24-TA-2062: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Šrilankas Tieslietu ministrija 2022. gadā izteica gatavību noslēgt divpusējās sadarbības līgumu starp Latvijas Republiku un Šrilanku par notiesāto personu nodošanu. Saskaņā ar Šrilankas nacionālo tiesisko regulējumu notiesāto personu nodošana soda izciešanai iespējama, pamatojoties tikai uz attiecīgu divpusējo vienošanos valstu starpā. Latvijas Republikas puse šādam priekšlikumam piekrita un uzsāka darbu pie līguma izstrādes. Pārrunu rezultātā ir izstrādāts Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīguma par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai (turpmāk – Nolīgums) projekts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nolīguma projekts izstrādāts, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp abām valstīm krimināltiesību jomā, un konkrēti, kriminālsodu izpildes jautājumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanu. Proti, lai veicinātu savstarpēju notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, kas dod šīm personām iespēju izciest tām piemērotos sodus to mītnes valstī, tādējādi veicinot arī to resocializāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šrilanka nav Eiropas Padomes konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai dalībvalsts, kā arī nepastāv kāds cits tiesisks instruments Latvijas Republikas un Šrilankas starpā, kas ļautu notiesāto personu nodošanu soda izciešanai no Šrilankas uz Latvijas Republiku.
Vispārīgi šādos gadījumos tiesiskā sadarbība ir iespējama vienīgi saskaņā ar savstarpējības (abpusējības) principu, ko paredz arī Kriminālprocesa likuma 675.panta ceturtā daļa, kurā noteikts, ka tieslietu ministrs var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.
Šrilankas puse paskaidrojusi, ka notiesāto personu nodošana soda izciešanai iespējama tikai, pamatojoties uz attiecīgu divpusējo vienošanos valstu starpā.
Jāteic, ka kopumā tiesiskā sadarbība, pamatojoties uz savstarpējības principu, negarantē ātru un efektīvu sadarbību, tāpat arī neparedz termiņus, kādos valstīm ir jāsadarbojas.
Līdzīgi nolīgumi Latvijas Republikai ir noslēgti, piemēram, ar Norvēģijas Karalisti un Austrāliju.
Vispārīgi šādos gadījumos tiesiskā sadarbība ir iespējama vienīgi saskaņā ar savstarpējības (abpusējības) principu, ko paredz arī Kriminālprocesa likuma 675.panta ceturtā daļa, kurā noteikts, ka tieslietu ministrs var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.
Šrilankas puse paskaidrojusi, ka notiesāto personu nodošana soda izciešanai iespējama tikai, pamatojoties uz attiecīgu divpusējo vienošanos valstu starpā.
Jāteic, ka kopumā tiesiskā sadarbība, pamatojoties uz savstarpējības principu, negarantē ātru un efektīvu sadarbību, tāpat arī neparedz termiņus, kādos valstīm ir jāsadarbojas.
Līdzīgi nolīgumi Latvijas Republikai ir noslēgti, piemēram, ar Norvēģijas Karalisti un Austrāliju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tieslietu ministrijā 2022. gadā no Ārlietu ministrijas tika saņemts Latvijas Republikas pilsoņa lūgums pārņemt viņu no Šrilankas uz Latvijas Republiku tālākai soda izciešanai. No personas un no cietuma vēlāk saņemtās informācijas izriet, ka persona ir notiesāta uz mūža ieslodzījumu. Ņemot vērā Latvijas Republikas pilsonim noteiktā soda apmēru, soda izpildes nosacījumus, proti, ierobežotas resocializācijas iespējas, būtiski apgrūtinātas saziņas iespējas ar ģimeni un tuviniekiem, kā arī publiskajā vidē pieejamo informāciju par cietuma apstākļiem Šrilankā, Tieslietu ministrija ierosinājusi personas nodošanas/pārņemšanas procesu. Minētā procesa ietvaros tika veiktas konsultācijas ar Šrilankas pusi, konstatējot, ka, lai Šrilanka varētu nodot Latvijas Republikas pilsoni tālākā brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijas Republikā, abu valstu starpā jābūt attiecīgam nolīgumam.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz apstiprināt Nolīguma projektu. Nolīgums paredz notiesāto personu nodošanu, nodibinot starptautisko regulējumu un savstarpēju sadarbību attiecībā uz spriedumu atzīšanu un izpildi krimināllietās starp Latviju un Šrilanku, pamatojoties uz savstarpējo uzticēšanos valstu starpā.
Nolīgums attiecīgi veicina notiesāto personu resocializācijas iespējas to mītnes valstī, precizējot, ka Nolīguma izpratnē valstspiederīgais ir attiecīgās puses valstspiederīgais vai pilsonis saskaņā ar attiecīgās puses valsts tiesību aktiem.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka saskaņā ar Nolīguma 3.pantu savstarpējā sadarbība būtībā tiek īstenota ar abu valstu nozīmētajām kompetentajām (centrālajām) iestādēm, kas ir atbildīgās par tieslietu sektoru.
Nolīgums paredz kritērijus, kad būtu nosūtams lūgums par sprieduma izpildi citā valstī, tostarp nosakot kritērijus, kad notiesātās personas viedoklis ir saistošs valstij. Papildus Nolīgums regulē, kādos gadījumos valsts var atteikt sprieduma izpildi. Tādējādi Nolīgums definē skaidrus nosacījumus notiesāto personu nodošanai, regulē ar soda izpildi saistītās informācijas apriti, kā arī paredz procedūru kā lūgumi par notiesāto personu nodošanu tiek sagatavoti, iesniegti un izskatīti.
Nolīguma noteikumi neliedz valstīm apžēlot, amnestēt vai mīkstināt notiesātajai personai noteikto sodu atbilstoši katras valsts tiesību aktiem. Vienlaikus Nolīgums noteic, ka tikai valsts, kas nodod personu soda izciešanai, ir tiesīga lemt par notiesājošā sprieduma pārskatīšanu.
Ar Nolīgumu tiek precizēti arī vairāki praktiskā rakstura aspekti, piemēram, notiesāto personu izvešana tranzītā, lietojamā valoda, izmaksas un informācijas izmantošanas ierobežojumi.
Nolīgums attiecīgi veicina notiesāto personu resocializācijas iespējas to mītnes valstī, precizējot, ka Nolīguma izpratnē valstspiederīgais ir attiecīgās puses valstspiederīgais vai pilsonis saskaņā ar attiecīgās puses valsts tiesību aktiem.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka saskaņā ar Nolīguma 3.pantu savstarpējā sadarbība būtībā tiek īstenota ar abu valstu nozīmētajām kompetentajām (centrālajām) iestādēm, kas ir atbildīgās par tieslietu sektoru.
Nolīgums paredz kritērijus, kad būtu nosūtams lūgums par sprieduma izpildi citā valstī, tostarp nosakot kritērijus, kad notiesātās personas viedoklis ir saistošs valstij. Papildus Nolīgums regulē, kādos gadījumos valsts var atteikt sprieduma izpildi. Tādējādi Nolīgums definē skaidrus nosacījumus notiesāto personu nodošanai, regulē ar soda izpildi saistītās informācijas apriti, kā arī paredz procedūru kā lūgumi par notiesāto personu nodošanu tiek sagatavoti, iesniegti un izskatīti.
Nolīguma noteikumi neliedz valstīm apžēlot, amnestēt vai mīkstināt notiesātajai personai noteikto sodu atbilstoši katras valsts tiesību aktiem. Vienlaikus Nolīgums noteic, ka tikai valsts, kas nodod personu soda izciešanai, ir tiesīga lemt par notiesājošā sprieduma pārskatīšanu.
Ar Nolīgumu tiek precizēti arī vairāki praktiskā rakstura aspekti, piemēram, notiesāto personu izvešana tranzītā, lietojamā valoda, izmaksas un informācijas izmantošanas ierobežojumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtējot alternatīvā risinājuma iespēju, Tieslietu ministrija iepriekš nosūtīja tieslietu ministra parakstītu lūgumu savstarpējības (abpusējības) principa ietvaros Šrilankas Tieslietu ministrijai nodot Šrilankā notiesāto Latvijas pilsoni tālākai soda izciešanai Latvijas Republikā.
Tieslietu ministrijā tika saņemta Šrilanka Tieslietu ministrijas atbilde, informējot, ka saskaņā ar Šrilankas nacionālo tiesisko regulējumu notiesāto personu nodošana soda izciešanai uz savstarpējības principa nav iespējama.
Tieslietu ministrijā tika saņemta Šrilanka Tieslietu ministrijas atbilde, informējot, ka saskaņā ar Šrilankas nacionālo tiesisko regulējumu notiesāto personu nodošana soda izciešanai uz savstarpējības principa nav iespējama.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Nolīguma noslēgšanas gadījumā tiks veicinātas Latvijas Republikas valstspiederīgo notiesāto personu cilvēktiesības.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Notiesāto pārņemšana pēc būtības ir uz brīvprātības principa pamata un šobrīd ir informācija tikai par vienu Šrilankā notiesāto Latvijas Republikas pilsoni. Latvijas ieslodzījuma vietās neatrodas Šrilankas pilsoņi. Tāpēc nav paredzama notiesāto personu masveida pārņemšana.
Atbilstoši Nolīguma 14. pantam Latvija segs parastās izmaksas, kas saistītas ar soda izpildi Latvijas teritorijā. Piemēram, apģērbs, uzturs, mazgāšanas līdzekļi, veselības aprūpe, cietuma telpu uzturēšana u.tml. Norādītās izmaksas tiks nodrošinātas Ieslodzījuma vietu pārvaldei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt izmaksas, kas saistītas ar notiesātās personas pārņemšanu (transportēšanu) uz Latviju, tiks nodrošinātas Valsts policijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Atbilstoši Nolīguma 14. pantam Latvija segs parastās izmaksas, kas saistītas ar soda izpildi Latvijas teritorijā. Piemēram, apģērbs, uzturs, mazgāšanas līdzekļi, veselības aprūpe, cietuma telpu uzturēšana u.tml. Norādītās izmaksas tiks nodrošinātas Ieslodzījuma vietu pārvaldei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt izmaksas, kas saistītas ar notiesātās personas pārņemšanu (transportēšanu) uz Latviju, tiks nodrošinātas Valsts policijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
-
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Nolīguma 1.pants
definē un paskaidro Nolīgumā lietotos jēdzienus
definē un paskaidro Nolīgumā lietotos jēdzienus
Likumprojekta 1. pants, Kriminālprocesa likuma 69., 70., 77. un 78. nodaļa.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 2.pants
noteic vispārīgus kritērijus lūguma izskatīšanai par notiesātās personas nodošanu
noteic vispārīgus kritērijus lūguma izskatīšanai par notiesātās personas nodošanu
Likumprojekta 1. pants, Kriminālprocesa likuma 70. un 78. nodaļa.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 3.pants
Nolīguma nosacījumi tiek īstenoti ar abu valstu nozīmētajām centrālajām iestādēm
Nolīguma nosacījumi tiek īstenoti ar abu valstu nozīmētajām centrālajām iestādēm
Likumprojekta 2. pants, Kriminālprocesa likuma 765. un 809. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 4.pants
noteic kārtību, kādā tiek sagatavoti un nosūtīti lūgumi par notiesāto personu nodošanu
noteic kārtību, kādā tiek sagatavoti un nosūtīti lūgumi par notiesāto personu nodošanu
Likumprojekta 1., 2. pants, Kriminālprocesa likuma 764.-766., kā arī 808.-809. pants,
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 5. un 6. pants
paredz kritērijus, kad būtu nosūtams un kā tiek izskatīts lūgums par sprieduma izpildi citā valstī, tostarp nosakot kritērijus, kad notiesātās personas viedoklis ir saistošs valstij.
paredz kritērijus, kad būtu nosūtams un kā tiek izskatīts lūgums par sprieduma izpildi citā valstī, tostarp nosakot kritērijus, kad notiesātās personas viedoklis ir saistošs valstij.
Likumprojekta 1., 2. pants, Kriminālprocesa likuma 766.-767., kā arī 808.-809. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 7. un 8 .pants
nosaka sekas valstij, kas nodod personu soda izciešanai, un lūguma saņēmējvalstij
nosaka sekas valstij, kas nodod personu soda izciešanai, un lūguma saņēmējvalstij
Likumprojekta 1., 2. pants, Kriminālprocesa likuma 811. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 9. pants
nosaka apžēlošanas, amnestijas un soda mīkstināšanas piemērošanas nosacījumus
nosaka apžēlošanas, amnestijas un soda mīkstināšanas piemērošanas nosacījumus
Likumprojekta 1., 2. pants, Kriminālprocesa likuma 763. un 813. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 10. pants
paredz sprieduma pārskatīšanas kārtību
paredz sprieduma pārskatīšanas kārtību
Likumprojekta 1., 2. pants, Kriminālprocesa likuma 813. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 11. un 12. pants
regulē ar soda izpildi saistītās informācijas apriti
regulē ar soda izpildi saistītās informācijas apriti
Likumprojekta 1., 2. pants, Kriminālprocesa likuma 763. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 13. pants
precizē praktiskā rakstura aspektus attiecībā uz notiesāto personu izvešanu tranzītā
precizē praktiskā rakstura aspektus attiecībā uz notiesāto personu izvešanu tranzītā
Likumprojekta 1. pants, Kriminālprocesa likuma 680. - 681. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 14. pants
noteic savstarpējā korespondencē lietojamo valodu, kā arī ar notiesāto personu faktisko nodošanu saistīto izmaksu segšanu
noteic savstarpējā korespondencē lietojamo valodu, kā arī ar notiesāto personu faktisko nodošanu saistīto izmaksu segšanu
Likumprojekta 1., 2., 4. pants, Kriminālprocesa likuma 681. panta otrā daļa, kas noteic, ka Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot personas nodošanu pēc Latvijas lūguma.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 15. pants
noteic informācijas izmantošanas ierobežojumus
noteic informācijas izmantošanas ierobežojumus
Likumprojekta 1., 2. pants, Kriminālprocesa likuma 70. un 78. nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 16. pants
paredz Nolīguma noslēgšanas, spēkā stāšanās un darbības kārtību
paredz Nolīguma noslēgšanas, spēkā stāšanās un darbības kārtību
Likumprojekta 3. pants.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība netika organizēta, jo regulējums pamatā attiecās uz valsts institūciju starptautisko sadarbību.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Ārlietu ministrija
- Valsts policija
- Tiesas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Atbilstoši Nolīgumam Tieslietu ministrija nodrošinās Centrālās iestādes funkcijas, koordinējot personas pārņemšanas procesu, kā arī turpmāko informācijas aprīti par soda izpildi (Nolīguma 3., 4., 8., 11.-12., 14. pants).
Vienlaikus Nolīgums paredz, ka atsevišķos gadījumos ir nepieciešama arī Ārlietu ministrijas iesaiste. Proti, izņēmuma gadījumos ir iespējama saziņa, izmantojot diplomātiskos kanālus. Turklāt informācijas aprite par Centrālās iestādes izmaiņām, kā arī strīdu risināšanā saistībā ar Nolīguma piemērošanu vai izbeigšanas jautājumos, izmantojami diplomātiskie kanāli (Nolīguma 3., 4. un 16. pants).
Kriminālprocesa likuma 759. panta pirmā daļa un 760. panta pirmā daļa paredz, ka ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, pieņemot lēmumu par piekrišanu (vai atteikšanos) atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis nosaka Latvijā izpildāmo sodu. Tādējādi Nolīguma piemērošanā ir iesaistītas arī tiesas (Nolīguma 5.-11.pants).
Papildus Kriminālprocesa likuma 768. panta pirmā daļa noteic, ka pieņēmusi lēmumu par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu unn saņēmusi ārvalsts piekrišanu nodot šajā ārvalstī notiesāto personu brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, tiesa uzdod Valsts policijai pārņemt personu. Pēc ārvalstī notiesātās personas nogādāšanas Latvijā par to nekavējoties paziņo tiesai un personu ievieto izmeklēšanas cietumā. Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 821. panta pirmā daļa paredz, ka, ja Latvija ir piekritusi brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī vai ārvalsts ir piekritusi tā izpildīšanai, Tieslietu ministrija uzdod Valsts policijai saskaņot ar ārvalsti šīs personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij. Tāpēc Nolīguma piemērošanā paredzama arī Valsts policijas iesaiste, nodrošinot personas faktisku pārņemšanu vai nodošanu.
Nolīguma 8. pants paredz, ka soda izpildi reglamentē saņēmējvalsts tiesību akti. Līdz ar to pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas par Latvijā izpildāmo sodu, pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteikto, kriminālsodu, kas paredz brīvības atņemšanu, faktisku izpildi nodrošinās Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes. Proti, Nolīguma izpildes nodrošināšanā tiks iesaistīta arī Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Vienlaikus Nolīgums paredz, ka atsevišķos gadījumos ir nepieciešama arī Ārlietu ministrijas iesaiste. Proti, izņēmuma gadījumos ir iespējama saziņa, izmantojot diplomātiskos kanālus. Turklāt informācijas aprite par Centrālās iestādes izmaiņām, kā arī strīdu risināšanā saistībā ar Nolīguma piemērošanu vai izbeigšanas jautājumos, izmantojami diplomātiskie kanāli (Nolīguma 3., 4. un 16. pants).
Kriminālprocesa likuma 759. panta pirmā daļa un 760. panta pirmā daļa paredz, ka ārvalsts lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, pieņemot lēmumu par piekrišanu (vai atteikšanos) atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis nosaka Latvijā izpildāmo sodu. Tādējādi Nolīguma piemērošanā ir iesaistītas arī tiesas (Nolīguma 5.-11.pants).
Papildus Kriminālprocesa likuma 768. panta pirmā daļa noteic, ka pieņēmusi lēmumu par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu unn saņēmusi ārvalsts piekrišanu nodot šajā ārvalstī notiesāto personu brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, tiesa uzdod Valsts policijai pārņemt personu. Pēc ārvalstī notiesātās personas nogādāšanas Latvijā par to nekavējoties paziņo tiesai un personu ievieto izmeklēšanas cietumā. Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 821. panta pirmā daļa paredz, ka, ja Latvija ir piekritusi brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī vai ārvalsts ir piekritusi tā izpildīšanai, Tieslietu ministrija uzdod Valsts policijai saskaņot ar ārvalsti šīs personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij. Tāpēc Nolīguma piemērošanā paredzama arī Valsts policijas iesaiste, nodrošinot personas faktisku pārņemšanu vai nodošanu.
Nolīguma 8. pants paredz, ka soda izpildi reglamentē saņēmējvalsts tiesību akti. Līdz ar to pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas par Latvijā izpildāmo sodu, pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteikto, kriminālsodu, kas paredz brīvības atņemšanu, faktisku izpildi nodrošinās Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes. Proti, Nolīguma izpildes nodrošināšanā tiks iesaistīta arī Ieslodzījuma vietu pārvalde.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atzīmējams, ka, noslēdzot Nolīgumu, Latvijai būs jānodrošina (jāgarantē) ieslodzīto tiesību ievērošanas standartus (cietuma apstākļi, ārstēšanas iespējas utt.). Piemēram, Nolīguma preambulas daļā ir norāde uz cilvēcīguma principu un cilvēktiesību ievērošanu. Minētie principi tiek īstenoti, paredzot iespēju notiesātajām personām izciest sodu to mītnes valstī, tādējādi veicinot arī to resocializāciju.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nolīgums pēc būtības paredz, ka Tieslietu ministrija kā centrālā iestāde saņems no Šrilankas puses personas datus, lai risinātu jautājumu par Šrilankas tiesu sprieduma izpildi atbilstoši Nolīgumā ietvertajam apjomam un nolūkiem. Vienlaikus, pastāvot nepieciešamībai izpildīt Latvijas tiesu spriedumu Šrilankā, sagaidāms, ka Tieslietu ministrijas kā centrālā iestāde nosūtīs personas datus Šrilankas pusei. Personas datu apstrāde tiks īstenota ievērojot personas datu aizsardzības prasības. Piemēram, personas datu apstrādes likumīgums tiek nodrošināts atbilstoši Nolīgumam un Kriminālprocesa likuma 70. un 78.nodaļai, jo minētie tiesību akti pēc būtības paredz Tieslietu ministrijai kompetenci pildīt centrālās iestādēs uzdevumus, lai risinātu jautājumus par Šrilankā piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanu Latvijā un Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Šrilankā. Personas dati netiks izmantoti, lai pieprasītu, pasludinātu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu, kā arī nodrošinot konfidencialitātes principu. Nobeigumā uzsverams, ka Nolīguma ietvaros plānots, ka Latvija saņems personas datus par vienu notiesāto personu, kā rezultātā kopumā nav sagaidāma masveida personu datu apstrāde par notiesājām personām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nolīgums vispārīgi paredz nosacījumus Latvijas Republikas valstspiedērīgajam Šrilankā noteiktā brīvības atņemšanas soda nodošanu tālākai izciešanai Latvijas Republikā.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi