Anotācija (ex-ante)

No Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra sēdes protokola Nr. 7 25. § 4. punkta uzdevuma izrietošie metodikas pilnveidošanas grozījumi:
Izanalizējot sabiedrības līdzdalības ietvaros saņemtos iesniegumus, konstatēts, ka ir objektu loks, kuriem projektētās kadastrālās vērtības noteiktas neatbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai. Daļā izanalizēto gadījumu neatbilstības iemeslu veidoja konkrētajam objektam situācijai apvidū neatbilstoši reģistrētie dati, bet tika apzināts arī objektu loks, kur atbilstību iespējams uzlabot ar metodikas pilnveidojumiem. Veicot papildinājumus metodikā, ir iespējams panākt labāku atbilstību ļoti lieliem dzīvokļiem vai savrupmājām. Tāpat iespējams uzlabot ēku vērtību atbilstību, detalizētāk nosakot būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficientu, diferencējot to pa vērtību zonām.

1. Lai nepārvērtētu lielās dzīvojamās mājas, savrupmāju kadastrālās vērtības aprēķina formula ir papildināta ar apjoma ietekmes korekcijas koeficientu un noteikta kārtība koeficienta aprēķinam (noteikumu Nr. 103 126.¹ punkts). Standarta apjomu un apjoma korekcijas koeficientu noteiks un apstiprinās, pa vērtību zonām izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi. Atbilstoši noteikumu Nr. 103 67. punktam, ēkas standartapjomu nosaka ēku apakšgrupai, kurai, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzi, ir būtiskas vienas vienības vidējās cenas atšķirības dažādiem ēkas apjomiem. Līdz šim standartapjoms tika noteikts tikai nedzīvojamajām ēkām. Analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju – savrupmāju darījuma cenas salīdzinot ar aprēķinātajām kadastrālajām vērtībām (kopumā analizēti 8000 darījumi par laika periodu 2019. – 2022. gada vidus), secināts, ka nepieciešamību ieviest standartapjomu arī savrupmājām. Analīze parādīja tendenci, ka savrupmājām ar platību virs 250 -300 m2, kadastrālās vērtības pārsniedz darījuma cenu.

2. Lai nepārvērtētu lielos dzīvokļus, kadastrālās vērtības aprēķina formula ir papildināta ar apjoma ietekmes korekcijas koeficientu un noteikta kārtība koeficienta aprēķinam (noteikumu Nr. 103 137.¹ punkts) ēku apakšgrupas "Daudzdzīvokļu mājās" dzīvojamām telpu grupām. Standarta apjomu un apjoma korekcijas koeficientu noteiks pa vērtību zonām, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi. Līdzīgi kā savrupmājām nepieciešamību ieviest standartapjomu uzrādīja nekustamā īpašuma darījumu analīze. Salīdzinot dzīvokļu darījuma cenas ar aprēķinātajām kadastrālajām vērtībām (analizēti 6000 darījumi par laika periodu 2021. – 2022. gada vidus vērtību zonās, kur vienlaikus ir pārdevumi ar dažāda izmēra dzīvokļiem), secināts, ka dzīvokļiem ar platību virs 120 – 150 m2 kadastrālās vērtības pārsniedz darījuma cenu.

3. Lai vienā vērtību zonā sasniegtu kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgum dažādos būvniecības periodos būvētām ēkām, būvniecības perioda korekcijas koeficients, kas pašreiz ir noteikts vienots visā valstī (noteikumu Nr. 103  5. pielikums), turpmāk tiks noteikts pa vērtību zonām. Pa zonām mainīgs būvniecības perioda korekcijas koeficients nepieciešams tikai ēkām, kas ir būvētas pēc 1990. gada, un tas tiks apstiprināts ar vērtību bāzi, savukārt pārējām ēkām paliks viens koeficients uz valsti un tiks apstiprināts ar noteikumu Nr. 103. 5. pielikumu (noteikumu Nr. 103 71. punkts un 5. pielikums).

No Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra sēdes protokola Nr. 7 25. § 4. punkta uzdevuma izrietošie grozījumi metodikas precizēšanai:
1) Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un iespējamām pašvaldību administratīvi teritoriju robežu un kodu izmainām, noteikumos Nr. 103 nav viennozīmīgi noteikta kadastrālo vērtību bāzes piemērošanā šādu izmaiņu gadījumā. Lai viennozīmīgi būtu saprotama kadastrālo vērtību bāzes piemērošana gadījumos, kad mainās pašvaldību robežas un kodi, jāprecizē noteikumi Nr. 103, nosakot, ka apstiprinātās zonu robežas un kodējums ir spēkā līdz jaunas vērtību bāzes apstiprināšanai. Attiecībā uz jūras zemes vienībām nav saprotams, kurā vērtību zonā tā iekļaujama, jo jūras zemes vienības ir ārpus pašvaldību administratīvās robežas. Nepieciešams noteikt jūras zemes vienības iekļaušanu lauksaimniecības zemes vērtību zonējumā.
2) Noteikumu Nr. 103 68. punkts nosaka, ka ēkas labiekārtojumu, ja veikta pilna kadastrālā uzmērīšana, novērtē savrupmājām un daudzdzīvokļu ēkām. Daudzdzīvokļu ēkām kadastrālas vērtības tiek aprēķinātās, izvērtējot telpu grupas. Līdz ar to viennozīmīgai izpratnei ir nepieciešams precizēt, ka labiekārtojumi tiek izvērtēti telpu grupām.
3) Noteikumu Nr. 103 112. punkts nosaka, ka gadījumos, ja no Valsts meža dienesta nav saņemta informācija par meža zemes kvalitātes novērtējumu, meža zemei nosaka II meža zemes kvalitātes grupu. Valsts meža dienestam nav informācijas par meža zemes kvalitatīvo novērtējumu, ja meža zemei nav veikta meža inventarizācija. Lai objektīvāk novērtētu meža zemes, par kurām no Valsts meža dienesta nav saņemta informācija, kadastrālās vērtības aprēķinā jāpiemēro III kvalitātes grupu (augstāka kvalitāte un attiecīgi augstāka zemes bāzes vērtība), jo valstī statistiski mežu ar augstāku kvalitāti ir vairāk. Šis apstāklis arī veicinās meža īpašniekus veikt meža inventarizāciju precīzu datu iegūšanai.

1) Projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 103 27. punktu, nosakot, ka jūras zemes vienības iekļauj attiecīgās pieguļošās pašvaldības teritorijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonējumā. Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 27.¹ punktu, kas nosaka, ka vērtību zonējuma robeža un zonas numurs ir spēkā līdz jauna vērtību zonējuma spēkā stāšanās brīdim gaidījumos, ja mainās pašvaldības teritorijas robeža vai administratīvi teritoriālo vienību klasifikācijas kods.
2) Viennozīmīgai izpratnei precizēts noteikumu Nr. 103 68. punkts, nosakot, ka ēkas labiekārtojumu, ja veikta pilna kadastrālā uzmērīšana, novērtē arī noteikumu Nr. 103 114.2. apakšpunktā minētajām daudzfunkcionālo ēku telpu grupām.
3) Lai objektīvāk novērtētu meža zemes, par kurām no Valsts meža dienesta nav saņemta informācija, turpmāk meža zemei II kvalitātes grupas vietā piemēros III kvalitātes grupu. Precizēts noteikumu Nr. 103 112. punkts.

No Kadastra likuma 66. panta trešā daļas izrietošie grozījumi:
Objektīva grupējuma princips (nekustamā īpašuma grupēšana)
Šobrīd kadastrālo vērtību bāzes izstrādē tiek lietots nekustamo īpašumu grupējums (noteikumu Nr. 103 4. punkts), kas iekļauj vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas pamatprincipus, tomēr nav atrunāts, kādi nekustamie īpašumi ietilpst katrā no grupām. Nekustamie īpašumi tiek grupēti, ņemot vērā vērtību veidojošos faktorus un nekustamo īpašumu ekonomisko būtību. Grupēšana tiek izmantota darījumu analīzei, lai noteiktu cenu līmeni līdzīgiem objektiem līdzīgās teritorijās. Vienots grupējums nepieciešams, lai varētu nodrošināt Kadastra likumā noteikto savstarpējās salīdzināmības principu un objektīva grupējuma principu. Tāpat skaidri noteikts vienots nekustamo īpašumu grupējums veicinātu sabiedrības izpratni par kadastrālo vērtēšanu un nodrošinātu masveida vērtēšanas caurskatāmību. Nepieciešams arī noteikt grupēšanas atbilstības pārbaudes regularitāti, lai pārliecinātos, ka izmantotais grupējums ir aktuāls un nav pretrunā ar īpašumu grupējumu tirgū.

Savstarpējās salīdzināmības princips – jārisina vairākas problēmas:
1. Vērtējamais objekts. Tas, ka kadastrālajā vērtībā netiek iekļauta mežaudzes vērtība, līdz šim bija noteikts Kadastra likuma 1. panta 9. punkta kadastrālās vērtības definīcijā. Lai sabiedrībai būtu viennozīmīgi skaidrs vērtējamais objekts – kas ir nekustamā īpašuma objekta sastāvs kadastrālās vērtības noteikšanai, pēdējo grozījumu Kadastra likuma likumprojekta virzības gaitā tika iesniegti priekšlikumi papildināt likuma normu, nosakot, ka kadastrālajā vērtībā netiek iekļauta arī iekārtu un aprīkojumu vērtība. Likumprojekta izstrādes saskaņošanas procesā vienojās, ka, ņemot vērā to, ka uzskaitījums ir pietiekoši detalizēts, tas pārnesams uz noteikumiem Nr. 103.
2. Normas par laika korekciju. Kadastra likums nosaka, ka kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību stāšanās spēkā, turklāt, izmantojot uzkrāto nekustamo īpašumu tirgus informāciju attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā par periodu, kas nav īsāks par laiku no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamo īpašumu tirgus darījumu perioda beigu datuma. Taču laika faktors var atstāt būtisku ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu, kā rezultātā senāk notikušie darījumi var neatbilst šodienas situācijai. Noteikumos Nr. 103 ir noteikts, ka tiek izmantota laika korekcija. Laika korekciju ir būtiski izmantot, jo laiks var atstāt ietekmi uz nekustamo īpašuma tirgu, bet laika korekcija palīdz šo ietekmi samazināt un iegūt salīdzināmākus darījumus, ar iespēju izvērtēt citu faktoru ietekmi. Lai laika korekcija būtu korektāka, nepieciešams stabils laika korekcijas atskaites periods ar pietiekošu darījumu skaitu. Noteikumos Nr. 103 nav noteikts laika korekcijai izmantotais atskaites periods un atskaites periodam lietotais korekcijas koeficients, kas tiks novērsts ar grozījumiem noteikumos Nr. 103. Analizējot nekustamo īpašumu tirgu garākā laika periodā, iespējams, būs nepieciešama lielāka laika korekcija, bet tajā paša laikā, lai veiktu analīzi un izvirzītu gala secinājumus, ir svarīgi, lai būtu pietiekošs darījumu skaits. Nekustamo īpašumu tirgū dažādiem segmentiem varētu būt atšķirīgas attīstības tendences, tāpēc, analizējot noteiktus laika korekcijas koeficientus, tiek definēts kadastrālo vērtību bāzei izmantotais laika periods katram nekustamo īpašumu segmentam, ko būtu nepieciešams publicēt pārskatā par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi. Korekcijas un izmantotais laika periods tiks pārskatīts katras kadastrālo vērtību bāzes izstrādes ietvaros. Šie grozījumi saistās ar savstarpējās salīdzināmības, publiskuma un regularitātes principu.
3. Tirgus rajonu definējums. Kadastra likums nosaka, ka kadastrālo vērtību bāzi izstrādā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzes rezultātiem vienas vai vairāku administratīvo teritoriju robežās noteiktajās vērtību zonās. Līdz ar to kadastrālās vērtības izstrādes procesā tiek analizēti darījumi. Vispusīgas darījumu analīzes veikšanai tiek veidoti nekustamo īpašumu grupējumi, un analīze tiek veikta gan nekustamo īpašumu grupu ietvaros, gan starp grupām. Grupēšana vienlīdzīgās teritorijās palīdz ieraudzīt kopējas nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu tendences un ļauj izdarīt secinājumus arī par teritorijām, kurās ir nepietiekošs vai neliels darījumu skaits. Taču līdz šim nav definēti tirgus darījumu teritoriālie grupēšanas principi, kuri tiek izmantoti kadastrālo vērtību izstrādes procesā, kā arī nekustamā īpašuma tirgus analīzes vajadzībām un informācijas pasniegšanai sabiedrībai.
4. Par nekustamo īpašumu grupu ar dažādu izmantošanu vērtību proporcionālo salīdzināmību. Nekustamā īpašuma tirgus informācijas pārklājums ir ļoti nevienmērīgs gan teritoriāli, gan starp dažādām īpašumu apakšgrupām. Lai izstrādātu vērtību bāzi visa veida objektiem visās teritorijās, nepieciešams veikt nekustamā īpašuma tirgus analīzi par savstarpējo salīdzināmību, tas ir attiecīgās grupas un apakšgrupas īpašumu darījumus savstarpējās attiecības, kā arī salīdzināt attiecīgās grupas un apakšgrupas tirgus kontekstā. Lai nodrošinātu caurskatāmību, pētījumu rezultātiem jābūt publiski pieejamiem. Grozījumi atbilst savstarpējas salīdzināmības un publiskuma principam.

Publiskuma princips
1. Tirgus informācijas analīze. Latvijā pastāv uz nekustamā īpašuma tirgus vērtēšanas principiem balstīta nekustamo īpašumu masveida vērtēšanas sistēma. Vērtēšanas modeļu pielietojums un iegūtais rezultāts ir atkarīgs no datu kvalitātes un kvantitātes, tādēļ ir svarīgi iegūt ticamus un derīgus tirgus vērtības rādītājus jeb datus par pirkuma darījumiem, kas atspoguļo nekustamā īpašuma tirgus vērtību konkrētajā teritorijā, ko pielietot kadastrālo vērtību bāzes izstrādē. Kadastrālo vērtību bāzes izstrādē Valsts zemes dienests izmanto nekustamā īpašuma tirgus informāciju – pirkuma-pārdevuma darījumus, būvizmaksas, nomas maksas. Noteikumos Nr. 103 nav ietverts plašāks skaidrojums par tirgus informācijas analīzi par to, kādi darījumi ir izmantojami vērtību bāzes izstrādē un kas uzskatāmi par neizmantojamiem. Līdz šim noteikumos Nr. 103 netika skaidrots, kādā veidā nekustamā īpašuma pirkuma-pārdevuma darījumi tiek apstrādāti. Sabiedrībā ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka kadastrālo vērtību bāzes noteikšanā tiek izmantoti pilnīgi visi tirgus darījumi, tostarp, darījumi ar papildu saistībām, darījumi starp savstarpēji saistītiem dalībniekiem, piespiedu atsavināšanas darījumi utt.  Noteikumus Nr. 103 nepieciešams papildināt ar normu par darījumu izvērtēšanu un analīzes rezultātu publicēšanu.
2. Ne tirgus objektu vērtēšana. Spēkā esošajos noteikumos Nr. 103 ir normas, kā nosaka kadastrālo vērtību bāzi objektiem, ar kuriem ir pirkuma darījumi nekustamā īpašuma tirgū, bet nav skaidri atrunāts, kā nosaka kadastrālo vērtību bāzi un pārliecinās, vai kadastrālā vērtība ir atbilstoša situācijai nekustamā īpašuma tirgū objektiem, kas reti nonāk tirgū vai tajā nenonāk. Šādiem objektiem vērtību bāze tiek izstrādāta, izmantojot citas vērtēšanas pieejas un balstoties uz nekustamā īpašuma tirgū pastāvošām savstarpējām sakarībām.
Kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmanto visas valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas – tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeju, izmaksu pieeju un ienākumu kapitalizācijas pieeju (noteikumu Nr. 103 28. punkts). Vērtēšanas pieejas izvēle ir atkarīga no pieejamās tirgus informācijas.
No nekustamā īpašuma tirgus darījumiem, izmantojot tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeju, bāzes vērtību nosaka šādām ēku apakšgrupām: "Atsevišķas savrupmājas", "Daudzdzīvokļu mājas", "Biroju ēkas", "Tirdzniecības ēkas", "Ražošanas ēkas". Ēku apakšgrupām, kuras tirgū nonāk reti un nav tipiski nekustamā īpašuma tirgus objekti, bāzes vērtību nosaka, izmantojot izmaksu pieeju, piemērojot savstarpējās vērtību sakarības, kas noteiktas, ievērojot dažādu ēku būvniecības izmaksu attiecības, būvniecības izmaksu un nekustamā īpašuma grupu vidējā valsts cenu līmeņa attiecības. Savukārt zemes lietošanas mērķiem, kas tirgū nonāk reti, bāzes vērtības nosaka pēc to vērtību līmeņu savstarpējām sakarībām, kādas pastāv nekustamā īpašuma tirgū.
Sabiedrībai skaidrojums par bāzes vērtību noteikšanu ēkām un lietošanas mērķiem, kas reti nonāk tirgū vai tajā nenonāk, tiek atspoguļots attiecīgajā kadastrālo vērtību izstrādes gadā veidotajos pārskatos – "Pārskats par kadastrālās vērtību bāzes izstrādi", "Kadastrālo vērtību bāzes izstrāde nedzīvojamo un inženierbūvju vērtēšanai".
3. Par atskata un plānošanas procesu. Esošā noteikumu Nr. 103 redakcija nedefinē procedūru, atskatoties uz iepriekšējās bāzes rezultātiem, rezultātā vairojas nenoteiktība par kadastrālās vērtēšanas sistēmas perspektīvām pārmaiņām, tas arī kaitē laicīgai un atbilstošai resursu piesaistei kadastrālās vērtēšanas jomā.
Nepieciešams ieviest jaunu procesu pirms tekošās kadastrālo vērtību bāzes spēkā esamības posma beigām, ar mērķi izstrādāt pārskatu par iepriekšējās kadastrālo vērtību bāzes rezultātiem, apkopojot statistiku, identificēt jomas pilnveidojumus, kuri saslēdzas ar kadastrālās vērtēšanas mērķiem un principiem, balstoties uz iegūto pieredzi un sabiedrības līdzdalību, tiesvedībām, kā arī izmaiņām tirgū un normatīvos aktos. Šis process palīdzētu izstrādāt ceļa karti perspektīvam pārmaiņām un pilnveidojumiem, izvērtējot riskus un ieguvumus. Kaut gan kadastrālās vērtēšanas jomā pastāvīgi notiek gan analītisks, gan praktisks darbs ar mērķi identificēt perspektīvos uzlabojumus un pilnveidot kadastrālās vērtēšanas sistēmu, līdz šim nav formalizēts šāds atsevišķs process un par to nav regulāra publiska komunikācija. Šie grozījumi atbilst publiskuma un regularitātes principam.

Regularitātes princips
Noteikumos Nr. 103 ir noteikti kadastrālās vērtības aprēķina algoritmi (modeļi) un attiecīgai īpašuma grupai izvērtējamie rādītāji. Algoritmos apstiprinātie korekcijas koeficienti ir savulaik noteikti no nekustamā īpašuma tirgus analīzes. Noteikumos Nr. 103 nav noteikts, cik bieži koeficienti būtu jāpārbauda aktuāla tirgus kontekstā, jo var veidoties situācijas ka nekustamā īpašuma tirgus ir mainījies un iepriekš aprēķinātie korekcijas koeficienti zaudējuši aktualitāti. Projektā nepieciešams noteikt nostiprināto koeficientu pārbaudes termiņus.

Objektīva grupējuma princips (nekustamā īpašuma grupēšana)
Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 4.¹ punktu, kas nosaka nekustamo īpašumu grupēšanas principus, un jaunu 11. pielikumu "Nekustamo īpašumu grupas kadastrālai vērtēšanai". Minētais punkts nosaka, ka grupējumu, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju, pārbauda ne retāk kā divu vērtību bāzes izstrādes ciklu robežās. Atbilstoši noteikumu Nr. 103 11. pielikumam nekustamie īpašumi grupēti četrās nekustamo īpašumu grupās atbilstoši vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijai – dzīvojamie īpašumi, publiskās apbūves īpašumi, rūpnieciskās ražošanas apbūves īpašumi un lauksaimniecības grupas īpašumi, kas atbilstoši vērtību ietekmējošiem rādītājiem, saimnieciskai izmantošanai, funkcionālai nozīmībai un izmantošanas specifiskām īpašībām, kas ir būtiski nekustamā īpašuma tirgū attiecīgajai īpašumu grupai, grupēti apakšgrupās. Apakšgrupas izveidotas, lai kadastrālā vērtība atspoguļotu īpašuma vērtību attiecības nekustamā īpašuma tirgū, kā arī, lai kadastrālās vērtības maksimāli tuvinātu nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim vai tā ekonomiskajam labumam.
Dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā ietilpst savrupmāju apbūves un daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas.
Publiskās apbūves nekustamo īpašumu grupu veido trīs apakšgrupas – komercdarbības objektu apbūve, sabiedrisko objektu apbūve un dabas teritorijas. Dabas teritoriju apakšgrupā nav iekļauta neviena ēku apakšgrupa, taču tas nenozīmē, ka šajās teritorijās nav apbūve – tās pēc savas būtības un ekonomiskā rakstura iekļautas atbilstošajās nekustamo īpašumu apakšgrupās.
Ražošanas apbūves nekustamo īpašumu grupa dalās trijās apakšgrupās, atkarībā no objektu specifiskās izmantošanas veida un to vērtību ietekmējošiem faktoriem. Savukārt lauku nekustamo īpašumu grupā ietilpst zemes lietošanas mērķi, kas primāri nav apbūvējamas teritorijas, kā arī lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamās ēkas un būves.
Projekts veicinās kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu mērķu iedzīvināšanu, tie saistās arī ar savstarpējas salīdzināmības un publiskuma principiem.

Savstarpējās salīdzināmības princips
1. Vērtējamais objekts. Lai sabiedrībai būtu viennozīmīgi skaidrs vērtējamais objekts, noteikumu Nr. 103 8. punkts papildināts ar uzskaitījumu par to, kas netiek iekļauts zemes un ēku kadastrālajās vērtībās. Zemes kadastrālajā vērtībā netiek iekļauta mežaudzes vērtība, zemes dzīļu vērtība un inženierbūvju vērtība, savukārt būves kadastrālajā vērtībā netiek iekļauta iekārtu un aprīkojumu vērtības.
2. Laika korekcija. Projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 103 30. punktu, to papildinot ar laika korekcijas izmantoto atskaites periodu un atskaites periodam izmantotu korekcijas koeficientu, kas palīdz koriģēt nekustamā īpašuma tirgus datus uz vienu noteiktu stabilu atskaites punktu, kurā visām nekustamā īpašuma grupām ir pietiekošs darījumu skaits, kas nepieciešams, lai tirgus analīzē mazinātu laika ietekmi.
Nekustamo īpašumu tirgu dažādiem segmentiem varētu būt atšķirīgas attīstības tendences, tāpēc, analizējot noteiktus laika korekcijas koeficientus, tiek definēts kadastrālo vērtību bāzei izmantotais laika periods katram nekustamo īpašumu segmentam, kas tiks publicēts pārskatā par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi.
3. Tirgus rajoni. Noteikumi Nr. 103 tiek papildināti ar jaunu 30.² punktu, kas nosaka galvenos teritoriālos grupēšanas principus (pa plānošanas reģioniem, administratīvajām teritorijām vai vērtību zonām) pa nekustamo īpašumu grupām un cenu līmeņiem un to, kā tiek veidoti tirgus rajoni. Tirgus rajonus nosaka kompleksi, analizējot attiecīgajai nekustamā īpašuma grupai atbilstošo vidējo vienas vienības tirgus cenu, zemes cenu līmeņus, būvju cenu līmeņus, objektu vērtību ietekmējošos rādītājus. Grupēšana tirgus rajonos tiek izmantota darījumu analīzei, lai noteiktu cenu līmeni līdzīgiem objektiem līdzīgās teritorijās. Šī informācija tiek izmantota arī, lai iepazīstinātu sabiedrību ar nekustamā īpašuma tirgus tendencēm un principiem, kuri tika izmantoti, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi.
4. Par proporcionālo salīdzināmību. Noteikumi Nr. 103 ir papildināti ar jaunu 30.³ punktu, kas nosaka, ka, uzsākot kadastrālo vērtību bāzes izstrādes ciklu, veic pētījumus par nekustamo īpašumu ar dažādām izmantošanām vērtību līmeņu savstarpējo proporcionālo salīdzināmību starp grupām un apakšgrupām, kā arī tirgus kontekstā. Pētījumos noteiktās likumsakarības izmanto vērtību bāzes pamatošanai un publicē vērtību bāzes pārskatā.

Publiskuma princips
1. Tirgus informācijas analīze. Noteikumi Nr. 103 ir papildināti ar 30.¹ punktu, kas nosaka, ka bāzes vērtību noteikšanai izmanto pirkuma darījumus, kas atbilst Latvijas īpašuma vērtēšanas standartos noteiktiem brīva nekustamā īpašuma tirgus apstākļiem (turpmāk – raksturīgi darījumi). Netiek izmantoti pirkuma darījumi ar analīzes procesā konstatētām papildus saistībām – darījumi starp savstarpēji saistītiem dalībniekiem, piespiedu atsavināšanu, darījumi ar situācijai apvidū neatbilstošiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem datiem, kā arī konkrētajā vai attiecīgajā datu kopā pirkuma darījumi ar ekstrēmām (galējām) darījumu summām vai vienas vienības cenām. Šī norma nosaka, ka Valsts zemes dienests publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē metodiku par raksturīgo darījumu atlases analīzi. Savukārt attiecīgā perioda bāzes izstrādē izmantotos raksturīgos darījumus publicē atvērto datu portālā, pie konkrētā darījuma pievienojot pazīmi, ka dati raksturīgi un ir izmantoti bāzes izstrādē.
Informācija par kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantotiem darījumiem sabiedrībai papildus pieejama arī Valsts zemes dienesta publicētajās tematiskajās kartēs. Informācijas atklātums un caurskatāmība par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem, noteiktajām vērtībām un vērtējamiem objektiem veido sabiedrības izpratni un vairo uzticību masveida vērtēšanas sistēmai.
2. Ne tirgus objektu vērtēšana. Lai pamatotu vērtību bāzes izstrādi un veicinātu sabiedrības izpratni, noteikumi Nr. 103 papildināmi ar normām par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi un to atbilstības pārbaudi objektiem, kas reti nonāk tirgū vai tajā nenonāk, izmantojot visa veida tirgus informāciju (pirkuma-pārdevuma darījumi, būvizmaksas, nomas maksas).
Noteikumi Nr. 103. ir papildināti ar 44.¹ punktu, kas paredz, kā nosaka bāzes vērtības zemes lietošanas mērķiem, kas tirgū nonāk reti vai tajā nenonāk, izmantojot savstarpējās sakarības nekustamā īpašuma tirgū.
Noteikumi Nr. 103. papildināti ar 72.¹ punktu, kas paredz, kā nosaka bāzes vērtības ēkām, kas tirgū nonāk reti vai tajā nenonāk, izmantojot būvizmaksu un nomas informāciju.
Lai informētu sabiedrību, skaidrojums par bāzes vērtību noteikšanu ēkām un lietošanas mērķiem, kas reti nonāk tirgū vai tajā nenonāk, tiks atspoguļots attiecīgajā kadastrālo vērtību izstrādes gadā veidotajos pārskatos – "Pārskats par kadastrālās vērtību bāzes izstrādi”, “Kadastrālo vērtību bāzes izstrāde nedzīvojamo un inženierbūvju vērtēšanai".
3. Par atskata un plānošanas procesu. Noteikumi Nr. 103. ir papildināti ar jaunu 34.³ punktu, kas nosaka, ka Valsts zemes dienests pēc kadastrālo vērtību bāzes izstrādes sagatavo analīzi par kadastrālo vērtību  bāzes rezultātiem – par sabiedrības līdzdalībā konstatētām problēmām, par neatbilstībām, ko nav iespējams novērst ar vērtību bāzi bez aprēķina modeļu pilnveidošanas, par nepieciešamajiem pētījumiem un izmaiņām normatīvajos aktos.

Regularitātes princips
Noteikumi Nr. 103 ir papildināti ar jaunu 8.¹ punktu, kas nosaka, ka kadastrālās vērtības aprēķina modelī iekļautos korekcijas koeficientus nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju, un noteiktos lielumus pārbauda ne retāk kā divu vērtību bāzes izstrādes ciklu robežās, tādā veidā nodrošinot kadastrālā vērtēšanā izmantoto koeficientu atbilstību tirgum un pamatotību. Projekts atbilst publiskuma un regularitātes principam.

No Kadastra likuma 69. panta izrietošie grozījumi kadastrālo vērtību vidējai atbilstībai 80 %.
Pēdējie grozījumi Kadastra likumā paredz, ka kadastrālo vērtību vidējai atbilstībai, kas masveida vērtēšanā tiek novērtēta, veicot aprēķināto (kadastrālo) vērtību un pieejamo tirgus cenu attiecību analīzi, izmantojot statistiskās metodes, vidēji jābūt 80 % apmērā no noteiktā atskaites punkta nekustamā īpašuma tirgus vērtībām. Attiecīgi nepieciešams piemērot visiem objektiem koeficientu 0,80 un precizēt vērtības aprēķina formulas.

Noteikumi Nr. 103 ir papildināti ar 8.² punktu, nosakot, ka kadastrālās vērtības aprēķinā visiem objektiem piemēro koeficientu 0,80 un attiecīgi precizētas 86., 103., 125., 136., 150. un 154. punktā noteiktās kadastrālās vērtības aprēķina formulas.

No Kadastra likuma izrietošie grozījumi par tematisko karšu par viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību publicēšanas kārtību un datu saturu.
Kadastra likuma 69. panta ceturtā daļa nosaka, ka Valsts zemes dienests kadastrālo vērtību bāzes izstrādes laikā un pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā publicē atbilstoši izstrādes procesā esošai vai apstiprinātai kadastrālo vērtību bāzei aprēķinātās kadastrālās vērtības, kādas tās varētu būt to spēkā stāšanās brīdī, kā arī publicē šo kadastrālo vērtību pārskata tematiskās kartes par zemes, ēku un nekustamo īpašumu, kas sastāv no apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas, viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību. Savukārt Kadastra likuma 69. panta piektā daļa nosaka, ka Valsts zemes dienests publicē spēkā esošo kadastrālo vērtību pārskata tematiskās kartes par zemes, ēku un nekustamo īpašumu, kas sastāv no apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas, viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību. Atbilstoši Kadastra likuma pārejas noteikumu 47. punkta 1. apakšpunktam Ministru kabinets nosaka arī minēto publicējamo pārskata tematisko karšu saturu un publicēšanas kārtību. Attiecīgi Kadastra likuma uzdevumiem nepieciešams noteikt regulējumu noteikumos Nr. 103.

Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 34.1.6. apakšpunktu, kas paredz publicēt pārskata kartes par viena kvadrātmetra projektēto kadastrālo vērtību un galvenajiem objekta vērtību ietekmējošiem rādītājiem – zemes vienībai, ēkai un nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas.
Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 34.2.3. apakšpunktu, kas paredz publicēt pārskata kartes par viena kvadrātmetra prognozēto kadastrālo vērtību – zemes vienībai, ēkai un nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas.
Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 34.¹ punktu, kas paredz pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē uz katra gada 1. janvāri publicēt pārskata kartes par viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību – zemes vienībai, ēkai un nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas.
Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 34.² punktu, kas nosaka pārskata kartēs par viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību publicējamo saturu.

No Kadastra likuma pārejas noteikumu 43. punkta izrietošie grozījumi par divu kadastrālo vērtību (fiskālās un universālās) noteikšanu.
Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1. apakšpunkts nosaka, ka Valsts zemes dienests no 2025. gada 1. janvāra Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķina un reģistrē divas spēkā esošas kadastrālās vērtības – fiskālo kadastrālo vērtību nodokļu administrēšanas vajadzībām un universālo kadastrālo vērtību citām vajadzībām.
Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.3. apakšpunkts nosaka, ka fiskālo kadastrālo vērtību aprēķina atbilstoši 2024. gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un normatīvajiem aktiem kadastrālās vērtēšanas jomā, kas ir piemērojami 2024. gada 31. decembrī, un, piemērojot Kadastra likuma pārejas noteikumu 41. punktā noteikto nosacījumu par koeficienta 0,7 piemērošanu zemei. Kadastra informācijas sistēmā glabā fiskālās kadastrālās vērtības, kādas tās ir taksācijas gada 1. janvārī, vai aprēķina mēneša laikā pēc kadastra objekta reģistrācijas, ja tas reģistrēts pēc 1. janvāra.
Atbilstoši Kadastra likumam nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 103 161. punktu attiecībā uz kadastrālo vērtību aprēķinā izmantojamajām metodikām. Ņemot vērā, ka ar 2025. gadu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumiem Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" ēkām turpmāk netiks noteikts nolietojums procentos, bet nolietojuma grupas, kas iedalītas piecās pakāpēs, nepieciešams noteikt kārtību fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam ēkām, ja pēc 2025. gada 1. janvāra tiek reģistrēts jauns objekts vai mainās tā raksturojošie dati. Savukārt, lai aprēķinātu fiskālo kadastrālo vērtību zemei, nepieciešams noteikt pārejas normas apgrūtinājumu izvērtēšanai, ņemot vērā jauno apgrūtinājumu klasifikatoru un apgrūtinājumu reģistrēšanas Kadastra informācijas sistēmā pāreju uz reģistrāciju no Apgrūtināto teritoriju informāciju sistēmas (turpmāk – ATIS).

Projektā grozīts noteikumu Nr. 103 161. punkts, nosakot universālās kadastrālās vērtības un fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamo normu spēkā stāšanās datumu.
Noslēguma jautājumi ir papildināti ar normu, kas nosaka, ka universālo kadastrālo vērtību aprēķina atbilstoši pēdējai (jaunākajai) apstiprinātai kadastrālo vērtību bāzei un noteikumos Nr. 103 apstiprinātajām kadastrālās vērtības aprēķina formulām, savukārt fiskālo kadastrālā vērtību aprēķina atbilstoši 2024. gada 31. decembrī spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normām, kā arī piemēro Kadastra likuma pārejas noteikumu 41. punktā noteikto nosacījumu par koeficienta 0,7 piemērošanu zemei.
Noteikumi Nr. 103 papildināti ar 163. punktu, kas nosaka, ka fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam ēkām – izmanto ēkas nolietojumu un tam atbilstošo korekcijas koeficientu, kāds Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts uz 2024. gada 31. decembri, bet, ja pēc šī datuma mainās ēkas raksturojošie dati, piemēro būves nolietojuma korekcijas koeficientu ēkām atbilstoši nolietojuma grupai. Konvertējot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto nolietojuma procentus uz nolietojuma grupu, ēkas fiskālo vērtību nepārrēķina.  
Fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam zemei noteikts, ka aprēķinā izmanto apgrūtinājumu korekcijas koeficientu, kas aprēķināts atbilstoši tiem apgrūtinājumiem, kas Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti līdz 2025. gada 31. janvārim. Ja pēc minētā datuma mainās objektam reģistrētie apgrūtinājumi, vērtības aprēķinā tos izvērtē tikai tad, ja zemes vienībai vai zemes vienības daļai vienlaikus mainās kāds cits vērtību ietekmējošais objektu raksturojošais rādītājs – kopplatība, lietošanas mērķis vai tam piekrītošās platības, lauku zemēs lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums, konstantes "C_māja" izvērtēšanas nosacījumi, zemes lietošanas veidu sadalījums. Minētajos gadījumos apgrūtinājumus izvērtē, ievērojot no ATIS Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos apgrūtinājumus, neņemot vērā apgrūtinājumu platību savstarpējo pārklāšanos. Fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam noteikumiem Nr. 103 pievienots jauns apgrūtinājumu izvērtēšanas pielikums (13. pielikums), saglabājot Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" metodiku, bet apgrūtinājumu kodi un nosaukumi saskaņoti ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasificēšanu" (22-TA-861).

Grozījumi, kas izriet no nolietojuma metodikas izmaiņām Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (24-TA-545) sākot ar 2025. gadu nosaka, ka ēkām turpmāk netiks noteikts nolietojums procentos, bet būs nolietojuma grupa, kas iedalīta piecās pakāpēs. Jaunais rādītājs "nolietojuma grupa" ēkai pirmreizēji tiks reģistrēts, piemērojot pārejas tabulu, kur esošie nolietojuma procentu diapazoni sadalīti atbilstošās nolietojuma grupās – no V1 (ļoti labā stāvoklī) līdz V5 (avārijas stāvoklī). Ņemot vērā, ka nolietojums jeb "nolietojuma grupa" ir būtisks vērtību ietekmējošais faktors un tiek plaši izmantots kadastrālajā vērtēšanā, gan izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi, gan konkrētas ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā, gan kā robežlielums objektu grupēšanai, nepieciešams veikt izmaiņas noteikumos Nr. 103 atbilstoši izmaiņām Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (24-TA-545). Saistībā ar "nolietojuma" pāreju uz "nolietojuma grupu" nepieciešams sakārtot terminoloģiju – vārdu "nolietojums" aizstājot ar vārdiem "nolietojuma grupa".  
Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 103 5. pielikumu "Ēkas būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficients (K_bp)", kas nosaka būvniecības perioda korekcijas koeficienta piemērošanu atkarībā no nolietojuma. Ņemot vērā, ka turpmāk ēkām, kas būvētas pēc 1990. gada, korekcijas koeficientu noteiks pa vērtību zonām, kā arī vārds "nolietojums" tiek aizstāts ar vārdiem "nolietojuma grupas", nepieciešams attiecīgi precizēt 5. pielikumu.
Ievērojot, ka noteikumu Nr. 103 6. pielikums "Būves nolietojuma korekcijas koeficients" turpmāk tiks piemērots tikai ēkām un pa nolietojuma grupām, jānosaka jauni korekcijas koeficienti, kas atbilst nolietojuma grupām. Savukārt inženierbūvju vērtēšanai saglabājas konkrētajiem nolietojuma procentiem noteiktie korekcijas koeficienti, bet attiecīgi jāmaina pielikuma nosaukums.
Noteikumi Nr. 103 nosaka, ka ēkai, kas reģistrēta kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis un kurai nolietojums ir lielāks par 35 %, kadastrālo vērtību samazina par 35 %. Ievērojot, ka turpmāk nebūs reģistrēts nolietojums, jānosaka, kādos gadījumos kultūras pieminekļa statuss tiek izvērtēts.

Saistībā ar Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (24-TA-545) noteikto pāreju ēkām no vārda "nolietojums" uz vārdiem "nolietojuma grupa", pārskatīta terminoloģija.
Projektā ir grozīts noteikumu Nr. 103 5. pielikums "Ēkas būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficients (K_bp)", nosakot būvniecības perioda K_bp piemērošanu atkarībā no ēkas nolietojuma grupas ēkām ar būvniecības periodu līdz 1990. gadam.
Projektā ir grozīts noteikumu Nr.103 6. pielikums "Būves nolietojuma korekcijas koeficients", nosakot, ka pielikumā noteiktie koeficienti izmantojami tikai ēkām. Korekcijas koeficienti piemērojami ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam atbilstoši ēkai reģistrētajai nolietojuma grupai. Korekcijas koeficientu lielums noteikts, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju par laika periodu no 2019. līdz 2022. gadam un ēkas nolietojumu konvertējot uz attiecīgo nolietojuma grupu. Ņemot vērā, ka inženierbūvēm nolietojuma noteikšana procentos netiek mainīta, noteikumi Nr. 103 papildināti ar 11. pielikumu "Būves nolietojuma korekcijas koeficients inženierbūvēm", kur noteiktie būves nolietojuma korekcijas koeficienti saglabājas līdzšinējie.
Precizēta norma, kas nosaka, pie kāda ēkas tehniskā stāvokļa sākas kultūrvēsturisko ēku vērtību korekcija. Būves apgrūtinājumu korekcijas koeficientu K_li = 0,65 piemēro ēkai, kurai Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajām ziņām reģistrēts apgrūtinājums, kas atbilst valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusam, un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nolietojuma grupa ir “V4” vai “V5”.

Grozījumi, kas izriet no Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” 11. punkta.
Būvju klasifikācija ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” 11. punktu tika papildināta ar septiņiem jauniem būvju tipiem, bet to reģistrācija tika atlikta līdz brīdim, kad tiks noteikti konkrēto būvju Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamie apjoma rādītāji un datu konvertācijas nosacījumi, kā arī apstiprināta jauna kadastrālo vērtību bāze, kurā noteiktas konkrēto būvju tipu bāzes vērtības. Jaunajiem tipiem reģistrējamie apjoma rādītāji ir noteikti Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", kā arī universālas kadastrālās vērtības aprēķinam ar 2025. gadu ir izstrādāta kadastrālo vērtību bāze – līdz ar to jauno tipu reģistrācija uzsāksies ar 2025. gada 1. janvāri.
Savukārt fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam vērtību bāzes noteikumos bāzes vērtības nav apstiprinātas, līdz ar to nepieciešams noteikt fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam izmantojamās bāzes vērtības attiecīgajam apjoma rādītājam jaunajiem būvju tipiem, kas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri.

Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu normu (164. punkts) kas nosaka, ka fiskālās vērtības aprēķinam jaunajam ēkas tipam, kas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri, kodu 12720102 “Ar apbedīšanu saistītās ēkas”, piemēro ēkām ar kodu 12720101 “Kulta ēkas” apstiprināto bāzes vērtību universālas vērtības aprēķinam. Salīdzinošais tips noteikts pēc būtības līdzīgākajam ēku tipam, jo bāzes vērtības ir mainīgas pa vērtību zonām.
Inženierbūvēm (noteikumu Nr. 103 165. punkts) ir noteiktas konkrētas bāzes vērtības euro par apjoma vienību attiecīgajam apjoma rādītājam. Bāzes vērtības lielums noteikts, piemērojot jaunajai kadastrālo vērtību bāzei noteiktās bāzes vērtības.
Fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam 6 jaunajiem inženierbūvju tipiem, kas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri, piemēro norādītās bāzes vērtības attiecīgajam apjoma rādītājam.

Grozījumi, kas izriet no Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasificēšanu" (22-TA-861).
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasificēšanu" (22-TA-861), tika konstatēts, ka nepieciešami jauni apgrūtinājumi zemei – "7316090101 sanitārās aizsargjoslas teritorija ap dzīvnieku kapsētu, kurā ir aprakti ar Sibīrijas mēri nobeigušies dzīvnieki", "7312020710 drošības aizsargjoslas teritorija ap automobiļu gāzes uzpildes staciju (AGUS)" un "7313060100 aizsargājamo ainavu apvidus stingrā režīma zonas teritorija", kas pēc satura un būtības ir pielīdzināmi tādiem apgrūtinājumiem, kas tiek ņemti vērā kadastrālās vērtības aprēķinā. Savukārt būvēm ir nepieciešami apgrūtinājumi  ar jaunu kultūrvēsturiska objekta statusu – reģiona nozīmes kultūras pieminekļa apgrūtinājumi (7314010106, 7314010204, 7314010304, 7314010404, 7314010504, 7314010604). Minētie apgrūtinājumi ir vērtību ietekmējoši un piemērojami kadastrālās vērtības aprēķinā. Zemes vērtības aprēķinā izmantojamie apgrūtinājumi ir noteikti noteikumu Nr. 103 3. pielikumā. Līdz ar to nepieciešams minēto pielikumu papildināt ar jaunajiem kodiem un izvērtēšanas kārtību.
Ievērojot, ka būvēm kā apgrūtinājumu izvērtē tikai kultūrvēsturisko statusu, tad apgrūtinājuma izvērtēšana noteikta noteikumu Nr. 103 tekstā. Pašlaik noteikumi Nr. 103 nosaka, kā tiek izvērtēts, ja objekts reģistrēts kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Ņemot vērā, ka paredzēts papildināt apgrūtinājumus ar "reģionālas" nozīmes statusu – nepieciešams attiecīgi papildināt noteikumus Nr. 103.
Ievērojot, ka apgrūtinājumus atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" 5. pielikumam "Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu apraksti (nosaukumi) un klasifikācijas kodi, kas Kadastra informācijas sistēmā netiek automātiski mainīti" turpmāk nav paredzēts iekļaut apgrūtinājumu klasifikatorā, tad arī no noteikumu Nr. 103 pielikuma tie svītrojami.

Noteikumu Nr. 103 3. pielikums "Zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamie apgrūtinājumi" papildināts ar jaunajiem kodiem. Apgrūtinājumu  "7316090101 – sanitārās aizsargjoslas teritorija ap dzīvnieku kapsētu, kurā ir aprakti ar Sibīrijas mēri nobeigušies dzīvnieki" izvērtē tikai dzīvojamās apbūves zemei, līdzīgi kā apgrūtinājumu "7316090100 – sanitārās aizsargjoslas teritorija ap dzīvnieku kapsētu". Apgrūtinājumu "7313060100 – aizsargājamo ainavu apvidus stingrā režīma zonas teritorija" izvērtē tikai lauku zemei, līdzīgi kā apgrūtinājumu "7313050100 – dabas parka stingrā režīma zonas teritorija".
Apgrūtinājumu "7312020710 drošības aizsargjoslas teritorija ap automobiļu gāzes uzpildes staciju (AGUS)" izvērtē tikai dzīvojamās apbūves zemei, jo no apgrūtinājumu klasifikatora paredzēts izslēgt apgrūtinājumu "7312081000 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap automobiļu gāzes uzpildes staciju (AGUS)", kas bija vērtību ietekmējošs apgrūtinājums dzīvojamās apbūves zemei.
No noteikumu Nr. 103 3. pielikumā svītroti apgrūtinājumi, kas noteikumu Nr. 103 3. pielikumā bija iekļauti atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" 5. pielikumam "Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu apraksti (nosaukumi) un klasifikācijas kodi, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā netiek automātiski mainīti".
Attiecībā uz apgrūtinājumiem būvēm ir papildināts noteikumu Nr. 103 72. un 119. punkts, nosakot, ka tiek izvērtēts ne tikai valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, bet arī reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Grozījumi, kas izriet no  Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (24-TA-1229).
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (24-TA-1229) būtiski tiek mainīta lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai zemei. Tiek ieviesta jauna klasifikācija ar 12 jauniem funkcionālās zonas lietošanas mērķiem. Neapbūvētai apbūvei paredzētai zemei funkcionālās zonas mērķim papildus nosakāmas atzīmes gadījumos, ja zemes vienība neatbilst apbūves prasībām vai ir klasificējama kā neapgūta zeme, kā arī, ja zemes vienībā kādu daļu platības aizņem derīgo izrakteņu ieguves vieta vai transporta infrastruktūras teritoriju un tehniskās apbūves teritoriju funkcionālajās zonās tikai daļu aizņem lineārā infrastruktūra.
Ņemot vērā, ka 12 jaunajiem funkcionālās zonas lietošanas mērķiem nav apstiprinātas kadastrālo vērtību bāzes, noteikumos Nr. 103 jānosaka kadastrālās vērtības aprēķinā piemērojamā vērtību bāze, pielīdzinot tiem lietošanas mērķiem, kuriem vērtību bāze ir apstiprināta, lai nodrošinātu, ka kadastrālo vērtību aprēķinu periodā līdz funkcionālās zonas lietošanas mērķiem tiek izstrādātas bāzes vērtības. Konkrēto lietošanas mērķi, kura kadastrālo vērtību bāze piemērojama kadastrālās vērtības aprēķinā, jānosaka, Valsts zemes dienestam izvērtējot funkcionālās zonas mērķi kopā ar saņemtajām funkcionālās zonas atzīmēm.

Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 166. punktu, kas nosaka, ka līdz kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanai jaunajiem neapbūvētām zemes vienībām nosakāmajiem funkcionālās zonas mērķiem universālās un fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" 1. pielikumā noteiktajiem lietošanas mērķiem apstiprināto attiecīgo kadastrālo vērtību bāzi. Konkrēto lietošanas mērķi, kura vērtību bāze piemērojama, nosaka Valsts zemes dienests. Konkrētā lietošanas mērķa noteikšana atšķiras atkarībā no tā, vai teritorijas plānojums Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā visai pašvaldības administratīvai teritorijai vai novada teritoriālajai vienībai ir vai nav vektorizētā formātā. Pašvaldību administratīvajās teritorijās, kur teritorijas plānojums ir vektorizētā formātā, aprēķina dominējošo lietošanas mērķi un izvērtē no pašvaldības saņemtās neapbūvētas zemes funkcionālās zonas lietošanas mērķa atzīmes atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 14. pielikumā norādītai sasaistei un nosacījumiem. Pašvaldību administratīvajās teritorijās, kur teritorijas plānojums nav vektorizētā formātā, izvērtē no pašvaldības saņemtās neapbūvētas zemes funkcionālās zonas lietošanas mērķa atzīmes un nosaka atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 15. pielikumā norādītai sasaistei un nosacījumiem.
Noteikumi Nr. 103 papildināti ar jaunu 167. punktu, kas nosaka kā Valsts zemes dienests aprēķina dominējošo lietošanas mērķi teritorijās, kur teritorijas plānojums ir vektorizētā formātā – tas ir, sašķeļ Teritorijas plānojumu informācijas sistēmā esošās teritorijas plāna funkcionālās zonas robežas ar zemes vērtību zonējumu un zemes vienību robežām, un teritorijas plānojuma funkcionālās zonas un vērtību zonējuma zonas šķēlumā saskaita apbūvētām zemes vienībām (zemes vienība uz kuras Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta būve) noteiktos lietošanas mērķus. Ja zemes vienībai ir vairāki lietošanas mērķi – skaita to lietošanas mērķi, kam lielāka platība. Dominējošais lietošanas mērķis ir tas lietošanas mērķis, kas skaitliski ir visvairāk.