Anotācija (ex-ante)

Noteikumu 7.5.apakšpunkts paredz, ka dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, procesa virzītājs nekavējoties nodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai, kura var nodrošināt atbilstošu dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu. Noteikumi neparedz vienotu izņemto dzīvnieku glabāšanas organizēšanu.

Projekts paredz noteikt, ka līgumu par izņemto dzīvnieku glabāšanu turpmāk slēgs Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra), tādējādi atvieglojot procesa virzītāju rīcību ar kriminālprocesos izņemtiem dzīvniekiem. Projekts nosaka vienotas prasības izņemto dzīvnieku glabāšanai, pielīdzinot tās administratīvā pārkāpuma lietās izņemto dzīvnieku glabāšanas prasībām. Vienlaikus projekts paredz, ka aģentūra informē izmeklēšanas iestādes par dzīvnieku glabāšanas vietām, uz kurām saskaņā ar aģentūras noslēgto līgumu ir pārvietojami izņemtie dzīvnieki. Lēmumu par dzīvnieka izņemšanu un tā pārvietošanas laiku uz dzīvnieku turēšanai ierīkotu novietni, telpu vai teritoriju pieņems kriminālprocesu veicošā amatpersona, ņemot vērā katru individuālo gadījumu un Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās prasības.
Noteikumu 10.punktā ir noteikts aizliegums lietiskos pierādījumus to glabāšanas laikā nodot lietošanā fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldību iestādei vai tās amatpersonai. Projekts paredz noteikt izņēmumu no šī aizlieguma attiecībā uz izņemtajiem dzīvniekiem. Šāds izņēmums ir nepieciešams, jo izņemto dzīvnieku turēšanas kārtība ir noteikta dzīvnieku aizsardzību, audzēšanu un ciltsdarbu regulējošajos normatīvajos aktos. Turklāt, atsevišķu dzīvnieku (it īpaši lauksaimniecības dzīvnieku) lietošana to glabāšanas laikā ir objektīvi nepieciešama.
Vienlaikus projekts nosaka dzīvnieku uzskaites kārtību, ja dzīvnieka glabāšanas laikā tas ir miris vai radījis pēcnācējus.

Izņemto transportlīdzekļu pārvietošanai uz transportlīdzekļu glabāšanas vietām, aģentūra publiskā iepirkuma rezultāta ir noslēgusi līgumus ar komersantiem par administratīvā pārkāpuma procesos izņemto transportlīdzekļu pārvietošanu. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, komersants ierodas transportlīdzekļa izņemšanas vietā un nodrošina izņemtā transportlīdzekļa evakuāciju uz aģentūras stāvlaukumu, kur izņemtais transportlīdzeklis tiek pārņemts tā turpmākai glabāšanai. Kriminālprocesā izņemta transportlīdzekļa operatīvai pārvietošanai šobrīd nevar piesaistīt komersantu, jo noteikmos nav paredzēta šāda iespēja.

Projekts paredz apstiprināt transportlīdzekļa pieņemšanas – nodošanas akta formu, līdzīgi, kā tas noteikts Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem", lai rastu iespēju ar piesaistītā komersanta starpniecību pārvietot arī kriminālprocesos izņemtos transportlīdzekļus tieši no to izņemšanas vietām. Šādas izmaiņas Noteikumos atvieglos un paātrinās kriminālprocesā izņemto transportlīdzekļu pārvietošanu glabāšanai aģentūrā.
Šī iemesla dēļ projekts paredz papildināt noteikumus ar 1¹.pielikumu, kas nosaka detalizētu lietiskā pierādījuma vai arestētās mantas – transportlīdzekļa, datu fiksēšanu pieņemšanas-nodošanas aktā, t.sk. transportlīdzekļa raksturojumu, dokumentus, transportlīdzekļa piederumus, bojājumus, kā arī, paredz  iestādes vai komersanta, kas pieņem transportlīdzekli pārvietošanai, detalizētu datu fiksēšanu aktā, t.sk. transportlīdzekļa pieņemšanas laiku, veicamo attālumu, personas datus, kas pieņem transportlīdzekli pārvietošanai.

Pašlaik Noteikumu 12.2.apakšpunkts paredz, ka lietiskā pierādījuma apskates protokola kopiju, kurā ir ietverta informācija par aģentūrai nododamajiem lietiskajiem pierādījumiem un to daudzumu, aģentūra saņem lietiskā pierādījuma saņemšanas brīdī.
Šo apskates protokolā ietverto informāciju par aģentūrai nododamajiem lietiskajiem pierādījumiem aģentūrai ir nepieciešams saņemt jau pirms aģentūra uzsāk veikt nepieciešamos pasākumu lietisko pierādījumu pārvietošanai, glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai, jo šī informācija ir nozīmīga, lemjot par lietisko pierādījumu pārvietošanu, glabāšanu,  glabāšanas apstākļiem, realizāciju un iznīcināšanu, kā arī šo darbību nodrošināšanai nepieciešamo resursu piesaisti.
Veicot izņemto lietisko pierādījumu ekspertīzi, eksperta atzinumā tiek atspoguļota detalizēta informācija par aģentūrai nododamo lietisko pierādījumu sastāvu, svaru, stāvokli, iepakojumu, saturu un citiem lietisko pierādījumu raksturojošiem apstākļiem.

Lai aģentūra varētu savlaicīgi saņemt pietiekamu informāciju par aģentūrai nododamajiem lietiskajiem pierādījumiem (izņemto lietisko pierādījumu saraksts (svars, izmērs, saturs, stāvoklis u.t.t.)) un veikt nepieciešamos pasākumus aģentūrai nododamo lietisko pierādījumu pārņemšanai, glabāšanai, iznīcināšanai vai realizācijai (nodrošināt nepieciešamo resursu piesaisti un veicamo pasākumu plānošanu), aģentūrai ir nepieciešams saņemt kriminālprocesā veikto izmeklēšanas darbību laikā (apskate, ekspertīze) iegūto informāciju par lietiskā pierādījuma daudzumu, iepakojumu, ķīmisko sastāvu, stāvokli un citu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietiskā pierādījuma drošu pārvietošanu, glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu.
Šajā nolūkā projekts paredz precizēt Noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktu, paredzot, ka procesa virzītājs kopā ar lēmumu par lietisko pierādījumu nodošanu aģentūrai iesniedz procesa virzītāja rīcībā esošo informāciju par lietiskā pierādījuma daudzumu, iepakojumu, ķīmisko sastāvu, stāvokli un citu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietiskā pierādījuma drošu pārvietošanu, glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu.
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka pēc lietiskā pierādījuma ekspertīzes vai citu izmeklēšanas darbību veikšanas, procesa virzītājs iesniedz aģentūrā informāciju par konstatēto lietiskā pierādījuma daudzumu, ķīmisko sastāvu, stāvokli un citu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietiskā pierādījuma drošu glabāšanu, pārvietošanu, realizāciju vai iznīcināšanu.

Administratīvā pārkāpuma lietās izņemto priekšmetu izsoles aģentūra organizē elektronisko izsoļu vietnē. Aģentūra ir secinājusi, ka arī kriminālprocesos izņemto mantu izsoles ir lietderīgi rīkot elektronisko izsoļu vietnē, jo tā ir ērta lietošanā, gan izsoles rīkotājam, gan izsoles pretendentam. Šai vietnei ir arī liels lietotāju loks, kas palielina iespējas izdevīgāk realizēt izņemtās mantas.

Projekts paredz, ka aģentūra izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē, kas izveidota saskaņā ar Civilprocesa likuma 605¹.pantu, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē. Projektā ir ietverts detalizēts regulējums par izņemtās mantas izsoles organizēšanu elektronisko izsoļu vietnē.
Noteikumu 22.3.apakšpunkts paredz, ka izsoles rīkošana ir obligāta, ja realizējamā lietiskā pierādījuma kopējā vērtība pārsniedz 10 000 euro. Šis nosacījums neattiecas uz lietiskajiem pierādījumiem, kas ātri bojājas. Projekts paredz saglabāt aģentūrai iespējas rīkot izņemtās mantas izsoli arī, ja mantas kopējā vērtība nepārsniedz 10 000 euro.
Aģentūra un Tiesu administrācija par izsoļu organizēšanu elektronisko izsoļu vietnē ir noslēgusi starpresoru vienošanos. Lai Tiesu administrācija varētu saņemt samaksu par aģentūras rīkotajām izsolēm, Tiesu administrācijas un aģentūras noslēgtajā starpresoru vienošanās ir noteikts, ka par izsoļu rīkošanu aģentūra maksā Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 343 "Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis" izsoles rīkotājam noteikto maksu par izsoles organizēšanu elektronisko izsoļu vietnē. Noteikums, ka samaksu par izsoles rīkošanu aģentūra veic atbilstoši Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādim ir ietverts arī Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem" (56.punkts).
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta trešo daļu, iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
Lai nodrošinātu elektronisko izsoļu vietnes uzturēšanas izdevumu segšanu no Tiesu administrācijas sniegto maksas pakalpojumu ieņēmumiem arī attiecībā uz aģentūras rīkotajām kriminālprocesos izņemto mantu izsolēm, ir paredzēts papildināt Noteikumus ar norādi, ka aģentūra veic samaksu par izsoles rīkošanu atbilstoši Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādim.
Ņemot vērā to, ka elektronisko izsoļu vietnes darbību  nodrošina Tiesu administrācija, kā arī to, ka visas darbības šajā vietnē ir izsekojamas un notiek atklāti, projekts paredz neattiecināt Noteikumu 34.punktā paredzēto aizliegumu iegādei uz iegādēm izsolē.

Noteikumu 22.4. punkta paredz, ka lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas, kā arī lietisko pierādījumu, kuru nevar realizēt vai kura paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, realizē, nododot bez maksas valsts vai pašvaldību iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam.
Tomēr, ne vienmēr valsts vai pašvaldības iestādes ir ieinteresētas šādu lietu pārņemšanā. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešajai daļai publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu īpašumā.

Projekts paredz precizēt Noteikumu 22.4.apakšpunktu, paredzot ka lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas, kā arī lietisko pierādījumu, kuru nevar realizēt vai kura paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, var nodot bez maksas ne tikai valsts vai pašvaldību iestādēm, bet arī sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. 

Transportlīdzekļu iznīcināšanas kārtība ir noteikta Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā. Saskaņā ar šī likuma prasībām, nolietotu transportlīdzekļu apstrādi veic komersants, kas nodarbojas ar nolietotu transportlīdzekļu apstrādi un ir saņēmis atļauju likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā (apstrādes uzņēmums). Nolietotu transportlīdzekļu apstrāde ir jebkura darbība, ko nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums (arī autokapsēta) veic pēc nolietota transportlīdzekļa nodošanas apstrādes punktā vai savākšanas vietā, ieskaitot uzglabāšanu, izjaukšanu, sagriešanu, sasmalcināšanu, pārstrādi vai sasmalcināto atkritumu sagatavošanu iznīcināšanai, kā arī jebkuras citas darbības, ko veic nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu pārstrādei vai iznīcināšanai.
Saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 6.pantu transportlīdzekļa īpašnieks nodrošina, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots apstrādes uzņēmumam. Pieņemot transportlīdzekli, apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kā arī elektroniski nodod ziņas par likvidācijai pieņemto transportlīdzekli Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar norādi, ka izņemto transportlīdzekli iznīcina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu un apstrādi, nododot to apstrādei vai  sasmalcinot vai saspiežot to, ja procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu iznīcināt transportlīdzekli, nepieļaujot tā detaļu izmantošanu to sākotnējam mērķim.
Projekts paredz noteikt, ka lietiskā pierādījuma iznīcināšanas aktu nesastāda, ja lietiskais pierādījums – transportlīdzeklis tiek nodots apstrādei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu un apstrādi.

Informācija par procesa virzītājiem un kriminālprocesos pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz kriminālprocesā izņemto mantu un rīcību ar to ir iekļauta Kriminālprocesa informācijas sistēmā. Šajā sistēmā ir ietverta arī informācija par procesa virzītājiem. Saskaņā Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi" 18.7.punktu, aģentūrai ir piešķirta piekļuve Kriminālprocesa informācijas sistēmā iekļautajām ziņām par iestādi, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kura gaitā izņemtos lietiskos pierādījumus vai arestēto mantu glabā Nodrošinājuma valsts aģentūra. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 317¹. pantu, kriminālprocesa lietvedību kārto un visus ar šo procesu saistītos dokumentus augšupielādē vai veido un glabā elektroniskajā krimināllietā, ko veido vairākas informācijas sistēmas, tajā skaitā Kriminālprocesa informācijas sistēma.

Lai atvieglotu un paātrinātu Noteikumu izpildei nepieciešamo ziņu apmaiņu starp aģentūru un procesa virzītājiem, projekts paredz ietvert noteikumos normu, kas paredz iespēju noteikumu izpildei nepieciešamo ziņu apmaiņu starp aģentūru un procesa virzītājiem realizēt elektroniskajā krimināllietā.

Noteikumu 12.3.punktā ir noteikts, ka procesa virzītājs, pieņemot lēmumu par lietiskā pierādījuma nodošanu glabāšanai aģentūrā, informē aģentūru par procesa virzītāja, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģēta pārstāvja dalību lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā (klātesošās personas statusā), ja procesa virzītāja lēmums paredz lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu. 

Projekts paredz precizēt Noteikumu 24.1.apakšpunktu, paredzot, ka paziņojums procesa virzītājam tiek sūtīts tikai tajos gadījumos, kad procesa virzītājs Noteikumu 12.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aģentūrai ir paziņojis par procesa virzītāja deleģēta pārstāvja dalību mantas iznīcināšanā vai realizācijā.
Lai paplašinātu Noteikumu 24.1.apakšpunktā  noregulēto paziņošanas kārtību un paziņošanas rīkus, noteikumu projektā paredzēts veikt precizējumu, nosakot, ka Aģentūra elektroniski informē procesa virzītāju par lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas laiku un vietu, Noteikumos vairs nenosakot kādā veidā procesa virzītājam paziņojums ir nosūtāms.

Atbilstoši komercdarbības atbalsta nosacījumiem, ja publiskai personai piederošu īpašumu (konkrētajā gadījumā – lietisko pierādījumu) ir plānots realizēt saimnieciskās darbības veicējam, tad, lai izslēgtu konkrētam mantas ieguvējam – saimnieciskās darbības veicējam ekonomisko priekšrocību, ir jānodrošina, ka vai nu darījums noticis, ievērojot pietiekami plaši publicētu, atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu izsoles procedūru, kā rezultātā pieņemot vislabāko vai vienīgo cenas piedāvājumu, kas atbilst tirgus vērtībai, vai nu darījumam ir jābūt veiktam saskaņā ar tirgus nosacījumiem un par tirgus vērtību, ko noteikuši neatkarīgi vērtētāji, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus rādītājiem un vērtēšanas standarta metodēm. Savukārt, ja publiskai personai piederošs īpašums tiek realizēts saimnieciskās darbības veicējam tā saimnieciskās darbības veikšanai par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību, tad tas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts un atbalsta ekvivalents ir starpība starp tirgus cenu un cenu, par kādu tas realizēts saimnieciskās darbības veicējam un ir jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums, lai nodrošinātu atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Lai nodrošinātu potenciālā nelikumīgā komercdarbības atbalsta riska novēršanu ir precizētas Noteikumu normas, kas regulē lietisko pierādījumu realizāciju un novērtēšanu.

Noteikumos tiek saglabātas divas lietisko pierādījumu novērtēšanas metodes: 1) lietisko pierādījumu novērtē ar aģentūras rīkojumu izveidota lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā; 2) ja lietiskā pierādījuma novērtēšanai nepieciešama tā sastāva bioloģiskā, ķīmiskā vai tehniskā izpēte vai ja lietiskais pierādījums ir transportlīdzeklis, lietisko pierādījumu nodod novērtēšanai sertificētam vērtētājam.
Noteikumu projekts tiek papildināts ar normām, kas nosaka prasības novērtēšanas veikšanai:
- Noteikumu 19.punktā tiek paredzēts, ka novērtējot lietisko pierādījumu, ņem vērā Latvijā pastāvošās vidējās tirgus cenas lietiskā pierādījuma novērtēšanas brīdī un nosaka lietiskā pierādījuma tirgus vērtību;
- Noteikumi tiek papildināti ar jaunu 20¹.punktu, paredzot, ka novērtējumā norāda lietiskā pierādījuma veidu un aprakstu, noteikto tirgus vērtību un novērtēšanas metodi.
Tādējādi tiek noregulēta lietisko pierādījumu novērtēšanas kārtība, paredzot, ka novērtējuma rezultātā tiek noteikta lietiskā pierādījuma tirgus vērtība, kā arī novērtējums ir sagatavojams atbilstoši pastāvošajām tirgus vērtības novērtēšanas metodēm. Lai samazinātu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu realizācijas procesa nodrošināšanai, tiek saglabāta iespēja lietisko pierādījumu novērtēšanu veikt ar aģentūras rīkojumu izveidotai lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisijai, vienlaikus nosakot prasību novērtējuma veikšanai atbilstoši pastāvošajām tirgus vērtības novērtēšanas metodēm.

Noteikumu 22.1. punktā tiek ietverti nosacījumi pie kuriem ir pieļaujama lietisko pierādījumu realizācija, nerīkojot izsoli. Lietisko pierādījumu realizācija, nerīkojot izsoli, ir pieļaujama, lai nodrošinātu ātri bojājošos lietisko pierādījumu realizāciju, kā arī gadījumos, ja lietiskie pierādījumu realizācija elektronisko izsoļu vietnē nav saimnieciski izdevīga - ja lietisko pierādījumu vērtība ir zemāka par paredzamajiem realizācijas izdevumiem, lietiskā pierādījuma aprite tiek regulēta normatīvajos aktos un potenciālais tā pircēju loks ir ierobežots, lietiskais pierādījums ir dzīvnieki u.c.
Tiek precizētas Noteikumu normas par lietisko pierādījumu realizācijas kārtību, nerīkojot izsoli, pēc būtības pielīdzinot to vienkāršotai atklātai izsolei. Noteikumu 25.1.punkts tiek papildināts, paredzot, ka vismaz trīs darbdienas pirms paredzētās lietiskā pierādījuma realizācijas aģentūras tīmekļvietnē tiek publicēts paziņojums par lietiskā pierādījuma realizāciju, piedāvājot iegādāties to par realizācijas cenu vai iesniegt piedāvājumu iegādāties to par augstāku cenu. Vienlaikus tiek precizēts Noteikumu 25.3.punkts, nosakot, ka līgums par lietiskā pierādījuma realizāciju tiek slēgts ar pretendentu, kurš iesniedzis piedāvājumu iegādāties lietisko pierādījumu par augstāku cenu vai iesniedzis piedāvājumu pirmais, ja ir saņemti vairāki piedāvājumi iegādāties lietisko pierādījumi par vienādu cenu.

Noteikumu 28.3.apakšpunkts paredz, ka naftas produktus iznīcina tos sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kuras saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju naftas produktu atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai. Šis regulējums neatbilst pašlaik pastāvošajai naftas produktu iznīcināšanas praksei un normatīvajiem aktiem, kas nosaka naftas produktu atkritumu apsaimniekošanu. 
Naftas produktu atkritumu apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam”. Šajos noteikumos cita starpā ir noteiktas prasības naftas produktu atkritumu (atkritumu eļļas un citi naftas produktus saturoši atkritumi) uzglabāšanai, apglabāšanai un reģenerācijai.
Šo noteikumu 10.punktā ir noteikts, ka naftas produktu atkritumu apsaimniekotājs vai valdītājs atbilstoši saņemtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai veic naftas produktu atkritumu apstrādi tādā veidā, lai neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, un ievēro normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktās prioritārās prasības. Savukārt, noteikumu 13.3.apakšpunktā ir noteikts aizliegums apstrādāt naftas produktus tādā veidā, kas rada gaisa piesārņojumu, kurš pārsniedz emisijas limitus, kas noteikti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, vai atļaujā gaisu piesārņojošo vielu emisijai no stacionārajiem gaisa piesārņojuma avotiem.

Ņemot vērā, to ka atkritumu apsaimniekošanas jomā pastāv speciāls regulējums, kurā ir ietvertas prasības attiecībā uz naftas produktus saturošu atkritumu apsaimniekošanu, projekts paredz precizēt Noteikumu 28.3.apakšpunktu, paredzot, ka naftas produkti tiek iznīcināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka naftas produktu atkritumu apsaimniekošanu.