Anotācija (ex-ante)

23-TA-651: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija sēdē (prot. Nr.29 46.§) tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” (turpmāk - informatīvais ziņojums). Saskaņā ar minētās Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.29 46.§ (turpmāk - protokollēmums) 4.2. apakšpunktu Iekšlietu ministrijai dots uzdevums pēc grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (23-TA-891) pieņemšanas sagatavot un  iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu projektu Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk - noteikumi Nr.994).
Likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (281/Lp14) pieņemts Saeimā 2023. gada 22. jūnijā (izsludināts 2023. gada 30. jūnijā). Likums stājas spēkā 2023. gada 1. augustā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts budžeta finansējuma piešķiršanas nosacījumiem konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" (turpmāk - konsorcijs IDA) augstākās izglītības iestādēm - Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti (tai skaitā sociālā nodrošinājuma izmaksām, līgumu slēgšanai par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu tiesībaizsardzības iestādēm).  
Spēkā stāšanās termiņš
01.08.2023.
Pamatojums
Konsorcija IDA studiju programmas plānots uzsākt īstenot no 01.09.2023.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr.83 tika atbalstīts Konceptuālā ziņojuma „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi” (turpmāk – konceptuālais ziņojums) IV sadaļā ietvertais risinājums B (1) – konsorcija IDA izveidošana starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti. 2022. gada 25.oktobrī tika noslēgts konsorcija  IDA dibināšanas līgums starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti (turpmāk - dibināšanas līgums), kas  paredz kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu tiesībaizsardzības iestāžu un citu institūciju (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Militārās policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (vadītāji), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras un Iekšējās drošības biroja) personāla sagatavošanā, kā arī resursu koplietošanu. Izvērtējot konsorcija IDA darbības modeļus, tika secināts, ka nepieciešamas atkāpes no konceptuālajā ziņojumā plānotās rīcībpolitikas. Par to tika sagatavots informatīvais ziņojums,  dotot uzdevumus Iekšlietu ministrijai attiecīgi pilnveidot normatīvo regulējumu, tai skaitā attiecībā uz valsts budžeta finansējuma piešķiršanas nosacījumiem konsorcija IDA augstākās izglītības iestādēm - Latvijas Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. 
Informatīvi: saskaņā ar noteikumu Nr.994 3.punktu šie noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām. Vienlaikus Valsts policijas koledža saskaņā ar konsorcija IDA dibināšanas līgumu īsteno konsorcija IDA īsā cikla studiju programmu "Policijas darbs". Ievērojot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr.354 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi", projekts neparedz regulējumu attiecībā uz Valsts policijas koledžu. Informatīvajā ziņojumā norādītas konsorcija IDA studiju programmas sadalījumā pa izglītības iestādēm, kas tās īstenos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumu Nr.994 8.2. apakšpunkts nosaka, ka studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir nepilna laika studijām Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestādēm. Tomēr ne visas institūcijas, kuru amatpersonas (nodarbinātie) iegūs izglītību konsorcija IDA  studiju programmās minētajās augstskolās, ir tiesībaizsardzības iestādes. Tā, piemēram, otrā cikla augstākās izglītības programmā “Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība” izglītību iegūs arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas.
Informatīvi: ar tiesībaizsardzības iestādēm atbilstoši likumam "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā"  saprot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienestu (Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi), prokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. 
2. Konceptuālajā ziņojumā  paredzēts, ka pilna laika studijās Latvijas Universitātē pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” studējošie pirms studiju uzsākšanas tiks pieņemti dienestā attiecīgajās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai darbā citās tiesībaizsardzības iestādēs, bet pēc tam nosūtīti izglītības ieguvei uz augstskolu, ar tiem pirms mācību uzsākšanas noslēdzot divpusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību” (turpmāk - noteikumi Nr.257) prasībām, vienlaikus izglītības ieguves laikā saglabājot noteikto mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, kā arī tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem citiem atlīdzības veidiem, kas paredzēti amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī izsniedzot dienesta formas tērpu.
Tomēr detalizētas situācijas izpētes rezultātā nozares eksperti secināja, ka šo pilna laika studējošo finansēšana minētajā studiju programmā prasītu būtiskus valsts budžeta finansiālos resursus atlīdzības izmaksai, kā arī būtu nepieciešams ieviest iestādē vairāku simtu (ar katru gadu skaits pieaugtu) no valsts budžeta līdzekļiem finansētu amatu vietu studentiem, kuri pēc būtības nekādus ar dienesta saistītus pienākumus neveiktu.
Lai novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, 2022. gada 6. jūnija Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas sanāksmes dalībnieki vienojās atbalstīt Valsts policijas priekšnieka priekšlikumu pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika studiju formā uzņemtos studentus nepieņemt dienestā Valsts policijā, bet organizēt uzņemšanu Latvijas Universitātē vispārējā konkursa kārtībā, kas ļautu Latvijas Universitātei organizēt tās prasībām atbilstošu uzņemšanu un vienādas prasības visiem pilna laika studiju reflektantiem. Informatīvajā ziņojumā ietverts plašāks situācijas apraksts, un atbilstoši protokollēmuma 5.2. apakšpunktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi  grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi" (23-TA-1251), kas iesniegti Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Vienlaikus par šiem studējošajiem Latvijas Universitātei piešķirams valsts budžeta finansējums sociālā nodrošinājuma izmaksu segšanai atbilstoši noteikumu Nr.994 prasībām (stipendiju un transporta kompensācijas izmaksas, sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas).
3. Noteikumu Nr.994 20. punkts nosaka, ka tiesībaizsardzības iestādes (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldi), Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, slēdz ar valsts augstskolām un koledžām līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību. Izņēmums attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldi tika paredzēts, ievērojot, ka līgumi tiek slēgti tikai ar amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm atbilstoši noteikumu Nr.257 prasībām. Ievērojot, ka iepriekš minētie studējošie nebūs tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātie, nepieciešams precizēt līguma slēgšanas nosacījumus. Savukārt attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātajiem, tai skaitā amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, attieksies jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai,  kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" (23-TA-1383), kas aizstās noteikumus Nr.257, un kas tiks virzīti atbilstoši protokollēmuma 4.1.apakšpunktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrijai sagatavot noteikumu projektu par kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību un tiks izdoti saskaņā ar iepriekš minētajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
4. Ievērojot, ka var izveidoties situācija, ka uzņemto studējošo skaits ir mazāks par plānoto, no valsts budžeta līdzekļiem finansējams tikai faktiskais vidējais studiju vietu skaits attiecīgajā saimnieciskajā gadā, vienlaikus ievērojot katrai konsorcija IDA studiju programmai dibināšanas līgumā noteikto minimālo skaitu. Tas var radīt nepieciešamību saimnieciskā gada laikā pēc tam, kad pabeigta uzņemšana, precizēt vidējo studiju vietu skaitu un piešķiramā finansējuma apjomu.
5. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību kalendāra gads tiek definēts kā saimnieciskais gads. Ievērojot minēto, nepieciešams attiecīgi visā noteikumu Nr.994 tekstā izmantot šo terminu.
6. Ievērojot, ka arī izglītības tematiskajā jomā "Uzņēmējdarbība un administrēšana" klasificētās otrā cikla maģistra studiju programmas "Sabiedrības vadība" jaunizveidotā konsorcija IDA apakšprogramma "Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" satur specifiskus studiju kursus, kuru īstenošanai piesaistāmi attiecīgi resursi, pašreizējā studiju izmaksu koeficienta optimālā vērtība (1,4) un minimālā vērtība (1,1) nenodrošina faktisko izmaksu segšanu, ievērojot arī plānoto studiju vietu skaitu, un tās ir jāpalielina.
Risinājuma apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2006 .gada 12. decembra noteikumos Nr.994 ”Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” paredz:
- aizstāt speciālistu sagatavošanu Rīgas Stradiņa  universitātē un Latvijas Universitātē tiesībaizsardzības iestādēm ar speciālistu sagatavošanu šajās augstskolās konsorcija IDA programmās;
- ka, aprēķinot studiju bāzes finansējumu Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei speciālistu sagatavošanai konsorcija IDA programmās, piemēro studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas, ja studējošie studē pilna laika studiju vietās un pirms studiju uzsākšanas nav dienesta (darba) attiecībās tiesībaizsardzības iestādēs;
- ka Valsts policija kā lielākais valsts pasūtījuma devējs (par speciālistu sagatavošanu konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” par pilna laika studiju vietās studējošajiem, kas nav tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātie), Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, slēdz ar valsts augstskolām un koledžām līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību saskaņā ar šo noteikumu 14., 17. un 17.1. punktu." (par speciālistu sagatavošanu konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" studiju programmās par pilna laika studiju vietās studējošajiem, kas nav tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātie), Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, slēdz ar valsts augstskolām un koledžām līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību saskaņā ar šo noteikumu 14., 17. un 17.1. punktu;
- ka izglītības tematiskajā jomā "Uzņēmējdarbība un administrēšana" klasificētās otrā cikla maģistra studiju programmas "Sabiedrības vadība" jaunizveidotā konsorcija IDA apakšprogramma "Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" studiju izmaksu koeficienta optimālā vērtība tiek palielināta no 1,4 uz 1,9, bet minimālā vērtība - no 1,1 uz 1,4. 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Skatīt sadaļas "Problēmas apraksts"3. punktu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Skatīt sadaļas "Problēmas apraksts"3. punktu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
Ietekmes apraksts
Aprēķinot studiju bāzes finansējumu  Latvijas Universitātei speciālistu sagatavošanai konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" pirmā cikla studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana", tajās iekļauj arī studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas  par pilna laika studiju vietās studējošajiem, kas nav iestāžu nodarbinātie.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 130 066
0
1 331 377
0
1 314 278
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 130 066
0
1 331 377
0
1 314 278
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 130 066
10 802
1 331 377
40 262
1 314 278
67 758
69 722
2.1. valsts pamatbudžets
1 130 066
10 802
1 331 377
40 262
1 314 278
67 758
69 722
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-10 802
0
-40 262
0
-67 758
-69 722
3.1. valsts pamatbudžets
0
-10 802
0
-40 262
0
-67 758
-69 722
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
10 802
0
40 262
0
67 758
69 722
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Iekšlietu ministrijas budžeta programmā 44.00.00 "Iekšējās drošības akadēmija" pamatā plānots finansējums atbilstoši 2022.-2024. gada prioritārā pasākuma pieteikumam "Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)" studiju programmu īstenošanai plānotajam finansējumam Rīgas Stradiņa universitātē. 

Ievērojot Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojums Nr. 226 "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim"; Ministru kabineta 2023. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 199 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"), kas ietekmē arī 1 studiju vietas bāzes izmaksas, paaugstinot tās no 2023. gada 1. septembra no 1630, 11 euro uz 1746, 14 euro (Izglītības uz zinātnes ministrijas sniegtā informācija), kā arī  informatīvajā ziņojumā norādīto plānoto uzņemamo studējošo skaitu 2023. 01.09. - 2026. gadam, kā arī piemērojamo optimālās studiju izmaksu koeficienta vērtības palielinājumu no 1,4 uz 1,9 izglītības tematiskajā jomā "Uzņēmējdarbība un administrēšana" klasificētās otrā cikla maģistra studiju programmas "Sabiedrības vadība" jaunizveidotā konsorcija IDA apakšprogrammā "Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība"(studiju ilgums nepilna laika studijās - 30 mēneši), indikatīvs izmaksu pieaugums pa gadiem ir šāds:
Vispārīgie pieņēmumi:
1 studiju vietas bāzes izmaksas -1746,14 euro;

pašreiz noteiktā studiju izmaksu koeficienta vērtība - 1,575 (1,4x1,5 maģistra studiju programmax0,75 nepilna laika studijas);
1 studiju vietas izmaksas - 2750 euro (1,575x1746,14 euro)
 
plānotā studiju izmaksu koeficienta vērtība - 2,1375 (1,9x1,5 maģistra studiju programmax0,75 nepilna laika studijas);
1 studiju vietas izmaksas - 3732 euro (2,1375x1746,14 euro)

Izmaksu pieaugums uz 1 studiju vietu-982 euro (3732 euro - 2750 euro)
2023. gads (01.09.-31.12.):
plānotā uzņemšana-31;
plānotais vidējais studiju vietu skaits gadā-11 ((31x4 mēn.):12 mēn.);
Ietekme uz valsts budžetu:
11 x 982 euro =10 802 euro
Izmaksu pieaugumu ir iespējams segt apstiprināto izdevumu ietvaros, ievērojot, ka vidējais studiju vietu skaits ir mazāks par plānoto.
2024. gads:
plānotā uzņemšana-28;
plānotais vidējais studiju vietu skaits gadā-41 ((31x12 mēn.+ 28x 4 mēn.):12 mēn.);
Ietekme uz valsts budžetu:
41 x 982 euro = 40 262 euro
Izmaksu pieaugums tiks segts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
2025. gads:
plānotā uzņemšana-28;
plānotais vidējais studiju vietu skaits gadā-69 ((31x12 mēn.+ 28x 12 mēn.+ 28x4 mēn.):12 mēn.);
Ietekme uz valsts budžetu:
69 x 982 euro = 67 758 euro
Izmaksu pieaugums tiks segts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā izvērtējot resursu koplietošanas iespējas, studiju vietu skaita samazināšanu vai minimālā studiju izmaksu koeficienta vērtības pielietošanu.
2026. gads:
plānotā uzņemšana-28;
plānotais vidējais studiju vietu skaits gadā-71 ((31x2 mēn.+ 28x 28 mēn.):12 mēn.);
Ietekme uz valsts budžetu:
71 x 982 euro = 69 722 euro
Izmaksu pieaugums tiks segts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā izvērtējot resursu koplietošanas iespējas, studiju vietu skaita samazināšanu vai minimālā studiju izmaksu koeficienta vērtības pielietošanu.


 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu izpilde tiks finansēta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (281/Lp14;  pieņemts 2. lasījumā-22.06.2023.; likums izsludināts-30.06.2023.)

Pamatojums un apraksts
- valsts institūcija, izvērtējusi dienesta (amata) nepieciešamību, var nosūtīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, prokuratūrā nodarbināto amatpersonu (darbinieku), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu (turpmāk – tiesībaizsardzības iestādes amatpersona), vai valsts drošības iestādes amatpersonu, vai karavīru uz izglītības iestādi, lai šī amatpersona vai karavīrs iegūtu attiecīgu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību. Ja amatpersona vai karavīrs minēto izglītību iegūst, pārtraucot amata pienākumu izpildi, tam šajā laikā saglabā mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona izglītību iegūst, nepārtraucot amata pienākumu izpildi, amatpersonai kompensē ceļa izdevumus, kas tai radušies, dodoties uz izglītības iestādi un atgriežoties no tās, kā arī kompensē izdevumus par naktsmītni.
- iepriekš minētajā gadījumā tiesībaizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu amatpersonām, kā arī karavīriem, kas mācās Ministru kabineta noteiktajās izglītības iestādēs, mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem;
- Ministru kabinets reglamentē nosacījumus un kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu amatpersona vai karavīrs tiek nosūtīts uz izglītības iestādi attiecīgu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā attiecīgos izdevumus;
- Ministru kabinets reglamentē kārtību un apmēru, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai kompensē ceļa izdevumu, kas  tai radušies, dodoties uz izglītības iestādi un atgriežoties no tās, kā arī kompensē izdevumus par naktsmītni.
Tiesību akta īstenošana tiks nodrošināta attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros (bāzes izdevumu ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu no valsts budžeta). Tiesību akta īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.
 
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai,  kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" (23-TA-1383)
 

Pamatojums un apraksts
Konceptuālajā ziņojumā [1] minēts, ka risinājuma B ieviešana ir saistīta ar grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.257  “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”, paplašinot valsts iestāžu loku par terminētas nostrādāšanas un  mācību izdevumu segšanas pienākumu. Tā kā grozījumu veikšana noteikumos Nr.257 nav iespējama, izdodami jauni Ministru kabineta noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi attiecīgu dienesta (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona neatmaksā attiecīgos izdevumus, vienlaikus atzīstot par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”, ievērojot, ka konceptuālajā ziņojumā paredzēta tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu loka paplašināšana.

Tiesību akta īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.3.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”"(23-TA-1251)

Pamatojums un apraksts
Konceptuālajā ziņojumā  paredzēts, ka pilna laika studijās Latvijas Universitātē pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” studējošie pirms studiju uzsākšanas tiks pieņemti dienestā attiecīgajās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai darbā citās tiesībaizsardzības iestādēs, bet pēc tam nosūtīti izglītības ieguvei uz augstskolu, ar tiem pirms mācību uzsākšanas noslēdzot divpusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību” (turpmāk - noteikumi Nr.257) prasībām, vienlaikus izglītības ieguves laikā saglabājot noteikto mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, kā arī tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem citiem atlīdzības veidiem, kas paredzēti amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī izsniedzot dienesta formas tērpu.
Tomēr detalizētas situācijas izpētes rezultātā nozares eksperti secināja, ka šo pilna laika studējošo finansēšana minētajā studiju programmā prasītu būtiskus valsts budžeta finansiālos resursus atlīdzības izmaksai, kā arī būtu nepieciešams ieviest iestādē vairāku simtu (ar katru gadu skaits pieaugtu) no valsts budžeta līdzekļiem finansētu amatu vietu studentiem, kuri pēc būtības nekādus ar dienesta saistītus pienākumus neveiktu.
Lai novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, 2022. gada 6. jūnija Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas sanāksmes dalībnieki vienojās atbalstīt Valsts policijas priekšnieka priekšlikumu pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika studiju formā uzņemtos studentus nepieņemt dienestā Valsts policijā, bet organizēt uzņemšanu Latvijas Universitātē vispārējā konkursa kārtībā, kas ļautu Latvijas Universitātei organizēt tās prasībām atbilstošu uzņemšanu un vienādas prasības visiem pilna laika studiju reflektantiem. Informatīvajā ziņojumā ietverts plašāks situācijas apraksts, un atbilstoši protokollēmuma 5.2. apakšpunktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi  grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi"(23-TA-1251).Tiesību akta īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.4.
 

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts skar augstskolu finansēšanas jautājumus. Projekts izriet no informatīvajā ziņojumā sniegtās informācijas un protokollēmumā dotajiem uzdevumiem.

6.4. Cita informācija

Anotācijas 2.1.sadaļā norādīto mērķgrupu - studējošos (konsorcija IDA pirmā cikla studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana" pilna laika studijās) papildu nav nepieciešams informēt par to, ka uz tiem attiecināmas  noteikumos Nr.994 paredzētās sociālā nodrošinājuma izmaksas. Projektā tiek sakārtots regulējums, lai Valsts policija, kas slēgs līgumu un vienošanos ar Latvijas Universitāti, paredzētu arī šo izmaksu segšanu. Anotācijas 7.1. apakšpunktā minētajām institūcijām- Valsts policijai un Latvijas Universitātei ir zināms, ka projekts tiek izstrādāts, jo minētie jautājumi diskutēti konsorcija IDA Stratēģiskās uzraudzības padomē (studiju izmaksu koeficienta palielināšana, līguma slēgšana ar Valsts policiju). Bez tam, projektu Iekšlietu ministrija iekšējā skaņošanā saskaņojusi ar Valsts policiju. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts policija
  • Latvijas Universitāte

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts policija
palielinās
Vērtības nozīme:
10,39
8,41x1,2359=10,39
20,00
20
4
4
1
1
831,20
Jurists, 24.saime, II līmenis, 10.mēnešalgu grupa-minimums 1399 euro, stundas likme-8,41 euro; DD VSAOI-23,59%; 4 līgumi, vienošanās (4 gados); kopējais indikatīvais stundu skaits-80
Latvijas Universitāte
palielinās
Vērtības nozīme:
10,39
8,41x1,2359=10,39
20,00
20
4
4
1
1
831,20
Jurists, 24.saime, II līmenis, 10.mēnešalgu grupa-minimums 1399 euro, stundas likme-8,41 euro; DD VSAOI-23,59%; 4 līgumi, vienošanās (4 gados); kopējais indikatīvais stundu skaits-80
Kopā
1 662,40

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Ievērojot, ka līgumu par speciālistu sagatavošanu un vienošanos ar Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” par pilna laika studiju vietās studējošajiem, kas nav izmeklēšanas iestāžu nodarbinātie, slēgs Valsts policija, projekts neietekmē pārējās tiesībaizsardzības iestādes.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi