Anotācija

No 2020. gada 1. janvāra administratori ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjekti un administratoram ir pienākums veikt katra tā lietvedībā esošā maksātnespējas subjekta izpēti un darījumu uzraudzību.[1] Tāpat saskaņā ar Novēršanas likumu administratoram ir pienākums veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.[2]
Savukārt no 2024. gada 1. aprīļa administratori ir Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) subjekti, [3] kuru pienākums ir izstrādāt savu starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.[4]
Šobrīd ziņas un dokumentus, kas saistīti ar Novēršanas likumā un Sankciju likumā  noteikto pienākumu izpildi, sistēmā nereģistrē, jo Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi" un Ministru kabineta noteikumos Nr. 246 noteiktie dokumentu glabāšanas termiņi neatbilst augstākā spēka normatīvajam aktam – Novēršanas likumam (37. panta otrā daļa).  

[1] Grozījumi Novēršanas likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307811-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-noversanas-likuma.

[2] Novēršanas likuma 6. panta pirmā daļa.

[3] Grozījumi Sankciju likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/348564-grozijumi-starptautisko-un-latvijas-republikas-nacionalo-sankciju-likuma.

[4] Sankciju likuma 13.¹ pants.
 

Noteikumu projekts paredz, ka administratoram būs tiesības reģistrēt sistēmā dokumentus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu –  risku novērtējumu un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī dokumentus saistībā ar klienta (maksātnespējīgā subjekta) izpēti un tā darījumu uzraudzību. 
Dokumentus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanas risku novērtējumu un iekšējās kontroles sistēmu pievieno sistēmā pie dokumentiem, kas saistīti ar administratora profesionālo darbību, bet dokumentus, kas saistīti ar klienta izpēti un tā darījumu uzraudzību, sistēmā pievieno pie konkrētā maksātnespējas procesa lietvedības dokumentiem.
Ja administrators ir izvēlējies reģistrēt dokumentus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu, viņam ir pienākums reģistrēt visus dokumentus nevis izlases kārtībā atsevišķus dokumentus.
Šo noteikumu prasības attiecībā uz dokumentu reģistrēšanu sistēmā piemērojamas maksātnespējas procesiem, kas pasludināti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

Šobrīd ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistītajiem dokumentiem, kā arī ar administratora un uzraugošās personas profesionālo darbību saistītajiem dokumentiem ir noteikts glabāšanas termiņš 10 gadi. Vienlaikus praksē nav konstatēti gadījumi, kad būtu nepieciešams izmantot administratora un uzraugošās personas sistēmā vai papīra formā glabātus dokumentus maksātnespējas procesos vai tiesiskās aizsardzības procesos, kas ir izbeigti pirms vismaz pieciem gadiem un senāk. Tāpat administratoram un uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt arī papīra formas dokumentu (oriģinālu) glabāšanu 10 gadus, kas savukārt ir saistīts ar izmaksām, kas gulstas uz maksātnespējas procesu, tādējādi samazinot kreditoriem izmaksājamo summu. Proti, par dokumentu glabāšanu ir atbildīgs administrators un juridiskās personas maksātnespējas procesu lietu glabāšanas izdevumus iekļauj juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos. Dokumentu glabāšanas termiņš īpaši nozīmīgs ir gadījumos, kad administratoram jānodrošina liela apjoma dokumentu glabāšana, jo administratīvais slogs attiecībā uz dokumentu glabāšanu gulstas uz maksātnespējas procesu.

Nav lietderīgi un samērīgi nodrošināt administratoru un uzraugošo personu profesionālās darbības dokumentu, kā arī maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī ir nepieciešams salāgot dokumentu, kas saistīti ar attiecīgo maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa lietu, glabāšanas termiņus (ko noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 246) ar klienta identifikācijas un izpētes lietā iegūtās informācijas glabāšanas termiņu (ko noteic Novēršanas likums).
Līdz ar to noteikumu projekts paredz samazināt ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistīto dokumentu, kā arī ar administratora un uzraugošās personas profesionālo darbību saistīto dokumentu glabāšanas termiņu līdz pieciem gadiem.
Maksātnespējas likums noteic, ka administrators un uzraugošā persona kārto maksātnespējas procesa[1] vai tiesiskās aizsardzības procesa, [2] kā arī savu lietvedību. [3] Ministru kabineta noteikumu Nr. 246 2. punkts noteic, ka administrators un uzraugošā persona visus viņu lietvedībā esošos dokumentus reģistrē sistēmā. Līdz ar to, lai salāgotu administratora un uzraugošās personas lietvedībā esošo dokumentu un dokumentu par administratora un uzraugošās personas profesionālo darbības glabāšanas termiņus ar Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi" noteiktajiem glabāšanas termiņiem, noteikumu projektā noteikts, sistēmā pieejamās administratora un uzraugošās personas lietvedībā esošās dokumentu datnes un ziņas par dokumentiem, kas saistītas ar konkrētu maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu un administratora vai uzraugošās personas profesionālo darbību, glabā  atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē sistēmas darbību. Tāpat, lai samazinātu slogu, kas gulstas uz maksātnespējas procesu, noteikumu projekts paredz, ka administrators un uzraugošās persona to lietvedībā esošos papīra formas dokumentus, kas saistīti ar konkrētu maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu glabā piecus gadus no dienas, kad pieņemts tiesas nolēmums par attiecīgā maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, un  dokumentus, kas saistīti ar administratora un uzraugošās personas profesionālo darbību, glabā piecus gadus no dienas, kad izbeigta administratora amata darbība vai piecus gadus pēc uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās.
Datu subjektu personas datu apstrāde veicama atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulai (ES) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula). Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktu personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Ņemot vērā, ka praksē konstatēts, ka nav nepieciešams glabāt dokumentus maksātnespējas procesos vai tiesiskās aizsardzības procesos, kas ir izbeigti pirms vismaz pieciem gadiem un senāk, glabāšanas termiņu nepieciešams pārskatīt, ievērojot Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā noteikto glabāšanas ierobežojuma principu. 


[1] Maksātnespējas likuma 26. panta sestā daļa.

[2] Maksātnespējas likuma 12.⁶ panta pirmā daļa.

[3] Maksātnespējas likuma 26.¹ panta pirmā daļa un 12.⁷ panta pirmā daļa.
 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. martā noteikumiem Nr. 147 "Noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu" uzraugošajām personām ir noteikts obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā savas darbības vai bezdarbības rezultātā var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā. Civiltiesiskā apdrošināšana rada netiešu ietekmi uz kreditoru interesēm un to aizsardzību, līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienestam, nodrošinot kreditoru interešu aizsardzību, ir būtiski pārliecināties par uzraugošās personas civiltiesiskās apdrošināšanas esamību.

Noteikumu projekts paredz, ka uzraugošā persona sistēmā ievada ziņas par spēkā esošo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi un pievieno minētā dokumenta datni neatkarīgi no tā, kādā formā ir izsniegta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Maksātnespējas kontroles dienestam nepieciešams iepazīties ar uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisē ietverto informāciju tādā apjomā, lai pārliecinātos par tās spēkā esamību un apdrošinājuma summu. Gadījumā, ja uzraugošās personas ieskatā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise satur īpašas kategorijas personas datus vai komercnoslēpumu, tad uzraugošā persona pirms apdrošināšanas polises datnes pievienošanas sistēmā var to atbilstoši anonimizēt, ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto. Tajā pašā laikā, ja uzraugošā persona civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises datni būs anonimizējis tādā veidā, kas liedz Maksātnespējas kontroles dienestam pārliecināties par apdrošināšanas polises spēkā esamību, Maksātnespējas kontroles dienestam ir tiesības pieprasīt, lai uzraugošā persona uzrāda apdrošināšanas polisi neanonimizētā veidā.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 246 paredz, ka jaunieceltā administratora vai uzraugošās personas tiesības piekļūt konkrētam maksātnespējas procesam vai tiesiskās aizsardzības procesam ir sasaistītas ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, kas neatbilst faktiskajai situācijai.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 24. panta trešo daļu administratoru maiņas gadījumā līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 35.¹ panta pirmo un otro daļu, kā arī 37.¹ panta pirmo un ceturto daļu, gadījumā, ja notiek pāreja no maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu, uzraugošā persona uzsāk pildīt savus pienākums pēc iecelšanas konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā.
Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 25. panta 1. punktam administratora pienākumi izbeidzas, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa. Tāpat norādāms, ka spēkā esošais Civilprocesa likuma regulējums nosaka to, ka tiesai, apmierinot pieteikumu par administratora atcelšanu, uzreiz attiecīgajā procesā ir jāieceļ jauns administrators, kas turpina administrēt konkrēto maksātnespējas procesu. Ievērojot minēto, jaunieceltajam administratoram vai uzraugošajai personai piekļuve un iespēja reģistrēt dokumentus konkrētā maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā tiek piešķirta uzreiz pēc tad, kad tiesas lēmumu administrators vai uzraugošā persona ir iecelta. Attiecīgi, ja administratoru vai uzraugošo personu atceļ no maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa, viņam piekļuves tiesības konkrētajam maksātnespējas procesam vai tiesiskās aizsardzības procesam tiek liegtas.
Līdz ar to tiesības reģistrēt un piekļūt dokumentiem sistēmā nav atkarīga no pieņemšanas nodošanas akta sastādīšanas vai reģistrēšanas. Turklāt dokumentu, tostarp pieņemšanas – nodošanas akta reģistrēšana ir tikai viens no administratora un uzraugošās personas pienākumiem, kas jāveic pēc iecelšanas konkrētā procesā, un šo pienākumu regulē Maksātnespējas likums, līdz ar to nav nepieciešams dublēt to Ministru kabineta noteikumos.

Ņemot vērā to, ka kārtību, kādā notiek administratora vai uzraugošās personas maiņa, proti, brīdi, līdz kuram darbojas no maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa atceltais administrators vai uzraugošā persona, kā arī administratora un uzraugošās personas pienākumu sastādīt dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, regulē Maksātnespējas likums, tad noteikumu projektā paredzēts svītrot Ministru kabineta noteikumu Nr. 246 27., 28. un 29. punktu.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 246 paredz, ka administrators un uzraugošā persona saņemtos un nosūtāmos dokumentus (nosūtot vai saņemot pa pastu, elektroniskā veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā vai izsniedzot vai saņemot klātienē) reģistrē un pievieno lietai nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc dokumenta saņemšanas vai nosūtīšanas. Vienlaikus praksē konstatēts, ka tas ir nesamērīgi īss termiņš un objektīvu iemeslu dēļ šī termiņa ievērošana var būt apgrūtināta vai pat neiespējama.

Noteikumu projekts paredz, ka administrators un uzraugošā persona saņemtos un nosūtāmos dokumentus reģistrē un pievieno lietai nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas vai nosūtīšanas.