Anotācija (ex-ante)

22-TA-2505: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka personas, kas pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, ir obligāti pakļautas sociālajai apdrošināšanai, tai skaitā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kā jebkurš 15 gadu vecumu sasniedzis darba ņēmējs, kuru nodarbina darba devējs.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu un valsts civilo dienestu, kā arī noteikt sociālās garantijas personām, kuras pildīs minētos dienestus, ir nepieciešams noteikt spēkā stāšanās termiņu vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022.gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (turpmāk – VAD). Sagatavots likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums", reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta 3.pantā noteiktajam, valsts aizsardzības dienesta izpilde ietvers gan dienestu NBS regulāro spēku vienībā, gan Zemessardzē, gan dažādu speciālo apmācību kursu apguvi (augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu un ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā). Valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests karavīra statusā. Ja pilsonis kādu iemeslu dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības dienestu, to viņam var aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru izpildi regulēs speciālais likums. Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests - aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra (turpmāk – VAD karavīrs) statusā. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
2021.gadā profesionālā dienesta  (turpmāk - PD) karavīru skaitu NBS izdevās pieaudzēt tikai par 68 karavīriem (ikgadējais mērķis +300 PD karavīri), bet zemessargu skaitu par 62 (izvirzītais mērķis +500 zemessargi). Ņemot vērā pēdējo gadu tendences var secināt, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms var vai nu netikt sasniegts, vai arī tam jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu, sociālām garantijām u.c.
Paredzēts, ka valsts aizsardzības dienestu pildīs 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā; apgūstot augstskolu studentiem paredzēto speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu; apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
Lai personas, kuras pildīs VAD vai valsts civilo dienestu, nezaudētu dienestam atvēlētajā laikā iespēju būt sociāli apdrošinātām, nepieciešams paredzēt, ka VAD karavīri un personas, kuras pildīs valsts civilo dienestu, tiek sociāli apdrošinātas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā valsts aizsardzības dienests un valsts civilais dienests valstī nepastāv, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nav ietverts regulējums par šo dienestu pildošo personu tiesībām uz sociālo apdrošināšanu.
Risinājuma apraksts
Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5.panta pirmo daļu, kurā uzskaitītas sociāli  apdrošināmās personas, nepieciešams papildināt ar personām, kuras pildīs valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, vienlaikus papildinot arī 6.panta ceturto daļu un piekto daļu. Ņemot vērā to, ka valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā visiem tā veicējiem būs statuss valsts aizsardzības dienesta karavīrs, likumprojekta regulējums attiecināms uz visiem valsts aizsardzības dienesta veidiem. Attiecībā uz valsts aizsardzības dienesta izpildi norādāms, ka likumprojektā ietvertais regulējums attieksies uz visiem valsts aizsardzības dienesta veidiem, tā kā atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likumā noteiktajam regulējumam minētā dienesta izpildes laikā visiem tā veicējiem būs statuss – valsts aizsardzības dienesta karavīrs.
Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6.pants regulē obligāti sociāli apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem, šā panta pirmā daļa nosaka, ka darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet panta ceturtā daļa nosaka, kuras personas  papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir pakļautas pensiju apdrošināšanai, savukārt  panta piektā daļa nosaka, kuras personas ir pakļautas apdrošināšanai pret bezdarbu.
Izdarot grozījumus minētajos likuma pantos, tiks nodrošināta pilna personu, kuras pildīs valsts aizsardzības vai valsts civilo dienestu, sociālā apdrošināšana.  
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās grozījumu ieviešanu trīs mēnešu laikā no likuma stāšanās spēkā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Likumprojektam ir ietekme uz budžetu -  Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarbam un pensijai - 2023.gadā 130 645 euro apmērā, 2024.gadā 299 715 euro apmērā, 2025.gadā 468 785 euro apmērā, 2026.gadā 637 855 euro apmērā, 2027.gadā 806 925 euro apmērā, 2028.gadā 975 995 euro apmērā.
Detalizēti aprēķini un finansiālā ietekme ir iekļauta likumprojekta Valsts aizsardzības dienesta likums anotācijā kopējā informācijā par finanšu pieprasījumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu un valsts civilo dienestu, dienesta laikā būs sociāli apdrošinātas.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu un valsts civilo dienestu, dienesta laikā būs sociāli apdrošinātas.
Vērtības nozīme:
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Likumprojektam ir ietekme uz budžetu -  Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarbam un pensijai - 2023.gadā 130 645 euro apmērā, 2024.gadā 299 715 euro apmērā, 2025.gadā 468 785 euro apmērā, 2026.gadā 637 855 euro apmērā, 2027.gadā 806 925 euro apmērā, 2028.gadā 975 995 euro apmērā.
Detalizēti aprēķini un finansiālā ietekme ir iekļauta likumprojekta Valsts aizsardzības dienesta likums anotācijā kopējā informācijā par finanšu pieprasījumu. Aizsardzības ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanai VAD ieviešana tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros, ja tam tiks piešķirts papildus finansējums (tiks iekļauts programmā 31.00.00. ), un šobrīd vēl tiek precizētas visas Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas izmaksas, jo ir paredzēts tās apzināt līdz 2022.gada 1.decembrim.

4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likums

Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta izveidošanai. Abi likumprojekti tiks vierzīti kopā.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumi Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem"

Pamatojums un apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” ir nepieciešami, lai noteiktu valsts obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā arī budžetu, no kura šīs iemaksas tiek veiktas.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk