23-TA-2304: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība" projekts (turpmāk – projekts) izstrādāts ņemot vērā Saeimā 2022. gada 13. oktobrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ar kuru tiek pārņemta Padomes 2019. gada 19. decembra direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (turpmāk – direktīva).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt likuma "Par akcīzes nodokli" (turpmāk - likums) 25.panta pirmajā – desmitajā daļā un 26. panta pirmajā – astotajā daļā noteikto normu piemērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saeima 2022. gada 13. oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ar kuru tiek pārņemta direktīva. Direktīva cita starpā paredz ar 2023. gada 13. februāri visā Eiropas Savienībā ieviest jaunu elektronisku akcīzes preču pavaddokumentu patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanai komerciāliem nolūkiem, kā arī īpašus komersantu veidus, kuriem atļauts veikt minēto preču pārvietošanu. Jaunais akcīzes preču pavaddokuments saucas elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments un tas ir ieviests, lai aizstātu līdz 2023. gada 12. februārim spēkā esošo papīra vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu, kas noteikts Komisijas 1992. gada 17. decembra regulā (EEK) Nr. 3649/92 par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītājā dalībvalstī. Vienkāršotā akcīzes preču pavaddokumenta aprites un kontroles kārtība Latvijas Republikā bija noteikta Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 957 “Vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”, kas bija piemērojami līdz 2023. gada 31. decembrim, lai būtu iespējams pabeigt tādu patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu, kas nav pabeigta līdz 2023. gada 12. februārim.
Ar 2023. gada 13. februāri patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu var uzsākt tikai ar elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu. Kopš minētā datuma Latvijas Republikā atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām ir ieviesta Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas EMCS (Excise Movement and Control System) (turpmāk – datorizētā sistēma) jauna fāze, kas nodrošina arī elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta u.c. ar to saistīto elektronisko ziņojumu iesniegšanu un apstrādi. Likuma 26. panta septītā daļa nosaka pienākumu personām minētos elektroniskos ziņojumus iesniegt datorizētajā sistēmā.
2023. gada 13. februārī ir stājusies spēkā Komisijas 2022. gada 5. jūlija deleģētā regula (Es) 2022/1636, ar ko papildina Padomes direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ (turpmāk – Komisijas deleģētā regula 2022/1636), kuras pirmajā pielikumā ir noteikta elektronisko ziņojumu struktūra un saturs un tie ir jāiesniedz datorizētajā sistēmā, lai nodrošinātu informācijas apriti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm gan par akcīzes preču pārvietošanu, kurām piemēro akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu, gan par akcīzes precēm, kuras ir nodotas patēriņam un par kurām akcīzes nodoklis ir samaksāts. Akcīzes preču pārvietošanai, kurām piemēro akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu, kopš 2010. gada 1. aprīļa izmanto elektronisko administratīvo dokumentu, kura aprites kārtība Latvijas Republikā bija noteikta Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība”. Direktīva paredz, ka ar 2024. gada 13. februāri Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina informācijas apmaiņa starp akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu un automatizēto eksporta sistēmu, lai nodrošinātu akcīzes preču, kurām piemēro akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu, muitas eksporta procedūru noformēšanu.
Ņemot vērā to, ka akcīzes preču pārvietošanai piemērojot akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu un akcīzes preču pārvietošanai, kuras ir nodotas patēriņam, ir izmantojami vienotas formas elektroniski dokumenti, ka elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta aprites kārtība šobrīd Latvijas Republikā nav noteikta un ir nepieciešams noteikt kārtību elektronisko ziņojumu apritei akcīzes preču eksporta gadījumos, ir jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi.
Izmantojot likuma deleģējumu noteikt arī citus nosacījumus akcīzes preču pārvietošanai noteikumu projekts paredz:
- pārņemt direktīvas 48. panta 2. punktu nosakot, ka saņemot vīnu no citas dalībvalsts noliktavas turētājs, reģistrēts saņēmējs, īslaicīgi reģistrēts saņēmējs, sertificēts saņēmējs un īslaicīgi sertificēts saņēmējs likuma 25. panta desmitajā daļā un 26. panta astotajā daļā minētajā gadījumā, ievada datorizētajā sistēmā informāciju par vietējo identifikācijas numuru, nosūtītāja atsauces numuru un datumu, nosūtītāja nosaukumu un adresi, nosūtītāja kompetentās iestādes nosaukumu, nosūtītāja valsti, transportētāja nosaukumu un adresi, transporta veidu, akcīzes preces veida kodu, Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodu, preču daudzumu litros 20oC temperatūrā, iepakojuma veidu un skaitu, preču saņemšanas datumu, ja neatbilstības preču daudzumā nav konstatētas, informāciju, ka preces ir saņemtas un neatbilstību nav, ja ir konstatētas neatbilstības preču daudzumā, informāciju, ka preces ir saņemtas un ir neatbilstības, attiecīgi iztrūkums vai pārpalikums un tā daudzums litros 20oC temperatūrā, par faktiski saņemtajām akcīzes precēm aprēķināto nodokli;
- noteikt sistematizētu loģisku struktūru vietējam identifikācijas numuram, kuru akcīzes preču nosūtītājas piešķir elektroniskajam administratīvajam dokumentam un elektroniskajam vienkāršotajam administratīvajam dokumentam, kā arī to alternatīvajam dokumentam;
- noteikt informācijas vienību norādīšanu no tām, kurām Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 dalībvalstīm ir atļauta rīcības brīvība noteikt to iesniegšanu, kā obligātu;
- papildus Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 noteiktajai informācijai norādīt arī informāciju par nosūtāmajām akcīzes precēm piemērojamo akcīzes nodokļa likmi;
- noteikt prasības elektroniskajā administratīvajā dokumentā un attiecīgi muitas eksporta deklarācijā vai importa deklarācijā norādāmās informācijas atbilstībai, lai nodrošinātu minēto dokumentu savstarpēju saistību, kas nepieciešama, lai atšķirtu akcīzes preču pārvietošanas gadījumus ar piemērotu akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu no pārējās preču plūsmas. Minēto prasību nodrošināšanai nepieciešams noteikt, lai elektroniskajā administratīvajā dokumentā norādītais akcīzes preču Kombinētās Nomenklatūras kods un neto svars būtu vienāds ar attiecīgi eksporta vai importa deklarācijā norādīto, kā arī, lai minētajos dokumentos būtu korektas savstarpējas atsauces no viena dokumenta uz otru. Šāda prasība bija noteikta Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība” 16., 17., 19. un 20. punktā (jāņem vērā, ka noteikumos muitas deklarācija tika saukta par vienoto administratīvo dokumentu);
- noteikt kārtību, kā likuma 20. panta pirmajā daļā minētā persona, kas neizmanto datorizēto sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par akcīzes preču saņemšanu no citas dalībvalsts;
- papildus Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 noteiktajai informācijai, saņemot akcīzes preces norādīt arī informāciju par saņemtajām akcīzes precēm aprēķināto akcīzes nodokli;
- noteikt Valsts ieņēmumu dienesta, akcīzes preču nosūtītāja un akcīzes preču saņēmēja rīcību, ja akcīzes preču pārvietošana nav pabeigta elektroniskajā administratīvajā dokumentā vai elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā norādītajā pārvietošanas ilguma laikā;
- noteikt kārtību informācijas norādīšanai par tiešās piegādes vietu un akcīzes preču saņemšanas apliecinājuma iesniegšanai tiešās piegādes gadījumā;
- noteikt termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienestam ir jāapstiprina akcīzes preču saņemšanas apliecinājums patēriņam nodotu akcīzes preču saņemšanas gadījumā Latvijas Republikā;
- noteikt Valsts ieņēmumu dienesta rīcību gadījumā, ja no citas dalībvalsts datorizētajā sistēmā ir saņemts Komisijas 2016. gada 24. februāra īstenošanas regulas (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa atliktā maksāšana saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 (turpmāk – Komisijas īstenošanas regula 2016/323), 13. pantā minētais ziņojums;
- noteikt kārtību, kādā akcīzes preču kravu pavadošā persona var iesniegt informāciju par atgadījumu akcīzes preču pārvietošanas laikā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar iesniegto informāciju un no citas dalībvalsts saņemtu Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2016/323 14. pantā minēto atgadījumu apliecinājumu;
- noteikt kārtību, kā Valsts ieņēmumu dienests ievada kontroles rezultātus datorizētajā sistēmā un rīcību ar Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2016/323 9. panta 2. punktā un 11. pantā minēto kontroles apliecinājumu;
- noteikt kārtību, kā Valsts ieņēmumu dienests informē akcīzes preču nosūtītāju un saņēmēju, ja datorizētajā sistēmā no citas dalībvalsts ir saņemts Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2016/323 12. pantā minētais pārvietošanas pārtraukšanas ziņojums;
- akcīzes preču nosūtītāja, saņēmēja un Valsts ieņēmumu dienesta rīcību gadījumā, ja saņemot akcīzes preces ir konstatētas neatbilstības.
Minētie nosacījumi neattiecas uz fizisko personu tiesībām.
Ar 2023. gada 13. februāri patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu var uzsākt tikai ar elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu. Kopš minētā datuma Latvijas Republikā atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām ir ieviesta Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas EMCS (Excise Movement and Control System) (turpmāk – datorizētā sistēma) jauna fāze, kas nodrošina arī elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta u.c. ar to saistīto elektronisko ziņojumu iesniegšanu un apstrādi. Likuma 26. panta septītā daļa nosaka pienākumu personām minētos elektroniskos ziņojumus iesniegt datorizētajā sistēmā.
2023. gada 13. februārī ir stājusies spēkā Komisijas 2022. gada 5. jūlija deleģētā regula (Es) 2022/1636, ar ko papildina Padomes direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ (turpmāk – Komisijas deleģētā regula 2022/1636), kuras pirmajā pielikumā ir noteikta elektronisko ziņojumu struktūra un saturs un tie ir jāiesniedz datorizētajā sistēmā, lai nodrošinātu informācijas apriti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm gan par akcīzes preču pārvietošanu, kurām piemēro akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu, gan par akcīzes precēm, kuras ir nodotas patēriņam un par kurām akcīzes nodoklis ir samaksāts. Akcīzes preču pārvietošanai, kurām piemēro akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu, kopš 2010. gada 1. aprīļa izmanto elektronisko administratīvo dokumentu, kura aprites kārtība Latvijas Republikā bija noteikta Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība”. Direktīva paredz, ka ar 2024. gada 13. februāri Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina informācijas apmaiņa starp akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu un automatizēto eksporta sistēmu, lai nodrošinātu akcīzes preču, kurām piemēro akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu, muitas eksporta procedūru noformēšanu.
Ņemot vērā to, ka akcīzes preču pārvietošanai piemērojot akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu un akcīzes preču pārvietošanai, kuras ir nodotas patēriņam, ir izmantojami vienotas formas elektroniski dokumenti, ka elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta aprites kārtība šobrīd Latvijas Republikā nav noteikta un ir nepieciešams noteikt kārtību elektronisko ziņojumu apritei akcīzes preču eksporta gadījumos, ir jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi.
Izmantojot likuma deleģējumu noteikt arī citus nosacījumus akcīzes preču pārvietošanai noteikumu projekts paredz:
- pārņemt direktīvas 48. panta 2. punktu nosakot, ka saņemot vīnu no citas dalībvalsts noliktavas turētājs, reģistrēts saņēmējs, īslaicīgi reģistrēts saņēmējs, sertificēts saņēmējs un īslaicīgi sertificēts saņēmējs likuma 25. panta desmitajā daļā un 26. panta astotajā daļā minētajā gadījumā, ievada datorizētajā sistēmā informāciju par vietējo identifikācijas numuru, nosūtītāja atsauces numuru un datumu, nosūtītāja nosaukumu un adresi, nosūtītāja kompetentās iestādes nosaukumu, nosūtītāja valsti, transportētāja nosaukumu un adresi, transporta veidu, akcīzes preces veida kodu, Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodu, preču daudzumu litros 20oC temperatūrā, iepakojuma veidu un skaitu, preču saņemšanas datumu, ja neatbilstības preču daudzumā nav konstatētas, informāciju, ka preces ir saņemtas un neatbilstību nav, ja ir konstatētas neatbilstības preču daudzumā, informāciju, ka preces ir saņemtas un ir neatbilstības, attiecīgi iztrūkums vai pārpalikums un tā daudzums litros 20oC temperatūrā, par faktiski saņemtajām akcīzes precēm aprēķināto nodokli;
- noteikt sistematizētu loģisku struktūru vietējam identifikācijas numuram, kuru akcīzes preču nosūtītājas piešķir elektroniskajam administratīvajam dokumentam un elektroniskajam vienkāršotajam administratīvajam dokumentam, kā arī to alternatīvajam dokumentam;
- noteikt informācijas vienību norādīšanu no tām, kurām Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 dalībvalstīm ir atļauta rīcības brīvība noteikt to iesniegšanu, kā obligātu;
- papildus Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 noteiktajai informācijai norādīt arī informāciju par nosūtāmajām akcīzes precēm piemērojamo akcīzes nodokļa likmi;
- noteikt prasības elektroniskajā administratīvajā dokumentā un attiecīgi muitas eksporta deklarācijā vai importa deklarācijā norādāmās informācijas atbilstībai, lai nodrošinātu minēto dokumentu savstarpēju saistību, kas nepieciešama, lai atšķirtu akcīzes preču pārvietošanas gadījumus ar piemērotu akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu no pārējās preču plūsmas. Minēto prasību nodrošināšanai nepieciešams noteikt, lai elektroniskajā administratīvajā dokumentā norādītais akcīzes preču Kombinētās Nomenklatūras kods un neto svars būtu vienāds ar attiecīgi eksporta vai importa deklarācijā norādīto, kā arī, lai minētajos dokumentos būtu korektas savstarpējas atsauces no viena dokumenta uz otru. Šāda prasība bija noteikta Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība” 16., 17., 19. un 20. punktā (jāņem vērā, ka noteikumos muitas deklarācija tika saukta par vienoto administratīvo dokumentu);
- noteikt kārtību, kā likuma 20. panta pirmajā daļā minētā persona, kas neizmanto datorizēto sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par akcīzes preču saņemšanu no citas dalībvalsts;
- papildus Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 noteiktajai informācijai, saņemot akcīzes preces norādīt arī informāciju par saņemtajām akcīzes precēm aprēķināto akcīzes nodokli;
- noteikt Valsts ieņēmumu dienesta, akcīzes preču nosūtītāja un akcīzes preču saņēmēja rīcību, ja akcīzes preču pārvietošana nav pabeigta elektroniskajā administratīvajā dokumentā vai elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā norādītajā pārvietošanas ilguma laikā;
- noteikt kārtību informācijas norādīšanai par tiešās piegādes vietu un akcīzes preču saņemšanas apliecinājuma iesniegšanai tiešās piegādes gadījumā;
- noteikt termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienestam ir jāapstiprina akcīzes preču saņemšanas apliecinājums patēriņam nodotu akcīzes preču saņemšanas gadījumā Latvijas Republikā;
- noteikt Valsts ieņēmumu dienesta rīcību gadījumā, ja no citas dalībvalsts datorizētajā sistēmā ir saņemts Komisijas 2016. gada 24. februāra īstenošanas regulas (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa atliktā maksāšana saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 (turpmāk – Komisijas īstenošanas regula 2016/323), 13. pantā minētais ziņojums;
- noteikt kārtību, kādā akcīzes preču kravu pavadošā persona var iesniegt informāciju par atgadījumu akcīzes preču pārvietošanas laikā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar iesniegto informāciju un no citas dalībvalsts saņemtu Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2016/323 14. pantā minēto atgadījumu apliecinājumu;
- noteikt kārtību, kā Valsts ieņēmumu dienests ievada kontroles rezultātus datorizētajā sistēmā un rīcību ar Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2016/323 9. panta 2. punktā un 11. pantā minēto kontroles apliecinājumu;
- noteikt kārtību, kā Valsts ieņēmumu dienests informē akcīzes preču nosūtītāju un saņēmēju, ja datorizētajā sistēmā no citas dalībvalsts ir saņemts Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2016/323 12. pantā minētais pārvietošanas pārtraukšanas ziņojums;
- akcīzes preču nosūtītāja, saņēmēja un Valsts ieņēmumu dienesta rīcību gadījumā, ja saņemot akcīzes preces ir konstatētas neatbilstības.
Minētie nosacījumi neattiecas uz fizisko personu tiesībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīvas 35. – 42. pantā ir noteikta elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta aprites kārtība, t.sk. akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas nepieejamības gadījumos. Likuma 26. panta septītajā daļā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumus, elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtību, arī datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumā, kā arī citus nosacījumus likuma 26. pantā minētajai akcīzes preču pārvietošanai.
Likuma pārejas noteikumu 145. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 25. panta devītajā daļā un 26. panta septītajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 307 "Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Likuma pārejas noteikumu 145. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 25. panta devītajā daļā un 26. panta septītajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 307 "Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Risinājuma apraksts
Jāizstrādā kārtība elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta apritei un kontrolei Latvijas Republikā, lai pārņemtu direktīvas 35. – 42. pantā noteiktās prasības.
Problēmas apraksts
Direktīvas 21. un 25. pantā ir noteiktas prasības informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm akcīzes preču eksporta gadījumā, kuras jānodrošina atbilstoši pielāgojot datorizētās sistēmas un automatizētās eksporta sistēmas savstarpēju darbību. Minētās prasības jāievieš līdz 2024. gada 13. februārim. Ņemot vērā to, ka Latvijas Republikā datorizētā sistēma jau šobrīd nodrošina minētās informācijas apmaiņu pagaidām nav noteikta kārtība, kā veikt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm datorizētajā sistēmā akcīzes preču eksporta gadījumā.
Risinājuma apraksts
Jāizstrādā kārtība, kā veikt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm datorizētajā sistēmā akcīzes preču eksporta gadījumā.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likuma 32. panta trešās daļas 2. punktu nodrošinājumu iesniedz par akcīzes precēm, kuras pārvieto saskaņā ar šā likuma 25., 26. vai 26.1 pantu, izņemot gadījumu, kad nodoklis samaksāts pirms akcīzes preču nosūtīšanas no citas dalībvalsts saskaņā ar šā likuma 23. panta septīto daļu vai, kad par akcīzes precēm, kas marķētas ar akcīzes nodokļa markām, ir iesniegts nodrošinājums, saņemot akcīzes nodokļa markas saskaņā ar šā likuma 27. panta sesto daļu. Elektroniskajā administratīvajā dokumentā un elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā norādāmās informācijas saturs, kas noteikts Komisijas deleģētās regulas 2022/1636 1. pielikuma 1. tabulā, nav pietiekams, lai varētu aprēķināt akcīzes nodokli visiem akcīzes preču veidiem. Ir jānodrošina, ka pārvietojot akcīzes preces akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmā no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, tiktu izpildīta Direktīvas 17. panta 1. punkta prasība, ka nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem pieprasa, lai risks, kas saistīts ar preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, būtu segts ar nodrošinājumu, ko sniedz apstiprināts noliktavas turētājs kā nosūtītājs vai reģistrēts nosūtītājs. Lai nodrošinātu likumā un direktīvā noteikto, ir nepieciešams kontrolēt akcīzes nodokļa izlietojumu par pārvietošanā esošām akcīzes precēm, nepieļaujot iesniegtā nodrošinājuma pārsniegumu.
Risinājuma apraksts
Jānosaka prasības, ar kurām tiktu nodrošināta automātiska akcīzes nodokļa aprēķināšana katram akcīzes preču sūtījumam. Tā kā atsevišķām precēm ir iespējams piemērot vairākas nodokļa likmes, ir nepieciešams noteikt, lai akcīzes preču nosūtītājs papildus Komisijas deleģētās regulas 2022/1636 1. pielikuma 1. tabulā noteiktajai informācijai norāda arī nosūtāmajām akcīzes precēm piemērojamo akcīzes nodokļa likmi. Šāda prasība bija noteikta Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumu Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība” 10. punktā. Minētā prasība neuzliek papildus administratīvo slogu iesniedzējam, jo datorizētajā sistēmā kopš 2010. gada darbojas akcīzes nodokļa likmju klasifikators, kurš piedāvā sistēmas lietotājam izvēlni ar tām nodokļa likmēm, kas atbilst norādītajam preces veidam. Lielākajam vairumam preču veidu ir iespējams piemērot vienu likmi, tikai atsevišķām precēm ir iespējams izvēlēties divas vai trīs likmes. Likmju klasifikatoru uztur Valsts ieņēmumu dienests un pārvietojamajām akcīzes precēm piemērojamo akcīzes nodokli datorizētā sistēma aprēķina automātiski.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Jebkura fiziska persona, izņemot bērns.
Ietekmes apraksts
Jebkura fiziska persona, kas nav bērns.
Juridiskās personas
- Galvenokārt tādas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests ir izsniedzis speciālu atļauju, jeb licenci darbībām ar akcīzes precēm. Atsevišķos gadījumos personas, kuras saņem akcīzes preces savam patēriņam vai pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par tiesībām izmantot akcīzes preces citādām vajadzībām, kas netiek apliktas ar akcīzes nodokli, kā arī personas, kurām saskaņā ar likumu ir noteikts atbrīvojums, piem., ārvalstu vēstniecības, NATO bruņoto spēku vienības u.c.
Ietekmes apraksts
Galvenokārt tādas juridiskās personas, kurām ir izsniegtas speciālas atļaujas, jeb licences darbībām ar akcīzes precēm un atsevišķos gadījumos juridiskās personas, kuras saņem akcīzes preces savam patēriņam vai pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu akcīzes preču izmantošanai tādā veidā, kas netiek aplikts ar akcīzes nodokli, kā arī personas, kurām saskaņā ar likumu ir noteikts atbrīvojums no akcīzes nodokļa, piem., ārvalstu vēstniecības, NATO bruņoto spēku vienības u.c.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts ietekmē komersantus, kas nodarbojas ar tādu akcīzes preču, kuras ir nodotas patēriņam kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un, par kurām ir samaksāts akcīzes nodoklis, pārvietošanu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uz Latvijas Republiku vai no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Lai saņemtu vai nosūtītu minētas preces, komersantam ir nepieciešams reģistrēties Eiropas Savienības Akcīzes datu apmaiņas sistēmā SEED (System of Exchange of Excise Data), attiecīgi, kā sertificētam vai īslaicīgi sertificētam saņēmējam vai sertificētam vai īslaicīgi sertificētam nosūtītājam. Minētās tiesības piešķir Valsts ieņēmumu dienests un tās var pieprasīt jebkurš komersants. Saņemt alkoholiskos dzērienus savam patēriņam no citas dalībvalsts sertificēta nosūtītāja vai īslaicīgi sertificēta nosūtītāja var arī privātpersona. Sertificēts nosūtītājs vai īslaicīgi sertificēts nosūtītājs pirms patēriņam nodotu akcīzes preču nosūtīšanas no savas dalībvalsts iesniedz datorizētajā sistēmā elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta projektu, savukārt sertificēts nosūtītājs vai īslaicīgi sertificēts nosūtītājs pēc akcīzes preču saņemšanas iesniedz datorizētajā sistēmā saņemšanas apliecinājuma projektu. Līdz 2023. gada 12. februārim patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanai bija jāizmanto vienkāršotais akcīzes preču pavaddokuments, kas noteikts Komisijas 1992. gada 17. decembra regulā (EEK) Nr. 3649/92 par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītājā dalībvalstī. Minētais dokuments nebija elektronisks un tas bija jānoformē trijos eksemplāros. Attiecīgs vienkāršotā akcīzes preču pavaddokumenta eksemplārs bija jāiesniedz gan akcīzes preču nosūtītājam, gan akcīzes preču saņēmējam savas valsts nodokļu administrācijai. Latvijas Republikā attiecīgo minētā dokumenta eksemplāru, kā elektronisku kopiju pielikuma veidā varēja iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Līdz 2023. gada 12. februārim, lai nosūtītu vai saņemtu patēriņam nodotas akcīzes preces, Eiropas Savienības Akcīzes datu apmaiņas sistēmā SEED (System of Exchange of Excise Data) nebija jāreģistrējas. Nosūtīt no Latvijas Republikas patēriņam nodotas akcīzes preces varēja komersants, kuram bija speciālā atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm, izņemot reģistrētu nosūtītāju. Savukārt saņemt citā dalībvalstī patēriņam nodotas akcīzes preces varēja, ja pirms šādu preču nosūtīšanas Latvijas Republikā bija iesniegts akcīzes nodokļa vienreizējais nodrošinājums vai samaksāts akcīzes nodoklis. Šobrīd akcīzes preču saņēmējam, lai iegūtu sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja tiesības, ir jāiesniedz attiecīgi akcīzes nodokļa vispārējais nodrošinājums vai vienreizējais nodrošinājums.
Tā kā elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta izmantošanu no 2023. gada 13. februāra, kā obligātu prasību, nosaka direktīva, Latvijas Republikai ir jānodrošina tā ieviešana vienlaicīgi ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izmaiņas neatstās ievērojamu ietekmi uz Latvijas Republikas tautsaimniecību, jo Latvijā ir salīdzinoši neliels personu skaits, kas saņem vai nosūta minētās akcīzes preces. 2022. gadā patēriņam nodotas akcīzes preces no citas dalībvalsts saņēma 42 komersanti un viena privātpersona pavisam iesniedzot 146 vienkāršotos akcīzes preču pavaddokumentus. Izvērtējot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas akcīzes preču apriti regulējošo tiesību aktu prasības par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu attiecībā uz personām, nav vērojamas būtiskas administratīvā sloga izmaiņas pēc 2023. gada 12. februāra.
Direktīvas 21. panta un 25. panta pārņemšana, kas saistīta ar ziņojumu apmaiņu par akcīzes preču, kurām piemērota akcīzes nodokļa atliktā maksāšana, eksportu, Latvijas Republikas sabiedrības grupas neietekmēs, jo Latvijas Republikā datorizētā sistēma ir saistīta ar Eksporta kontroles sistēmu kopš 2010. gada, bet no 2024. gada 13. februāra informācijas apmaiņa starp datorizēto sistēmu un Automatizēto eksporta kontroles sistēmu ir obligāta visā Eiropas Savienībā. Minētie ziņojumi komersantiem nav jāiesniedz, bet tos veido datorizētā sistēma automātiski, lai sniegtu informāciju komersantiem vai citas dalībvalsts nodokļu administrācijai par eksporta procedūras gaitu.Minēto elektronisko ziņojumu aprites kārtība detalizēti ir aprakstīta Eiropas Komisijas izstrādātajās datorizētās sistēmas specifikācijās FESS (Functional Excise System Specification) un DDNEA (Design Document for National Excise Appication), kas ir saistošas dalībvalstīm datorizētās sistēmas prasību ieviešanā. Līdz ar to projekta 15. - 24. punktā ir noteikta detalizētāka elektronisko ziņojumu aprites kārtība, nekā direktīvas 21. un 25. pantā.
Direktīvas 26. panta 5. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka deklarētājs eksporta dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz minētā atkāpšanās dokumenta, kura saturs atbilst eksporta deklarācijā deklarētajām akcīzes precēm, kopiju vai atkāpšanās dokumenta unikālo identifikatoru. Minētā norma attiecas uz gadījumu, kad datorizētā sistēma nav pieejama un, lai komercdarbība netiktu kavēta muitas procedūru piemērošanas gadījumos, akcīzes preču nosūtītājs var uzsākt akcīzes preču nosūtīšanu, ja tas iesniedz kompetentajai iestādei elektroniskā administratīvā dokumenta alternatīvo dokumentu. Lai nodrošinātu, ka VID muitas iestādes rīcībā ir nepieciešamā informācija muitas deklarācijas datu salīdzināšanai ar elektroniskajā administratīvajā dokumentā norādāmo informāciju, ir nepieciešams noteikt, ka deklarētājs iesniedz VID muitas iestādei elektroniskā administratīvā dokumenta kopiju, jo minētā dokumenta unikālais identifikators nesatur informāciju par pārvietojamajām akcīzes precēm.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi kārtību un strukturēta ziņojuma veidu datorizētās sistēmas specifikācijās FESS (Functional Excise System Specification) un DDNEA (Design Document for National Excise Appication), lai akcīzes preču nosūtītājs un saņēmējs varētu informēt kompetento iestādi par akcīzes preču piegādes kavēšanas iemeslu vai saņemšanas apliecinājuma iesniegšanas kavēšanas iemeslu, ja pēc elektroniskajā administratīvajā dokumentā vai elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā norādītā pārvadājuma ilguma beigām akcīzes preču pārvietošana nav pabeigta. Saskaņā ar minētajās specifikācijās noteikto kārtību Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina Latvijas komersantu iesniegtā ziņojuma apstiprināšana un nosūtīšana citai dalībvalstij, kā arī no citas dalībvalsts saņemta ziņojuma pārsūtīšana attiecīgajam Latvijas komersantam, izmantojot datorizēto sistēmu. Minētā ziņojuma aprites kārtība nav noteikta direktīvā, kā arī tā saturs un struktūra nav noteikta nevienā Eiropas Komisijas regulā. Minētā ziņojuma aprites kārtība ir noteikta noteikumu projekta 32. punktā. Lai akcīzes preču nosūtītājs un saņēmējs varētu iesniegt attiecīgi ziņojumu par akcīzes preču piegādes kavēšanas iemeslu un ziņojumu par saņemšanas apliecinājuma iesniegšanas termiņa kavēšanas iemeslu, nosūtītāja dalībvalsts kompetentajai iestādei jānosūta savam akcīzes preču nosūtītājam un akcīzes preču saņēmēja dalībvalstij atgādinājuma ziņojums par pārvietošanas termiņa beigām. Ja akcīzes preču saņēmēja dalībvalsts saņem no akcīzes preču nosūtītāja dalībvalsts minēto atgādinājuma ziņojumu, tā pārsūta to akcīzes preču nosūtītājam. Minētā ziņojuma aprites kārtība nav noteikta direktīvā, kā arī tā saturs un struktūra nav noteikta nevienā Eiropas Komisijas regulā. Minētā ziņojuma aprites kārtība ir noteikta noteikumu projekta 31. punktā.
Tā kā elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta izmantošanu no 2023. gada 13. februāra, kā obligātu prasību, nosaka direktīva, Latvijas Republikai ir jānodrošina tā ieviešana vienlaicīgi ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izmaiņas neatstās ievērojamu ietekmi uz Latvijas Republikas tautsaimniecību, jo Latvijā ir salīdzinoši neliels personu skaits, kas saņem vai nosūta minētās akcīzes preces. 2022. gadā patēriņam nodotas akcīzes preces no citas dalībvalsts saņēma 42 komersanti un viena privātpersona pavisam iesniedzot 146 vienkāršotos akcīzes preču pavaddokumentus. Izvērtējot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas akcīzes preču apriti regulējošo tiesību aktu prasības par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu attiecībā uz personām, nav vērojamas būtiskas administratīvā sloga izmaiņas pēc 2023. gada 12. februāra.
Direktīvas 21. panta un 25. panta pārņemšana, kas saistīta ar ziņojumu apmaiņu par akcīzes preču, kurām piemērota akcīzes nodokļa atliktā maksāšana, eksportu, Latvijas Republikas sabiedrības grupas neietekmēs, jo Latvijas Republikā datorizētā sistēma ir saistīta ar Eksporta kontroles sistēmu kopš 2010. gada, bet no 2024. gada 13. februāra informācijas apmaiņa starp datorizēto sistēmu un Automatizēto eksporta kontroles sistēmu ir obligāta visā Eiropas Savienībā. Minētie ziņojumi komersantiem nav jāiesniedz, bet tos veido datorizētā sistēma automātiski, lai sniegtu informāciju komersantiem vai citas dalībvalsts nodokļu administrācijai par eksporta procedūras gaitu.Minēto elektronisko ziņojumu aprites kārtība detalizēti ir aprakstīta Eiropas Komisijas izstrādātajās datorizētās sistēmas specifikācijās FESS (Functional Excise System Specification) un DDNEA (Design Document for National Excise Appication), kas ir saistošas dalībvalstīm datorizētās sistēmas prasību ieviešanā. Līdz ar to projekta 15. - 24. punktā ir noteikta detalizētāka elektronisko ziņojumu aprites kārtība, nekā direktīvas 21. un 25. pantā.
Direktīvas 26. panta 5. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka deklarētājs eksporta dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz minētā atkāpšanās dokumenta, kura saturs atbilst eksporta deklarācijā deklarētajām akcīzes precēm, kopiju vai atkāpšanās dokumenta unikālo identifikatoru. Minētā norma attiecas uz gadījumu, kad datorizētā sistēma nav pieejama un, lai komercdarbība netiktu kavēta muitas procedūru piemērošanas gadījumos, akcīzes preču nosūtītājs var uzsākt akcīzes preču nosūtīšanu, ja tas iesniedz kompetentajai iestādei elektroniskā administratīvā dokumenta alternatīvo dokumentu. Lai nodrošinātu, ka VID muitas iestādes rīcībā ir nepieciešamā informācija muitas deklarācijas datu salīdzināšanai ar elektroniskajā administratīvajā dokumentā norādāmo informāciju, ir nepieciešams noteikt, ka deklarētājs iesniedz VID muitas iestādei elektroniskā administratīvā dokumenta kopiju, jo minētā dokumenta unikālais identifikators nesatur informāciju par pārvietojamajām akcīzes precēm.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi kārtību un strukturēta ziņojuma veidu datorizētās sistēmas specifikācijās FESS (Functional Excise System Specification) un DDNEA (Design Document for National Excise Appication), lai akcīzes preču nosūtītājs un saņēmējs varētu informēt kompetento iestādi par akcīzes preču piegādes kavēšanas iemeslu vai saņemšanas apliecinājuma iesniegšanas kavēšanas iemeslu, ja pēc elektroniskajā administratīvajā dokumentā vai elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā norādītā pārvadājuma ilguma beigām akcīzes preču pārvietošana nav pabeigta. Saskaņā ar minētajās specifikācijās noteikto kārtību Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina Latvijas komersantu iesniegtā ziņojuma apstiprināšana un nosūtīšana citai dalībvalstij, kā arī no citas dalībvalsts saņemta ziņojuma pārsūtīšana attiecīgajam Latvijas komersantam, izmantojot datorizēto sistēmu. Minētā ziņojuma aprites kārtība nav noteikta direktīvā, kā arī tā saturs un struktūra nav noteikta nevienā Eiropas Komisijas regulā. Minētā ziņojuma aprites kārtība ir noteikta noteikumu projekta 32. punktā. Lai akcīzes preču nosūtītājs un saņēmējs varētu iesniegt attiecīgi ziņojumu par akcīzes preču piegādes kavēšanas iemeslu un ziņojumu par saņemšanas apliecinājuma iesniegšanas termiņa kavēšanas iemeslu, nosūtītāja dalībvalsts kompetentajai iestādei jānosūta savam akcīzes preču nosūtītājam un akcīzes preču saņēmēja dalībvalstij atgādinājuma ziņojums par pārvietošanas termiņa beigām. Ja akcīzes preču saņēmēja dalībvalsts saņem no akcīzes preču nosūtītāja dalībvalsts minēto atgādinājuma ziņojumu, tā pārsūta to akcīzes preču nosūtītājam. Minētā ziņojuma aprites kārtība nav noteikta direktīvā, kā arī tā saturs un struktūra nav noteikta nevienā Eiropas Komisijas regulā. Minētā ziņojuma aprites kārtība ir noteikta noteikumu projekta 31. punktā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Visa veida uzņēmējiem vienādi nosacījumi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L0262
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 19. decembra direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).
Apraksts
Direktīva nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, t.sk. akcīzes preču pārvietošanai starp dalībvalstīm, paredzot pienākumu izmantot īpašu datorizētu sistēmu un elektroniskus akcīzes preču pavaddokumentus, lai nodrošinātu bez papīra informācijas aprites kārtību starp komersantiem, kas veic akcīzes preču pārvietošanu, un dalībvalstu nodokļu administrācijām. Eiropas Komisija ir izstrādājusi datorizētās sistēmas specifikācijas, lai nodrošinātu direktīvas 2020/262 prasību ieviešanu par akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, un patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu komerciālām vajadzībām (direktīvas IV. un V. nodaļa). Latvija ir ieviesusi datorizēto sistēmu atbilstoši Eiropas Komisijas specifikācijās izstrādātajām prasībām un virsplānā noteiktajam laika grafikam, tādā veidā nodrošinot direktīvas pārņemšanu. Papildus tam tiek virzīts projekts, ar ko minētās direktīvas pārņemšana attiecībā uz datorizēto sistēmu tiek nostiprināta Latvijas tiesību aktu sistēmā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R1636
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 5. jūlija deleģētā regula (EK) 2022/1636, ar ko papildina Padomes direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ.
Apraksts
Regula nosaka gadījumus, kad komersantiem un nodokļu administrācijai jāiesniedz datorizētajā sistēmā noteikta veida elektroniskie ziņojumi, kā arī robežvērtību akcīzes preču zudumiem to pārvietošanas laikā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32016R0323
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2016. gada 24. februāra īstenošanas regula (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz akcīzes precēm saskaņā ar Padomes regulu (ES) Nr. 389/2012.
Apraksts
Regula paredz īpašas sadarbības formas starp dalībvalstīm akcīzes preču aprites jomā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R1637
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 5. jūlija īstenošanas regula (ES) 2022/1637, ar ko paredz noteikumus Padomes direktīvas (ES) 2020/262 piemērošanai attiecībā uz dokumentu izmantošanu saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un akcīzes preču pārvietošanu pēc nodošanas patēriņam, kā arī nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidlapu.
Apraksts
Komisijas 2022. gada 5. jūlija īstenošanas regula (ES) 2022/1637, ar ko paredz noteikumus Padomes direktīvas (ES) 2020/262 piemērošanai attiecībā uz dokumentu izmantošanu saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un akcīzes preču pārvietošanu pēc nodošanas patēriņam, kā arī nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidlapu, nosaka atbrīvojuma sertifikāta formu un saturu, ko izmanto, lai piegādātu akcīzes preces no nodokļa atbrīvotajām personām un Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 noteikto ziņojumu, ko iesniedz datorizētajā sistēmā, aprites kārtību.
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0952
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, attiecas uz muitas jomu, t.sk. uz informācijas sistēmu izmantošanu preču deklarēšanai, ar kuru ir jānodrošina informācijas apmaiņa akcīzes preču pārvietošanas datorizētajai sistēmai akcīzes preču eksporta gadījumā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 19. decembra direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1
Likuma 3., 4., 5., 6.1, 12., 13., 14. un 15.1 pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
2, 4, 5
Likuma 2. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
3
Likuma 1. panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
6
Likuma 2., 21., 23. un 25. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
7
Likuma 7., 23., 25.un 26. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
8
Likuma 2., 22., 23., 25. un 26. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
9
Likuma 33. un 34. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
10
Likuma 26. pants, 26.1 pants, 27. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
11
Likuma 20. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
12
Likuma 20. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
13
Likuma 21. panta sestā daļa un Muita likuma 24. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
14
Likuma 8. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
15
Likuma 2. panta sestā un septītā daļa un 8. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(1)
Likuma 25. panta pirmā un ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(2)
Projekta 4. un 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(3)
Projekta 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(4) pirmā rindkopa
Projekta 33. un 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
16(4) otrā rindkopa
Projekta 35. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(1)
Likuma 8. panta piektā daļa, 9.1 panta ceturtā daļa, 31. un 32. pants un Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumi Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr.72)
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(2)
Latvijā nav nostiprinātu cauruļvadu energoproduktu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm. Lai nodrošinātu direktīvas pārņemšanu, tiks attiecīgi grozīts likuma “Par akcīzes nodokli” 32. pants
-
-
17(3)
Izvēles norma
-
-
17(4)
Likuma 32. panta trešās daļas 2. punkts un 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(5)(a)
MK noteikumu Nr. 72 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
17(5)(b)
Izvēles norma
-
-
17(6)
Likuma 32. panta sestā daļa un MK noteikumi Nr. 72
Pārņemtas pilnībā
Nē
18
Likuma 9. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
19
Likuma 25. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(1)
Likuma 25. panta otrā, piektā un devītā daļa un projekta 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(2)
Likuma 25. panta otrā, piektā un devītā daļa un projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(3) pirmā rindkopa
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(3) otrā rindkopa
Projekta 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(3) trešā rindkopa
Projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(4)
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(5)
Projekta 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(6)
Projekta 14. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
20(7)
Projekta 25., 26. un 27. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(1)
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(2)
Projekta 15. un 16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(3)
Projekta 17. un 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(4)
Projekta 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
21(5)
Projekta 14., 21. un 27. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
22(1)
Projekta 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
22(2)
Projekta 26. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
22(3)
Projekta 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
23
Izvēles norma
-
-
24(1)
Likuma 25. panta otrā, piektā un astotā daļa un projekta 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(2)
Projekta 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(3) pirmā rindkopa
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(3) otrā rindkopa
Projekta 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(3) trešā rindkopa
Projekta 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
24(4)
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
25(1)
Projekta 23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
25(2)
Projekta 23. un 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
25(3)
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(1)(a)
Projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(1)(b)
Projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(1) otrā rindkopa
Projekta 47. punkts
Pārņemtas daļēji
Valsts ieņēmumu dienests neapstiprina alternatīvo pavaddokumentu papīra kopijas.
Nē
26(2)
Projekta 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(3)
Projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(4)
Projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
26(5)
Projekta 49. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(1) pirmā rindkopa
Projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(1) otrā rindkopa
Projekta 48., 50. un 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(2) pirmā rindkopa
Projekta 50. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(2) otrā rindkopa
Projekta 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
27(2) trešā rindkopa
Projekta 50. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(1)
Projekta 23. un 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(2)
Projekta 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(3)
Projekta 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(4)(a)
Projekta 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(4)(b)
Projekta 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
28(5)
Projekta 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
29(1) un (2)
Attiecas uz Eiropas Komisiju
-
-
29(3)
Projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
30 un 31
Izvēles norma
-
-
32
Likuma 21. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(1) pirmā rindkopa
Likuma 23. panta 6.1 un 6.2 daļa un 26. panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(1) otrā rindkopa
Likuma 26. panta trešās daļas pirmais teikums
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(2)
Likuma 21. panta ceturtā daļa un 26. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(3)
Likuma 9.2 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
33(4)
Likuma 9.3 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
34(1)
Likuma 26. panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
34(2)
Likuma 34. panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
34(3)
Likuma 21. panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(1)
Likuma 26. panta septītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(2)(a)
Likuma 9.3 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(2)(b)
Likuma 23.panta 6.1 un 6.2 daļa un 26. panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(2)(c)
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(3)
Izvēles norma
-
-
35(4)
Likuma 32. panta trešās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(5)
MK noteikumi Nr.72
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(6)
Likuma 9.2 panta otrās daļas 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(7)
Likuma 9.3 panta otrās daļas 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
35(8)
Likuma 9.3 panta trešā daļa, MK noteikumu Nr.72 42. 44.1 un 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(1)
Projekta 4. un 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(2) pirmā rindkopa
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(2) otrā rindkopa
Projekta 4. un 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(2) trešā rindkopa
Projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(3)
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(4)
Projekta 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
36(5)
Projekta 39. un 40. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(1)
Projekta 42. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) pirmā rindkopa
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) otrā rindkopa
Projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) trešā rindkopa
Projekta 4., 5. un 43. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(2) ceturtā rindkopa
Projekta 37. un 44. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(3)
Projekta 43. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
37(4)
Likuma 26. panta 15. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(1)(a)
Projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(1)(b)
Projekta 46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(1) otrā rindkopa
Projekta 47. punkts
Pārņemtas daļēji
Valsts ieņēmumu dienests neapstiprina alternatīvo pavaddokumentu papīra kopijas.
Nē
38(2)
Projekta 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(3)
Projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
38(4)
Projekta 45. un 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
39 pirmā rindkopa
Projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
39 otrā rindkopa
Projekta 50. un 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
39 trešā rindkopa
Projekta 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
40(1)
Projekta 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
40(2)
Projekta 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
40(3)
Projekta 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
41
Izvēles norma
-
-
42
Netiek piemērota Latvijā
-
-
43
Attiecas uz Eiropas Komisiju
-
-
44
Likuma 1. panta otrās daļas 12.1 un 12.2 punkts, 2. panta 1.1 daļas 1. punkts, 11.1 un 11.2 pants, 23. panta pirmā un septītā daļa, 24. panta pirmā daļa un 26.1 pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
45
Likuma 21. panta pirmā daļa un otrā daļa, 23. panta astotā, devītā un 10. daļa un Ministru kabineta 30.08.2005. noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” XIII. nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
46
Likuma 33. un 34. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
47
Likuma 27. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
48(1)
Likuma 12. pants
Pārņemtas pilnībā
Nē
48(2)
Likuma 25. panta desmitā daļa un projekta 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
48(3)
Likuma 1. panta otrās daļas 15.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
49
Likuma 18. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts un 21. panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nē
50
Netiek piemērota Latvijā
-
-
51 un 52
Attiecas uz Eiropas Komisiju un Komiteju procedūrām
-
-
53
Attiecas uz Eiropas Komisiju
-
-
54 pirmā rindkopa
Likuma pārejas noteikumu 143., 144. un 145. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
54 otrā rindkopa
Nodrošināja datorizētā sistēma, nebija nepieciešams pārejas periods
Pārņemtas pilnībā
-
55(1)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu likumā “Par akcīzes nodokli” un projektā
Pārņemtas pilnībā
Nē
55(2)
Paziņots Eiropas Komisijai ESTAPIKS portālā
Pārņemtas pilnībā
Nē
56 un 57
Norma par spēkā stāšanos noteikta likumā “Par akcīzes nodokli”, no direktīvas pārņemtās normas stājās spēkā 2023. gada 13. februārī
Pārņemtas pilnībā
-
58
Norma par direktīvas adresātiem
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 17. panta 3. punkts un 35. panta 3. punkts paredz, ka atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem var atļaut, ka 17. panta 1. punktā minēto nodrošinājumu sniedz pārvadātājs, akcīzes preču īpašnieks, akcīzes saņēmējs vai vairākas personas kopā. Šobrīd komersanti darbībām akcīzes preču noliktavā un akcīzes preču nosūtīšanai un saņemšanai izmanto vienu savu nodrošinājumu un akcīzes preču pārvietošanai var izmantot jebkura pārvadātāja pakalpojumu. Ja akcīzes preču pārvietošanai tiks izmantots pārvadātāja nodrošinājums, komersanti būs spiesti meklēt un noslēgt līgumus tikai ar tādiem pārvadātājiem, kuri varēs garantēt akcīzes preču pārvietojumu ar saviem finanšu līdzekļiem. Ievērojot, ka akcīzes preču pārvietošanai (it īpaši naftas produktu pārvietošanai) nepieciešami lieli finansiālie līdzekļi, komersanti būs ierobežoti pārvadātāju izvēlē, līdz ar ko viņiem pieaugs pārvadājumu pakalpojumu izmaksas un palielināsies administratīvais slogs. Ievērojot minēto, kā arī faktu, ka attiecībā uz šo jautājumu nav bijuši ierosinājumi no akcīzes preču apritē iesaistīto komersantu puses, šobrīd direktīvā paredzētā izvēles brīvība netiek izmantota.
Direktīvas 17. panta 5. punkta a) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā. Lai būtiski mazinātu administratīvo un finansiālo slogu akcīzes preču apritē iesaistītajiem komersantiem, MK noteikumu Nr. 72 7. punkta otrajā teikumā noteikts, ka pārvietojot akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā:
1) komersanti, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, izmanto iesniegto vispārējo nodrošinājumu atbilstoši piešķirtajam samazinājumam;
2) mazās alkoholisko dzērienu darītavas un komersanti, kuriem piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, izmanto iesniegto vispārējo nodrošinājumu, un tam piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.
Direktīvas 17. panta 5. punkta b) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par energoproduktu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, pārvietošanai pa jūru Savienībā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis.
Lai Latvijas komersanti, kuri pārvieto pa jūru energoproduktus, būtu vienādos konkurences apstākļos ar kaimiņvalstu komersantiem, atbilstoši MK noteikumu Nr. 72 7.1 punkta nosacījumiem naftas produktu pārvietošanai pa jūru piemērojams tāds pats nodrošinājuma samazinājums, kāds noteikts kaimiņvalstī Lietuvā . Līdz ar to direktīvas Nr.2020/262 17. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktā brīvība netiek izmantota. Neviena no dalībvalstīm nav ierosinājusi slēgt šādu vienošanos un mūsu rīcībā nav informācija, ka šādas vienošanās tiek slēgtas.
Direktīvas 23. pants paredz, ka nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem var atļaut nosūtītājam energoproduktu pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt divās vai vairākās daļās. Minētā norma kopš 13.02.2023. Latvijā vairs netiek pārņemta, jo Latvijas komersanti šādu darbību neizmanto. Kopš datorizētās sistēmas ieviešanas 2010.g. Latvijas datorizētajā sistēmā bija reģistrēts tikai viens šāds gadījums 2012.g. Šādai darbībai nepieciešamā funkcionalitāte ir sarežģīta un tās uzturēšana datorizētajā sistēmā ievērojami sadārdzina sistēmas uzturēšanas izmaksas. Ievērojot Direktīvas 23. panta 2. punkta prasības Latvija ir paziņojusi Eiropas Komisijai, ka tā neatļauj pārvietošanu savā teritorijā veikt pa daļām.
Direktīvas 26. panta 2. punkta otrajā rindkopā ir noteikts, ka pirms sākta pārvietošana, nosūtītāja dalībvalsts var arī pieprasīt nosūtītājam tā dokumenta kopiju, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā kopijā esošās informācijas apstiprināšanu nosūtītājā dalībvalstī un, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ, attiecīgu informāciju par iemesliem. Latvijā datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumā tiek pieprasīta alternatīvā dokumenta kopija, bet iesniedzējam nav jāsaņem tās apstiprināšana Valsts ieņēmumu dienestā. Latvijā nav paredzēts, ka atkāpšanās procedūru var piemērot, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ. Ņemot vērā to, ka preču nosūtītājam obligāti jāpiemēro direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība, alternatīvā dokumenta (kuru nepieciešams pievienot precēm) kopiju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam, kā informāciju, šobrīd neradīs papildu administratīvo slogu. Latvijā nav paredzēts pieļaut, ka elektronisko administratīvo dokumentu un elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu var neiesniegt datorizētajā sistēmā nosūtītāja vainas dēļ.
Direktīvas 30., 31. un 41. pantā ir izvēles normas par vienkāršotām procedūrām attiecībā uz akcīzes preču pārvietošanu vienā dalībvalstī un divās vai vairākās dalībvalstīs. Šobrīd Latvija neplāno tās piemērot.
Direktīvas 17. panta 5. punkta a) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā. Lai būtiski mazinātu administratīvo un finansiālo slogu akcīzes preču apritē iesaistītajiem komersantiem, MK noteikumu Nr. 72 7. punkta otrajā teikumā noteikts, ka pārvietojot akcīzes preces atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā:
1) komersanti, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, izmanto iesniegto vispārējo nodrošinājumu atbilstoši piešķirtajam samazinājumam;
2) mazās alkoholisko dzērienu darītavas un komersanti, kuriem piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, izmanto iesniegto vispārējo nodrošinājumu, un tam piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.
Direktīvas 17. panta 5. punkta b) apakšpunkts paredz, ka nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par energoproduktu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, pārvietošanai pa jūru Savienībā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis.
Lai Latvijas komersanti, kuri pārvieto pa jūru energoproduktus, būtu vienādos konkurences apstākļos ar kaimiņvalstu komersantiem, atbilstoši MK noteikumu Nr. 72 7.1 punkta nosacījumiem naftas produktu pārvietošanai pa jūru piemērojams tāds pats nodrošinājuma samazinājums, kāds noteikts kaimiņvalstī Lietuvā . Līdz ar to direktīvas Nr.2020/262 17. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktā brīvība netiek izmantota. Neviena no dalībvalstīm nav ierosinājusi slēgt šādu vienošanos un mūsu rīcībā nav informācija, ka šādas vienošanās tiek slēgtas.
Direktīvas 23. pants paredz, ka nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem var atļaut nosūtītājam energoproduktu pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt divās vai vairākās daļās. Minētā norma kopš 13.02.2023. Latvijā vairs netiek pārņemta, jo Latvijas komersanti šādu darbību neizmanto. Kopš datorizētās sistēmas ieviešanas 2010.g. Latvijas datorizētajā sistēmā bija reģistrēts tikai viens šāds gadījums 2012.g. Šādai darbībai nepieciešamā funkcionalitāte ir sarežģīta un tās uzturēšana datorizētajā sistēmā ievērojami sadārdzina sistēmas uzturēšanas izmaksas. Ievērojot Direktīvas 23. panta 2. punkta prasības Latvija ir paziņojusi Eiropas Komisijai, ka tā neatļauj pārvietošanu savā teritorijā veikt pa daļām.
Direktīvas 26. panta 2. punkta otrajā rindkopā ir noteikts, ka pirms sākta pārvietošana, nosūtītāja dalībvalsts var arī pieprasīt nosūtītājam tā dokumenta kopiju, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā kopijā esošās informācijas apstiprināšanu nosūtītājā dalībvalstī un, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ, attiecīgu informāciju par iemesliem. Latvijā datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumā tiek pieprasīta alternatīvā dokumenta kopija, bet iesniedzējam nav jāsaņem tās apstiprināšana Valsts ieņēmumu dienestā. Latvijā nav paredzēts, ka atkāpšanās procedūru var piemērot, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ. Ņemot vērā to, ka preču nosūtītājam obligāti jāpiemēro direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība, alternatīvā dokumenta (kuru nepieciešams pievienot precēm) kopiju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam, kā informāciju, šobrīd neradīs papildu administratīvo slogu. Latvijā nav paredzēts pieļaut, ka elektronisko administratīvo dokumentu un elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu var neiesniegt datorizētajā sistēmā nosūtītāja vainas dēļ.
Direktīvas 30., 31. un 41. pantā ir izvēles normas par vienkāršotām procedūrām attiecībā uz akcīzes preču pārvietošanu vienā dalībvalstī un divās vai vairākās dalībvalstīs. Šobrīd Latvija neplāno tās piemērot.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīvas 17. panta 2. punktu plānots pārņemt ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kurus izstrādā Finanšu ministrija, līdz 2024. gada 31. augustam.
Direktīvas 35. panta 6. punktā noteikts, ka apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts nosūtītājs var uzņemties sertificēta nosūtītāja pienākumus šīs iedaļas nolūkiem, par to iepriekš informējot nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes. Latvijā reģistrētam nosūtītājam nav paredzēts atļaut patēriņam nodotu akcīzes preču nosūtīšanu, jo tam nav savas darbības vietas ar akcīzes precēm.
Direktīvas 42. pantu attiecībā uz elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta izmantošanu par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp diviem galapunktiem Latvijā ar maršrutu cauri citas dalībvalsts teritorijai Latvijā nepiemēro, jo Latvijā nav tādas ģeogrāfiskās īpatnības, kā dēļ šāda veida pārvietošanai rodas dabiska nepieciešamība. Līdz šim nav konstatēti tādi gadījumi. Latvijā šo prasību nevarētu piemērot, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas specifikācijām datorizētā sistēma nevarētu nosūtīt elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu tādai valstij, kas nav norādīta minētajā dokumentā kā saņēmēja dalībvalsts. Lai varētu direktīvas prasību ieviest visā Eiropas Savienībā, ir jāveic grozījumi Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636, papildinot tajā noteiktā elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta saturu ar informāciju par dalībvalsti, caur kuras teritoriju ir plānots pārvietot patēriņam nodotas akcīzes preces. Lai iesniegtu elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanai, nosūtītājam ir nepieciešamas sertificēta nosūtītāja vai īslaicīgi sertificēta nosūtītāja tiesības, savukārt akcīzes preču saņēmējam ir jāiesniedz finansiāls akcīzes nodokļa nodrošinājums, lai saņemtu sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja tiesības (direktīvas 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Tā kā Latvijas datorizētajā sistēmā nav paredzēta patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošana starp Latvijas komersantiem, tad šādu papildus prasību ieviešana būtu sadārdzinājusi datorizētās sistēmas ieviešanas izmaksas un radītu papildus administratīvo slogu Latvijas akcīzes preču vairumtirgotājiem. Kopš datorizētās sistēmas ieviešanas 2010. gadā no praktiskās darbības jomas nav bijis pieprasījuma pēc kārtības tāda veida pārvietošanas gadījumiem.
Direktīvas 43. pantā noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 51. un 52. pantā ir noteikti Eiropas Komisijas un Akcīzes nodokļu komitejas pienākumi.
Direktīvas 53. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā rindkopā ir noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 56. un 57. pants attiecas uz direktīvas spēkā stāšanos un nenosaka dalībvalstu pienākumus.
Direktīvas 35. panta 6. punktā noteikts, ka apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts nosūtītājs var uzņemties sertificēta nosūtītāja pienākumus šīs iedaļas nolūkiem, par to iepriekš informējot nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes. Latvijā reģistrētam nosūtītājam nav paredzēts atļaut patēriņam nodotu akcīzes preču nosūtīšanu, jo tam nav savas darbības vietas ar akcīzes precēm.
Direktīvas 42. pantu attiecībā uz elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta izmantošanu par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp diviem galapunktiem Latvijā ar maršrutu cauri citas dalībvalsts teritorijai Latvijā nepiemēro, jo Latvijā nav tādas ģeogrāfiskās īpatnības, kā dēļ šāda veida pārvietošanai rodas dabiska nepieciešamība. Līdz šim nav konstatēti tādi gadījumi. Latvijā šo prasību nevarētu piemērot, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas specifikācijām datorizētā sistēma nevarētu nosūtīt elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu tādai valstij, kas nav norādīta minētajā dokumentā kā saņēmēja dalībvalsts. Lai varētu direktīvas prasību ieviest visā Eiropas Savienībā, ir jāveic grozījumi Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636, papildinot tajā noteiktā elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta saturu ar informāciju par dalībvalsti, caur kuras teritoriju ir plānots pārvietot patēriņam nodotas akcīzes preces. Lai iesniegtu elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanai, nosūtītājam ir nepieciešamas sertificēta nosūtītāja vai īslaicīgi sertificēta nosūtītāja tiesības, savukārt akcīzes preču saņēmējam ir jāiesniedz finansiāls akcīzes nodokļa nodrošinājums, lai saņemtu sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja tiesības (direktīvas 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Tā kā Latvijas datorizētajā sistēmā nav paredzēta patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošana starp Latvijas komersantiem, tad šādu papildus prasību ieviešana būtu sadārdzinājusi datorizētās sistēmas ieviešanas izmaksas un radītu papildus administratīvo slogu Latvijas akcīzes preču vairumtirgotājiem. Kopš datorizētās sistēmas ieviešanas 2010. gadā no praktiskās darbības jomas nav bijis pieprasījuma pēc kārtības tāda veida pārvietošanas gadījumiem.
Direktīvas 43. pantā noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 51. un 52. pantā ir noteikti Eiropas Komisijas un Akcīzes nodokļu komitejas pienākumi.
Direktīvas 53. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā rindkopā ir noteikti Eiropas Komisijas pienākumi.
Direktīvas 56. un 57. pants attiecas uz direktīvas spēkā stāšanos un nenosaka dalībvalstu pienākumus.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 5. jūlija deleģētā regula (EK) 2022/1636, ar ko papildina Padomes direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3., 4., 5., 6. un 8. pants
Projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
3. pants
Projekta 8. un 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
4. pants
Projekta 36. un 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
5. pants
Projekta 14. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
6. pants
Projekta 25., 26., 41., 40. un 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
6(a) panta 1. punkts
Projekta 17., 18., 19., 20. un 66. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
6(a) panta 2. punkts
Projekta 21. un 66. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
8. pants
Projekta 23., 24., 27. 29. 35. 42. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
9. pants
Projekta 46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1. pielikums 1. tabula 9a rinda
Projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Jā
1. pielikums 1. tabula 9c, 9f un 15 rinda
Projekta 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Jā
1. pielikums 1. tabula 1d un 1e rinda
Projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2. pielikums 10. tabula
Projekta 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekta 2. punkts paredz vienotu elektroniskā administratīvā dokumenta un elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta vietējā identifikācijas numura piešķiršanas kārtību, lai nodrošinātu vieglāku dokumentu uzskaiti un to, ka minētie numuri nedublējas.
Projekta 3. punkts paredz norādīt elektroniskajā administratīvajā dokumentā un elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā nosūtāmo akcīzes preču rēķina datumu, akcīzes preču nosūtīšanas laiku un informāciju par pirmo pārvadātāju, kas Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 nav noteikta, kā obligāti norādāma informācija. Minētā informācija nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta kontroles funkciju nodrošināšanai, t. sk. PVN jomā. Informācija par pirmo transportētāju nepieciešama, lai būtu iespējams identificēt atbildīgo personu likuma 34. panta prasību nodrošināšanai.
Projekta 4. punkts paredz, ka elektroniskajā administratīvajā dokumentā un elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā norāda Komisijas deleģētās regulas 2022/1636 1. pielikuma 1. tabulas "(Vienkāršotā) elektroniskā administratīvā dokumenta projekts un (vienkāršotais) elektroniskais administratīvais dokuments" 9(c) ailē rēķina datumu, 9(f) ailē nosūtīšanas laiku un 15. ailē informāciju par pirmo pārvadātāju. Informācija nepieciešama precīzākai kontroles nodrošināšanai.
Projekta 3. punkts paredz norādīt elektroniskajā administratīvajā dokumentā un elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā nosūtāmo akcīzes preču rēķina datumu, akcīzes preču nosūtīšanas laiku un informāciju par pirmo pārvadātāju, kas Komisijas deleģētajā regulā 2022/1636 nav noteikta, kā obligāti norādāma informācija. Minētā informācija nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta kontroles funkciju nodrošināšanai, t. sk. PVN jomā. Informācija par pirmo transportētāju nepieciešama, lai būtu iespējams identificēt atbildīgo personu likuma 34. panta prasību nodrošināšanai.
Projekta 4. punkts paredz, ka elektroniskajā administratīvajā dokumentā un elektroniskajā vienkāršotajā administratīvajā dokumentā norāda Komisijas deleģētās regulas 2022/1636 1. pielikuma 1. tabulas "(Vienkāršotā) elektroniskā administratīvā dokumenta projekts un (vienkāršotais) elektroniskais administratīvais dokuments" 9(c) ailē rēķina datumu, 9(f) ailē nosūtīšanas laiku un 15. ailē informāciju par pirmo pārvadātāju. Informācija nepieciešama precīzākai kontroles nodrošināšanai.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2016. gada 24. februāra īstenošanas regula (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz akcīzes precēm saskaņā ar Padomes regulu (ES) Nr. 389/2012.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
13. pants
Projekta 4., 27., 53. un 54. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
6(a) un 14(a) pants
Projekta 52. un 56. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
9. panta 2. punkts un 11. pants
Projekta 60. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
12. pants
Projekta 61. un 62. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 5. jūlija īstenošanas regula (ES) 2022/1637, ar ko paredz noteikumus Padomes direktīvas (ES) 2020/262 piemērošanai attiecībā uz dokumentu izmantošanu saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un akcīzes preču pārvietošanu pēc nodošanas patēriņam, kā arī nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidlapu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 1. punkts
Projekta 13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
158. panta 1. punkts
Projekta 9. punkts
Pārņemtas daļēji
Projektā ir dotas tikai atsauces uz regulā minētajiem priekšmetiem.
Nē
5. panta 15. punkts
9., 10., 16. un 49. punkts
Pārņemtas daļēji
Projektā ir dotas tikai atsauces uz regulā minētajiem priekšmetiem.
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Publiskā apspriešana (mk.gov.lv)
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskajā apspriešanā priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi