Anotācija (ex-ante)

Par dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību.

EDS klienti šobrīd nav apmierināti ar esošo dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību un bieži publiski (dažādos sociālajos tīklos, klātienes diskusijās un EDS ziņojumos) izsaka neapmierinātību ar apstākli, ka informatīvs paziņojums par EDS paziņoto dokumentu vai informāciju tiek nosūtīts uz EDS klienta uzrādīto e-pasta adresi un E-adresi. EDS klienti izsaka vēlmi saņemt dokumentus un informāciju tikai EDS,vai tikai E-adresē. Tāpēc nepieciešams precizēt dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību, kas EDS klientiem ļaus izvēlēties atbilstošāko dokumentu un informācijas saņemšanas kārtību. EDS tiks veikti klienta izdarītās izvēles auditācijas pieraksti.

Par informācijas publicēšanu.

No informatīvā ziņojuma “Par “Atvērts pēc noklusējuma” principa ieviešanu” izriet, ka saskaņā ar Latvijas valsts pārvaldes vērtības un ētikas principiem, viena no valsts vērtībām ir tāda valsts pārvalde, kas ir atklāta un sabiedrībai pieejama. Valsts apzinās un atbalsta to, ka sabiedrībai nepieciešama informācija par valsts pārvaldes darbu un pakalpojumiem viegli pieejamā un saprotamā veidā.
“Atvērts pēc noklusējuma” princips ir atklātas un pieejamas valsts pārvaldes pamatā, tā īstenošana nozīmē organizēt valsts pārvaldes darbu tā, lai visa informācija, kura netiek īpaši aizsargāta  ir pieejama sabiedrībai ērtā veidā. Princips attiecas uz elektroniski uzkrāto informāciju un tām iestādēm un organizācijām, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus.
Viens no principa “atvērts pēc noklusējuma” pamatelementiem ir pienākums publicēt valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus mašīnlasāmā formātā, kurā tos ir iespējams ērti apstrādāt elektroniski (piemēram, izmantojot datora programmatūru vai viedtālruni), piekļūt atsevišķiem datu elementiem un modificēt tos. Datiem ir jābūt publicētiem pilnībā un lejupielādējamiem bez maksas.
Šobrīd VID tīmekļa vietnē un VID PDB publicē dažāda veida datu kopas, kas ir pieejamas sabiedrībai, lai ikviens nodokļu maksātājs iegūtu sev nepieciešamo informāciju par citu nodokļu maksātāju, piemēram, par tā iekļaušanu nodokļu maksātāju reģistros, tam izsniegtajām atļaujam (licencēm), nomaksātajiem nodokļiem u.tml.
Šādas informācijas publicēšana ir vērsta uz komercdarbības vides drošības veicināšanu, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī nepieciešama nodokļu maksātājam sava darījumu partnera izvērtēšanai.
Līdz ar to likumprojekta mērķis ir precīzi noteikt, kādu informāciju VID publicē Latvijas Atvērto datu portālā.
Pašlaik VID PDB ir pieejama informācija, balstoties uz konkrēti ievadītiem nodokļu maksātāja datiem, kas nav mašīnlasāmā formātā, bet balstīti uz izvēles principu. Savukārt  likumprojektā minētās datu kopas par juridiskām personām ir plānots publicēt Latvijas Atvērto datu portālā mašīnlasāmā formātā, proti, pārskatāmi un lietotājam ērti iegūstamā veidā atkalizmantošanai.

Informācijas par samaksātajām Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām.

VID, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201) 5.10.pasākuma uzdevumu, secināja, ka komercdarbības vides uzlabošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešams regulāri publicēt informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) samaksāto nodokļu apmēru. Informācija tiek publiskota VID PDB.
Izvērtējot arī citu valstu pieredzi, tika secināts, ka ir efektīvi publicēt informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) samaksāto nodokļu apmēru nevis reizi gadā, bet reizi ceturksnī. Izvērtējuma rezultātā tika secināts, ka esošais samaksātās nodokļu kopsummas atšifrējums nesniedz objektīvu priekšstatu par nodokļu patieso ekonomisko aktivitāti, jo no tā tiek izslēgta informācija par atmaksāto PVN. Tāpēc likumprojektā nepieciešams paredzēt, ka informācijas par samaksāto nodokļu kopsummu atšifrējumā tiks iekļauta informācija par valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto PVN summu.

VID PVN maksātāju reģistrā pieejamā informācija.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta pirmā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē:
1) fiziskās personas;
2) juridiskās personas;
3) personālsabiedrības;
4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;
5) PVN grupu, norādot PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus reģistrēta nodokļa maksātāja pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums);
6) fiskālo pārstāvi.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā paredzēts reģistrēt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) maksātāju reģistrā gan fiziskās personas, gan juridiskās personas, gan tiesību subjektus ar mērķi identificēt tās personas vai subjektus, kuriem ir pienākums izmantot PVN sistēmu.
Izvērtējot  Eiropas parlamenta un padomes 2016. gada 27. aprīļa REGULĀ (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – datu regula)  iekļautos  fizisku personu aizsardzības principus un apstrādes principus tika secināts, ka saskaņā ar datu regulas 5. panta 1. punkta “b”  un “d” apakšpunktu atvērto datu portālā nav publicējama informācija par PVN maksātāju reģistrā iekļautajām fiziskajām personām.
Likumprojekta mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un sabiedrības informēšanu par uzņēmējdarbības norisēm, nodokļu administrācijai pieejamo informāciju padarot atkalizmantojamu.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 16. punktā ir definēts, ka PVN grupa ir divu vai vairāku nodokļa maksātāju grupa, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidota uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā.
No minētā likuma 11. panta izriet kārtība, kādā PVN grupas dalībnieki veic darījumus PVN grupas ietvaros gan vienas grupas ietvaros, gan ārpus tās.
No Pievienotās vērtības nodokļa likuma 64.panta izriet nosacījumi PVN grupas reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā, proti, PVN grupas dalībnieki var būt tikai reģistrēti nodokļa maksātāji, maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots, reģistrēts nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks, PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 350 000 euro.
Tāpat tiesību norma paredz, ka PVN grupas dalībnieki var būt kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam), ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā, ja šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki, starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums, PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē.
Turklāt PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru VID PVN maksātāju reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām.
Tāpēc, ievērojot to, ka PVN maksātāju (izņemot fiziskas personas) dati tiks publicēti atvērto datu veidā, likumprojektā tiesību normas būs piemērojamas līdzvērtīgi arī attiecībā uz PVN grupu dalībniekiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un sabiedrības informēšanu par uzņēmējdarbības norisēm datu atkalizmantošanas formātā.

Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrs.

Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk - SLO) reģistrs ir izveidots Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteikto mērķu sasniegšanai un tajā tiek iekļauta informācija šī likuma 5.pantā noteiktajā apmērā.  SLO darbība ir vērsta uz mērķi sniegt nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Valsts SLO darbības veicināšanai ir paredzējusi tiesības, piemērot SLO ziedotājiem nodokļu atlaides. Lai nodrošinātu efektīvu SLO izvēli ziedojumu veikšanai, SLO reģistrā iekļautā informācija ir jāpadara maksimāli pieejama tās lietotājiem, tāpēc likumprojektā paredzēts SLO reģistru publicēt atvērto datu veidā.

Informācija par VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto informāciju par nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā.

Šobrīd VID ir noteikts pienākums nodrošināt publisku piekļuvi informācijai par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto informāciju par nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā. Informācija tiek publiskota VID PBD.
Izvērtējot esošo situāciju, tika secināts, ka informācija par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros iekļautajiem subjektiem ir publiski pieejama arī Latvijas Atvērto datu portālā un šobrīd veidojas nevienlīdzīga situācija ar informācijas pieejamību par tiem subjektiem, kas iekļauti VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā  nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā  pārstāvniecība Latvijā. Šo subjektu darbības mērķis ir komercdarbības veikšana, tāpēc likumprojektā jāiekļauj risinājums, kas vienādo informācijas iegūšanas risinājumu sabiedrībai par visiem subjektiem, kuru darbības mērķis ir komercdarbības veikšana un informācija par VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto nerezidentu (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā ir publicējama arī Latvijas Atvērto datu portālā.
Izvērtējot informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, tika secināts, ka to darīt nav lietderīgi, jo lielākoties informācija par VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto nerezidentu (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā patiesā labuma guvējiem ir publiskota to mītnes valstī un iegūstama atbilstoši mītnes valsts tiesiskajam regulējumam. Savukārt par tiem atsevišķiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto nerezidentu (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā patiesā labuma guvējiem, par kuriem informācija nav publiskota to mītnes valsts reģistrā, varēs iegūt kā līdz šim VID PBD. 

Informācija par juridiskām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk un informācija par saimnieciskās darbības apturēšanu.

Šobrīd VID ir noteikts pienākums publiskot informāciju par juridiskām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk un informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu. Informācija tiek publiskota VID PBD. 
Lai veicinātu komercdarbības vides caurspīdīgumu, godīgu konkurenci un mazinātu ēnu ekonomiku, nepieciešams radīt instrumentus kā operatīvi un kvalitatīvi veikt darījuma partnera uzticamības izvērtēšanu. Šāds rīks ir arī automatizēta informācijas iegūšana, taču Publiskojamo datu bāzē publiskoto informāciju ir apgrūtinoši iegūt un izpētīt ar automatizētiem rīkiem. Izvērtējuma rezultātā tika secināts, ka šīs informācijas publiskošana atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā sasniegs tās publiskošanas mērķi un komersantiem un citām ieinteresētajām personām operatīvi iegūt un efektīvi apstrādāt informāciju par juridiskām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk, un informācija par saimnieciskās darbības apturēšanu. Tādējādi VID uzkrātā informāciju tiks izmantota tās sākotnējo publicēšanas mērķu sasniegšanai efektīvā veidā.
Tiesu praksē ir atzīts, ka attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) 2. punkts). Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. pantu pamats ierobežot pieejamību iestādes rīcībā esošai informācijai ir vienīgi likumā noteiktajos gadījumos, kad pastāv objektīva nepieciešamība aizsargāt konkrētas un identificējamas intereses (Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8. punkts).
Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai uzskatāms par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas konstitucionāla ranga normās – Latvijas Republikas Satversmes 100. un 104. pantā. Šo tiesību nozīme demokrātiskā sabiedrībā konsekventi uzsvērta arī Senāta un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (piemēram, Eiropas Savienības Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. jūlija sprieduma apvienotajās lietās T-391/03 un T-70/04 83. punkts, Senāta 2011. gada 21. marta spriedums lietā Nr. SKA-254/2011 (A420574710); 2012. gada 10. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-606/2012 (A420675111) 10. punkts).
Jo īpaši minētā principa nozīme akcentējama attiecībā uz sabiedrības tiesībām piekļūt tādai iestāžu rīcībā esošai informācijai, kas saistīta ar valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu. Minētais pamatojams ar to, ka demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas (Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 Secinājumu daļas 1. punkts un 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) secinājumu daļas 1. un 3. punkts).
Tāpēc tiesību uz informācijas pieejamību pamatmērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības zināt, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas (Senāta 2019. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-255/2019 (A420358416) 7. punkts, 2007. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007).
Tāpēc, ievērojot minēto un judikatūrā atzīto, kā arī apstākli, ka likumprojektā ietvertās datu kopas VID jau publicē VID PDB, ir pamats noteikt, ka likumprojektā noteiktās datu kopas būs pieejamas atvērto datu veidā, tādējādi tas vēl vairāk veicinās komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi.
Turklāt demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi aktuālajai informācijai, lai pārliecinātos, ka šī informācija rada drošu iespēju nodokļu maksātājam noslēgt jebkāda veida darījumu, un paļautos, ka izvēlētais darījumu partneris ir labprātīgi veicis nodokļu nomaksu valsts budžetā, jo nodokļu nomaksa kopumā ir vērsta uz sabiedrības interešu (it sevišķi sociālo) nodrošināšanu, un tā netiek izmantota negodprātīgi, piemēram, tikai fiskālu priekšrocību gūšanai.
Vienlaikus ar likumprojektu tiek izdarīti grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹ punktā, nosakot, ka turpmāk minētajā tiesību normā noteikto informāciju publicēs reizi ceturksnī, kā arī precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 3. punkts, norādot iztrūkstošās atsauces uz šā likuma 18. panta pirmajā daļā, 34.¹ panta astotajā daļā un 61.panta divpadsmitajā daļā noteikto publicējamo informāciju.
Tāpat izvērtējot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta pirmās daļās 3.punktā sniegto atsauci uz 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu, secināms, ka minētā atsauce nav aktuāla un izslēdzama no likuma.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrās daļas 7.punkta pamata redakcijā, kas bija spēkā no 1995.gada 1.aprīļa, bija noteikts, ka nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst informēt citas personas – saskaņā ar šā likuma 18.panta 8.punktu, 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu.
Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta otrās daļas pamata redakcijā, kas bija spēkā no 1995.gada 1.aprīļa, 24.panta otrajā daļā
bija noteikts, ka “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tā pilnvarotai institūcijai ir tiesības pagarināt uzņēmumiem valsts budžetā ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu termiņu līdz vienam gadam, bet privatizētiem vai privatizējamiem uzņēmumiem — valsts budžetā ieskaitāmo līdz privatizācijas brīdim nokavēto nodokļu maksājumu termiņu līdz trim gadiem, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu pamatparādam, kā arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā par 50 procentiem. Šajā daļā noteikto nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu drīkst piešķirt uzņēmumiem, kuriem nodokļu parādi izveidojušies no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ, ja tie apdraud uzņēmuma maksātspēju, tā privatizācijas iespējas un turpmākos maksājumus budžetā. Līdz ar lūgumu par nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns parāda nomaksai. Lēmumi par nokavēto nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanu publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".”
Tas nozīmē, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrās daļas 7.punkta pamata redakciju nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) bija tiesīgs izpaust informāciju par uzņēmumiem, tostarp privatizētiem vai privatizējamiem uzņēmumiem, kuriem bija pagarināts nokavēto nodokļu maksājumu termiņš līdz vienam gadam vai līdz trim gadiem.
Šobrīd gadījumi, kuros nodokļu administrācija ir tiesīga pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu termiņus, ir noteikti saskaņā ar spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām"  24.panta redakciju. Gadījumi, kuros nodokļu administrācija ir tiesīga pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu termiņus, ir noteikti minētā panta pirmajā, 1.³ un 1.⁷ daļā, kas attiecīgi nozīmē, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām"  22.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertā atsauce uz 24.panta otro daļu nav vairs aktuāla.
Ja vērtē likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.panta pirmās daļas pamata redakciju, kura bija spēkā līdz 1996.gada 4.jūlijam, tajā bija noteikts, ka “Valsts nodokļu un nodevu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, kuru piedzīšana jāveic nodokļu administrācijai, bet kuras ar tiesas lēmumu atzītas maksātāja maksātnespējas vai tā neatrašanas dēļ nav iespējams piedzīt un kuru dzēšanas kārtība nav paredzēta, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma dzēš finansu ministrs. Finansu ministrija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par dzēstajiem valsts nodokļu un nodevu parādiem.”.
Savukārt, šobrīd informācijas publicēšanas nosacījums izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām"  25.panta ceturtās daļas, kurā noteikts, ka VID vai attiecīgās pašvaldības reizi ceturksnī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par nodokļu parādu dzēšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Ievērojot minēto, atsauce likuma “Par nodokļiem un nodevām”  22.panta pirmās daļas 3.punktā ir sniedzama uz likuma 25.panta ceturto daļu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Tātad VID kā tiešās pārvaldes iestādes kompetencē ir normatīvajos aktos noteiktā apjomā nodrošināt iespēju sabiedrībai pārliecināties par ikviena nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli, sekmējot valsts tiesiskās vides drošību un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Iepazīstoties ar VID PDB pieejamo informāciju par nodokļu maksātājiem, sabiedrības locekļiem tiktu radīti apstākļi, kuros būtu iespējams efektīvi un racionāli iegūt informāciju par potenciālajiem darījumu partneriem un izdarīt attiecīgus secinājumus. Tādējādi tiktu vairota sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un kāpināta tautsaimniecības kapacitāte.
VID rīcībā esošā informācijas pieejamība atvērto datu formātā radīs iespēju apmierināt sabiedrības intereses kopumā, veicinās tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī ierobežos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus.
Likumprojektā ietvertās informācijas publiskošana veicinās arī juridisko personu attieksmi pret godprātīgu nodokļu nomaksu un normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.
Latvijā pastāv vairākas komercsabiedrības, kas piedāvā informācijas pakalpojumus saistībā ar Uzņēmumu reģistra rīcībā esošajiem datiem par komersantiem, nodrošinot informācijas atkalizmantošanu, tādējādi tiks sasniegts datu atvēršanas mērķis un VID atvērtie dati tiks izmantoti jaunu pakalpojumu radīšanai.
Radot tiesisko regulējumu attiecībā uz datu kopām par juridiskām personām VID publiskot nodokļu administrēšanas procesā iegūtos datus tikts sasniegts leģitīms mērķis - tiesības saņemt drošu un uzticamu informāciju, t. i., veicinās tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstību.
Ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp indivīda un visas sabiedrības konkurējošajām interesēm. Šajā kontekstā ir nozīmīgi Konvencijas attiecīgajos pantos norādītie leģitīmie mērķi cilvēktiesību ierobežošanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 21. jūlija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 160. punkts).
Turklāt atbilstoši Satversmes 116. pantam leģitīmi mērķi ir citu cilvēku tiesību, demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības, labklājības un tikumības aizsardzība.
Pirmkārt, likumprojektā noteiktie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tikai, publiskojot nodokļu administrēšanas ceļā iegūto informāciju par nodokļu maksātājiem - juridiskajām personām, tiks nodrošināta tiesiskā telpa godprātīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai nacionālā un pārrobežu līmenī.
Otrkārt, datu publiskošana portālā mūsdienu sabiedrībā ir nepieciešama un nevar tikt sasniegta ar citiem līdzekļiem, kas neierobežotu personas tiesības uz datu aizsardzību un privāto dzīvi. Turklāt atvērto datu veidā tiks publiskoti tikai tādi dati, kas ir primāri nepieciešami personas identifikācijai apjomā, kā to nosaka spēkā esošās likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas.
Tādēļ, izvērtējot spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu, secināms, ka nepieciešams veikt grozījumus, lai skaidri noteiktu tās VID publiskojamās datu kopas un datu apmēru, kuru var publiskot atvērto datu veidā. 
Visas ieinteresētās personas šīs datu kopas varēs izmantot savos procesos, kas samazinās administratīvo slogu un veicinās godīgas konkurences un komercprakses attīstību Latvijā, kā arī, izmantojot atvērtajos datos publiskoto informāciju, nodokļu maksātājiem tiks radīta iespēja izveidot rīkus darījuma partneru izvērtēšanai.
Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts noteikt arī jaunas datu kopas, kuras VID var publicēt portālā.
Valsts iestāžu savāktā un apstrādātā informācija ir ārkārtīgi svarīgs datu avots, kas var veicināt gan dalībvalstu iekšējo tirgu, gan visas ES kopējo tirgu.  Šo datu izmantošana un apstrāde, izmantojot mākslīgā intelekta lietotnes, var veicināt visu ekonomikas nozaru attīstību. Valsts pārvaldes iestāžu savākto informāciju ir iespējams, pat nepieciešams nodot tālākai izmantošanai fiziskām un juridiskām personām, kā rezultātā radot jaunus uzņēmumus un inovācijas, nodrošinot tiesisku un kontrolētu konkurenci, kā arī vispārīgi informējot sabiedrību par tautsaimniecības norisēm valstī.
Tāpēc papildus jau Latvijas Atvērto datu portālā publicētajām datu kopām likumprojektā tiks iekļauts VID pienākums publicēt atvērto datu veidā datu kopas:
- nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem;
- komersantu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas (likuma 18.panta pirmās daļas 8.¹ punkts).
Ievērojot likumdevēja jau spēkā esošajā tiesību normā ietverto informācijas (datu kopas) publicēšanas mērķi kontekstā ar juridisko personu esošo vai bijušo valdes locekļu atbildības līmeni, kā arī ņemot vērā Satversmes tiesas izdarītos secinājumus, VID vienādā pieeja, publicējot minēto datu kopu gan VID tīmekļa vietnē, gan Latvijas atvērto datu portālā atbilst samērīguma principam, kā arī tai ir leģitīms mērķis.

Par dokumentu un informācijas paziņošanu.

Likumprojekta grozījumi paredz EDS lietotājam tiesības saņemt VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātāja E-adresē. Vienlaikus grozījumi paredz iespēju lietotājam atteikties no administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citu lēmumu, dokumentu un informācijas saņemšanas E-adresē vai informatīvā paziņojuma saņemšanas nodokļu maksātāja norādītajā elektroniskā pasta adresē par dokumenta un informācijas saņemšanu EDS.
Likumprojekts nemaina esošo kārtību, kas paredz to, ka EDS lietotājam arī turpmāk  VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citus lēmumus, dokumentus un informāciju paziņos EDS. Likumprojekts paredz, ka tie EDS lietotāji, kuri vienlaikus ir arī E-adreses lietotāji, pēc noklusējuma saņems dokumentu un informāciju abos saziņas kanālos - EDS un E-adresē. Saziņas efektivitātei EDS lietotājam tiks nodrošināta iespēja izvēlēties vēlamāko dokumentu un informācijas saņemšanas veidu, t.i. izvēlēties vai:
- atstāt noklusējuma uzstādījumus;
- informāciju par dokumenta un informācijas paziņošanu EDS saņemt arī EDS norādītajā e-pasta adresē.
Tehniskais risinājums paredz, ka dokumentu un informāciju uz nodokļu maksātāja E-adreses kontu nosūta nekavējoties, uzreiz pēc dokumenta un informācijas izvietošanas EDS, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts E-adreses konts un nodokļu maksātājs EDS nav atspējojis dokumenta un informācijas nosūtīšanu uz E-adreses kontu.
VID, attīstot EDS funkcionalitāti izstrādās un ieviesīs klientiem ērti lietojamu dokumentu un informācijas klasifikatoru, kurā atbilstoši izstrādātajām kategorijām EDS lietotājiem tiks nodrošināta iespēja izvēlēties risinājumā aprakstīto paziņošanas kārtību katrai dokumentu un informācijas kategorijai atsevišķi.
VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citu lēmumu, dokumentu un informācijas paziņošanas procesam tiks nodrošināta auditācija, izslēdzot strīdu rašanās iespēju par neatbilstošu paziņošanu. Risinājums netiks attiecināts uz citos procesos, piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā sagatavoto dokumentu paziņošanu, jo tie tiks paziņoti konkrēto procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā).

Par informācijas publicēšanu.

Tā kā VID portālā jau ir publicējis datu kopas par sabiedriskā labuma organizācijām, speciālajām atļaujām (licencēm) darbībām ar akcīzes precēm, informāciju par nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanu, PVN maksātājiem un darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, ārējā normatīvajā aktā nav iestrādātas tiesību normas, kas tiesību normu piemērotājam rada iespēju bez tiesību normu padziļinātas izpētes un analīzes ērti, vienkārši un nepārprotami pārliecināties, ka VID datu kopas publicē portālā atbilstoši tiesiskajam regulējumam, tādējādi nodokļu maksātājiem – sabiedrībai neradot šaubas par datu publicēšanas tiesiskumu.   
Informācijas (datu kopu) publicēšana Latvijas Atvērto datu portālā faktiski izvirza trīs mērķus:
- uzlabot ES mēroga produktu un pakalpojumu izstrādi;
- veicināt atvērto datu atkalizmantošanu pārrobežu (Eiropas Savienības, kā arī ārpus tās) mērogā;
- novērst konkurences izkropļojumus atvērto datu tirgos.
Vienlaikus ir jānorāda, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 1.panta 5.punktam atkalizmantošana — iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus.
Likumprojekts paredz noteikt tiesisko regulējumu šādu datu kopu pilnā  vai ierobežotā apmērā (informāciju tikai par juridiskajām personām) publicēšanai atvērto datu veidā portālā:
- komersantu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam samaksātā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsumma, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹ punkts);
- pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra informācija par juridiskām personām (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12. punkts);
- PVN grupas dalībnieki;
- PVN grupu samaksātais PVN;
- sabiedriskā labuma organizāciju reģistra informācija (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 19. punkts); 
- darba devēji, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 28. punkts), – datu kopas informācijas tvērums tikai par juridiskām personām;
- VID reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 22.punkts);
- saimnieciskās darbības apturēšana (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta astotā daļa).
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību par VID tiesībām atvērto datu veidā publicēt informāciju par darba devējiem, nodokļu maksātāju (juridisko personas) saimnieciskās darbības apturēšanu, jāprecizē tiesiskais regulējums likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Atvērto datu veidā Latvijas atvērto datu portālā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 8.¹punktā noteiktā informācija tiks publicētā tādā apjomā, kā to nosaka minētā norma informācijas publikācijas brīdī.
Likumprojekta izstrādē tika secināts, ka VID risinājuma likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 8.¹punktā noteiktās informācijas publicēšanai PDB un Latvijas Atvērto datu portālā tehniskai izstrādei un ieviešanai nepieciešams apmēram trīs līdz četri mēneši pēc likuma stāšanās spēkā, tāpēc paredzēts, ka likumprojekts šajā daļā stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā. 
VID PDB ir noteikta atruna, ka VID PDB lietotājiem nav aizliegta automatizētu sistēmu vai iekārtu pielāgošana  informācijas pieprasīšanai no datu bāzes, tomēr gadījumos, ja noteiktu IP adrešu paaugstinātas pieprasījumu intensitātes dēļ tiks novēroti PDB darbības vai pieejamības traucējumi, VID patur tiesības veikt tehniskus pasākumus vienveidīgu masveida pieprasījumu apjoma un intensitātes ierobežošanai no noteiktām IP adresēm. VID PDB lietotājiem bez rakstiskas saskaņošanas ar VID aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas informācijas pieprasīšanai no datu bāzes. Informācijai, kas saņemta no VID PDB, ir tikai informatīvs raksturs, un tai nav juridiska spēka.
Tāpēc, publicējot datu kopas Latvijas Atvērto datu portālā, ir jānodrošina godīga, samērīga un nediskriminējoša šādas informācijas atkalizmantošana, jo faktiski VID  PDB atruna nerada nodokļu maksātājam paļāvību, ka VID mājas lapā esošie dati ir izmantojami atkārtoti (nepieprasot atļauju VID tos izmantot) un tiem var piekļūt bez ierobežojumiem un turklāt bez maksas. 
Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka ieguvums no datu kopu publicēšanas Latvijas Atvērto datu portālā ir samērojami lielāks un sabiedrības intereses šādā gadījumā tiek apmierinātas daudz plašākā spektrā, proti, neradot atsevišķi administratīvo slogu VID informācijas apkopošanā (atlasē, apstrādē).
Augstākā tiesa ir atzinusi, ka sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai uzskatāms par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas konstitucionāla ranga normās – Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. un 104. pantā.
Šo tiesību nozīme demokrātiskā sabiedrībā konsekventi uzsvērta arī Senāta un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (piemēram, Eiropas Savienības Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. jūlija sprieduma apvienotajās lietās T-391/03 un T-70/04 83. punkts, Senāta 2011. gada 21. marta spriedums lietā Nr. SKA-254/2011 (A420574710); 2012. gada 10. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-606/2012 (A420675111) 10. punkts).
Tādējādi, novērtējot valsts budžeta intereses pretstatā nodokļu maksātāju sniegtās informācijas aizsardzības interesei, priekšroka dodama informācijas sniegšanai sabiedrības vajadzībām, nodrošinot  valsts pārvaldes atklātumu  un informācijas pieejamību, proti, sabiedrībai nepieciešamās informācijas pieejamība nekaitē citu būtisku interešu aizsardzībai.
Vienlaikus datu kopu publicēšanas jēga un mērķis nodrošina iespēju sabiedrībai sekot līdzi un analizēt iestādes rīcībā esošo informāciju, lai tādējādi tiktu veicināta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes iestādei.
Tādēļ tiesu praksē minētais atbilstoši pamatojams ar to, ka demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība.
Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas (Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 Secinājumu daļas 1. punkts un 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) secinājumu daļas 1. un 3. punkts). Līdz ar to tiesību uz informācijas pieejamību pamatmērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības zināt, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas (Senāta 2019. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-255/2019 (A420358416) 7. punkts, 2007. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007).
No minētā izriet, ka demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi nodokļu maksātāju (juridisko personu) darbībai, piemēram, darbībām ar akcīzes precēm, to samaksātajiem nodokļiem, kopieņēmumiem, saimnieciskās darbības esamību/neesamību, lai pārliecinātos, ka valsts budžeta līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu un publiskie līdzekļi netiek izmantoti negodprātīgi, piemēram, ar publisko varu apveltīto personu savtīgu interešu īstenošanai.
Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantā ir paredzētas saskanīgas tiesību normas, kas noteiks, kuras datu kopas publicēt atvērto datu veidā portālā.

Par MPS sniegtās informācijas izmantošanu.

Likumprojektā ir ietvertas tiesību normas par informācijas par pārrobežu maksājumiem izmantošanu VID. Ir jāņem vērā, ka šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta septītajā daļā paredzētas VID tiesības saņemt no MPS, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas iestādēm to rīcībā esošos vai glabātos datus par citu personu saimniecisko un finansiālo darbību, savukārt 7.¹ daļā paredzētas VID tiesības saņemt no kredītiestādēm tās rīcībā esošo informāciju, neietverot maksātāju identificējošus datus, par maksājumu saņēmējam veiktajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem. Tas nozīmē, ka VID iespējas saņemt informāciju par maksājumiem ir ierobežotas, kā arī šobrīd nav vienotā datu iesniegšanas standarta, kas apgrūtina datu apstrādi un maksājumu saņēmēju identificēšanu.
Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. pantā un Ministru kabineta 2024.gada 16. janvāra noteikumos Nr.39 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem" ir paplašināts informācijas sniedzēju loku, kā arī definēti datu apstrādes un glabāšanas noteikumi un obligāti sniedzamās informācijas apjoms un biežums, kas nodrošinās vienveidīgo datu saņemšanu. Minētais ne tikai nodrošinās kvalitatīvu datu nosūtīšanu uz CESOP, bet atvieglos maksājumu saņēmēju identificēšanu un datu apstrādi VID uzdevumu veikšanai, ja tas tiks paredzēts nacionālajā regulējumā.
Regulas 2020/283 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā izteiktais Regulas Nr. 904/2010 24.b pants pirmais punkts nosaka, ka katra dalībvalsts vāc informāciju par maksājumu saņēmējiem un maksājumiem, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK 243.b pantā, savukārt otrais punkts nosaka, ka katra dalībvalsts savā valsts elektroniskajā sistēmā var glabāt saskaņā ar 1. punktu savākto informāciju. 
Tādējādi ar likumprojektu tiks noteikts Regulas 2020/283 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā izteiktais Regulas Nr. 904/2010 24.b panta otrajā punktā VID piešķirtās rīcības brīvības izmantošanas tiesiskais ietvars, nosakot saskanīgu mērķi MPS sniegto datu izmantošanai, t.i., novērst nodokļu krāpšanu un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi. 
VID tiesības izmantot no MPS saņemtos datus, ļaus paplašināt zinātību par nodokļu maksātāju saimniecisko darbību tādās līdz šim grūti uzraugāmās nodokļu jomās kā pārrobežu darījumi un e-komercija. Iestrādājot no MPS saņemtos datus analīzes sistēmā, šie dati kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju un tā deklarāciju datiem ļaus noteikt personas (gan fiziskās, gan juridiskās), kuras veic saimniecisko darbību, tas ir, -  realizē preces un pakalpojumus citās valstīs, un kuras:
1) nedeklarē veiktos darījumus PVN deklarācijā vai PVN īpašajā režīmā (OSS), tādējādi izvairoties no PVN nomaksas gan Latvijā, gan Eiropā;
2) nedeklarē vai arī deklarē apgrozījumam neatbilstošu darba ņēmēju skaitu un neatbilstošu darba samaksu, tādējādi izvairoties no algas nodokļiem (VSAOI un IIN);
3) gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā nepilnīgi uzrāda savus ieņēmumus no saimnieciskās darbības;
4) nav reģistrējušas savu saimniecisko darbību;
5) reģistrētas saimnieciskās darbības veicējas, bet kas nedeklarē ieņēmumus pilnā apmērā; tādējādi izvairoties no IIN un, iespējams, arī VSAOI un PVN;
6) iespējams, veic saimniecisko darbību Latvijā, nereģistrējoties Latvijas nodokļu maksātāju reģistrā un nemaksājot nodokļus Latvijā.
Tātad, MPS datu izmantošana nodokļu administrēšanas vajadzībām uzlabos nodokļu maksātāju analīzes rezultātus, jo būs iespēja identificēt nodokļu nemaksātājus, kuri pašlaik nav VID redzes lokā, un datus par saimniecisko darbību, jo šie nodokļu maksātāji darbojas e-komercijas jomā un veic pārrobežu darījumus.
Ņemot vērā, ka VID saņems informāciju par MPS klientiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām), kuri saņem vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumus ceturksnī, pirmšķietami secināms, ka šīs fiziskās personas ir personas, kas veic saimniecisko darbību un tām ir pienākums patstāvīgi aprēķināt un nomaksāt valsts budžetā nepieciešamos nodokļu maksājumus. Regulas Nr.2020/283 izstrādes laikā tika novērtēta gan fizisko personu tiesību ierobežojuma nepieciešamība šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai, gan arī noteikts maksājumu apmērs, kas norāda uz saimnieciskās darbības pastāvēšanu. 
MPS iesniedzamie dati ietver pārrobežu maksājumu saņēmējus identificējošu informāciju, informāciju par maksājumu saņēmēju atrašanās vietu, kā arī katra maksājuma saņēmēja saņemtā maksājuma datus. Minētie dati nepieciešami maksājumu saņēmēju identificēšanai, iespējamās nereģistrētās nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības konstatēšanai, iespējamās izvairīšanās no nodokļu nomaksas konstatēšanai. Ņemot vērā, ka MPS sniegs informāciju tikai par tām fiziskajām personām, kas pirmšķietami veic saimniecisko darbību, tad likumprojektā paredzētā fizisko personu datu apstrāde ir samērīga un atbilstoša Regulā Nr.2020/283 ietvertajam datu vākšanas mērķim un to nav iespējams sasniegt ar mazāku fizisko personu datu apstrādes apjomu.
Vienlaikus ar likumprojektu no likuma "Par nodokļiem un nodevām"  22. panta pirmās daļas 3. punkta tiek svītrota atsauce uz šī likuma 24. panta otro daļu, jo norma ir zaudējusi aktualitāti  un aizstāta atsauce  likuma 22.panta pirmās daļas 3. punktā uz likuma 25.pnata pirmo daļu ar atsauci uz 25.panta ceturto daļu, kurā paredzēta likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktās informācijas publiskošanas kārtība.
MPS sniegtie dati tiks apstrādāti VID informācijas sistēmās Ministru kabineta noteikumos, kas regulē konkrētajā informācijas sistēmā iekļauto datu glabāšanas termiņu. Pēc glabāšanas termiņa beigām MPS sniegtie dati tiks dzēsti no VID informācijas sistēmām.