Anotācija

Balsošanas kārtība pa pastu tika vienādota un šobrīd visās vēlēšanu procedūrās vēlētājam, lai pieteiktos balsošanai pa pastu, ir nepieciešams izmantot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamo elektronisko pakalpojumu. E-pakalpojuma izpildes ietvaros vēlētājam arī ir iespēja lejupielādēt balsošanas materiālus. 

Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "i" apakšpunktā noteikts, ka VR iekļauj un aktualizē ziņas par atzīmi, ka vēlētājs pieteicies balsot pa pastu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un balsošanas materiāli ir pieejami vēlētājam, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamo elektronisko pakalpojumu. Ievērojot to, ka pasta balsošanas e-pakalpojums tiek izmantots visās vēlēšanu procedūrās, tad nav nepieciešamības minētajā apakšpunktā atsaukties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. 
Vienlaikus likumprojekts paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "j", "k" un "l" apakšpunktu, jo līdz ar e-pakalpojuma ieviešanu visās vēlēšanu procedūrās VR un ETVR netiek iekļautas un aktualizētas ziņas par elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāma tīmekļvietnes adrese, kurā ir pieejami balsošanas materiāli. Tāpat netiek iekļautas un aktualizētas ziņas par tīmekļvietnes adresi, kurā ir pieejami balsošanas materiāli, jo līdz ar e-pakalpojuma ieviešanu vēlētājs lejupielādē balsošanas materiālus e-pakalpojuma izpildes laikā. Piesakoties pasta balsošanai vēlētājam nav pienākums norādīt ārvalsti, no kuras plāno nosūtīt pasta balsošanas aploksni. Kā rezultātā likumprojekts paredz izslēgt no Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "l" apakšpunktu un šā panta pirmās daļas 3. punkta "f" apakšpunktu. 
Likumprojekta 8. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 18. pantu, izslēdzot no panta teikumu, kas paredz, ka, saņemot iesniegumu balsošanai pa pastu, vēlēšanu iecirkņu komisija norāda VR  vēlētāja adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, vai norāda vēlētāja elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, uz kuru nosūtāma tīmekļvietnes adrese, kurā ir pieejami balsošanas materiāli. Ievērojot to, ka balsošanas materiāli pēc e-pakalpojuma ieviešanas vēlētājam ir pieejami e-pakalpojumā, tad Vēlētāju reģistra likuma 18. pantā norādītais ir zaudējis aktualitāti.  
Likumprojekts paredz papildināt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu ar diviem jauniem apakšpunktiem "r" un "s". Ievērojot to, ka e-pakalpojums nodrošina iespēju vēlētājam pārliecināties, vai tā pasta balsojums ir saņemts iecirknī, uz kuru bija nosūtīta pasta balsošanas aploksne, tad VR ir nepieciešams uzkrāt ziņas par atzīmi, ka personas sūtītā pasta balsošanas aploksne ir saņemta. Vienlaikus, izpildot e-pakalpojumu, vēlētājam ir jānorāda ziņas par vēlēšanu iecirkni, uz kuru  plāno nosūtīt pasta balsojumu. Līdz ar to, tiesību norma tiek papildināta ar jaunu apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka VR tiek uzkrāta informācija arī par vēlēšanu iecirkni, uz kuru persona plāno nosūtīt pasta balsojumu.
Ievērojot to, ka PMLP pārziņā esošais e-pakalpojums "Vēlētāja datu pārvaldība", kas nodrošina gan pieteikšanos balsošanai pa pastu, gan pašvaldības domes vēlēšanās nodrošina iespēju noskaidrot vēlēšanu apgabalu un mainīt to,  drīzumā būs Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk - VDAA) pārziņā, tad likumprojekta 5. pants paredz izteikt jaunā redakcijā Vēlētāju reģistra likuma 13. panta trešo daļu.

 

Šobrīd tiek uzturētas ziņas par pilnu personas adresi, jo tas bija nepieciešams, lai nosūtītu pasta sūtījumus. Šobrīd šāds paziņojums tiek izsūtīts vēlētājam elektroniski uz oficiālo elektronisko adresi, nevis uz personas deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi pa pastu. Līdz ar to, nav nepieciešamības uzkrāt ziņas par personas pilnu dzīvesvietas adresi.

Ievērojot to, ka paziņojumi tiek izsūtīti elektroniski uz vēlētāja oficiālo elektronisko adresi, tad VR vairāk netiek uzkrāta informācija par personas deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi. Līdz ar to, likumprojekts paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punkta "e" apakšpunktu. 

Pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājam ir iespēja balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājs ir vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vēlētāju sarakstu izveides laikā, lai noteiktu vēlētājam piekritīgo vēlēšanu apgabalu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk - PMLP) ir jānoskaidro personas adreses valsts un pašvaldība. Šobrīd Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunkts un 2. punkta "f" apakšpunkts paredz, ka apgabala noteikšanai tiek iekļautas VR ziņas par personas adresi, un ir konstatēts, ka datu apstrāde līdz pilnam adreses līmenim šā mērķa sasniegšanai nav nepieciešama. 

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Datu regula) 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktu personas dati tiek apstrādāti  adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Ievērojot Datu regulā noteikto datu minimizēšanas principu, likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunktu un 2. punkta "f" apakšpunktu, paredzot, ka vēlēšanu apgabala noteikšanai VR tiks iekļautas un aktualizētas ziņas tikai par personas adreses valsti un pašvaldību. 

Sakarā ar pasta balsošanas kārtības vienotu ieviešanu un noteikto dienu skaitu, kad vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu, ir nepieciešams precizēt Vēlētāju reģistra likumā noteikto dienu skaitu attiecībā uz sākotnējā vēlētāju saraksta izveidi un dienu skaitu, kad var pieteikties balsošanai pa pastu un mainīt pašvaldības domes vēlēšanās apgabalu. 

Likumprojekta 4. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto dienu skaitu attiecībā uz sākotnējā vēlētāja saraksta izveidi Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Proti, šobrīd noteikts, ka sākotnējais vēlētāju saraksts tiek izveidots ne vēlāk kā 35 dienas pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā kā minētajās vēlēšanu procedūrās ir paredzēts, ka vēlētājs var pieteikties balsot pa pastu no trīsdesmit piektās līdz astotajai dienai pirms attiecīgo vēlēšanu dienas, tad PMLP ir nepieciešams nodrošināt, ka VR sākotnējais vēlētāju saraksts jau ir izveidots 36.dienā pirms Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām. 

Vienlaikus likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturto daļu, paredzot, ka pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājs var mainīt vēlēšanu apgabalu ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām, tādā veidā tiek vienādots termiņš gan attiecībā uz pasta balsojumiem, gan attiecībā uz vēlēšanu apgabala maiņu. Šobrīd mainīt vēlēšanu apgabalu var ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām. Tāpat likumprojekts paredz mainīt kārtību attiecībā uz ieslodzījumā esošajiem vēlētājiem, proti, paredzams, ka personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām iesniegumu par vēlēšanu apgabala maiņu varēs iesniegt ieslodzījuma vietas administrācijai. Šobrīd saskaņā ar Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturto daļu personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, iesniegumu par vēlēšanu apgabala maiņu var iesniegt ieslodzījuma vietas administrācijai ne agrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām. Ņemot vērā, ka ieslodzītos var pārvietot no vienas ieslodzījuma vietas uz citu, nav lietderīgi iesniegt minēto iesniegumu agrāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas. Turklāt, Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk- CVK) 2025. gada 13. februāra instrukcijas Nr. 5 "Kārtība, kādā pašvaldības domes vēlēšanās organizē balsošanu ieslodzījuma vietās" (turpmāk – Instrukcija) 13. punktā noteikti tai skaitā iesniegumu par balsošanu ieslodzījuma vietā iesniegšanas termiņi, proti, "ne agrāk kā 30 dienas [..] pirms vēlēšanu dienas". Lietderīgi visus Instrukcijas 13. punktā minētos iesniegumus iesniegt ieslodzījuma vietas administrācijai sākot ar 30. dienu pirms vēlēšanu dienas. Tas nākotnē atvieglos ieslodzījuma vietā par vēlēšanu organizēšanu atbildīgo personu darbu.
Likumprojekts paredz vienādot noteiktos termiņus arī Vēlētāju reģistra likuma 14. panta 4.¹ daļā, proti, tas paredz, ka vēlētājs var mainīt vēlēšanu apgabalu ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām. Šobrīd ir noteikts, ka vēlēšanu apgabalu var mainīt vēlētājs ne agrāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām. Tādējādi, lai vienādotu termiņus un padarītu tos pēc iespējas ērtāk iegaumējamākus vēlētājam, likumprojekts paredz noteikt gala termiņu pasta balsošanai un apgabala maiņai vienādu - ne agrāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām. 
 

Vēlētāju reģistra likumā ir tiesību normas, kuras ir nepieciešams grozīt atbilstoši faktiskajai situācijai un grozīt, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību. 

Likumprojekta 7. pants paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešo daļu, jo tiesību norma esot zaudējusi savu aktualitāti. Šobrīd Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešā daļa noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde saskaņā ar Ieslodzīto informācijas sistēmā iekļauto informāciju atbilstoši attiecīgajam vēlēšanu likumam aktualizē VR iekļautās ziņas, ja vēlētājs izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkts, kas paredzēja ierobežojumus piedalīties pašvaldību vēlēšanās personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, izslēgts ar likumu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" 2022. gada 20. oktobrī (grozījumi stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī). Turklāt jebkurās vēlēšanās var piedalīties personas, kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, tādējādi, nav nepieciešamības saņemt Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešajā daļā minētās ziņas. 

Likumprojekta 1. pants paredz mainīt Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk- VRAA) nosaukumu uz VDAA, jo ar 2024. gada 1. septembri VRAA tika mainīts nosaukums uz VDAA. 

Likumprojekta 3. pants paredz noteikt, ka CVK informāciju par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vienmēr pirms attiecīgās vēlēšanu procedūras sniedz VDAA, jo šī informācija ir nepieciešama sekmīgai ETVR darbībai. Savukārt PMLP minētā informācija ir nepieciešama tikai specifiskos gadījumos, kad rodas nesakritības VR datos. Kā rezultātā, likumprojekta 3. pants paredz noteikt, ka informāciju par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem CVK sniedz tikai pēc PMLP atsevišķa pieprasījuma.

Likumprojekta  6. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 14. panta otro daļu, tādā veidā paredzot tiesisko noteiktību un radot precīzi interpretējamu tiesību normu. Grozījumi paredz noteikt, ka vēlētājs pašvaldības domes vēlēšanās var mainīt vēlēšanu apgabalu arī uz tādu, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvietas adrese un kura atbilst viņa dzīvesvietas adresei vēlēšanu apgabala noteikšanai. Proti, grozījumi noteic to, ka velētājs ir tiesīgs mainīt pēc adreses vēlēšanu apgabalu tikai uz to, ja persona tur ir bijusi deklarēta vai reģistrēta 90.dienā pirms vēlēšanām. Šobrīd tiesību norma ir interpretējama precīzi, ja tiek veidota atsauce vēl uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. panta otro daļu, tas rada tiesību normas interpretācijas problēmas vēlētājiem. 

Vēlētāju reģistra likuma 19. panta 1.¹ daļā tiek dublēta informācija, proti, tiek izmantots gan Vēlētāju reģistra likumā noteiktais apzīmējums "vēlēšanas", gan  tiek veidota atsauce uz katru vēlēšanu procedūru, ko pēc būtības var apzīmēt ar noteikto apzīmējumu "vēlēšanas". Tādējādi, lai pēc būtības netiktu dublēts teksts tiesību normā, likumprojekta 9. pants paredz izslēgt tiesību normā vārdus "Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes un Saeimas vēlēšanās vai pašvaldības referendumā".

 Likumprojekta 5. pants paredz izslēgt Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmo un otro daļu, kas paredz, ka pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājam uz oficiālo elektronisko adresi tiek izsūtīta informācija par iespēju noskaidrot vēlēšanu apgabalu. Valstī ir izveidots e-pakalpojums "Vēlētāja datu pārvaldība", kas pieejams ar tiem pašiem autentifikācijas līdzekļiem kā oficiālā elektroniskā adrese, kur vēlētājs var noskaidrot savu vēlēšanu apgabalu. Paziņojumu nosūtīšanas mērķis bija sabiedrības informēšana par šāda pakalpojuma esamību. Šobrīd šo mērķi iespējams sasniegt ar citām metodēm, piemēram, iestāžu paziņojumu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, iestāžu tīmekļvietnēs un sociālajos tīklos. Šāda veida sabiedrības informēšana rada iespēju gan uzrunāt plašāku auditoriju, gan mazināt nepieciešamos resursus sabiedrības informēšanai.

 Informatīvu paziņojumu izsūtīšana radīja slogu PMLP, jo paziņojumus nepieciešams sagatavot un īsā laikā izsūtīt tiem vēlētājiem, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Tāpat arī šī gada pieredze, kad 75. un 14. dienā pirms 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām vēlētājiem izsūtīja paziņojumus, radīja negācijas sabiedrībā, tai skaitā PMLP saņēma negatīvu atgriezenisko saikni no vēlētājiem par šādu sūtījumu nelietderīgumu. Galvenokārt, personas bija nepamierinātas ar to, ka paziņojumiem ir informatīvs raksturs un vai to ir jāsūta oficiāli uz oficiālu elektronisko adresi. PMLP attiecīgi bija jāsniedz atbildes uz katru šādu iesniegumu, kas prasīja papildu resursus. Tāpat arī oficiālās elektroniskās adreses darba kapacitāte ir radījusi negācijas sabiedrībā, jo personas pēc paziņojuma saņemšanas vēlējās uzreiz noskaidrot, kāda satura ziņojumu PMLP ir nosūtījis personām. Tas uz noteiktu laiku paralizēja oficiālās elektroniskās adreses darbu, kā rezultātā pastāvēja gadījumi, kad šī iemesla dēļ personas nevarēja veikt noteiktos pienākumus, piemēram, iekļauties procesuālajos termiņos dokumenta nosūtīšanai. Šā iemesla dēļ likumprojekts paredz izslēgt tiesību normas, jo pēc būtības tā sabiedrības daļa, kurai izsūta paziņojumus, var ar tiem pašiem autentifikācijas līdzekļiem autentificēties e-pakalpojuma "Vēlētāja datu pārvaldība" izpildei un noskaidrot nepieciešamo informāciju bez informatīvā paziņojuma saņemšanas uz oficiālo elektronisko adresi. 


Vēlētāju reģistra likuma 14. panta piektā daļa paredz, ja pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājs izraugās vēlēšanu apgabalu, kurā viņam atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, viņš pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei papildus uzrāda īpašumtiesības apliecinošu dokumentu. Ievērojot to, ka pēc metodiskās vadības pašvaldībai, neskatoties uz uzrādīto īpašumtiesību apliecinošo dokumentu, ir nepieciešams pārliecināties par personas īpašumtiesībām valsts informācijas sistēmās, tad likumprojekts paredz izslēgt šo tiesību normu, lai atbrīvotu vēlētāju no sloga uzrādīt dokumentu, kas apliecina pašvaldībai pieejamo informāciju.