25-TA-2229: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18.panta piekto, 6.1 un 6.2 daļu
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz ieviest elastīgākus nosacījumus lauksaimniekiem dīzeļdegvielas (gāzeļļas) saņemšanai ar samazināto akcīzes nodokļa likmi (turpmāk- marķētā dīzeļdegviela).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – ieņēmumi), atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu ir 450 euro par hektāru konvencionālajām saimniecībām un 270 euro par hektāra bioloģiskajām saimniecībām.
Tādējādi, ja kādā taksācijas gadā lauksaimniecības ražošanas ieņēmumi nesasniedz noteikto slieksni, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu vai citu neparedzētu apstākļu dēļ, lauksaimnieks nevar pretendēt uz marķētās dīzeļdegvielas atbalstu nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka pat ja saimniecība kopumā ir dzīvotspējīga un turpina ražošanu, viena nelabvēlīga sezona var radīt finansiālas grūtības, jo atbalsta iespēja tiek zaudēta uz noteiktu laiku.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” (turpmāk-Noteikumi) lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt noteiktu marķētās dīzeļdegvielas daudzumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, ievērojot Noteikumu 8.1. apakšpunktā noteiktos minimālo ieņēmumu kritērijus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu. Savukārt Noteikumu 9. punktā ir noteikti izņēmumi, kādos gadījumos prasību par ieņēmumiem nepiemēro.
Tādējādi, ja kādā taksācijas gadā lauksaimniecības ražošanas ieņēmumi nesasniedz noteikto slieksni, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu vai citu neparedzētu apstākļu dēļ, lauksaimnieks nevar pretendēt uz marķētās dīzeļdegvielas atbalstu nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka pat ja saimniecība kopumā ir dzīvotspējīga un turpina ražošanu, viena nelabvēlīga sezona var radīt finansiālas grūtības, jo atbalsta iespēja tiek zaudēta uz noteiktu laiku.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” (turpmāk-Noteikumi) lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt noteiktu marķētās dīzeļdegvielas daudzumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, ievērojot Noteikumu 8.1. apakšpunktā noteiktos minimālo ieņēmumu kritērijus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu. Savukārt Noteikumu 9. punktā ir noteikti izņēmumi, kādos gadījumos prasību par ieņēmumiem nepiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējais regulējums neparedz iespēju izvērtēt ieņēmumus par vairākiem periodiem, kas nozīmē, ka lauksaimnieki, kuriem viena sezona bijusi nelabvēlīga vai kuri ir piedzīvojuši ārkārtas situācijas (piemēram, lauksaimnieciskos riskus, dabas katastrofas vai klimatiskos satricinājumus), var zaudēt tiesības saņemt atbalstu. Šī situācija ierobežo ienākumu elastību un apdraud saimniecību finansiālo stabilitāti.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu taisnīgāku un elastīgāku atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem, noteikumu grozījumi paredz ieviest pastāvīgu regulējumu, kas ļaus izvērtēt personas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas par diviem periodiem – iepriekšējo taksācijas gadu vai taksācijas gadu pirms iepriekšējā. Pretendējot uz atbalstu, tiks ņemta vērā tā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācija vai uzņēmuma gada pārskats, kurā ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ir lielāki.
Šāds mehānisms ļaus atbalsta pretendentiem balstīties uz labvēlīgākā gada datiem un saglabāt tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu arī pēc vienas nelabvēlīgas sezonas vai ārkārtas situācijas.
Šāds mehānisms ļaus atbalsta pretendentiem balstīties uz labvēlīgākā gada datiem un saglabāt tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu arī pēc vienas nelabvēlīgas sezonas vai ārkārtas situācijas.
Problēmas apraksts
Noteikumos noteikts, ka prasību par minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu nepiemēro:
1) tai zemes platībai, kuru lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir papildus deklarējis platību maksājumu saņemšanai salīdzinājumā ar pēdējo deklarēšanas periodu;
2) ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā un reģistrējis to Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi platību maksājumu saņemšanai.
1) tai zemes platībai, kuru lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir papildus deklarējis platību maksājumu saņemšanai salīdzinājumā ar pēdējo deklarēšanas periodu;
2) ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā un reģistrējis to Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi platību maksājumu saņemšanai.
Risinājuma apraksts
Turpmāk saimnieciskajā gadā tiks vērtēti personas ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējos divos noslēgtajos taksācijas gados, tad ar noteikumu projekta 2. punktu tiek precizēts nosacījums, ka turpmāk saimnieciskajā gadā netiks vērtēts minimālo ieņēmumu kritērijs par tām zemes platībām, ar kurām lauksaimnieks ir paplašinājis savu ražošanu un jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsākuši lauksaimniecisko ražošanu.
Noteikumu projekta 2. punktu nosaka, ka prasība par ieņēmumiem netiks piemērota tai zemes platībai, kuru lauksaimnieks būs deklarējis papildus pirmajā tās deklarēšanas gadā un nākamajā gadā pēc tā. Arī lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas pirmoreiz piesakās marķētas dīzeļdegvielas saņemšanai, prasība par ieņēmumiem netiks piemērota gadā, kad viņš piesakās pirmoreiz, un nākamajā gadā pēc tā.
Noteikumu projekta 2. punktu nosaka, ka prasība par ieņēmumiem netiks piemērota tai zemes platībai, kuru lauksaimnieks būs deklarējis papildus pirmajā tās deklarēšanas gadā un nākamajā gadā pēc tā. Arī lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas pirmoreiz piesakās marķētas dīzeļdegvielas saņemšanai, prasība par ieņēmumiem netiks piemērota gadā, kad viņš piesakās pirmoreiz, un nākamajā gadā pēc tā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Grozījumi pozitīvi ietekmēs personas, kas piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Grozījumi pozitīvi ietekmēs lauksaimniekus, kas piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
