežot vai liegt piekļuvi tās gaisa telpai, kā arī atsaukt jau izsniegtu diplomātisko lidojumu atļauju, ja tam pastāv objektīvs un pamatots iemesls.
Šāds lēmums ir politiskas izvērtēšanas lēmums un var tikt pieņemts, tostarp gadījumos, ja tiek sniegta nepilnīga vai maldinoša informācija par lidojuma mērķi, kravu vai pasažieriem, ja notiek būtiskas izmaiņas starptautiskajā drošības situācijā vai ja tiek konstatēts apdraudējums valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
Šādas rīcības tiesiskais pamats izriet no Konvencijas 1. panta, kas nostiprina valsts pilnīgu un ekskluzīvu suverenitāti pār tās gaisa telpu, kā arī no vispārējiem administratīvā procesa principiem, kas pieļauj atļauju atsaukšanu būtisku pārkāpumu vai mainījušos faktiskos un tiesiskos apstākļos.
Šāds lēmums ir politiskas izvērtēšanas lēmums un var tikt pieņemts, tostarp gadījumos, ja tiek sniegta nepilnīga vai maldinoša informācija par lidojuma mērķi, kravu vai pasažieriem, ja notiek būtiskas izmaiņas starptautiskajā drošības situācijā vai ja tiek konstatēts apdraudējums valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
Šādas rīcības tiesiskais pamats izriet no Konvencijas 1. panta, kas nostiprina valsts pilnīgu un ekskluzīvu suverenitāti pār tās gaisa telpu, kā arī no vispārējiem administratīvā procesa principiem, kas pieļauj atļauju atsaukšanu būtisku pārkāpumu vai mainījušos faktiskos un tiesiskos apstākļos.
Problēmas apraksts
Lidojuma mērķa strauja un nepatiesa nomaiņa (piemēram, uz "general aviation") var tikt izmantota, lai apietu diplomātisko atļauju prasības.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu apzinātu normatīvā regulējuma apiešanu, mainot lidojuma mērķi pēc atļaujas atteikuma, ministru kabineta noteikumu projektā tiek paredzēta norma, ka atļaujas izsniegšana tiek vērtēta, pamatojoties uz sākotnēji deklarēto lidojuma mērķi, kā arī atbildīgajām institūcijām tiek piešķirtas tiesības noteikt lidojuma faktisko būtību.
Problēmas apraksts
Lai veiksmīgi organizētu drošības izmeklēšanu un novērstu papildus riskus pēc nelaimes gadījuma, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 996/2010 20. pantu, drošības izmeklēšanas iestādei (TNGIIB) nepieciešama operatīva piekļuve informācijai par personām lidaparātā un bīstamajām kravām lidaparātā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu ātru un efektīvu reakciju avārijas situācijās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 996/2010 20. pantu “Informācija par personām un bīstamām kravām gaisa kuģī”, Ministru kabineta noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas paredz drošības izmeklēšanas iestādes (TNGIIB) operatīvu piekļuvi informācijai par visām personām lidaparātā un sarakstam ar bīstamām kravām lidaparātā, ar kuru ir noticis nelaimes gadījums. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus, bet militārās aviācijas lidojumu nelaimes gadījumus izmeklē satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs pēc savstarpējas vienošanās, vai pieaicinot nepieciešamos ekspertus.
Problēmas apraksts
Nav noteikts, kādi normatīvie akti nosaka gaisa telpas izmantošanas prasības noteikumu projekta 7. punktā. Civilās aviācijas aģentūra pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību normatīvajos aktos par gaisa telpas izmantošanu noteiktajām prasībām un ne vēlāk kā divas darba dienas pirms paredzētā lidojuma sniedz Ārlietu ministrijai atzinumu, kurā norāda, ka lidojumu atļaujas izsniegšana no gaisa telpas izmantošanas viedokļa ir saskaņota, vai atsaka saskaņošanu, to attiecīgi pamatojot.
Risinājuma apraksts
Gaisa telpas izmantošanas prasības izriet no likuma, kā arī no tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, tostarp:
- Ministru kabineta 2007.gada 10.jūlija noteikumiem Nr. 481 “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām”;
- Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumiem Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība”;
- Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 819 “Noteikumi par atļaujas izsniegšanu aviācijas skates organizēšanai un norisei un aviācijas skates organizēšanas un norises kārtību”.
Papildus Civilās aviācijas aģentūra piemēro Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasības un Eiropas Savienības regulējumu par gaisa satiksmes organizāciju un vienotajiem lidojumu noteikumiem.
- Ministru kabineta 2007.gada 10.jūlija noteikumiem Nr. 481 “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām”;
- Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumiem Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība”;
- Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 819 “Noteikumi par atļaujas izsniegšanu aviācijas skates organizēšanai un norisei un aviācijas skates organizēšanas un norises kārtību”.
Papildus Civilās aviācijas aģentūra piemēro Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasības un Eiropas Savienības regulējumu par gaisa satiksmes organizāciju un vienotajiem lidojumu noteikumiem.
Problēmas apraksts
Likumā ir ietverts termins "Gaisa kuģis — lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas." Noteikumu projektā ietverts termins "lidaparāts". "Lidaparāts" ir likuma izpratnē lietotais "gaisa kuģis".
Risinājuma apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulas (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91, 3. panta 28. punktā ir dota termina “gaisa kuģis”, angļu valodā “aircraft” definīcija, t.i. gaisa kuģis ir jebkurš aparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar no zemes virsmas reflektētu gaisu. Līdzīga termina “gaisa kuģis”, angļu valodā “aircraft” definīcija ir dota Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010, 2. panta 18. punktā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija 2024. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu Nr. 110 “Par termina lidaparāts apstiprināšanu latviešu valodā” ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija terminu “lidaparāts” apstiprināja kā vienīgo angļu termina “aircraft” atbilsmi latviešu valodā gan militārās, gan civilās aviācijas jomā. Ar šo lēmumu tiek aizstāts iepriekš civilajā aviācijā lietotais termins “gaisa kuģis”. Valsts valodas centrs arī pilnībā atbalsta termina “gaisa kuģis” aizstāšanu ar pareizu terminu “lidaparāts”. Satiksmes ministrija pašreiz izstrādā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, kurā cita starpā ir paredzēts aizstāt visā likuma tekstā vārdus "gaisa kuģis" ar vārdu "lidaparāts", arī citos civilās aviācijas jomu regulējošos normatīvajos aktos pakāpeniski tiek aizstāts minētais termins.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija 2024. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu Nr. 110 “Par termina lidaparāts apstiprināšanu latviešu valodā” ar kuru Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija terminu “lidaparāts” apstiprināja kā vienīgo angļu termina “aircraft” atbilsmi latviešu valodā gan militārās, gan civilās aviācijas jomā. Ar šo lēmumu tiek aizstāts iepriekš civilajā aviācijā lietotais termins “gaisa kuģis”. Valsts valodas centrs arī pilnībā atbalsta termina “gaisa kuģis” aizstāšanu ar pareizu terminu “lidaparāts”. Satiksmes ministrija pašreiz izstrādā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, kurā cita starpā ir paredzēts aizstāt visā likuma tekstā vārdus "gaisa kuģis" ar vārdu "lidaparāts", arī citos civilās aviācijas jomu regulējošos normatīvajos aktos pakāpeniski tiek aizstāts minētais termins.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums paredz vienkāršotu kārtību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu valsts lidaparātu lidojumiem gadījumos, ja tie tiek veikti kā valsts nozīmes lidojumi. Noteikumu projektā NATO, ES vai EEZ dalībvalsts, kā arī Šveices Konfederācijas valsts lidaparātiem šādos gadījumos nav nepieciešama Ārlietu ministrijas izsniegta lidojumu atļauja. Vienkāršotās kārtības ietvaros lidojumu veikšana tiek nodrošināta, pamatojoties uz lidojuma plāna iesniegšanu.
Ņemot vērā, ka lidojuma atļaujas pieprasīšana šajos gadījumos netiek piemērota, anotācijā ir nepieciešams precizēt, kas šo noteikumu izpratnē ir uzskatāms par lidojuma plānu.
Ņemot vērā, ka lidojuma atļaujas pieprasīšana šajos gadījumos netiek piemērota, anotācijā ir nepieciešams precizēt, kas šo noteikumu izpratnē ir uzskatāms par lidojuma plānu.
Risinājuma apraksts
Konvencijas 11.pielikumā (https://likumi.lv/ta/id/184078-par-konvencijas-par-starptautisko-civilo-aviaciju-pielikumiem) ir sniegta Lidojuma plāna definīcija: Lidojuma plāns - gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībām iesniedzamā noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu. (Piezīme. Lidojuma plānam izvirzītās tehniskās prasības ir ietvertas 2. papildinājumā. Izteiciens "lidojuma plāna veidlapa" nozīmē lidojuma plāna veidlapas paraugu, kas ietverts PANS-ATM 2. papildinājumā).
Ekspluatācijas noteikumus par lidojuma plānu izstrādi, iesniegšanu, apstrādi un pieņemšanu Eiropas vienotajā gaisa telpā nosaka Komisijas 2023.gada 12.septembra īstenošanas regula (ES) 2023/1772, ar ko attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem saistībā ar gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu izmantošanu Eiropas vienotajā gaisa telpā groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1033/2006 turpmāk Regula (ES) Nr. 2023/1772.
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts un Šveices Konfederācijas lidaparāti, veicot valsts nozīmes lidojumu lidojumu Latvijas Republikas gaisa telpā, iesniedz lidojuma plānu Integrētā lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēmā (IFPS) saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1772, un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas gaisa satiksme”.
Ekspluatācijas noteikumus par lidojuma plānu izstrādi, iesniegšanu, apstrādi un pieņemšanu Eiropas vienotajā gaisa telpā nosaka Komisijas 2023.gada 12.septembra īstenošanas regula (ES) 2023/1772, ar ko attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem saistībā ar gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu izmantošanu Eiropas vienotajā gaisa telpā groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1033/2006 turpmāk Regula (ES) Nr. 2023/1772.
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts un Šveices Konfederācijas lidaparāti, veicot valsts nozīmes lidojumu lidojumu Latvijas Republikas gaisa telpā, iesniedz lidojuma plānu Integrētā lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēmā (IFPS) saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1772, un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas gaisa satiksme”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Publisko tiesību juridiskās personas — ārvalstu valstu un starptautisko organizāciju institūcijas.
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums tieši ietekmē publisko tiesību juridiskās personas — ārvalstu valstu un starptautisko organizāciju institūcijas. Noteikumu projekta kontekstā tie ir trešo valstu valsts lidaparātu operatori, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valsts lidaparātu operatori.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Publisko tiesību juridiskās personas — ārvalstu valstu un starptautisko organizāciju institūcijas.
palielinās
Vērtības nozīme:
24,46
Vidējā stundas darba samaksa (ar nodokļiem) operatora administratīvajam personālam.
1,00
Laiks viena pieteikuma sagatavošanai (stundās).
DIC veidlapa ir standartizēta.
750
Indikatīvs lidojumu atļauju pieteikumu skaits
1
Vidēji viens pieteikums uz vienu lidojumu.
18 345,00
Ņemot vērā to, ka noteikumu projektā ir noteiktas informācijas sniegšanas prasības lidaparātu operatoriem, proti, pieteikuma iesniegšana lidojuma atļaujas saņemšanai (noteikumu 3., 14.–16. un 24.–26. punkts), ir veikts tiesību aktā iekļautās informācijas sniegšanas pienākumu izvērtējums un atbilstoši vērtējumam veikts administratīvo izmaksu monetārs novērtējumu.
1. Administratīvā pienākuma apraksts
Administratīvais pienākums: Pieteikuma iesniegšana lidojuma atļaujas saņemšanai, aizpildot DA veidlapu.
Subjekts: Ārvalstu valsts lidaparātu operators.
2. Informācijas sniegšanas metode un darbības.
2.1. Darbība: Informācijas apkopošana. Apraksts: Lidojuma dati, lidaparāta tehniskā informācija, apkalpes dati.
2.2 Darbība: DA veidlapas aizpildīšana. Apraksts: Informācijas ievade standartizētā veidlapā
2.3. Darbība: Iesnieguma nosūtīšana. Apraksts: Elektroniski (e-pasts vai informācijas sistēma)
3. Paplašinātā standarta izmaksu modeļa parametri
Parametrs: Informācijas sniegšanas biežums gadā. Apzīmējums: F. Vērtība: 1. Pamatojums:Vidēji viens pieteikums uz vienu lidojumu.
Parametrs: Iesaistīto personu skaits vienā organizācijā. Apzīmējums: N. Vērtība: 1. Pamatojums: Atbildīgā amatpersona/operatora pārstāvis
Parametrs: Laiks viena pieteikuma sagatavošanai (stundās). Apzīmējums: T. Vērtība: 1,0 h. Pamatojums: DIC veidlapa ir standartizēta.
Parametrs: Vidējā stundas darba samaksa (ar nodokļiem). Apzīmējums: C. Vērtība: 24,46 EUR. pamatojums: Starptautiskā operatora administratīvais personāls.
Parametrs: Subjektu skaits gadā. Apzīmējums: S. Vērtība: 750. Pamatojums: Indikatīvs lidojumu atļauju pieteikumu skaits.
4. Administratīvo izmaksu aprēķina formula
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 617 metodiku:
Administratīvās izmaksas = F × N × T × C × S
5. Aprēķins
1 × 1 × 1,0 × 24,46 × 750 = 18'345 EUR gadā
6. Rezultāts un interpretācija
Aprēķinot administratīvās izmaksas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 metodiku, secināms, ka ārvalstu valstu un starptautisko organizāciju institūciju iesniegto lidojumu atļauju pieteikumu sagatavošanai nepieciešamās administratīvās izmaksas gadā veido 18'345 euro.
Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka katram lidojumam tiek iesniegts viens standartizēts pieteikums, kura sagatavošanai nepieciešama viena stunda viena atbildīgā administratīvā darbinieka darba laika, piemērojot vidējo stundas darba samaksu starptautiskā operatora administratīvajam personālam.
Ņemot vērā, ka pieteikuma veidlapa ir standartizēta un informācijas apjoms nemainīgs, aprēķinātās administratīvās izmaksas uzskatāmas par samērīgām un pamatotām.
Kopā
18 345,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2803
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Regula (ES) 2024/2803 par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādātā redakcija)(Dokuments attiecas uz EEZ).
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Regula (ES) 2024/2803 par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādātā redakcija) nosaka vispārējo tiesisko ietvaru gaisa telpas pārvaldībai un civilmilitārajai koordinācijai Eiropas Savienībā, vienlaikus saglabājot dalībvalstu suverenitāti pār savu gaisa telpu saskaņā ar Konvencijas 1. pantu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32010R0996
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK Dokuments attiecas uz EEZ.
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr. 996/2010 mērķis ir uzlabot civilās aviācijas drošību, nodrošinot neatkarīgu nelaimes gadījumu izmeklēšanu un noteikumus par informācijas pieejamību un palīdzību cietušajiem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1944. gada 7. decembra Konvencija par starptautisko civilo aviāciju.
Apraksts
Konvencijas 1. un 3. pants nosaka pamatu Latvijas Republikas tiesībām noteikt kārtību valsts nozīmes lidojumu saskaņošanai.
Konvencijas 18. pielikuma 4.2. punkts nosaka prasības bīstamo izstrādājumu pārvadāšanai pa gaisu ar izņēmuma atļauju.
Konvencijas 18. pielikuma 4.2. punkts nosaka prasības bīstamo izstrādājumu pārvadāšanai pa gaisu ar izņēmuma atļauju.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (ICAO dokuments Nr. 9284 AN/905).
Apraksts
Doc 9284 ir Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izdots tehniskais dokuments, kas ir Konvencijas 18. pielikuma (Annex 18) praktiskais pielikums jeb izpilddokumentācija, un detalizē tehniskās prasības par klasifikāciju, iesaiņošanu, marķēšanu, atbrīvojumiem un izņēmuma atļaujām.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
2013.gada 19.novembra "Tehniskais risinājums attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās" (turpmāk -Tehniskais risinājums)
Apraksts
Tehnisks starptautisks nolīgums, kas piemērojams ES dalībvalstīm un Šengenas valstīm, kuras tam pievienojušās, un kas saskaņo diplomātisko atļauju izsniegšanas kārtību militāro transporta gaisa kuģu pārlidojumiem un nosēšanās gadījumiem.
5.3. Cita informācija
Apraksts
2013.gada 19.novembrī parakstītais "Tehniskais risinājums attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās" tiek pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.17 "Par Tehnisko risinājumu attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās".
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Regula (ES) 2024/2803 par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādātā redakcija)(Dokuments attiecas uz EEZ).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
55.pants a)
33.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz
1.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz
5. un 6.apsvērums
1. un 33.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Regulas (ES) 2024/2803 1. pantu, 5. un 6. apsvērumu, kā arī 55. pantu, Latvijas Republika ir izmantojusi tai paredzēto rīcības brīvību, lai nacionālā līmenī noteiktu procedūras valsts lidaparātu un citu valsts nozīmes lidojumu saskaņošanai, tādējādi nodrošinot valsts suverenitāti, drošumu un atbilstību Konvencijai un ES regulējuma mērķiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
nav
Cita informācija
nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK Dokuments attiecas uz EEZ.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
20.pants
23.punkts
Pārņemtas daļēji
Noteikumu projekts daļēji pārņem Regulas (ES) Nr. 996/2010 20. panta prasības, nosakot Ārlietu ministrijas pienākumu nodrošināt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam piekļuvi informācijai par nelaimes gadījumā iesaistītā lidaparāta personām un bīstamajām kravām. Regulas noteiktie aviosabiedrību pienākumi par pasažieru datu sagatavošanu, kontaktpersonu informēšanu un konfidencialitāti šajā noteikumu projektā netiek regulēti, jo tie attiecas uz komerciālās aviācijas jomu.
neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Dalībvalsts rīcības brīvība izmantota, lai precizētu institucionālo kārtību un praktiskos informācijas apmaiņas mehānismus, kas nodrošina Regulas (ES) Nr. 996/2010 mērķu īstenošanu nacionālajā līmenī.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
nav
Cita informācija
Lai nodrošinātu ātru un efektīvu reakciju avārijas situācijās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 996/2010 20. pantu “Informācija par personām un bīstamām kravām gaisa kuģī”, Ministru kabineta noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas paredz drošības izmeklēšanas iestādes (TNGIIB) operatīvu piekļuvi informācijai par visām personām lidaparātā un sarakstam ar bīstamām kravām lidaparātā, ar kuru ir noticis nelaimes gadījums. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus, bet militārās aviācijas lidojumu nelaimes gadījumus izmeklē satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs pēc savstarpējas vienošanās, vai pieaicinot nepieciešamos ekspertus.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1944. gada 7. decembra Konvencija par starptautisko civilo aviāciju.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Konvencijas 3. panta īstenošanu nacionālajā līmenī, nosakot kārtību, kādā tiek saskaņota valsts nozīmes (diplomātisko un militāro) lidojumu veikšana Latvijas gaisa telpā.
Noteikumu projekts
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas 18. pielikums nosaka starptautiskos standartus un procedūras bīstamo kravu drošai pārvadāšanai ar gaisa transportu, un šie principi Latvijas noteikumu projektā ir pilnībā pārņemti, atsaucoties uz ICAO Technical Instructions (Doc 9284).
IV un V nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
nav
Cita informācija
nav
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (ICAO dokuments Nr. 9284 AN/905).
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Noteikumu projekts īsteno Latvijas Republikas saistības saskaņā ar Konvencijas 18. pielikumu un ICAO dokumentu Nr. 9284 (AN/905), nodrošinot, ka bīstamo izstrādājumu pārvadāšana ar valsts lidaparātiem tiek veikta tikai ar izņēmuma atļauju, ievērojot tehniskās instrukcijas par drošu iepakošanu, nostiprināšanu un paziņošanu, kā arī kompetento iestāžu saskaņotu uzraudzību.
IV un V nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
nav
Cita informācija
nav
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
2013.gada 19.novembra "Tehniskais risinājums attiecībā uz dalībnieku militāro transporta gaisa kuģu diplomātiskajām atļaujām attiecīgajās nacionālajās gaisa telpās un teritorijās" (turpmāk -Tehniskais risinājums)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vienotas diplomātiskās atļaujas veidlapas piemērošana.
Noteikumu projektā tiek izmantota Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas veidlapa un tiek izpildīta saistība izmantot kopīgu formātu starp dalībvalstīm.
Tehniskā risinājuma 5. punkts.
Noteikumu projektā tiek izmantota Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas veidlapa un tiek izpildīta saistība izmantot kopīgu formātu starp dalībvalstīm.
Tehniskā risinājuma 5. punkts.
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Saskaņotu procedūru piemērošana diplomātisko atļauju izsniegšanai.
Noteikumu projekts nodrošina, ka diplomātiskās atļaujas tiek izsniegtas saskaņā ar kopīgi noteiktiem termiņiem, ievērojot vienotus paziņošanas un pieprasīšanas nosacījumus, atšķirot gadījumus ar/bez bīstamajām kravām ar izņēmuma atļauju.
Tehniskā risinājuma 6. punkts.
Noteikumu projekts nodrošina, ka diplomātiskās atļaujas tiek izsniegtas saskaņā ar kopīgi noteiktiem termiņiem, ievērojot vienotus paziņošanas un pieprasīšanas nosacījumus, atšķirot gadījumus ar/bez bīstamajām kravām ar izņēmuma atļauju.
Tehniskā risinājuma 6. punkts.
II, IV un V nodaļa
Pārņemtas daļēji
Tehniskā risinājuma 6. punkts regulē vispārēju, starptautiski saskaņotu procedūru modeli, un atstāj dalībvalstīm rīcības brīvību institucionālajā sadalījumā, termiņu konkretizācijā, drošības un nacionālo interešu izvērtējumā.
Savukārt noteikumu projekts procedūras pielāgo Latvijas tiesību sistēmai, nosaka konkrētas iestādes, termiņus un kompetences, un ievieš nacionālus papildu elementus, kurus Tehniskais risinājums tieši neregulē.
Savukārt noteikumu projekts procedūras pielāgo Latvijas tiesību sistēmai, nosaka konkrētas iestādes, termiņus un kompetences, un ievieš nacionālus papildu elementus, kurus Tehniskais risinājums tieši neregulē.
Dalībvalsts izvēlētās piemērošanas opcijas īstenošana.
Noteikumu projekts nodrošina Latvijas izvēlētās opcijas (1. vai 2. opcija) piemērošanu, un tiek nodrošināta šīs izvēles praktiska ieviešana nacionālajā regulējumā.
Tas izriet no Tehniskā risinājuma 4.1. punkta.
Noteikumu projekts nodrošina Latvijas izvēlētās opcijas (1. vai 2. opcija) piemērošanu, un tiek nodrošināta šīs izvēles praktiska ieviešana nacionālajā regulējumā.
Tas izriet no Tehniskā risinājuma 4.1. punkta.
11. punkts
Pārņemtas daļēji
Normas īstenotas nacionālajā regulējumā, pielāgojot tās Latvijas Republikas tiesību sistēmai.
Starptautiski saskaņotas prakses nodrošināšana.
Noteikumu projekts veicina vienotu pieeju militāro lidojumu atļaujām, paredzamību citām dalībvalstīm, un administratīvā sloga mazināšanu.
Tas atbilst Tehniskā risinājuma mērķim (4. punkts).
Noteikumu projekts veicina vienotu pieeju militāro lidojumu atļaujām, paredzamību citām dalībvalstīm, un administratīvā sloga mazināšanu.
Tas atbilst Tehniskā risinājuma mērķim (4. punkts).
Noteikumu projekts
Pārņemtas daļēji
Normas ir pārņemtas tādā apjomā, kādā tās nodrošina Tehniskā risinājuma mērķa sasniegšanu.
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
nav
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", Valsts drošības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/a3e870af-c223-4f3c-826d-09fdd6366ba4
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
- Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs
- Valsts drošības dienests
- Iekšlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Noteikumu projekts paredz Civilās aviācijas aģentūras kompetences izslēgšanu militāro lidaparātu bīstamo kravu pārvadājumu ar izņēmuma atļauju izvērtēšanas jomā, šo funkciju nododot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Noteikumu projekts nodala militārās un civilās aviācijas kompetences, paredzot, ka militāro lidaparātu bīstamo kravu izvērtēšanu veic Nacionālie bruņotie spēki, bet Civilās aviācijas aģentūra – civilo aviāciju.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Ar noteikumu projektu tiek optimizēti institucionālie procesi, nodalot militārās un civilās aviācijas kompetences un koncentrējot militāro lidaparātu bīstamo kravu ar izņēmuma atļauju izvērtēšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Lūdzam Aizsardzības ministriju nodrošināt, ka Nacionālo bruņoto spēku iekšējie normatīvie akti tiek grozīti atbilstoši jaunajai militāro lidojumu atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas, attiecībā uz bīstamajiem izstrādājumiem, kurus pārvadā ar izņēmuma atļauju, kārtībai. Pirms šo iekšējo noteikumu stāšanās spēkā tie saskaņojami ar Civilās aviācijas aģentūru, lai nodrošinātu atbilstību aviācijas drošības prasībām.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi