Anotācija (ex-ante)

Noteikumos Nr. 312 ietvertais tiesiskais regulējums ietver neizpildāmu un nefunkcionējošu kopējo drošības rezervju pārdošanas kārtību. Piemēram:
[1] Noteikumi Nr. 312 nesatur detalizētu un skaidri saprotamu kārtību, kādā tiek nodrošināta drošības rezervju izsniegšanas kārtība;
[2] Noteikumi Nr. 312 nesatur kārtību par drošības rezervju pārvaldītāja komersantam izsniegto naftas produktu atskaitīšanos. Tādējādi minētais līdz šim nedeva iespēju valstij gūt pārliecību par faktisko naftas drošības rezervju izsniegšanu komersantiem.
[3]  spēkā esošie Noteikumi Nr.312 paredz, ka faktisko drošības rezervju piegādi veic drošības rezervju glabātājs, vai komersanti, kas realizē degvielu. No minētās kārtības, neizriet skaidra un saprotama kārtība pēc kādiem nosacījumiem tiek noteikts, kas faktiski piegādās naftas produktus.
[4] vienlaikus spēkā esošie Noteikumi Nr. 312 nesatur tiesisku regulējumu, kas dotu iespēju pilnvērtīgi un objektīvi novērtēt 
naftas produktu pārdošanas nepieciešamību un to izmantošanas apmēru izsludinātas enerģētiskās krīzes naftas produktu apgādē gadījumā, u.c.

[1] Noteikumu projekts nosaka, ka drošības rezerves tiek sadalītas starp Enerģētikas likuma 72.¹panta otrajā daļā minētajiem komersantiem ņemot vērā katra komersanta tirgus daļu atbilstoši katra naftas produkta veidam (piemēram,dīzeļdegviela, benzīns, un aviācijas degviela).

Ar tirgus daļu tiek saprasta Konkurences likuma 1.panta pirmās daļas 10.punktā ietvertā jēdziena "tirgus daļa" definīcija, kas paredz, ka tirgus daļa ir tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu.

Šāda kārtība tiek noteikta, lai neizjauktu mazumtirdzniecības darbības līdzsvaru un nodrošinātu visiem vairumtirgotājiem noteiktu drošības rezervju daļu, ar mērķi nodrošināt savstarpēji līdzsvarotu drošības rezervju pieejamību visiem tirgus dalībniekiem un lietotājiem. 

[2] 2024. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Enerģētikas likumā, kura 72. panta pirmā daļa paredz, ka Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus (turpmāk - CKUS) turpmāk pildīs SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk - Possessor) (iepriekš - Būvniecības valsts kontroles birojs).

Tādējādi Noteikumu projektā paredzētās CKUS funkcijas pilda Possessor.

[3]  Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka pēc tam kad ir noteikts komersantiem pārdodamais drošības rezervju apjoms proporcionāli katra komersanta tirgus daļai, CKUS nosūta Enerģētikas likuma 72.¹panta otrajā daļā minētajiem komersantiem Atpirkšanas zīmes, kurā ir norādīts katram komersantam noteiktais pārdodamais naftas produktu apjoms un tā atrašanās vieta, lai komersanti varētu uzsākt savlaicīgi organizēt transportu pakalpojumu.

Atpirkšanas zīmē norādītā atrašanās vieta tiek noteikta, ņemot vērā ģeogrāfiski komersantam tuvāko drošības rezervju uzglabāšanas vietu, kurā tiek uzglabāta komersantam pārdodamā drošības rezerve komersantam iedalītā apjomā. Komersants, saņemot Atpirkšanas zīmi, ir tiesīgs koriģēt Atpirkšanas zīmē norādīto naftas produktu daudzumu, to samazinot. 

[4] Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka par naftas produktu nodošanu un pieņemšanu savstarpēji tiek parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts, kas vienas dienas laikā tiek nosūtīts CKUS.

Tādējādi, izvērtējot  pieņemšanas - nodošanas aktā norādīto pārdoto naftas produktu daudzumu, CKUS rīcībā būs informācija par faktisko drošības rezervju pārdoto un atlikušo daudzumu, kas CKUS dos iespēju:
1) operatīvi reaģēt, ja tirgū būs nepieciešama papildus naftas produktu iegāde;
2) iegūt operatīvus datus par katrā glabāšanas vietā atlikušo naftas produktu atlikumu, lai nodrošinātu, ka neveidojas naftas produktu apgādes traucējumi.

[5] Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Atpirkšanas zīmē drošības rezervju pārdošanas cena tiek noteikta atbilstoši naftas produktu cenai biržā dienas beigās divas dienas pirms rīkojuma par enerģētiskās krīzes izsludināšanu pieņemšanas. 

Šāds risinājums ir noteikts, lai nodrošinātu naftas produktu pieejamību patērētājiem, jo, paredzams, ka, iestājoties krīzei būtiski augs naftas produktu cenas, kas padarītu nesamērīgi augstas mazumtirdzniecības cenas un sabiedrībai būtu nepieejama degviela dārgo izmaksu dēļ.  

[6] Par naftas produktiem, par kuriem komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas drošības rezervju izveidei, degvielas komersanti samaksu veic atbilstoši līgumiem par drošības rezervju pakalpojuma iegādi, kas noslēgti atbilstoši Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punkta 3. apakšpunktam.

Savukārt par valsts īpašumā esošo naftas produktiem samaksa tiek veikta CKUS, kas saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta ceturtās daļas 2. punktu tiek ieskaitīta drošības rezervju uzkrāšanas fondā un tiek izmantota, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto CKUS uzdevumu izpildi, un ar tām saistītos administratīvos izdevumus.

[7] Vienlaikus Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka Enerģētikas likuma 72.¹panta otrajā daļā minētie komersanti reizi nedēļā iesniedz Energoresursu informācijas sistēmā informāciju par to rīcībā esošās dīzeļdegvielas, benzīna un aviācijas degvielas kopējo apjomu. Gadījumā, ja Energoresursu informācijas sistēmā minēto informāciju nav iespējams iesniegt, komersanti to nosūta CKUS elektroniski. 

Šāds nosacījums tiek paredzēts ar mērķi novērtēts drošības rezervju izmantošanas nepieciešamību un tās izmantošanu izsludinātas enerģētiskās krīzes naftas produktu apgādē gadījumā.