24-TA-565: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.2daļas 1.punkts nosaka, ka kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas vienlaikus pārsniegtu piecus procentus no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma un vērtību 100 000 euro.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.2daļas 4.punkts nosaka, ka nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.3daļas 3.punkts nosaka, ka apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par apropriācijas pārdali. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Ministru kabineta 2023.gada 17.janvāra noteikumu Nr.15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 11.2.apakšpunktu.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.2daļas 4.punkts nosaka, ka nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.3daļas 3.punkts nosaka, ka apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par apropriācijas pārdali. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Ministru kabineta 2023.gada 17.janvāra noteikumu Nr.15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 11.2.apakšpunktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
-
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veselības ministrijas (turpmāk - VM) budžeta apakšprogrammas 06.02.00 “Medicīnas vēstures muzejs” mērķis ir saglabāt, pētīt, izstrādāt un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības, kurām ir vēsturiska, zinātniska un memoriāla nozīme, kā arī ar tām saistītu informāciju par Latvijas un pasaules medicīnas vēsturi, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu medicīnas vēstures jomā.
Apakšprogrammas izpildītājs ir Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (turpmāk – PSMVM).
VM budžeta apakšprogrammas 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” mērķis ir nodrošināt stacionāro ārstniecības iestāžu sniegto neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu apmaksu stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Apakšprogrammas izpildītājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD).
VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā.
Apakšprogrammas izpildītājs ir NVD.
VM budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” mērķis ir nodrošināt saskaņotu un nepārtrauktu VM darbību, pilnveidot iekšējā darba organizāciju, uzlabot veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanas procesu un optimizētu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, kā arī sekmēt un veicināt iedzīvotāju un vides veselību, nodrošinot efektīvas politikas izstrādi un ieviešanu ar politikas dokumentu un normatīvo aktu palīdzību, sekmīgu Latvijas interešu aizstāvību ES institūcijās un starptautiskajās organizācijās, kā arī regulāru un efektīvu saikni ar sabiedrību.
Programmas izpildītājs ir VM.
Apakšprogrammas izpildītājs ir Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (turpmāk – PSMVM).
VM budžeta apakšprogrammas 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” mērķis ir nodrošināt stacionāro ārstniecības iestāžu sniegto neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu apmaksu stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Apakšprogrammas izpildītājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD).
VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā.
Apakšprogrammas izpildītājs ir NVD.
VM budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” mērķis ir nodrošināt saskaņotu un nepārtrauktu VM darbību, pilnveidot iekšējā darba organizāciju, uzlabot veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanas procesu un optimizētu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, kā arī sekmēt un veicināt iedzīvotāju un vides veselību, nodrošinot efektīvas politikas izstrādi un ieviešanu ar politikas dokumentu un normatīvo aktu palīdzību, sekmīgu Latvijas interešu aizstāvību ES institūcijās un starptautiskajās organizācijās, kā arī regulāru un efektīvu saikni ar sabiedrību.
Programmas izpildītājs ir VM.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.2daļas 1.punktā noteiktajam finanšu ministram ir tiesības veikt ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdales starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ja kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) neizraisa katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas vienlaikus pārsniedz piecus procentus no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma un vērtību 100 000 euro. Ņemot vērā, ka tiks veikta līdzekļu pārdale uz atlīdzību un ir ietekme arī uz turpmākiem gadiem, līdz ar to ir nepieciešams MK lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums. Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.3daļas 3.punkts nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, nepiemērojot likuma 9.panta 13.2daļas nosacījumus, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali un ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atļautais kopējais pārdales apjoms tiek pārsniegts:
- apakšprogrammā 06.02.00 “Medicīnas vēstures muzejs” par 3,82% vai 59 664,50 euro (1 560 010 euro (sākotnēji apstiprinātais budžets 2024.g. bez papildus finansējuma no citiem resoriem) + 23 572 euro (Finanšu ministrijas 2024.gada 12.marta rīkojumu Nr.99) + 8 400 euro (Finanšu ministrijas 2024.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.129) + 105 693 euro (priekšlikums apropriācijas pārdalei) = 1 697 675 euro. 1 560 010*5%=78 000,50 euro, 137 665 euro – 78 000,50 euro = 59 664,50 euro, 59 664,50 euro/1 560 010 euro=3,82 %.
- apakšprogrammā 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” par 1,43 % vai 176 750,30 euro (12 319 714 euro (sākotnēji apstiprinātais budžets 2024.g. bez papildus finansējuma no citiem resoriem) + 792 736 euro (priekšlikums apropriācijas pārdalei) = 13 112 450 euro. 12 319 714*5%=615 985,70 euro, 792 736 euro – 615 985,70 euro = 176 750,30 euro. 176 750,30 euro/12 319 714 euro=1,43%. Ņemot vērā, ka tiks veikta līdzekļu pārdale uz atlīdzību un ir ietekme arī uz turpmākiem gadiem, līdz ar to ir nepieciešams MK lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums.
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” par 7,44% vai 443 581,40 euro (5 963 872 euro (sākotnēji apstiprinātais budžets 2024.g. bez papildus finansējuma no citiem resoriem) + 741 775 euro (priekšlikums apropriācijas pārdalei) = 6 705 647 euro. 5 963 872*5%=298 193,60 euro, 741 775 euro – 298 193,60 euro = 443 581,40 euro. 443 581,40 euro/5 963 872 euro=7,44%. Ņemot vērā, ka tiks veikta līdzekļu pārdale uz atlīdzību un ir ietekme arī uz turpmākiem gadiem, līdz ar to ir nepieciešams MK lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atļautais kopējais pārdales apjoms tiek pārsniegts:
- apakšprogrammā 06.02.00 “Medicīnas vēstures muzejs” par 3,82% vai 59 664,50 euro (1 560 010 euro (sākotnēji apstiprinātais budžets 2024.g. bez papildus finansējuma no citiem resoriem) + 23 572 euro (Finanšu ministrijas 2024.gada 12.marta rīkojumu Nr.99) + 8 400 euro (Finanšu ministrijas 2024.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.129) + 105 693 euro (priekšlikums apropriācijas pārdalei) = 1 697 675 euro. 1 560 010*5%=78 000,50 euro, 137 665 euro – 78 000,50 euro = 59 664,50 euro, 59 664,50 euro/1 560 010 euro=3,82 %.
- apakšprogrammā 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” par 1,43 % vai 176 750,30 euro (12 319 714 euro (sākotnēji apstiprinātais budžets 2024.g. bez papildus finansējuma no citiem resoriem) + 792 736 euro (priekšlikums apropriācijas pārdalei) = 13 112 450 euro. 12 319 714*5%=615 985,70 euro, 792 736 euro – 615 985,70 euro = 176 750,30 euro. 176 750,30 euro/12 319 714 euro=1,43%. Ņemot vērā, ka tiks veikta līdzekļu pārdale uz atlīdzību un ir ietekme arī uz turpmākiem gadiem, līdz ar to ir nepieciešams MK lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums.
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” par 7,44% vai 443 581,40 euro (5 963 872 euro (sākotnēji apstiprinātais budžets 2024.g. bez papildus finansējuma no citiem resoriem) + 741 775 euro (priekšlikums apropriācijas pārdalei) = 6 705 647 euro. 5 963 872*5%=298 193,60 euro, 741 775 euro – 298 193,60 euro = 443 581,40 euro. 443 581,40 euro/5 963 872 euro=7,44%. Ņemot vērā, ka tiks veikta līdzekļu pārdale uz atlīdzību un ir ietekme arī uz turpmākiem gadiem, līdz ar to ir nepieciešams MK lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt un attiecīgi rīkojuma projekts paredz 2024.gadam Veselības ministrijas budžeta programmu/apakšprogrammu ietvaros veikt apropriācijas pārdali no apakšprogrammas 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”, samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus subsīdijām un dotācijām, 1 640 204 euro apmērā:
1.1. uz apakšprogrammu 06.02.00 “Medicīnas vēstures muzejs”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem
105 693 euro apmērā Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1.2. uz apakšprogrammu 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus atlīdzībai 792 736 euro apmērā, lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Nacionālajā veselības dienestā;
1.3. uz programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus atlīdzībai 741 775 euro apmērā, lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Veselības ministrijā.
1.1. uz apakšprogrammu 06.02.00 “Medicīnas vēstures muzejs”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem
105 693 euro apmērā Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1.2. uz apakšprogrammu 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus atlīdzībai 792 736 euro apmērā, lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Nacionālajā veselības dienestā;
1.3. uz programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus atlīdzībai 741 775 euro apmērā, lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Veselības ministrijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešams veikt un attiecīgi rīkojuma projekts paredz apropriācijas pārdales 2024.gadam no Veselības ministrijas apakšprogrammas 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”, samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus subsīdijām un dotācijām, 1 640 204 euro apmērā, veicot līdzekļu pārdali:
Budžeta apakšprogrammā 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" samazināt 1 640 204 euro apmērā (EKK 3000 subsīdijas un dotācijas), jo ir veikta pakalpojuma programmā "Dzemdības" izpildes analīze par iepriekšējiem pārskata periodiem, kā arī prognozēta 2024.gada izpilde.
Par 2024.gada plānoto izpildi skatīt 1.tabulā.
1.tabula
Starpību 1 394 426 euro (3 034 630 - 1 640 204= 1 394 426) apmērā novirzīs, no tiem 441 948 euro apmērā dzemdību tarifa palielināšanai (no 01.04.2024 - 42.4053 euro apmērā x 10 422 - prognozētais dzemdību skaits 2024.gada 9 mēnešos) un vienreizējām pasākumam 952 478 euro apmērā hronisko pacientu ārstēšanai (hronisko pacientu ārstēšanas vidējās izmaksas 914,96446 euro apmērā x 1 041 pacienti). Savukārt, 2025.gadā un turpmāk ik gadu 663 911 euro apmērā tiks novirzīts dzemdību tarifa palielinājumam (no 01.01.2025 - 42,40888 euro apmērā x 15 655 pacienti).
Jau ilgāku laika periodā vērojama tendence - samazinās dzemdību skaits valstī. Ja 2019. gadā tika nodrošināti 18 131 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi, 2020. gadā - 16 941 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi, 2022. gadā - 15 446 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi, 2023. gadā - 13 895 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi. Tāpat statistikas dati liecina, ka vidējais dzemdētāju vecums būtiski pieaug. Pārskata perioda plānotā vērtība tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas pieņemti 2018. gada 28. augustā. Šie noteikumi paredz, ka katru gadu dzemdības ir jāplāno pēc fakta, bet ne mazāk kā iepriekšējā gadā.
Apakšprogrammas 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” pakalpojuma programmā “Dzemdības” iepriekšējo pārskata periodu izpilde atspoguļota 2.tabulā.
2.tabula
1.1. uz budžeta apakšprogrammu 06.02.00 "Medicīnas vēstures muzejs", palielinot izdevumus 105 693 euro apmērā (skatīt anotācijas 2. un 3.pielikumu) (EKK 2000 preces un pakalpojumi) Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1) 2023. gadā tika veikti grozījumi 2009. gada 27.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1233 “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikums”, papildinot PSMVM uzdevumus ar norādi, ka tas izglīto sabiedrību veselības pratības jautājumos, piedaloties un organizējot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus dažādām mērķauditorijām. PSMVM programmai – izstādēm, izglītības pasākumiem, lekciju cikliem un diskusijām – ir jākļūst par atraktīvu, kritisko domāšanu veicinošu un sabiedrībā pieprasītu veidu, kā saņemt dabas un sociālo zinātņu pierādījumos balstīta informāciju par veselību kā kultūrsociāli veidotu priekšstatu kopumu.
Iedzīvotāju veselībpratība ietver ne tikai informētību, bet arī cilvēka spēju izprast informāciju par veselību, veselīga dzīvesveida paradumu nozīmi, riska faktoriem, veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī prasmes šo informāciju pielietot, lai pieņemtu atbilstošus un savai veselībai labvēlīgus lēmumus. Vienlaikus būtiski ir veicināt iedzīvotāju kritisko domāšanu un spēju atlasīt uzticamus, uz pierādījumiem balstītus informācijas avotus. Lai gan būtiska loma dažādu vērtību un sociālo jeb dzīves prasmju apgūšanai ir ģimenei, apkārtējai videi, sociālekonomiskajiem faktoriem, vienaudžiem, medijiem u.c. faktoriem, tieši izglītība ir svarīgs priekšnosacījums izglītojamo veselīgu paradumu veidošanās procesā.
Lai PSMVM varētu veidot saviem uzdevumiem atbilstošu piedāvājumu, t.sk. veidotu sabiedrībā pieprasītas tematiskās izstādes, uz veselības veicināšanu vērstus publiskās programmas pasākumus, PSMVM regulāri piedalās Eiropas Savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda rīkotos kultūras projektu konkursos. Kā saistošs nosacījums šāda tipa finansējumam ir arī paša projekta realizētāja garantēts līdzfinansējums, kura nodrošinājumu PSMVM nevar plānot bāzes finansējuma ietvarā.
Atbilstoši PSMVM darbības stratēģijā noteiktajam PSMVM ir jāveido divas lielas izstādes gadā, paralēli katrai izstādei tiek plānotas arī publiskās programmas norises (lekcijas, zinātniskie lasījumi, izglītojošas darbnīcas).
PSMVM gan valsts dotāciju, gan iegūtos pašu ieņēmumus šobrīd izlieto, lai norēķinātos par pakalpojumiem, kas saistīti ar ēku ekspluatāciju un ikdienas darba procesu nodrošināšanu, kaut arī Muzeja likuma 14.panta otrā daļa nosaka, ka “līdzekļi, kas gūti no pašu ieņēmumiem, tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstībai, un ar pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai”. Šobrīd PSMVM visus iegūtos pašu ieņēmumus novirza augstāk minētiem izdevumiem, bet muzeja attīstībai nepieciešamajiem pasākumiem un jaunu muzeja pakalpojumu izstrādei līdzekļu neatliek.
Atbilstoši Muzeja darbības stratēģijā noteiktajam Muzejam ir jāveido divas lielas izstādes gadā, paralēli katrai izstādei tiek plānotas arī publiskās programmas norises (lekcijas, zinātniskie lasījumi, izglītojošas darbnīcas). Tādēļ kopumā Muzeja darbības kvalitatīvai nodrošināšanai, ņemot vērā izstāžu un kultūras pasākumu vidējās ražošanas izmaksas, papildus nepieciešamais finansējums 2024.gadam un turpmāk ik gadu veido 59 919 euro.
2) Lai PSMVM varētu nodrošināt pamatfunkcijas nepārtrauktību, nepieciešams nodrošināt izstādes, izglītības pasākumus utt. ar pietiekamu apgaismojumu, kā arī ar nepieciešamo telpa temperatūru, lai neietekmētu gan uz PSMVM darbinieku veselību un neveidotos prombūtnes darba nespējas, gan arī uz izstādes, izglītības pasākumu utt. kvalitāti.
Analizējot PSMVM sniegto informāciju par faktiskajiem izdevumiem 2021., 2022. un 2023.gadā, kas turpināsies arī 2024.gadā un turpmākajos gados, būtisks pieaugums ir saistīts ar PSMVM darbības nepārtrauktības uzturēšanas izmaksām. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka grupai “elektroenenerģija, gāze un cits kurināmais” pēdējos 2 gados pieaugums veido – 69,7% apmērā.[1]
Tiek prognozēts, ka 2024.gada izpilde būs 2023.gada līmenī, līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai 2024.gadam un turpmāk ik gadu veido 45 774 euro apmērā.
1.2. uz budžeta apakšprogrammu 45.01.00 " Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana ", palielinot izdevumus 792 736 euro apmērā (skatīt anotācijas 4. un 5.pielikumu) (EKK 1000 atlīdzībai), lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Nacionālajā veselības dienestā;
1) NVD funkcija ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības pilnveidošanā un uzturēšanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.
NVD nepieciešams stiprināt funkcijas, kas saistītas ar efektīvu veselības aprūpes pakalpo-jumu plānošanu un administrēšanu, realizējot stratēģiskos iepirkumus valsts apmaksāto pakalpo-jumu izvēlē (organizējot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tiek izvirzīti tādi kritēriji, kas nodrošina kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu), Nacionālā veselības dienesta funkcijas tiek fokusētas tieši uz veselības aprūpes līdzekļu plānošanas, administrēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī e-veselības sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas funkciju.
Lai nodrošinātu virzību uz efektīvu NVD darbību un 2022.gada 26.maijā apstiprinātajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”, ir jāveic pasākumi NVD cilvēkresursu efektivitātes palielināšanai un kapacitātes stiprināšanai. Šobrīd administratīvā kapacitāte un finanšu resursi visu nepieciešamo aktivitāšu nodrošināšanai nav pietiekami.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta, Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta, Uzraudzības plānošanas un analīzes nodaļas speciālistiem ir nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums, lai nodrošinātu profesionālu un kompetentu darbinieku piesaisti un noturēšanu, kā arī ne-pieciešams palielināt personāla skaitu nodrošinot noteikto funkciju īstenošanu.
Pašreiz NVD ir izjūtams kvalificētu darbinieku trūkums. 2023.gadā personāla mainības koeficients NVD veidoja 16% no visiem nodarbinātajiem. Vairākkārtīgi tiek sludināti atlases konkursi, kas beidzas bez rezultāta un tas tiešā veidā ir saistīts ar amata pretendentu izglītības, pieredzes un kvalifikācijas neatbilstību konkrētajai vakancei. Šajā situācijā NVD ir kritiski svarīgi paaugstināt atalgojumu, kas motivētu esošos darbiniekus, noturot labos un talantīgos, veicinātu pēctecību, kā arī palīdzētu aizpildīt vakantos amatus, jo konkursos pieteiktos pretendenti ar attiecīgu pieredzi un izglītību, un piedāvātais atalgojums būtu atbilstošs tirgus prasībām. Pašreizējais NVD darbinieku pienākumu un atbildības apmērs nav pielīdzināms saņemtajam atalgojumam.
Lai veiksmīgi nodrošinātu veselības nozarē plānotos pilnveides procesus, nepieciešams palielināt atalgojumu NVD struktūrvienībām, kas nodrošina veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu (plānošanu, veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķinus, samaksas nosacījumus, stratēģiskā iepirkuma organizēšanu, līgumu slēgšanu, norēķinu veikšanu), veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma ārstniecības iestādēs un aptiekās uzraudzību, e-veselības politikas īstenošanu un arī to speciālistu atalgojumu, kur ir augstu darbinieku mainība zemā atalgojuma dēļ – par ko liecina izsludinātie konkursi, kas beigušies bez rezultātiem.
Lai nepieļautu esošā personāla aizplūšanu no NVD, jo esošais atalgojums nav konkurētspējīgs darba tirgū papildu nepieciešams finansējums 2024.gadam
750 000 euro, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (323 113 euro apmērā), atvaļinājuma pabalstu izmaksas (248 548) un piemaksu izmaksas (178 339 euro apmērā), savukārt 2025.gadam un turpmāk ik gadu 1 000 000 euro, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (327 381 euro apmērā), atvaļinājuma pabalstu izmaksas (251 832) un piemaksu izmaksas (420 787 euro apmērā)
2) Ievērojams veselības aprūpes budžeta pieaugums pēdējos gados ļauj nodrošināt lielāku veselības aprūpes pakalpojumu skaitu iedzīvotājiem, ieviest jaunus veselības aprūpes pakalpojumu veidus un realizēt plānoto slimnīcu reformu, kuras rezultātā, plānots mainīt uzņemšanas nodaļas personāla nodrošinājuma un apmaksas modeli, Tāpēc nepieciešams palielināt cilvēkresursu kapacitāti NVD Kontroles un uzraudzības departaments (turpmāk – KUD) uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai.
KUD ir 15 amata vienības, t.i. KUD direktors, Uzraudzības plānošanas un analīzes nodaļas vadītājs / KUD direktora vietnieks, kura pakļautībā ir četri vecākie eksperti un Līgumu uzraudzības nodaļas vadītājs, kura pakļautībā ir septiņi vecākie eksperti un viens eksperts. Cilvēkresursu skaits KUD nav pārskatīts kopš KUD izveides NVD 2018.gada 1.septembrī, kad no Veselības inspekcijas (turpmāk – VI) tika pārņemta līgumpartneru uzraudzības funkcija.
Līgumu uzraudzības nodaļā, kuras pamatfunkcija ir pārbaužu veikšana ārstniecības iestādēs un aptiekās, vērtējot gan pakalpojumu organizēšanas kārtību, gan valsts un pacienta veikto apmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, ir ilggadējā pieredze veselības aprūpes nozarē (vairāk kā 15 gadi), t.sk. tieši uzraudzības jomā. Vērtējot līdzšinējo pieredzi jauna darbinieka apmācība aizņem apmēram vienu gadu. Kopš VI funkcijas nodošanas NVD tika pārskatīts uzraudzības darbības apjoms un veikti jauni uzraudzības darbību veidi, piemēram, jaunu programmu ieviešanas uzraudzība, plaša datu analīze, kvalitātes kritēriju uzraudzība, kas prasa papildus informācijas ieguvi par pieredzi citās valstīs un priekšlikumu sagatavošana programmas izpildes pilnveidošanai.
Lai stiprinātu Līgumu uzraudzības nodaļas kapacitāti ar mērķi nodrošināt efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu uzraudzību un sekmēt lietderīgu veselības aprūpes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir nepieciešamas papildu divas vecākā eksperta amata vietas.
Līgumu uzraudzības nodaļas darbu var iedalīt divās daļās, t.i. pārbaužu veikšana uz ārējo ierosinātāju (iedzīvotāju, NVD, mediju, VM, u.c. sniegtās informācijas pamata) un Uzraudzības plānošanas un analīzes nodaļas veikto izvērtējumu pamata. Ņemot vērā ierobežotos cilvēkresursus, pārbaužu veikšana tiek prioritizēta, atliekot pārbaužu veikšanu tajās ārstniecības iestādēs un aptiekās, kur atbilstoši sniegtai informācijai vai veiktam izvērtējumam nav konstatējami būtiski riski darba organizācijas, valsts budžeta līdzekļu vai pacientu maksājumu iekasēšanas kārtības neievērošanā. Palielinot amata vietu skaitu par divām, var nodrošināt nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu slimnīcu reformu ietvaros noteikto prasību ieviešanas laikā.
KUD, laika periodā no 2019.gada 17.janvāra līdz 2019.gada 11.novembra veica 29 analītiskas pārbaudes I – V līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādēs (turpmāk - slimnīca), t.sk. trīs specializētās slimnīcās, par ambulatoro, stacionāro un observējamo pacientu plūsmām un speciālistu nodrošinājumu slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Ar mērķi noskaidrot slimnīcu uzņemšanas nodaļu darba organizāciju, noteikt plānoto pārbaužu apjomu, kā arī pārbaužu veikšanas secību, tika analizēti statistiskie dati par stacionāro veselības aprūpi un indikatori, kas izmantojami stacionārās veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanai par 2018.gadu.
Ņemot vērā datu analīzes rezultātā iegūto informāciju un pirmās pārbaudes ietvaros konstatēto, KUD definēja sekojošu pārbaužu apjomu:
- speciālistu pieejamība (vai ir nodrošināti visi nepieciešamie speciālisti, vai uzņemšanas nodaļā dežurējošie speciālisti vienlaicīgi nodrošina arī dežūras citās - nodaļās vai sniedz ambulatoros pakalpojumus);
- stacionārie pakalpojumi ar 1–3 gultasdienām, t.sk. vairākas reizes gada laikā;
- stacionārie pakalpojumi ar 30 un vairāk gultasdienām;
- ambulatorie pakalpojumi un stacionārie pakalpojumi, kas sniegti slimnīcas uzņemšanas nodaļā, un tajā pašā dienā vai nākošajā dienā pacienti hospitalizēti citā slimnīcā;
- atbilstoši konkrētās slimnīcas specifikai identificētu papildus pārbaudāmu informāciju, t.sk. ņemot vērā iepriekš saņemtās sūdzības par slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, kā arī gadījumus, kad apmaksai uzrādīti ambulatorie taloni tajā pašā vai nākošajā dienā slimnīcā hospitalizētiem pacientiem, vienlaikus pārrunājot ar slimnīcu pārstāvjiem šādu gadījumu rašanās iemeslus.
Veikto pārbaužu rezultātā tika konstatētas atšķirības slimnīcu uzņemšanas nodaļā paredzēto speciālistu nodrošināšanā. No 29 slimnīcām tikai viena slimnīca pilnā apmērā nodrošināja visu speciālistu pastāvīgas dežūras uzņemšanas nodaļā atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 116.punktam un 6.pielikumam. Pārējās slimnīcas speciālistu dežūras uzņemšanas nodaļā nodrošina atšķirīgi no Noteikumu Nr.555 116.punkta un 6.pielikuma, dažādi interpretējot normatīvo regulējumu.
Pārbaudēs veic manuālu uzņemšanas nodaļas speciālistu nodrošinājuma izvērtēšanu, salīdzinot speciālistu darba grafikus slimnīcas uzņemšanas nodaļā, slimnīcas stacionārā un ambulatori ar normatīvajos aktos noteikto t.sk. nepieciešamības gadījumā vērtējot grafikus arī citās ārstniecības iestādēs. Uzraudzības veikšana, izmantojot tehniskos rīkus, ir apgrūtināta, jo starp slimnīcām un arī slimnīcas ietvaros ir atšķirīga speciālistu darba laika uzskaite. Savukārt sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izvērtēšana sākotnēji tiek veikta, analizējot Vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju, taču, lai secīgi izvērtētu ievadītās informācijas atbilstību faktiski sniegtiem pakalpojumiem ir nepieciešama medicīniskās dokumentācijas izvērtēšana, kuru slimnīcās veido gan elektroniski, gan papīra formātā. Šo dokumentu izvērtēšana prasa papildu laiku t.sk. nepieciešamība saprast katra speciālista rokrakstu. 2019.gadā veiktais izvērtējums par 29 slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu aizņēma apmēram 10 mēnešus.
Ņemot vērā nepieciešamos cilvēkresursus uzņemšanas nodaļu darba izvērtēšanai un citas darba prioritātes t.sk. jaunu pakalpojumu uzraudzību un Covid-19 laikā esošos papildu darbus, turpmākā uzņemšanas nodaļu darba uzraudzība tiek veikta tikai uz saņemtās informācijas pamata par iespējamiem riskiem speciālistu nenodrošināšanā uzņemšanas nodaļā. 2021.gadā tika veiktas divas pārbaudes par ginekologa, dzemdību speciālista un traumatologa, ortopēda nepieejamību slimnīcu uzņemšanas nodaļā, kuru rezultātā veikti ieturējumi 47 553 euro apmērā, savukārt 2023.gadā veikta pārbaude par ķirurga nepieejamību slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kuras rezultātā tika veikti ieturējumi 41 435,30 euro apmērā.
Iepriekšējie uzraudzības rezultāti un līdzšinējā pieredze jaunu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanā vai izmaiņu veikšanā esošajos pakalpojumos, liecina, ka NVD ir nepieciešams nodrošināt atbalstu līgumpartneriem jaunu pakalpojumu ieviešanas brīdī, sekmējot pacientu pozitīvās pieredzes veidošanu, kā arī stiprinātu uzraudzību par sniedzamo pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu un līguma prasībām, kas pilnvērtīgi nav iespējams esošo cilvēkresursu ietvaros. Līdz ar to, lai sekmīgi veiktu plānotās darbības NVD nepieciešamas 2 (divas) papildu amata vietas. 2024. gadam 42 736 euro, 2025. gadam un turpmāk ik gadu 64 105 euro apmērā.
1.3. uz programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, palielinot izdevumus 741 775 euro apmērā (skatīt anotācijas 6.-9.pielikumu) (EKK 1000 atlīdzībai), lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Veselības ministrijā.
1) Administratīvā resursa kapacitāte valsts pārvaldē ir būtiska valsts deleģēto funkciju īstenošanai. VM viens no darbību kavējošiem faktoriem ir lielais darba apjoms un darbinieku lielā darba noslodze. Ievērojot minēto VM ir nepieciešams motivēts personāls ar atbilstošu profesionālo pieredzi un specifiskām zināšanām. VM vērtējama kā atzīta, perspektīva darba vieta, jo uz vakantajām amata vietām piesakās pietiekošs pretendentu skaits un konkursi lielākoties beidzas ar rezultātiem. Personāla mainība 2022.gadā bija 13%, bet 2023.gadā - 21%. Personāla mainība ir pieaugusi un viens no iemesliem kāpēc darbinieki izvēlas pārtraukt darba tiesiskās vai valsts civildienesta attiecības ir pārslodze darbā.
Lai nepieļautu esošā personāla aizplūšanu no VM, jo esošais atalgojums nav konkurētspējīgs darba tirgū papildu nepieciešams finansējums 2024.gadam 453 296 euro, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (265 228 euro apmērā) un piemaksu izmaksas (188 068 euro apmērā). VM 2024.gada 17.martā iesniedza pieteikumu asignējuma saņemšanai no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” valsts budžeta programmas 01.00.00 „Apropriācijas rezerve” 1 871 381 euro apmērā, t.sk. atlīdzībai 249 581 euro apmērā, līdz ar to 2024.gada papildu nepieciešamais finansējums veidos 702 877 euro apmērā. Savukārt 2025.gadam un turpmāk ik gadu
702 877 euro apmērā, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (264 894 euro apmērā) un piemaksu izmaksas (437 983 euro apmērā).
2) VM personāla politika attiecībā uz jaunu amata vietu izveidi visā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanas periodā ir balstīta principā neveidot jaunas amata vietas, bet nepieciešamos cilvēkresursus nodrošināt iekšējo procesu efektivizēšanā vai pārdalot amata vietas resora ietvaros.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu VM valsts deleģēto funkciju īstenošanai izpildi ir nepieciešams stiprināt VM administratīvā resursa kapacitāti un personāla potenciālu, izveidojot papildu amatu vietas struktūrvienībās, kurās ir iekļautas papildu funkcijas un uzdevumi. Amatu vietas tiek veidotas pārdalot amatu vietas resora ietvaros NMPD bez finansējuma, nepalielinot amatu vietu skaitu resorā. NMPD finansējuma ekonomiju, kas radusies no amata vietu pārdalēm, novirzīs esošo darbinieku atlīdzībai, t.i. piemaksām par papildu darbu, speciālajām piemaksām (piemaksām par risku un stāžu), nakts darbu, piemaksām par darbu svētku dienās, kā arī virsstundu apmaksai, lai tiktu nodrošināta NMPD dienesta funkcija "organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā".
Lai Latvija nodrošinātu sagatavošanos Eiropas veselības datu telpas regulai, kas paredz daudz plašākas iespējas izmantot veselības datus, kā arī ciešā sadarbībā ar VARAM nodrošinātu dažādu vienoto pakalpojumu ieviešanu, kuru īstenošanā ir iesaistītas vairākas iestādes no dažādām nozarēm, ņemot vērā arī mākslīgā intelekta risinājumu strauju ienākšanu nozarē un paredzamās ministrijas darbības, kas izrietēs no ES mākslīgā intelekta akta, nepieciešams stiprināt Pārnozaru politikas nodaļu (turpmāk – PPN), papildus izveidojot divas amatu vietas. Šobrīd ES ietvarā dalībvalstu gatavības nodrošināšanai gan VM iniciatīvām, gan inovācijām veselības aprūpē kopumā, iespējams īstenot dažādus projektus, tai skaitā aktīvāk iesaistoties PVO un Eiropas datu tīkla aktivitātēs, kas nodrošina dalībvalstu lielāku noturības gatavību gan ģeopolitiskajiem, gan epidemioloģiskajiem riskiem. PPN nodrošina aktīvu ministrijas sadarbību ar citām nozarēm. Pieaugot horizontālo veselības politikas jautājumu attīstības dinamikai (t.sk. klimata ietekme), kā arī VM prioritātei akcentēt preventīvos pasākumus, nepieciešams stiprināt šīs struktūrvienības darbu.
Veselības nozarē tiek apstrādāts liels apjoms īpašu kategoriju (atbilstoši VDAR) personas datu digitālajā vidē, ar tendenci un prognozēm, ka apstrādāto datu apjoms tikai turpinās pieaugt. Ņemot vērā minēto, lai stiprinātu kiberdrošību nozarē un arī VM darbībā, nepieciešams izveidot jaunu amata vietu – Kiberdrošības un datu drošības pārvaldnieks (turpmāk – drošības pārvaldnieks) VM IKT datu apstrādes darbību un infrastruktūras uzraudzībai, incidentu pārvaldībai un kiberdrošības prasību nodrošināšanai, izvērtējot arī VM padotības iestāžu sniegumu kiberdrošības pārvaldības jautājumos (t.sk. kiberdrošības risku vadību). Drošības pārvaldnieka uzdevumos būtu arī regulāra VM darbinieku zināšanu pilnveides koordinēšana, iesaiste nozares institūciju veiktajos drošības auditos.
Ar mērķi stiprināt veselības nozares stratēģisko komunikāciju, piedaloties komunikācijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā, nepieciešams izveidot vadošā eksperta amata vietu Komunikācijas nodaļā. Tiks veidota Stratēģiskās komunikācijas nodaļa ar vadošā eksperta amatu, kas nodrošinās VM ārējās un iekšējās komunikācijas veidošanu un koordinēšanu, organizēs veselības nozares stratēģisko komunikāciju, izstrādājot atbilstošu stratēģisko plānu un koordinēs tā izpildi, koordinēs krīzes komunikācijas jautājumus sadarbībā ar Valsts kanceleju un citām iestādēm.
Lai veicinātu Farmācijas departamentu (turpmāk – FD) funkciju īstenošanu un attīstību un nodrošinātu departamentu funkciju īstenošanu ilgtermiņā, tai skaitā stiprinot darbību koordinācijas un organizācijas aspektus, nepieciešams stiprināt FD cilvēkresursus, jo darbu apjoms turpina pieaugt. Nepieciešams attīstīt FD darbību organizatoriskos jautājumos funkciju īstenošanā, jo darbu apjomi turpina pieaugt. Šobrīd tiek virzītas un plānotas arī būtiskas regulējuma izmaiņas Farmācijas likumā un Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas arī prasa visu esošo normatīvo regulējumu (MK noteikumu) pārskatīšanu un padziļinātu analīzi. Saistībā ar jaunā ES tiesību regulējuma (Farmācijas pakotne) īstenošanu paredzēta plaša esošo tiesību aktu pārskatīšana. ES apstiprināta jauna regula medicīnisko tehnoloģiju vērtēšanas jomā, kuras ieviešanai nepieciešams normatīvais regulējums nacionālajā līmenī Vienlaicīgi jāstiprina kapacitāte politikas izstrādē un realizācijas uzraudzībā, esošo normatīvo aktu pilnveidošanā farmācijas un narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites jomā, lai mazinātu arī uzraudzības pasākumu riskus.
FD nodrošina aktīvu VM sadarbību ar citām nozarēm. Pieaugot horizontālo veselības politikas jautājumu attīstības dinamikai, kā arī ņemot vērā VM prioritāti akcentēt preventīvos pasākumus, nepieciešams stiprināt šīs struktūrvienības darbu. Jāizveido papildus viena jauna FD vecākā eksperta amata vieta, lai īstenotu politikas plānošanas izvirzītos mērķus un nodrošinātu normatīvo aktu un politikas dokumentu projektu izstrādi farmaceitiskās aprūpes jomā, un viena jauna FD vecākā eksperta amata vieta, lai īstenotu politikas plānošanas izvirzītos mērķus un nodrošinātu normatīvo aktu un politikas dokumentu projektu izstrādi farmācijas jomā. Vecāko ekspertu uzdevumos būtu arī regulāra normatīvo aktu analīze un nozares institūciju iesaiste pilnveides koordinēšanā farmācijas jomas.
Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļa (turpmāk – NCAN) nepieciešams darbinieks ar padziļinātām juridiskajām zināšanām, īpaši, ja NCAN tiek saglabāts uzdevums sagatavot līgumus par speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstības nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem RSU, kā līgumus ar RSU un LU par rezidentu apmācību un apmācībai paredzēto valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanu. Juridiskās kompetences un atbalsts nepieciešams arī normatīvo aktu kvalitatīvā izstrādē, ņemot vērā, ka daļa no normatīvā regulējuma, kas ir jāvērtē vai jāizstrādā NCAN, pārsniedz veselības jomas kompetenci, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar ārstniecības personu profesionālo kvalifikāciju, profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ārvalstīs iegūtai izglītībai, medicīniskās izglītības jautājumiem, kas saitīti ar studiju akreditācijas un licencēšanas jautājumiem, kur ir nepieciešams izvērtēt un pārzināt izglītības jomas regulējumu un piedalīties dažādu risinājumu izstrādē, tai skaitā normatīvo aktu izstrādē.
Tādējādi pienākumos būtu nodrošināt un izvērtēt NCAN kompetences ietvaros iekšējo normatīvo aktu projektu, normatīvo aktu projektu atbilstību tiesību sistēmai, juridiskās tehnikas un dokumentu noformēšanas prasībām, veikt iekšējo normatīvo aktu, līgumu, u.c. tiesību aktu projektu izvērtēšanu un izstrādi, sniegt viedokli par konstatētajiem tiesību normu piemērošanas pārkāpumiem vai tiesību normu piemērošanas grūtībām un priekšlikumus uzlabojumiem, konsultēt ministrijas nodarbinātos tiesību normu piemērošanā par NCAN kompetences jautājumiem.
NCAN lielāks uzsvars jāliek uz cilvēkresursu attīstības jautājumu risināšanu, t.i. dalība projektos (citu ministriju, starptautiskie projekti), ciešāka sadarbībai ar nozari, lai veicinātu jēgpilnu cilvēkresursu politikas pārnesi no nacionālā līmeņa uz mikro līmeni, kas ir ārstniecības iestāžu cilvēkresursu politika, kuras pamatā ir personāla piesaiste un noturēšana, darba stundu apjoms, aprūpēto pacientu skaitu u.c. Svarīgi, ka šādu funkciju NCAN nav iespējams īstenot esošajā kapacitātē, kā arī nevienai VM padotības iestādei funkcijās nav cilvēkresursu attīstības jautājumu risināšana, ir tikai atsevišķi uzdevumi, kā piemēram, Veselības inspekcijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzturēšana, SPKC vispārīgi par zinātnē balstītu priekšlikumu sagatavošanu, apkopot un analizēt veselības statistiku, kas nav pietiekami konkrēti definēti uzdevumi, lai iestādes pilnvērtīgi iesaistītos un sniegtu atbalstu VM nozares cilvēkresursu politikas izstrādē un īstenošanā. Tādējādi svarīgi ir sagatavot, monitorēt un analizēt informāciju, tai skaitā veikt datu bāzēs un informācijas sistēmās pieejamo datu apstrādi un analīzi, sadarbībai ar citām valsts pārvaldes iestādēm vai institūcijām, kā arī nozares profesionālajām organizācijām un ārstniecības iestādēm NCAN kompetences jomā, līdzdarboties ārvalstu palīdzības programmu projektu pieteikumu sagatavošanā un projektu ieviešanā, sekojot līdzi ārvalstu palīdzības programmu prasību ievērošanai projektu īstenošanas laikā un iesaistot ārstniecības iestādes, nozares profesionālās organizācijas.
Stiprinot personāla kapacitāti NCAN papildus kopā būtu nepieciešamas divas vecāko ekspertu vietas.
Arvien attīstoties uz cilvēku centrētiem starpnozaru pakalpojumiem, aizvien pieaug gan nepieciešamība iesaistīties citu resoru politikas plānošanas jautājumu risināšanā (piemēram, sociālā joma, izglītība), gan arī veselības aprūpes sistēmas ietvaros plānot un koordinēt jaunu pakalpojumu ieviešanu. Minētā vajadzība ir saistīta ar virkni papildus pienākumiem, piemēram, pilotprojektu plānošanu un realizēšanas uzraudzību, dalību iepirkuma procedūrās un ar digitalizāciju saistītu jautājumu risināšanā, detalizētu citu sektoru atsevišķu jautājumu apgūšanu un izpēti, secīgi arī normatīvo aktu grozījumu sagatavošanu. Turklāt šāda pieeja vienlaicīgi tiek virzīta vairākās nesaistītās tēmās, piemēram, šobrīd nepieciešams izstrādāt starpinstitūciju sadarbības modeli personām, kurām piespriests medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, Veselības aprūpes pakalpojumu sadaļas organizatoriskā un apmaksas modeļa izstrāde kā daļa no ilgstošas sociālās aprūpes, virkne jautājumu, kas saistīti ar invaliditātes politikas pilnveidošanu un no veselības sektora iesniedzamo datu apjoms un formāts invaliditātes piešķiršanai, tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana akūtos gadījumos, jautājumi saistībā ar bērnu tiesību un labbūtības nodrošināšanu, t.sk., arī izglītības procesu u.tml.
Minēto jautājumu nepārtrauktai un kvalitatīvai izpildei nepieciešama komanda, kurā var nodrošināt darbu nepārtrauktību un pēctecību, nodrošinot arī pilnvērtīgu aizvietošanu. Šobrīd Veselības aprūpes departamenta Integrētās veselības aprūpes nodaļā (turpmāk – VAD IVAN) kopā ar vadītāju ir trīs darbinieki, un ir liels risks nespēt pilnvērtīgi nodrošināt VAD IVAN darba nepārtrauktību un pēctecību, gan darbinieku slimības laikā, gan atvaļinājumā. Vienlaikus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļauto darba uzdevumu izpildi, uz laiku Integrētās veselības aprūpes nodaļā ir piešķirta papildus amata vieta. Minētā projekta ietvaros būs uzsāktas virkne iestrādes, kuras būtu turpināmas un papildus jau veicot šos pienākumus ir apmācīts un pieredzējis darbinieks. Šāda papildus vienas amata vietas - vecākā eksperta nodrošināšana ir būtiski nepieciešama (augsts svarīgums), stiprinot veselības aprūpes politikas veidotājus.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu VM valsts deleģēto funkciju īstenošanai izpildi ir nepieciešams stiprināt VM VAD Veselības aprūpes organizācijas nodaļas (turpmāk – VAON) kapacitāti izveidojot vienu vecākā eksperta amata vietu. VAON aktuālie, ikdienas darba kārtības jautājumi, kas ietver sanāksmju/darba grupu organizēšanu, prezentāciju gatavošanu, sanāksmju darba kārtības izstrādāšanu un saskaņošanu, sanāksmju protokolēšanu, informācijas sagatavošanu un analīzi, datu apkopošanu un analīzi, politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādi u.c. pasākumus.
Papildus minētajam dalība un VM viedokļa paušana citu institūciju sanāksmēs, masu mēdijos un profesionālo organizāciju konferencēs, pārstāvniecība, informācijas un atbilžu gatavošana starptautiskajām organizācijām, dalība citu institūciju tiesību aktu izstrādē un saskaņošanā, atbilžu gatavošana un fizisko un juridisko personu vēstulēm, informācijas gatavošana atbilstoši vadības uzdevumam (piemēram, ministra vizītēm reģionos, sarunām ar nozares organizācijām, masu mēdijiem utt.), līdzdalība pasākumos ārkārtas situāciju novēršanai veselības aprūpē (piemēram, primārā veselības aprūpe, laboratorijas pakalpojumi, slimnīcu maksātspēja utt.), līdzdalība gaidu vēstuļu sagatavošanā - nefinanšu mērķu definēšana psihoneiroloģiskajām slimnīcām u.c.
VM ir kapitāla daļu turētājs 13 valsts kapitālsabiedrībās (viena no kapitālsabiedrībām publiski privātā, visas pārējās 100% valsts kapitālsabiedrības). Šāds kapitālsabiedrību skaits ir viens no lielākajiem salīdzinot ar citām ministrijām. Turklāt deviņās no ministrijas kapitālsabiedrībām (kurās nav padomes) VM pilda padomes uzdevumus, kas ir plaši un apjomīgi, piemēram, ikgadējā budžeta, investīciju un iepirkumu plānu apstiprināšana un tā izpildes uzraudzība, kapitālsabiedrību iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību uzraudzība, ar pienākumu regulāri pārskatīt to atbilstību un efektivitāti, kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas un to grozījumu apstiprināšana, uzraugot tās īstenošanu, kā arī citi būtiski kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi, kas noteikti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likuma 66. un 107.pantā un citos saistošajos normatīvajos aktos. Vienlaikus ir nepārtraukti jāseko līdz, lai kapitālsabiedrības ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksā un Valsts kancelejas (iepriekš - Pārresoru koordinācijas centrs) vadlīnijās noteiktajam, jāveic ikgadēja padziļināta kapitālsabiedrību novērtēšana, kā arī virkne citi normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi.
Augstāk minēto uzdevumu veikšanu nodrošina VM Kapitālsabiedrību un investīciju uzraudzības nodaļas (turpmāk – KIUN) četri ierēdņi ar finanšu izglītību un viens ierēdnis ar juridisko izglītību.
Turklāt nodaļas kompetencē ietilpst ne tikai valsts kapitālsabiedrību darbības uzraudzība, bet arī valsts budžeta investīciju, kas pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi, kontrole un uzraudzība.
Tāpat KIUN ir jāizstrādā tādi apjomīgi veselības politikas plānošanas dokumenti kā Gaidu vēstules, valsts līdzdalības saglabāšanas ziņojumi, kā arī informatīvi ziņojumi par valsts ārstniecības iestāžu tīkla turpmāku darbību.
Ņemot vērā plānoto valsts ārstniecības iestāžu tīkla attīstību un pilnveidi, kas paredz gan valsts kapitālsabiedrību reorganizāciju, gan valsts līdzdalību ministrijas personā reģionālajās slimnīcās, papildus pieaugs KIUN darbu apjoms, gan virzot tiesību aktu projektus par valstij piederošo slimnīcu reorganizāciju, gan valstij kā dalībniekam uzraugot reģionālās slimnīcas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ņemot vērā līdz šim jau nepietiekošo KIUN kapacitāti, nepieciešamas stiprināt KIUN kapacitāti, izveidojot divas papildus amata vietas KIUN:
- ierēdņa amata vietas pozīcija ar ekonomista/finansista izglītību, ar padziļinātu pieredzi finanšu analīzes un valsts atbalsta jautājumos;
- ierēdņa amata vietas pozīcija ar jurista izglītību, ar pieredzi tiesību aktu projektu izstrādē politikas plānošanas jomā un padziļinātu pieredzi korporatīvās pārvaldības jautājumos.
Lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu atbilstoši uzdevumu komplicētībai ierēdņu amati ir jākvalificē politikas plānotāju amatu vietas grupās.
Līdz ar to, lai varētu stiprinātu VM resursu ilgtspēju un veselības nozares resorā strādājošo cilvēkresursu kapacitāti, mazinātu rotācijas riskus, kam tālāk pakļauti laikā neizpildīti darba izpildes riski, kā arī mazinātu plaisu starp valsts pārvaldē strādājošo, nepieciešams papildu finansējums no 2024.gada 1.jūnija 288 479 euro apmērā un 2025.gadā un turpmāk ik gadu 498 044 euro apmērā.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1.punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs iebildumus, veiks apropriācijas pārdali.
Ņemot vērā, ka MK rīkojuma projektā paredzētajai finansējuma pārdalei ir ietekme arī uz turpmākajiem gadiem, Finanšu ministrijai tiks iesniegti priekšlikumi palielināt VM bāzes izdevumus 2025., 2026.,2027. un 2028.gadam, paredzot starp Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām/programmām finansējuma pārdali 2025. gadā un turpmāk ik gadu 2 370 719 euro apmērā
[1] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__PC__PCI/PCI020/table/tableViewLayout1/
Budžeta apakšprogrammā 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" samazināt 1 640 204 euro apmērā (EKK 3000 subsīdijas un dotācijas), jo ir veikta pakalpojuma programmā "Dzemdības" izpildes analīze par iepriekšējiem pārskata periodiem, kā arī prognozēta 2024.gada izpilde.
Par 2024.gada plānoto izpildi skatīt 1.tabulā.
1.tabula
| 2024.gada plāns | 2024.gada izpildes prognoze | Starpība | |||
| Prognozētais pacientu skaits | Prognozētais finansējums, EUR | Prognozētais pacientu skaits | Prognozētais finansējums, EUR | Prognozētais pacientu skaits | Prognozētais finansējums, EUR |
| 15 303 | 15 132 364 | 13 895 | 12 097 734 | 1 408 | 3 034 630 |
Starpību 1 394 426 euro (3 034 630 - 1 640 204= 1 394 426) apmērā novirzīs, no tiem 441 948 euro apmērā dzemdību tarifa palielināšanai (no 01.04.2024 - 42.4053 euro apmērā x 10 422 - prognozētais dzemdību skaits 2024.gada 9 mēnešos) un vienreizējām pasākumam 952 478 euro apmērā hronisko pacientu ārstēšanai (hronisko pacientu ārstēšanas vidējās izmaksas 914,96446 euro apmērā x 1 041 pacienti). Savukārt, 2025.gadā un turpmāk ik gadu 663 911 euro apmērā tiks novirzīts dzemdību tarifa palielinājumam (no 01.01.2025 - 42,40888 euro apmērā x 15 655 pacienti).
Jau ilgāku laika periodā vērojama tendence - samazinās dzemdību skaits valstī. Ja 2019. gadā tika nodrošināti 18 131 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi, 2020. gadā - 16 941 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi, 2022. gadā - 15 446 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi, 2023. gadā - 13 895 valsts apmaksāti dzemdību gadījumi. Tāpat statistikas dati liecina, ka vidējais dzemdētāju vecums būtiski pieaug. Pārskata perioda plānotā vērtība tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas pieņemti 2018. gada 28. augustā. Šie noteikumi paredz, ka katru gadu dzemdības ir jāplāno pēc fakta, bet ne mazāk kā iepriekšējā gadā.
Apakšprogrammas 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” pakalpojuma programmā “Dzemdības” iepriekšējo pārskata periodu izpilde atspoguļota 2.tabulā.
2.tabula
| Pakalpojumu programma | Pārskata periods | Plānotā summa gadam (gada sākumā) | Izpilde | Neizpilde pret plānu | Plānotais hospitalizēto skaits | Hospitalizēto pacientu skaits | Neizpilde pret plānu | Neizpilde pret plānu % |
| Dzemdību apmaksa | 2023 | 15 872 332 |
12 113 003 | -3 759 329 | 19 533 | 13 895 | -5 638 | -28.9% |
| Dzemdību apmaksa | 2022 | 15 337 930 | 12 627 910 | -2 710 020 | 18 977 | 15 303 | -3 674 | -19.4% |
| Dzemdību apmaksa | 2021 | 14 792 431 | 13 089 455 | -1 702 976 | 19 243 | 16 838 | -2 405 | -12.5% |
1.1. uz budžeta apakšprogrammu 06.02.00 "Medicīnas vēstures muzejs", palielinot izdevumus 105 693 euro apmērā (skatīt anotācijas 2. un 3.pielikumu) (EKK 2000 preces un pakalpojumi) Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1) 2023. gadā tika veikti grozījumi 2009. gada 27.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1233 “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikums”, papildinot PSMVM uzdevumus ar norādi, ka tas izglīto sabiedrību veselības pratības jautājumos, piedaloties un organizējot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus dažādām mērķauditorijām. PSMVM programmai – izstādēm, izglītības pasākumiem, lekciju cikliem un diskusijām – ir jākļūst par atraktīvu, kritisko domāšanu veicinošu un sabiedrībā pieprasītu veidu, kā saņemt dabas un sociālo zinātņu pierādījumos balstīta informāciju par veselību kā kultūrsociāli veidotu priekšstatu kopumu.
Iedzīvotāju veselībpratība ietver ne tikai informētību, bet arī cilvēka spēju izprast informāciju par veselību, veselīga dzīvesveida paradumu nozīmi, riska faktoriem, veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī prasmes šo informāciju pielietot, lai pieņemtu atbilstošus un savai veselībai labvēlīgus lēmumus. Vienlaikus būtiski ir veicināt iedzīvotāju kritisko domāšanu un spēju atlasīt uzticamus, uz pierādījumiem balstītus informācijas avotus. Lai gan būtiska loma dažādu vērtību un sociālo jeb dzīves prasmju apgūšanai ir ģimenei, apkārtējai videi, sociālekonomiskajiem faktoriem, vienaudžiem, medijiem u.c. faktoriem, tieši izglītība ir svarīgs priekšnosacījums izglītojamo veselīgu paradumu veidošanās procesā.
Lai PSMVM varētu veidot saviem uzdevumiem atbilstošu piedāvājumu, t.sk. veidotu sabiedrībā pieprasītas tematiskās izstādes, uz veselības veicināšanu vērstus publiskās programmas pasākumus, PSMVM regulāri piedalās Eiropas Savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda rīkotos kultūras projektu konkursos. Kā saistošs nosacījums šāda tipa finansējumam ir arī paša projekta realizētāja garantēts līdzfinansējums, kura nodrošinājumu PSMVM nevar plānot bāzes finansējuma ietvarā.
Atbilstoši PSMVM darbības stratēģijā noteiktajam PSMVM ir jāveido divas lielas izstādes gadā, paralēli katrai izstādei tiek plānotas arī publiskās programmas norises (lekcijas, zinātniskie lasījumi, izglītojošas darbnīcas).
PSMVM gan valsts dotāciju, gan iegūtos pašu ieņēmumus šobrīd izlieto, lai norēķinātos par pakalpojumiem, kas saistīti ar ēku ekspluatāciju un ikdienas darba procesu nodrošināšanu, kaut arī Muzeja likuma 14.panta otrā daļa nosaka, ka “līdzekļi, kas gūti no pašu ieņēmumiem, tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstībai, un ar pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai”. Šobrīd PSMVM visus iegūtos pašu ieņēmumus novirza augstāk minētiem izdevumiem, bet muzeja attīstībai nepieciešamajiem pasākumiem un jaunu muzeja pakalpojumu izstrādei līdzekļu neatliek.
Atbilstoši Muzeja darbības stratēģijā noteiktajam Muzejam ir jāveido divas lielas izstādes gadā, paralēli katrai izstādei tiek plānotas arī publiskās programmas norises (lekcijas, zinātniskie lasījumi, izglītojošas darbnīcas). Tādēļ kopumā Muzeja darbības kvalitatīvai nodrošināšanai, ņemot vērā izstāžu un kultūras pasākumu vidējās ražošanas izmaksas, papildus nepieciešamais finansējums 2024.gadam un turpmāk ik gadu veido 59 919 euro.
2) Lai PSMVM varētu nodrošināt pamatfunkcijas nepārtrauktību, nepieciešams nodrošināt izstādes, izglītības pasākumus utt. ar pietiekamu apgaismojumu, kā arī ar nepieciešamo telpa temperatūru, lai neietekmētu gan uz PSMVM darbinieku veselību un neveidotos prombūtnes darba nespējas, gan arī uz izstādes, izglītības pasākumu utt. kvalitāti.
Analizējot PSMVM sniegto informāciju par faktiskajiem izdevumiem 2021., 2022. un 2023.gadā, kas turpināsies arī 2024.gadā un turpmākajos gados, būtisks pieaugums ir saistīts ar PSMVM darbības nepārtrauktības uzturēšanas izmaksām. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka grupai “elektroenenerģija, gāze un cits kurināmais” pēdējos 2 gados pieaugums veido – 69,7% apmērā.[1]
Tiek prognozēts, ka 2024.gada izpilde būs 2023.gada līmenī, līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai 2024.gadam un turpmāk ik gadu veido 45 774 euro apmērā.
1.2. uz budžeta apakšprogrammu 45.01.00 " Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana ", palielinot izdevumus 792 736 euro apmērā (skatīt anotācijas 4. un 5.pielikumu) (EKK 1000 atlīdzībai), lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Nacionālajā veselības dienestā;
1) NVD funkcija ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības pilnveidošanā un uzturēšanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.
NVD nepieciešams stiprināt funkcijas, kas saistītas ar efektīvu veselības aprūpes pakalpo-jumu plānošanu un administrēšanu, realizējot stratēģiskos iepirkumus valsts apmaksāto pakalpo-jumu izvēlē (organizējot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tiek izvirzīti tādi kritēriji, kas nodrošina kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu), Nacionālā veselības dienesta funkcijas tiek fokusētas tieši uz veselības aprūpes līdzekļu plānošanas, administrēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī e-veselības sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas funkciju.
Lai nodrošinātu virzību uz efektīvu NVD darbību un 2022.gada 26.maijā apstiprinātajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”, ir jāveic pasākumi NVD cilvēkresursu efektivitātes palielināšanai un kapacitātes stiprināšanai. Šobrīd administratīvā kapacitāte un finanšu resursi visu nepieciešamo aktivitāšu nodrošināšanai nav pietiekami.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta, Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta, Uzraudzības plānošanas un analīzes nodaļas speciālistiem ir nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums, lai nodrošinātu profesionālu un kompetentu darbinieku piesaisti un noturēšanu, kā arī ne-pieciešams palielināt personāla skaitu nodrošinot noteikto funkciju īstenošanu.
Pašreiz NVD ir izjūtams kvalificētu darbinieku trūkums. 2023.gadā personāla mainības koeficients NVD veidoja 16% no visiem nodarbinātajiem. Vairākkārtīgi tiek sludināti atlases konkursi, kas beidzas bez rezultāta un tas tiešā veidā ir saistīts ar amata pretendentu izglītības, pieredzes un kvalifikācijas neatbilstību konkrētajai vakancei. Šajā situācijā NVD ir kritiski svarīgi paaugstināt atalgojumu, kas motivētu esošos darbiniekus, noturot labos un talantīgos, veicinātu pēctecību, kā arī palīdzētu aizpildīt vakantos amatus, jo konkursos pieteiktos pretendenti ar attiecīgu pieredzi un izglītību, un piedāvātais atalgojums būtu atbilstošs tirgus prasībām. Pašreizējais NVD darbinieku pienākumu un atbildības apmērs nav pielīdzināms saņemtajam atalgojumam.
Lai veiksmīgi nodrošinātu veselības nozarē plānotos pilnveides procesus, nepieciešams palielināt atalgojumu NVD struktūrvienībām, kas nodrošina veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu (plānošanu, veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķinus, samaksas nosacījumus, stratēģiskā iepirkuma organizēšanu, līgumu slēgšanu, norēķinu veikšanu), veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma ārstniecības iestādēs un aptiekās uzraudzību, e-veselības politikas īstenošanu un arī to speciālistu atalgojumu, kur ir augstu darbinieku mainība zemā atalgojuma dēļ – par ko liecina izsludinātie konkursi, kas beigušies bez rezultātiem.
Lai nepieļautu esošā personāla aizplūšanu no NVD, jo esošais atalgojums nav konkurētspējīgs darba tirgū papildu nepieciešams finansējums 2024.gadam
750 000 euro, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (323 113 euro apmērā), atvaļinājuma pabalstu izmaksas (248 548) un piemaksu izmaksas (178 339 euro apmērā), savukārt 2025.gadam un turpmāk ik gadu 1 000 000 euro, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (327 381 euro apmērā), atvaļinājuma pabalstu izmaksas (251 832) un piemaksu izmaksas (420 787 euro apmērā)
2) Ievērojams veselības aprūpes budžeta pieaugums pēdējos gados ļauj nodrošināt lielāku veselības aprūpes pakalpojumu skaitu iedzīvotājiem, ieviest jaunus veselības aprūpes pakalpojumu veidus un realizēt plānoto slimnīcu reformu, kuras rezultātā, plānots mainīt uzņemšanas nodaļas personāla nodrošinājuma un apmaksas modeli, Tāpēc nepieciešams palielināt cilvēkresursu kapacitāti NVD Kontroles un uzraudzības departaments (turpmāk – KUD) uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai.
KUD ir 15 amata vienības, t.i. KUD direktors, Uzraudzības plānošanas un analīzes nodaļas vadītājs / KUD direktora vietnieks, kura pakļautībā ir četri vecākie eksperti un Līgumu uzraudzības nodaļas vadītājs, kura pakļautībā ir septiņi vecākie eksperti un viens eksperts. Cilvēkresursu skaits KUD nav pārskatīts kopš KUD izveides NVD 2018.gada 1.septembrī, kad no Veselības inspekcijas (turpmāk – VI) tika pārņemta līgumpartneru uzraudzības funkcija.
Līgumu uzraudzības nodaļā, kuras pamatfunkcija ir pārbaužu veikšana ārstniecības iestādēs un aptiekās, vērtējot gan pakalpojumu organizēšanas kārtību, gan valsts un pacienta veikto apmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, ir ilggadējā pieredze veselības aprūpes nozarē (vairāk kā 15 gadi), t.sk. tieši uzraudzības jomā. Vērtējot līdzšinējo pieredzi jauna darbinieka apmācība aizņem apmēram vienu gadu. Kopš VI funkcijas nodošanas NVD tika pārskatīts uzraudzības darbības apjoms un veikti jauni uzraudzības darbību veidi, piemēram, jaunu programmu ieviešanas uzraudzība, plaša datu analīze, kvalitātes kritēriju uzraudzība, kas prasa papildus informācijas ieguvi par pieredzi citās valstīs un priekšlikumu sagatavošana programmas izpildes pilnveidošanai.
Lai stiprinātu Līgumu uzraudzības nodaļas kapacitāti ar mērķi nodrošināt efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu uzraudzību un sekmēt lietderīgu veselības aprūpes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir nepieciešamas papildu divas vecākā eksperta amata vietas.
Līgumu uzraudzības nodaļas darbu var iedalīt divās daļās, t.i. pārbaužu veikšana uz ārējo ierosinātāju (iedzīvotāju, NVD, mediju, VM, u.c. sniegtās informācijas pamata) un Uzraudzības plānošanas un analīzes nodaļas veikto izvērtējumu pamata. Ņemot vērā ierobežotos cilvēkresursus, pārbaužu veikšana tiek prioritizēta, atliekot pārbaužu veikšanu tajās ārstniecības iestādēs un aptiekās, kur atbilstoši sniegtai informācijai vai veiktam izvērtējumam nav konstatējami būtiski riski darba organizācijas, valsts budžeta līdzekļu vai pacientu maksājumu iekasēšanas kārtības neievērošanā. Palielinot amata vietu skaitu par divām, var nodrošināt nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu slimnīcu reformu ietvaros noteikto prasību ieviešanas laikā.
KUD, laika periodā no 2019.gada 17.janvāra līdz 2019.gada 11.novembra veica 29 analītiskas pārbaudes I – V līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādēs (turpmāk - slimnīca), t.sk. trīs specializētās slimnīcās, par ambulatoro, stacionāro un observējamo pacientu plūsmām un speciālistu nodrošinājumu slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Ar mērķi noskaidrot slimnīcu uzņemšanas nodaļu darba organizāciju, noteikt plānoto pārbaužu apjomu, kā arī pārbaužu veikšanas secību, tika analizēti statistiskie dati par stacionāro veselības aprūpi un indikatori, kas izmantojami stacionārās veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanai par 2018.gadu.
Ņemot vērā datu analīzes rezultātā iegūto informāciju un pirmās pārbaudes ietvaros konstatēto, KUD definēja sekojošu pārbaužu apjomu:
- speciālistu pieejamība (vai ir nodrošināti visi nepieciešamie speciālisti, vai uzņemšanas nodaļā dežurējošie speciālisti vienlaicīgi nodrošina arī dežūras citās - nodaļās vai sniedz ambulatoros pakalpojumus);
- stacionārie pakalpojumi ar 1–3 gultasdienām, t.sk. vairākas reizes gada laikā;
- stacionārie pakalpojumi ar 30 un vairāk gultasdienām;
- ambulatorie pakalpojumi un stacionārie pakalpojumi, kas sniegti slimnīcas uzņemšanas nodaļā, un tajā pašā dienā vai nākošajā dienā pacienti hospitalizēti citā slimnīcā;
- atbilstoši konkrētās slimnīcas specifikai identificētu papildus pārbaudāmu informāciju, t.sk. ņemot vērā iepriekš saņemtās sūdzības par slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, kā arī gadījumus, kad apmaksai uzrādīti ambulatorie taloni tajā pašā vai nākošajā dienā slimnīcā hospitalizētiem pacientiem, vienlaikus pārrunājot ar slimnīcu pārstāvjiem šādu gadījumu rašanās iemeslus.
Veikto pārbaužu rezultātā tika konstatētas atšķirības slimnīcu uzņemšanas nodaļā paredzēto speciālistu nodrošināšanā. No 29 slimnīcām tikai viena slimnīca pilnā apmērā nodrošināja visu speciālistu pastāvīgas dežūras uzņemšanas nodaļā atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 116.punktam un 6.pielikumam. Pārējās slimnīcas speciālistu dežūras uzņemšanas nodaļā nodrošina atšķirīgi no Noteikumu Nr.555 116.punkta un 6.pielikuma, dažādi interpretējot normatīvo regulējumu.
Pārbaudēs veic manuālu uzņemšanas nodaļas speciālistu nodrošinājuma izvērtēšanu, salīdzinot speciālistu darba grafikus slimnīcas uzņemšanas nodaļā, slimnīcas stacionārā un ambulatori ar normatīvajos aktos noteikto t.sk. nepieciešamības gadījumā vērtējot grafikus arī citās ārstniecības iestādēs. Uzraudzības veikšana, izmantojot tehniskos rīkus, ir apgrūtināta, jo starp slimnīcām un arī slimnīcas ietvaros ir atšķirīga speciālistu darba laika uzskaite. Savukārt sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izvērtēšana sākotnēji tiek veikta, analizējot Vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju, taču, lai secīgi izvērtētu ievadītās informācijas atbilstību faktiski sniegtiem pakalpojumiem ir nepieciešama medicīniskās dokumentācijas izvērtēšana, kuru slimnīcās veido gan elektroniski, gan papīra formātā. Šo dokumentu izvērtēšana prasa papildu laiku t.sk. nepieciešamība saprast katra speciālista rokrakstu. 2019.gadā veiktais izvērtējums par 29 slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu aizņēma apmēram 10 mēnešus.
Ņemot vērā nepieciešamos cilvēkresursus uzņemšanas nodaļu darba izvērtēšanai un citas darba prioritātes t.sk. jaunu pakalpojumu uzraudzību un Covid-19 laikā esošos papildu darbus, turpmākā uzņemšanas nodaļu darba uzraudzība tiek veikta tikai uz saņemtās informācijas pamata par iespējamiem riskiem speciālistu nenodrošināšanā uzņemšanas nodaļā. 2021.gadā tika veiktas divas pārbaudes par ginekologa, dzemdību speciālista un traumatologa, ortopēda nepieejamību slimnīcu uzņemšanas nodaļā, kuru rezultātā veikti ieturējumi 47 553 euro apmērā, savukārt 2023.gadā veikta pārbaude par ķirurga nepieejamību slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kuras rezultātā tika veikti ieturējumi 41 435,30 euro apmērā.
Iepriekšējie uzraudzības rezultāti un līdzšinējā pieredze jaunu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanā vai izmaiņu veikšanā esošajos pakalpojumos, liecina, ka NVD ir nepieciešams nodrošināt atbalstu līgumpartneriem jaunu pakalpojumu ieviešanas brīdī, sekmējot pacientu pozitīvās pieredzes veidošanu, kā arī stiprinātu uzraudzību par sniedzamo pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu un līguma prasībām, kas pilnvērtīgi nav iespējams esošo cilvēkresursu ietvaros. Līdz ar to, lai sekmīgi veiktu plānotās darbības NVD nepieciešamas 2 (divas) papildu amata vietas. 2024. gadam 42 736 euro, 2025. gadam un turpmāk ik gadu 64 105 euro apmērā.
1.3. uz programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, palielinot izdevumus 741 775 euro apmērā (skatīt anotācijas 6.-9.pielikumu) (EKK 1000 atlīdzībai), lai nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu Veselības ministrijā.
1) Administratīvā resursa kapacitāte valsts pārvaldē ir būtiska valsts deleģēto funkciju īstenošanai. VM viens no darbību kavējošiem faktoriem ir lielais darba apjoms un darbinieku lielā darba noslodze. Ievērojot minēto VM ir nepieciešams motivēts personāls ar atbilstošu profesionālo pieredzi un specifiskām zināšanām. VM vērtējama kā atzīta, perspektīva darba vieta, jo uz vakantajām amata vietām piesakās pietiekošs pretendentu skaits un konkursi lielākoties beidzas ar rezultātiem. Personāla mainība 2022.gadā bija 13%, bet 2023.gadā - 21%. Personāla mainība ir pieaugusi un viens no iemesliem kāpēc darbinieki izvēlas pārtraukt darba tiesiskās vai valsts civildienesta attiecības ir pārslodze darbā.
Lai nepieļautu esošā personāla aizplūšanu no VM, jo esošais atalgojums nav konkurētspējīgs darba tirgū papildu nepieciešams finansējums 2024.gadam 453 296 euro, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (265 228 euro apmērā) un piemaksu izmaksas (188 068 euro apmērā). VM 2024.gada 17.martā iesniedza pieteikumu asignējuma saņemšanai no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” valsts budžeta programmas 01.00.00 „Apropriācijas rezerve” 1 871 381 euro apmērā, t.sk. atlīdzībai 249 581 euro apmērā, līdz ar to 2024.gada papildu nepieciešamais finansējums veidos 702 877 euro apmērā. Savukārt 2025.gadam un turpmāk ik gadu
702 877 euro apmērā, lai nodrošinātu novērtēšanas prēmiju izmaksas (264 894 euro apmērā) un piemaksu izmaksas (437 983 euro apmērā).
2) VM personāla politika attiecībā uz jaunu amata vietu izveidi visā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanas periodā ir balstīta principā neveidot jaunas amata vietas, bet nepieciešamos cilvēkresursus nodrošināt iekšējo procesu efektivizēšanā vai pārdalot amata vietas resora ietvaros.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu VM valsts deleģēto funkciju īstenošanai izpildi ir nepieciešams stiprināt VM administratīvā resursa kapacitāti un personāla potenciālu, izveidojot papildu amatu vietas struktūrvienībās, kurās ir iekļautas papildu funkcijas un uzdevumi. Amatu vietas tiek veidotas pārdalot amatu vietas resora ietvaros NMPD bez finansējuma, nepalielinot amatu vietu skaitu resorā. NMPD finansējuma ekonomiju, kas radusies no amata vietu pārdalēm, novirzīs esošo darbinieku atlīdzībai, t.i. piemaksām par papildu darbu, speciālajām piemaksām (piemaksām par risku un stāžu), nakts darbu, piemaksām par darbu svētku dienās, kā arī virsstundu apmaksai, lai tiktu nodrošināta NMPD dienesta funkcija "organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā".
Lai Latvija nodrošinātu sagatavošanos Eiropas veselības datu telpas regulai, kas paredz daudz plašākas iespējas izmantot veselības datus, kā arī ciešā sadarbībā ar VARAM nodrošinātu dažādu vienoto pakalpojumu ieviešanu, kuru īstenošanā ir iesaistītas vairākas iestādes no dažādām nozarēm, ņemot vērā arī mākslīgā intelekta risinājumu strauju ienākšanu nozarē un paredzamās ministrijas darbības, kas izrietēs no ES mākslīgā intelekta akta, nepieciešams stiprināt Pārnozaru politikas nodaļu (turpmāk – PPN), papildus izveidojot divas amatu vietas. Šobrīd ES ietvarā dalībvalstu gatavības nodrošināšanai gan VM iniciatīvām, gan inovācijām veselības aprūpē kopumā, iespējams īstenot dažādus projektus, tai skaitā aktīvāk iesaistoties PVO un Eiropas datu tīkla aktivitātēs, kas nodrošina dalībvalstu lielāku noturības gatavību gan ģeopolitiskajiem, gan epidemioloģiskajiem riskiem. PPN nodrošina aktīvu ministrijas sadarbību ar citām nozarēm. Pieaugot horizontālo veselības politikas jautājumu attīstības dinamikai (t.sk. klimata ietekme), kā arī VM prioritātei akcentēt preventīvos pasākumus, nepieciešams stiprināt šīs struktūrvienības darbu.
Veselības nozarē tiek apstrādāts liels apjoms īpašu kategoriju (atbilstoši VDAR) personas datu digitālajā vidē, ar tendenci un prognozēm, ka apstrādāto datu apjoms tikai turpinās pieaugt. Ņemot vērā minēto, lai stiprinātu kiberdrošību nozarē un arī VM darbībā, nepieciešams izveidot jaunu amata vietu – Kiberdrošības un datu drošības pārvaldnieks (turpmāk – drošības pārvaldnieks) VM IKT datu apstrādes darbību un infrastruktūras uzraudzībai, incidentu pārvaldībai un kiberdrošības prasību nodrošināšanai, izvērtējot arī VM padotības iestāžu sniegumu kiberdrošības pārvaldības jautājumos (t.sk. kiberdrošības risku vadību). Drošības pārvaldnieka uzdevumos būtu arī regulāra VM darbinieku zināšanu pilnveides koordinēšana, iesaiste nozares institūciju veiktajos drošības auditos.
Ar mērķi stiprināt veselības nozares stratēģisko komunikāciju, piedaloties komunikācijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā, nepieciešams izveidot vadošā eksperta amata vietu Komunikācijas nodaļā. Tiks veidota Stratēģiskās komunikācijas nodaļa ar vadošā eksperta amatu, kas nodrošinās VM ārējās un iekšējās komunikācijas veidošanu un koordinēšanu, organizēs veselības nozares stratēģisko komunikāciju, izstrādājot atbilstošu stratēģisko plānu un koordinēs tā izpildi, koordinēs krīzes komunikācijas jautājumus sadarbībā ar Valsts kanceleju un citām iestādēm.
Lai veicinātu Farmācijas departamentu (turpmāk – FD) funkciju īstenošanu un attīstību un nodrošinātu departamentu funkciju īstenošanu ilgtermiņā, tai skaitā stiprinot darbību koordinācijas un organizācijas aspektus, nepieciešams stiprināt FD cilvēkresursus, jo darbu apjoms turpina pieaugt. Nepieciešams attīstīt FD darbību organizatoriskos jautājumos funkciju īstenošanā, jo darbu apjomi turpina pieaugt. Šobrīd tiek virzītas un plānotas arī būtiskas regulējuma izmaiņas Farmācijas likumā un Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas arī prasa visu esošo normatīvo regulējumu (MK noteikumu) pārskatīšanu un padziļinātu analīzi. Saistībā ar jaunā ES tiesību regulējuma (Farmācijas pakotne) īstenošanu paredzēta plaša esošo tiesību aktu pārskatīšana. ES apstiprināta jauna regula medicīnisko tehnoloģiju vērtēšanas jomā, kuras ieviešanai nepieciešams normatīvais regulējums nacionālajā līmenī Vienlaicīgi jāstiprina kapacitāte politikas izstrādē un realizācijas uzraudzībā, esošo normatīvo aktu pilnveidošanā farmācijas un narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites jomā, lai mazinātu arī uzraudzības pasākumu riskus.
FD nodrošina aktīvu VM sadarbību ar citām nozarēm. Pieaugot horizontālo veselības politikas jautājumu attīstības dinamikai, kā arī ņemot vērā VM prioritāti akcentēt preventīvos pasākumus, nepieciešams stiprināt šīs struktūrvienības darbu. Jāizveido papildus viena jauna FD vecākā eksperta amata vieta, lai īstenotu politikas plānošanas izvirzītos mērķus un nodrošinātu normatīvo aktu un politikas dokumentu projektu izstrādi farmaceitiskās aprūpes jomā, un viena jauna FD vecākā eksperta amata vieta, lai īstenotu politikas plānošanas izvirzītos mērķus un nodrošinātu normatīvo aktu un politikas dokumentu projektu izstrādi farmācijas jomā. Vecāko ekspertu uzdevumos būtu arī regulāra normatīvo aktu analīze un nozares institūciju iesaiste pilnveides koordinēšanā farmācijas jomas.
Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļa (turpmāk – NCAN) nepieciešams darbinieks ar padziļinātām juridiskajām zināšanām, īpaši, ja NCAN tiek saglabāts uzdevums sagatavot līgumus par speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstības nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem RSU, kā līgumus ar RSU un LU par rezidentu apmācību un apmācībai paredzēto valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanu. Juridiskās kompetences un atbalsts nepieciešams arī normatīvo aktu kvalitatīvā izstrādē, ņemot vērā, ka daļa no normatīvā regulējuma, kas ir jāvērtē vai jāizstrādā NCAN, pārsniedz veselības jomas kompetenci, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar ārstniecības personu profesionālo kvalifikāciju, profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ārvalstīs iegūtai izglītībai, medicīniskās izglītības jautājumiem, kas saitīti ar studiju akreditācijas un licencēšanas jautājumiem, kur ir nepieciešams izvērtēt un pārzināt izglītības jomas regulējumu un piedalīties dažādu risinājumu izstrādē, tai skaitā normatīvo aktu izstrādē.
Tādējādi pienākumos būtu nodrošināt un izvērtēt NCAN kompetences ietvaros iekšējo normatīvo aktu projektu, normatīvo aktu projektu atbilstību tiesību sistēmai, juridiskās tehnikas un dokumentu noformēšanas prasībām, veikt iekšējo normatīvo aktu, līgumu, u.c. tiesību aktu projektu izvērtēšanu un izstrādi, sniegt viedokli par konstatētajiem tiesību normu piemērošanas pārkāpumiem vai tiesību normu piemērošanas grūtībām un priekšlikumus uzlabojumiem, konsultēt ministrijas nodarbinātos tiesību normu piemērošanā par NCAN kompetences jautājumiem.
NCAN lielāks uzsvars jāliek uz cilvēkresursu attīstības jautājumu risināšanu, t.i. dalība projektos (citu ministriju, starptautiskie projekti), ciešāka sadarbībai ar nozari, lai veicinātu jēgpilnu cilvēkresursu politikas pārnesi no nacionālā līmeņa uz mikro līmeni, kas ir ārstniecības iestāžu cilvēkresursu politika, kuras pamatā ir personāla piesaiste un noturēšana, darba stundu apjoms, aprūpēto pacientu skaitu u.c. Svarīgi, ka šādu funkciju NCAN nav iespējams īstenot esošajā kapacitātē, kā arī nevienai VM padotības iestādei funkcijās nav cilvēkresursu attīstības jautājumu risināšana, ir tikai atsevišķi uzdevumi, kā piemēram, Veselības inspekcijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzturēšana, SPKC vispārīgi par zinātnē balstītu priekšlikumu sagatavošanu, apkopot un analizēt veselības statistiku, kas nav pietiekami konkrēti definēti uzdevumi, lai iestādes pilnvērtīgi iesaistītos un sniegtu atbalstu VM nozares cilvēkresursu politikas izstrādē un īstenošanā. Tādējādi svarīgi ir sagatavot, monitorēt un analizēt informāciju, tai skaitā veikt datu bāzēs un informācijas sistēmās pieejamo datu apstrādi un analīzi, sadarbībai ar citām valsts pārvaldes iestādēm vai institūcijām, kā arī nozares profesionālajām organizācijām un ārstniecības iestādēm NCAN kompetences jomā, līdzdarboties ārvalstu palīdzības programmu projektu pieteikumu sagatavošanā un projektu ieviešanā, sekojot līdzi ārvalstu palīdzības programmu prasību ievērošanai projektu īstenošanas laikā un iesaistot ārstniecības iestādes, nozares profesionālās organizācijas.
Stiprinot personāla kapacitāti NCAN papildus kopā būtu nepieciešamas divas vecāko ekspertu vietas.
Arvien attīstoties uz cilvēku centrētiem starpnozaru pakalpojumiem, aizvien pieaug gan nepieciešamība iesaistīties citu resoru politikas plānošanas jautājumu risināšanā (piemēram, sociālā joma, izglītība), gan arī veselības aprūpes sistēmas ietvaros plānot un koordinēt jaunu pakalpojumu ieviešanu. Minētā vajadzība ir saistīta ar virkni papildus pienākumiem, piemēram, pilotprojektu plānošanu un realizēšanas uzraudzību, dalību iepirkuma procedūrās un ar digitalizāciju saistītu jautājumu risināšanā, detalizētu citu sektoru atsevišķu jautājumu apgūšanu un izpēti, secīgi arī normatīvo aktu grozījumu sagatavošanu. Turklāt šāda pieeja vienlaicīgi tiek virzīta vairākās nesaistītās tēmās, piemēram, šobrīd nepieciešams izstrādāt starpinstitūciju sadarbības modeli personām, kurām piespriests medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, Veselības aprūpes pakalpojumu sadaļas organizatoriskā un apmaksas modeļa izstrāde kā daļa no ilgstošas sociālās aprūpes, virkne jautājumu, kas saistīti ar invaliditātes politikas pilnveidošanu un no veselības sektora iesniedzamo datu apjoms un formāts invaliditātes piešķiršanai, tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana akūtos gadījumos, jautājumi saistībā ar bērnu tiesību un labbūtības nodrošināšanu, t.sk., arī izglītības procesu u.tml.
Minēto jautājumu nepārtrauktai un kvalitatīvai izpildei nepieciešama komanda, kurā var nodrošināt darbu nepārtrauktību un pēctecību, nodrošinot arī pilnvērtīgu aizvietošanu. Šobrīd Veselības aprūpes departamenta Integrētās veselības aprūpes nodaļā (turpmāk – VAD IVAN) kopā ar vadītāju ir trīs darbinieki, un ir liels risks nespēt pilnvērtīgi nodrošināt VAD IVAN darba nepārtrauktību un pēctecību, gan darbinieku slimības laikā, gan atvaļinājumā. Vienlaikus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļauto darba uzdevumu izpildi, uz laiku Integrētās veselības aprūpes nodaļā ir piešķirta papildus amata vieta. Minētā projekta ietvaros būs uzsāktas virkne iestrādes, kuras būtu turpināmas un papildus jau veicot šos pienākumus ir apmācīts un pieredzējis darbinieks. Šāda papildus vienas amata vietas - vecākā eksperta nodrošināšana ir būtiski nepieciešama (augsts svarīgums), stiprinot veselības aprūpes politikas veidotājus.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu VM valsts deleģēto funkciju īstenošanai izpildi ir nepieciešams stiprināt VM VAD Veselības aprūpes organizācijas nodaļas (turpmāk – VAON) kapacitāti izveidojot vienu vecākā eksperta amata vietu. VAON aktuālie, ikdienas darba kārtības jautājumi, kas ietver sanāksmju/darba grupu organizēšanu, prezentāciju gatavošanu, sanāksmju darba kārtības izstrādāšanu un saskaņošanu, sanāksmju protokolēšanu, informācijas sagatavošanu un analīzi, datu apkopošanu un analīzi, politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādi u.c. pasākumus.
Papildus minētajam dalība un VM viedokļa paušana citu institūciju sanāksmēs, masu mēdijos un profesionālo organizāciju konferencēs, pārstāvniecība, informācijas un atbilžu gatavošana starptautiskajām organizācijām, dalība citu institūciju tiesību aktu izstrādē un saskaņošanā, atbilžu gatavošana un fizisko un juridisko personu vēstulēm, informācijas gatavošana atbilstoši vadības uzdevumam (piemēram, ministra vizītēm reģionos, sarunām ar nozares organizācijām, masu mēdijiem utt.), līdzdalība pasākumos ārkārtas situāciju novēršanai veselības aprūpē (piemēram, primārā veselības aprūpe, laboratorijas pakalpojumi, slimnīcu maksātspēja utt.), līdzdalība gaidu vēstuļu sagatavošanā - nefinanšu mērķu definēšana psihoneiroloģiskajām slimnīcām u.c.
VM ir kapitāla daļu turētājs 13 valsts kapitālsabiedrībās (viena no kapitālsabiedrībām publiski privātā, visas pārējās 100% valsts kapitālsabiedrības). Šāds kapitālsabiedrību skaits ir viens no lielākajiem salīdzinot ar citām ministrijām. Turklāt deviņās no ministrijas kapitālsabiedrībām (kurās nav padomes) VM pilda padomes uzdevumus, kas ir plaši un apjomīgi, piemēram, ikgadējā budžeta, investīciju un iepirkumu plānu apstiprināšana un tā izpildes uzraudzība, kapitālsabiedrību iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību uzraudzība, ar pienākumu regulāri pārskatīt to atbilstību un efektivitāti, kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas un to grozījumu apstiprināšana, uzraugot tās īstenošanu, kā arī citi būtiski kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi, kas noteikti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likuma 66. un 107.pantā un citos saistošajos normatīvajos aktos. Vienlaikus ir nepārtraukti jāseko līdz, lai kapitālsabiedrības ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksā un Valsts kancelejas (iepriekš - Pārresoru koordinācijas centrs) vadlīnijās noteiktajam, jāveic ikgadēja padziļināta kapitālsabiedrību novērtēšana, kā arī virkne citi normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi.
Augstāk minēto uzdevumu veikšanu nodrošina VM Kapitālsabiedrību un investīciju uzraudzības nodaļas (turpmāk – KIUN) četri ierēdņi ar finanšu izglītību un viens ierēdnis ar juridisko izglītību.
Turklāt nodaļas kompetencē ietilpst ne tikai valsts kapitālsabiedrību darbības uzraudzība, bet arī valsts budžeta investīciju, kas pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi, kontrole un uzraudzība.
Tāpat KIUN ir jāizstrādā tādi apjomīgi veselības politikas plānošanas dokumenti kā Gaidu vēstules, valsts līdzdalības saglabāšanas ziņojumi, kā arī informatīvi ziņojumi par valsts ārstniecības iestāžu tīkla turpmāku darbību.
Ņemot vērā plānoto valsts ārstniecības iestāžu tīkla attīstību un pilnveidi, kas paredz gan valsts kapitālsabiedrību reorganizāciju, gan valsts līdzdalību ministrijas personā reģionālajās slimnīcās, papildus pieaugs KIUN darbu apjoms, gan virzot tiesību aktu projektus par valstij piederošo slimnīcu reorganizāciju, gan valstij kā dalībniekam uzraugot reģionālās slimnīcas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ņemot vērā līdz šim jau nepietiekošo KIUN kapacitāti, nepieciešamas stiprināt KIUN kapacitāti, izveidojot divas papildus amata vietas KIUN:
- ierēdņa amata vietas pozīcija ar ekonomista/finansista izglītību, ar padziļinātu pieredzi finanšu analīzes un valsts atbalsta jautājumos;
- ierēdņa amata vietas pozīcija ar jurista izglītību, ar pieredzi tiesību aktu projektu izstrādē politikas plānošanas jomā un padziļinātu pieredzi korporatīvās pārvaldības jautājumos.
Lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu atbilstoši uzdevumu komplicētībai ierēdņu amati ir jākvalificē politikas plānotāju amatu vietas grupās.
Līdz ar to, lai varētu stiprinātu VM resursu ilgtspēju un veselības nozares resorā strādājošo cilvēkresursu kapacitāti, mazinātu rotācijas riskus, kam tālāk pakļauti laikā neizpildīti darba izpildes riski, kā arī mazinātu plaisu starp valsts pārvaldē strādājošo, nepieciešams papildu finansējums no 2024.gada 1.jūnija 288 479 euro apmērā un 2025.gadā un turpmāk ik gadu 498 044 euro apmērā.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1.punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs iebildumus, veiks apropriācijas pārdali.
Ņemot vērā, ka MK rīkojuma projektā paredzētajai finansējuma pārdalei ir ietekme arī uz turpmākajiem gadiem, Finanšu ministrijai tiks iesniegti priekšlikumi palielināt VM bāzes izdevumus 2025., 2026.,2027. un 2028.gadam, paredzot starp Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām/programmām finansējuma pārdali 2025. gadā un turpmāk ik gadu 2 370 719 euro apmērā
[1] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__PC__PCI/PCI020/table/tableViewLayout1/
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt 6.punktu
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
NVD 2 amata vietas un VM 12 amata vietas tiks pārdalītas VM resora ietvaros no NMPD bez finansējuma, nepalielinot nozares kopējo amatu vietu skaitu.
No NMPD tiek pārdalīts 14 amata vietas – 2 amata vietas - brigādes otrā ārstniecības persona - ārsta palīgs (2SP brigādē), 12 amata vietas - NMP brigādes vadītājs - NM ārsta palīgs.
Visi šie amati atbilst MK 851.noteikumiem "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, kur nav saimes, līmeņu un mēnešalgu grupas. Saskaņā ar šiem noteikumiem brigādes vadītājam – NM ārsta palīga amatam ir 3 kategorija, brigādes otrā ārstniecības persona – ārsta palīgs (2SP brigādē) – 4.kategorija. Visi minētie amati ir no NMPD struktūrvienības - brigāžu atbalsta centrs (BAC).
NMPD finansējuma ekonomiju, kas radusies no amata vietu pārdalēm, novirzīs esošo darbinieku atlīdzībai, t.i. piemaksām par papildu darbu, speciālajām piemaksām (piemaksām par risku un stāžu), nakts darbu, piemaksām par darbu svētku dienās, kā arī virsstundu apmaksai, lai tiktu nodrošināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcija "organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā".
No NMPD tiek pārdalīts 14 amata vietas – 2 amata vietas - brigādes otrā ārstniecības persona - ārsta palīgs (2SP brigādē), 12 amata vietas - NMP brigādes vadītājs - NM ārsta palīgs.
Visi šie amati atbilst MK 851.noteikumiem "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, kur nav saimes, līmeņu un mēnešalgu grupas. Saskaņā ar šiem noteikumiem brigādes vadītājam – NM ārsta palīga amatam ir 3 kategorija, brigādes otrā ārstniecības persona – ārsta palīgs (2SP brigādē) – 4.kategorija. Visi minētie amati ir no NMPD struktūrvienības - brigāžu atbalsta centrs (BAC).
NMPD finansējuma ekonomiju, kas radusies no amata vietu pārdalēm, novirzīs esošo darbinieku atlīdzībai, t.i. piemaksām par papildu darbu, speciālajām piemaksām (piemaksām par risku un stāžu), nakts darbu, piemaksām par darbu svētku dienās, kā arī virsstundu apmaksai, lai tiktu nodrošināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcija "organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā".
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Nacionālais veselības dienests
- Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi