Anotācija (ex-ante)

Likumprojektā ir jāpārņem Direktīvas 2022/2464/ES prasības, lai nodrošinātu, ka GPKGPL subjekti -  lielas sabiedrības, un tādas  mazas (izņemot mikrosabiedrības) un vidējas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, gada pārskata sastāvdaļā vadības ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu prasībām.    

Neskatoties uz to, ka Direktīvas 2022/2464/ES visas būtiskākās prasības ir iekļautas jaunajā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī GPKGPL, tādējādi nodrošinot, ka GPKGPL subjekti, kas ir  lielas sabiedrības, un tādas mazas (izņemot mikrosabiedrības) un vidējas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, un uz kurām attiecas Direktīvas  2022/2464/ES prasības, sagatavos tādu gada pārskata vadības ziņojumu, kurā atsevišķā sadaļā tiks ietverts ilgtspējas ziņojums.

    Likumprojekta 1. pants paredz jaunu likumā lietotu terminu "būtiski nemateriālie resursi" (iekļauts ar Direktīvas 2022/2464 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 2. panta 19. apakšpunktā paredzētais termina skaidrojums). Noteikts, ka likumā lietotie termini "ilgtspējas jautājumi" un "ilgtspējas ziņojums" atbilst  Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā  lietotajiem terminiem.
 
     Likumprojekta 4. pants paredz grozījumus/papildinājumus 55. pantā:
- mainīts panta nosaukums un "Vadības ziņojuma saturs" uz "Vadības ziņojuma sastāvs un saturs"; 
- noteikts, ka vadības ziņojumā norāda vispārīgu informāciju un iekļauj ilgtspējas ziņojumu (iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 19.a. panta 1. punkta pirmā daļa);
-  noteikts, kas sabiedrībai jānorāda vispārīgajā informācijā;
-  papildināts ar piekto daļu, kas nosaka, ka liela sabiedrība, kā arī vidēja un maza sabiedrība, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā sniedz informāciju arī par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā sabiedrības darbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi sabiedrībai rada vērtību (iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 19. panta 1. punkta ceturtā daļa).
      Līdz šim Direktīvā 2013/34/ES netika prasīts atklāt informāciju par nemateriāliem resursiem, kas nav bilancē atzīti nemateriālie aktīvi. Tomēr ES tika secināts, ka informācija par nemateriāliem aktīviem un citiem nemateriāliem faktoriem, tostarp iekšēji radītiem nemateriāliem resursiem, netiek sniegta pietiekamā apmērā, un tas neļauj pienācīgi izvērtēt uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli un uzraudzīt ieguldījumus. Lai ieguldītāji varētu labāk izprast daudzās ekonomikas nozarēs pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus vērtību, visiem lielajiem uzņēmumiem un visiem tiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, jānodrošina, ka par nemateriāliem aktīviem tiek atbilstoši ziņots. Līdz ar to Direktīvas 19. panta pirmā daļa tika papildināta ar nepieciešamību uzņēmumiem sniegt vadības ziņojumā informāciju par būtiskiem nemateriāliem resursiem.
      Likumprojekta 4. pants paredz 55. pantu papildināt ar sesto daļu, kas nosaka, ka liela sabiedrība, kā arī vidēja un maza sabiedrība, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā atsevišķā sadaļā iekļauj skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu par sabiedrības darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un ilgtspējas jautājumu ietekmi uz sabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu (iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta pirmā daļa).

    Ar Direktīvas 2013/34/ES 23. pantu mātesuzņēmumi ir atbrīvoti no pienākuma sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja šie uzņēmumi ir cita mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kurš ievēro minēto pienākumu. Šobrīd šāda prasība ir iekļauta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 65. panta otrās daļas 1. punktā.
     Tomēr Direktīvā attiecībā uz 23. pantu, norāda, ka jāprecizē, ka šis atbrīvojumu režīms attiecībā uz konsolidētiem finanšu pārskatiem un konsolidētiem vadības ziņojumiem darbojas neatkarīgi no atbrīvojumu režīma, ko piemēro ilgtspējas ziņu sniegšanai konsolidētā līmenī. Līdz ar to uzņēmums var būt atbrīvots no prasībām sniegt konsolidētus finanšu pārskatus, taču ne no ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām konsolidētā līmenī, ja tā galvenais mātesuzņēmums sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētus vadības ziņojumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar līdzvērtīgām prasībām gadījumos, kad šis uzņēmums ir iedibināts trešā valstī, bet konsolidētā līmenī neveic ziņu sniegšanu par ilgtspēju saskaņā ar ES tiesību aktiem vai saskaņā ar līdzvērtīgām prasībām gadījumos, kad tas ir iedibināts trešā valstī. Grupas līmenī ziņojošiem mātesuzņēmumiem jānodrošina atbilstoša izpratne par savu meitasuzņēmumu riskiem un ietekmi, tostarp attiecīgā gadījumā jāsniedz informācija par to pienācīgas rūpības procesu. Varētu būt gadījumi, kad atšķirības starp grupas un atsevišķu tās meitasuzņēmumu stāvokli un atšķirības starp atsevišķu tās meitasuzņēmumu stāvokli dažādās teritorijās ir īpaši būtiskas, un bez papildu informācijas par attiecīgo individuālo meitasuzņēmumu informācijas lietotājam nāktos izdarīt būtiski atšķirīgu secinājumu par šī meitasuzņēmuma riskiem un ietekmi.
     Līdz ar to likumprojekta 6. pants paredz grozīt GPKGPL 65. panta otrās daļas 1. punktu (iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 23.panta 4. punkta b) apakšpunkts) un tiek noteikts, ka no konsolidētā gada pārskata sagatavošanas pienākuma atbrīvotā koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības ir iekļautas tās koncerna mātes sabiedrības konsolidētajā gada pārskatā, kura ir Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, un šis pārskats ir sagatavots atbilstoši tās valsts prasībām, kurā šī sabiedrība reģistrēta, izņemot konsolidētā ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, ja attiecināms, vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

     Likumprojekta 7. pants paredz, ka arī lielai koncerna mātes sabiedrībai, tāpat kā lielai sabiedrībai, kā arī vidējai un mazai sabiedrība, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā atsevišķā sadaļā iekļauj skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu, arī konsolidētajā vadības ziņojumā atsevišķā sadaļā iekļauj skaidri identificējamu konsolidēto ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu (iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 29.a  panta 1. punkts un 1. punkta otrā daļa).

       Ņemot vērā to, ka Direktīvas 2013/34/ES 34. pants paredz to, ka arī ilgtspējas ziņojums un konsolidētais ilgtspējas ziņojums ir jāpārbauda/jārevidē zvērinātam revidentam, likumprojekta 8. pants paredz papildināt GPKGPL 91. pantu ar 1.¹ daļu, nosakot, ka sabiedrības sagatavotā ilgtspējas ziņojuma un  sabiedrības sagatavotā konsolidētā ilgtspējas ziņojuma, ja tāds ir jāsagatavo, atbilstību Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām apliecina zvērināts revidents.

     Šobrīd GPKGPL 97. panta ceturtā daļa paredz, ka komercsabiedrība, kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Valsts ieņēmumu dienestam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā papildus iesniedz papīra formā sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) elektronisku kopiju. Ņemot vērā to, ka šobrīd kapitālsabiedrībām, ir iespēja sagatavot gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem tika veikti redakcionāli precizējumi 97. panta ceturtajā daļā,  kas paredz, ka sabiedrība, kura sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un ja tā nav šā likuma 55. panta sestajā daļā un 89. panta trešajā daļā minētā  sabiedrība, Valsts ieņēmumu dienestam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā papildus iesniedz sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) elektronisku kopiju vai elektroniskā formā sagatavotu failu. 
Sabiedrības, uz kurām attiecas šīs direktīvas19.a panta prasības, sagatavo savus vadības ziņojumus elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantā, un iezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam.
 
      Likumprojekta 10. pants paredz papildināt likuma 97. pantu ar 1.¹ daļu, lai izpildītu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto prasību ilgtspējas ziņojumu (vadības ziņojuma sastāvdaļa) sagatavot izmantojot XBRL iezīmēšanas valodu. Līdz ar to ir noteikts, ka  sabiedrības, kurām ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, iesniedzot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) Valsts ieņēmumu dienestam  atsevišķā failā pievieno sagatavoto vadības ziņojumu un konsolidēto vadības ziņojumu (ja tāds ir), kas sagatavots atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām un revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi. Ja šajā pantā minētās sabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo vienotā elektroniskā ziņošanas formātā, kas noteikts Komisijas 2018. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju(turpmāk – elektroniskās ziņošanas formāts),tad iesniedzot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) Valsts ieņēmumu dienestā, papildus atsevišķā failā var pievienot elektroniskā ziņošanas formātā sagatavoto finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu  pārskatu (ja tāds ir).
     Sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, jau šobrīd ir pienākums sagatavot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) atbilstoši iepriekšminētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam, līdz ar to likumprojektā ir noteikts, ka šādā gadījumā sabiedrības iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā var pievienot atsevišķā failā vai nu tikai vadības ziņojumu un konsolidēto vadības ziņojumu (ja tāds ir) vai visu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir), kas sagatavots elektroniskā ziņošanas formātā.
      Šajā gadījumā visi EDS iesniegtie gada pārskati (gan strukturētā veidā, gan datnes elektroniskās ziņošanas formātā) tiks nodoti Uzņēmumu reģistram jau esošā procesa veidā un neprasīs papildus budžeta resursus.
     Datu nodošana no Valsts ieņēmumu dienesta Uzņēmumu reģistram ir veidojusies vēsturiski. Uzņēmumu reģistram gada pārskatu nodod, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem, kura pārņemta Komerclikuma 9. panta trešajā daļā, kas nosaka, ka visai noteiktu komersantu darbību raksturojošajai informācijai, tostarp arī finanšu datiem, jābūt pieejamiem vienuviet - komercreģistrā, reģistrācijas lietā. Mērķis - publicēt finanšu datus kā nozīmīgas datu kopas atvērto datu veidā - tika noteikts un pievienots jau vēlāk, proti, šis nav sākotnējais un pamata iemesls, kāpēc datus VID nodod UR.
      Ņemot vērā, ka ir izveidota un darbību uzsākusi Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, tad, lai optimizētu valsts kopējo resursu patēriņu, nākotnē tiek plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (ja tāds ir) nodots tieši uz platformu. Savukārt, Uzņēmumu reģistrs varēs šos gada pārskatus arī paņemt no platformas.
      Lai nodrošinātu likumprojektā “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums” un izstrādē esošajos GPKGPL grozījumos minēto prasību izpildi attiecībā uz regulā (ES) 2019/815 noteiktā elektroniskā ziņošanas formāta piemērošanu, būs nepieciešams nodrošināt, ka VID spēj pieņemt Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektu sagatavotus gada pārskatus, kuri sagatavoti XHTML formātā un kura ilgtspējas ziņojums (vadības ziņojuma sastāvdaļa) iezīmēts, izmantojot XBRL iezīmēšanas valodu. Jāatzīmē, ka VID arī būs jānodrošina šādu gada pārskatu, kuros būtiski palielināsies informācijas apjoms, funkcionalitāte, t.i., lai, eksportējot datus no grāmatvedības programmām, tie tiek ielasīti strukturētajās formās automātiski vai ievadīti manuāli. Tāpat būs jānodrošina šo datu nodošana citās informācijas sistēmās, izmantojot tos, piemēram, datu analīzei nodokļu administrēšanas pasākumos.
        Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 12. pantā “Vienotais elektroniskais ziņošanas formāts” ir noteikta kārtība kādā elektroniskās ziņošanas formātā ir jāsagatavo ilgtspējas ziņojums. Sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 4. panta prasības, sagatavo vadības ziņojumu elektroniskā ziņošanas formātā, saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģētās regulas (ES) Nr. 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (turpmāk – Regula Nr. 2019/815) 3. pantā minēto, un iezīmē ilgtspējas ziņojumā sniegto ilgtspējas informāciju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam. Tāpat ir noteikts, ka minētā  Ilgtspējas informācijas likuma subjekts, kas ir mātes sabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 7. pants, sagatavo konsolidēto vadības ziņojumu elektroniskā ziņošanas formātā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2019/815 3. pantā minēto, un iezīmē ilgtspējas ziņojumā sniegto ilgtspējas informāciju, tostarp Regulas (ES) Nr. 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam.
Saskaņā ar Regulu ir dažādi elektroniskās ziņošanas formāti pēc kādiem jāsagatavo gada pārskati. Piemēram, Regulas 3. pants nosaka, ka emitenti sagatavo visus gada finanšu pārskatus XHTML formātā. Savukārt Regulas 4. panta 1.punkts nosaka, ja gada finanšu pārskatos iekļauj saskaņā ar SFPS sagatavotos konsolidētos finanšu pārskatus, emitenti iezīmē šos konsolidētos finanšu pārskatus. 4. panta 2. punkts nosaka, ka emitenti iezīmē vismaz to informāciju, kas norādīta II pielikumā, ja šī informācija ir sniegta saskaņā ar SFPS sagatavotajos konsolidētajos finanšu pārskatos. Regulas 4. panta 4. punkts paskaidro, ka attiecībā uz iezīmējumiem, kas izklāstīti 1., 2. un 3. punktā, emitenti izmanto XBRL iezīmēšanas valodu un izmanto taksonomiju, kurā elementi ir tie, kas noteikti pamata taksonomijā. Ja saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu pamata taksonomijas izmantošana nav piemērota, emitenti izveido paplašinājuma taksonomijas elementus, kā paredzēts IV pielikumā. Regulas 5. pants nosaka gada finanšu pārskatu citu daļu iezīmēšanu (XBRL specifikācijas) utt. Līdz ar to likumprojekta nav iespējams atsaukties uz kādu atsevišķu pantu, ko varētu izmantot visos gadījumus sagatavojot gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus.
          Regulas preambulas 2. punkts skaidro, ka emitentiem visi gada finanšu pārskati būtu jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (XHTML) formātā. XHTML nav vajadzīgi īpaši mehānismi, lai to nodrošinātu cilvēklasāmā formātā. XHTML kā nepatentēts elektroniskās ziņošanas formāts ir brīvi izmantojams.
Regulas preambulas 6. punkts skaidro, ka XBRL iezīmēšanas valodas izmantošana ietver taksonomijas piemērošanu, lai cilvēklasāmo tekstu pārveidotu mašīnlasāmā informācijā. SFPS taksonomija, ko darījis pieejams SFPS fonds, ir vispāratzīta taksonomija, kas izstrādāta, lai iezīmētu SFPS noteikto atklājamo informāciju. SFPS taksonomijas izmantošana veicina saskaņā ar SFPS sagatavotu finanšu pārskatu iezīmējumu salīdzināmību pasaules mērogā. Tādējādi pamata taksonomija, kas jāizmanto vienotajam elektroniskajam ziņošanas formātam, būtu jābalsta uz SFPS taksonomiju, un tai jābūt tās paplašinājumam.
          Savukārt Regulas preambulas 9. punkts nosaka, ka pārredzamības, pieejamības, analīzes un salīdzināmības nolūkā, ja dalībvalstu tiesību akti pieļauj vai pieprasa gada finanšu pārskatu daļu iezīmēšanu, kas nav saskaņā ar SFPS sagatavotie konsolidētie finanšu pārskati, emitentiem, iezīmējot šīs daļas, būtu jāizmanto XBRL iezīmēšanas valoda un piemērota taksonomija, ko šim nolūkam paredzējusi dalībvalsts, kurā tie reģistrēti.

 Par likumprojekta 11. pantu.
    Šobrīd saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 30. pantu dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu kopā ar likumā noteiktās revīzijas veikšanai apstiprinātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma sniegto atzinumu, kā minēts šīs direktīvas 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļai.
      Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.     
        Šobrīd GPKGPL 98. pants paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram kapitālsabiedrības, personālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības šā likuma 97. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Dokumentus Uzņēmumu reģistram nodod tiešsaistes datu pārraides režīmā. Uzņēmumu reģistrs pēc šā likuma 97. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos savā tīmekļvietnē. Tātad šobrīd sabiedrībām nav pienākums savu gada pārskatu  publiskot savā tīmekļvietnē.
      Saistībā ar Direktīvā 2022/2464/ES noteikto prasību sagatavot ilgtspējas ziņojumu, ir būtiski, lai plašāka sabiedrības daļa varētu iepazīties ar šo sabiedrības sniegto informāciju. Līdz ar to  GPKGPL 98. pants tika papildināts ar trešo daļu, kas nosaka, ka tās sabiedrības, uz kurām attiecas obligāts pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, pēc gada pārskata un konsolidēto gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā nekavējoties nodrošina attiecīgā gada pārskata  publiskošanu savā tīmekļvietnē.

     Par likumprojekta 12. pantu.
   Direktīvas 2013/34/ES 33. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu kolektīvs pienākums nodrošināt, ka gada finanšu pārskatus, konsolidētos gada finanšu pārskatus, vadības ziņojumu, konsolidēto vadības ziņojumu, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un konsolidēto paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo un publicē saskaņā ar minētās direktīvas prasībām. Minētais kolektīvais pienākums būtu jāattiecina arī uz digitalizācijas prasībām, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, uz prasību ievērot Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus un uz prasību iezīmēt ilgtspējas informāciju.
    Direktīva 2013/34/ES nosaka, ka sabiedrībām, sagatavojot ilgtspējas ziņojumu, ir jāpiemēro Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti.
   Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojektā iekļauts Direktīvas 2022/2464/ES regulējums, nosakot par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu un publiskošanu tīmekļvietnē atbildīgās personas. Tāpat Ilgtspējas informācijas  atklāšanas likumprojekts paredz arī, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā - gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā apliecina ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilstību šā likuma un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu prasībām.
     Šobrīd GPKGPL 100. pants paredz sabiedrības vadības atbildību par gada pārskata un attiecīgā gadījumā — konsolidētā gada pārskata sagatavošanu un atbilstību šā likuma noteikumiem vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — atbilstību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, pakļaušanu revīzijai (pārbaudei) vai ierobežotai pārbaudei, kā arī par tā iesniegšanu šā likuma 97. pantā noteiktajā kārtībā.
  Līdz ar to, arī  GPKGPL 100. pantā ir veicami redakcionāli precizējumi, lai paredzētu, ka sabiedrības vadība ir atbildīga arī par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu atbilstīgi  ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā.
   
     Likumprojekts paredz  pārejas noteikumus:   
 - sabiedrībām, kam ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidētā ilgtspējas ziņojumu (ja tāds jāsagatavo) stājas spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma pārejas noteikumos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiks ieviests pakāpeniski, sākot ar:
2024. pārskata gadu -  lielām sabiedrībām vai lielām koncerna mātes sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūra, kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500;
2025. pārskata gadu -  lielām sabiedrībām;
2026. pārskata gadu -  mazām (izņemot mikrosabiedrības) un vidējām sabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
2028. pārskata gadu - trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībām vai trešās valsts sabiedrības filiālēm (kā tās definētas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā).
     - šā likuma 5. panta otrajā, trešajā,  ceturtajā daļā  un 58. panta otrajā daļā koriģētās jaunās sabiedrību robežvērtības piemēro, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).     
      
     Likumprojekts vēl paredz redakcionālus labojumus:      
- aizstāj  iepriekšējo nosaukumu "Komisijas 2008.gada 3.novembra regulas (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002" ar jauno nosaukumu "Komisijas 2023. gada 13. augusta regulu (EK) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002";   
 -  aizstāj iepriekšējo likuma "Par zvērinātiem revidentiem" nosaukumu ar jauno nosaukumu "Revīzijas pakalpojumu likums" (attiecīgā locījumā).
   Tāpat ir arī papildinātas Informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām.

Likumprojektā ir jāpārņem Direktīvas 2023/2775/ES prasības, lai nodrošinātu, regulējumu, ņemot vērā pēdējo gadu inflācijas ietekmi, paredzot par 25% palielināt noteiktās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības, kas piemērojamas mikrosabiedrībām, mazām, vidējām un lielām sabiedrībām.

Direktīvas 2023/2775/ES preambulā (1. - 4. punkts) ir skaidrots, ka ar ziņošanas prasībām grāmatvedības jomā tiek īstenoti dažādi mērķi. Prasības nodrošina ne tikai to, ka ieguldītājiem kapitāla tirgos tiek sniegta informācija, bet arī tiek sniegts pārskats par iepriekšējiem darījumiem un tiek uzlabota korporatīvā pārvaldība. Minētās prasības ir svarīgi racionalizēt, lai nodrošinātu, ka tās atbilst paredzētajiem mērķiem, un lai ierobežotu administratīvo slogu. Tā kā 2021. un 2022. gadā bija ievērojama inflācija, tika pārskatīti monetārie lieluma kritēriji uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi. Saskaņā ar Eurostat datiem kopējā inflācija aptuveni desmit gadu periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. martam sasniedza 24,3 % eurozonā un 27,2 % visā ES. Tāpēc Komisija uzskata, ka Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1.–7. punktā minētās robežvērtības attiecībā uz inflāciju ir nepieciešams koriģēt un noapaļot par 25 %, līdz ar to nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumprojekta 5. un 6. pantā
Mikrosabiedrība GPKGPL izpratnē ir tāda maza komercsabiedrība, kura divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem:
1) bilances kopsumma — 450 000 euro;
2) neto apgrozījums —900 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.
Maza komercsabiedrība GPKGPL izpratnē ir tāda komercsabiedrība, kura divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem:
1) bilances kopsumma — 5 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 10 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.
Vidēja komercsabiedrība GPKGPL izpratnē ir tāda komercsabiedrība, kura nav maza komercsabiedrība un divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem:
1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
Liela komercsabiedrība GPKGPL izpratnē ir tāda komercsabiedrība, kura divus pārskata gadus pēc kārtas - gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz vismaz divus no trim vidējas komercsabiedrības kritērijiem.
Aprēķinot konsolidēti, mazam, vidējam vai lielam koncernam piemērojamie kritēriji atbilst attiecīgi mazas, vidējas vai lielas komercsabiedrības kritērijiem.
Atbilstoši likumprojekta grozījumiem likumprojekta 5. un 6. pantā, veikti likumprojekta grozījumi 58. panta otrās daļas pirmā un otrā punktā, kas attiecas uz 58. panta pirmajā daļā minētām robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 63 000 euro;
2) neto apgrozījums — 125 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 5.