Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar TAPL 6. pantu TAPIS ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots.
TAPIS ievietotie dokumenti ir publiski pieejami bez maksas (izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un saziņa ar pašvaldībām ir iespējama, izmantojot e-adreses un citus interneta tīklā pieejamos saziņas rīkus. Arī iedzīvotāji arvien vairāk izmanto elektronisko saziņu. Ņemot vērā, ka mūsdienās ievērojama informācijas aprite iespējama elektroniski, t.sk. pieprasījumu iepazīstināt ar plānošanas dokumentiem pašvaldībai iespējams nosūtīt ārpus tās darba laika, nav ekonomiski pamatoti saglabāt noteikumu Nr. 628 redakciju, kas uzliek pienākumu pašvaldībai nodrošināt plānošanas dokumentu pieejamību tikai papīra formā un tikai pašvaldības telpās darba laikā.
Tāpat nav lietderīgi saglabāt papildu prasību par plānošanas dokumentu publicēšanu arī pašvaldības tīmekļvietnē, ja minētie dokumenti jau ir publiski pieejami TAPIS. Lai nodrošinātu plānošanas dokumentu izsekojamību un pārskatāmību, arī pašvaldības tīmekļvietnē publicējama tikai saite uz attiecīgo dokumentu, kas pieejams TAPIS publiskajā daļā Ģeoportālā. 

Noteikumu projektā svītrota noteikumu Nr. 628 5. punkta prasība pašvaldībai iepazīstināt interesentus ar plānošanas dokumentiem papīra formā pašvaldības telpās darba laikā.
Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju iepazīties ar plānošanas dokumentiem arī tām personām, kurām nav iespēju iepazīties ar informāciju citos veidos. Šādos gadījumos pašvaldība vienojas ar personu par atbilstošāko risinājumu dokumenta apskatei, piemēram, pie atsevišķa datora pašvaldības telpās vai izdrukas veidā.
Noteikumu projektā precizēts noteikumu Nr. 628 15. un svītrots 17. punkts, nosakot, ka pašvaldības tīmekļvietnē publicējamas tikai saites uz attiecīgajiem dokumentiem sistēmā.

Covid-19 infekcijas izplatības laikā ne tikai valsts un pašvaldību iestādes, bet arī privātpersonas, pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, spēja organizēt un pildīt darba pienākumus daļēji vai pilnībā attālināti.
Saskaņā ar valsts pētījuma programmas ietvarā 2021. gadā izstrādāto dokumentu “Izvērtējums par attālinātā darba ietekmi uz produktivitāti ilgtermiņā un priekšlikumu sagatavošana produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos” [1]  ir veikti vairāki pētījumi dažādās valstīs par attālināto darbu, tai skaitā pirms Covid-19 infekcijas izplatības. Vairāki autori uzskata, ka Covid-19 pandēmija ir vienkārši paātrinājusi jau esošās tendences attālā darba izmantošanai.
Valsts kancelejas izstrādātajā 2021. gada informatīvajā ziņojumā “Elastīgā darba organizācija valsts pārvaldē” [2], kas attiecināms arī uz pašvaldībām, norādīts, ka attālinātais darbs ir tikai pirmais solis, kas ļautu valsts pārvaldei kļūt modernākai, pieejamākai un elastīgākai gan attiecībā uz tajā nodarbinātajiem, gan iedzīvotājiem kopumā. Vienlaikus šo jaunatklāto spēju būtu nepieciešams izmantot tālāk, modernizējot ikdienas darba procesus valsts pārvaldē. Attālinātajam darbam kļūstot par ierastu darba organizācijas veidu, ir nepieciešams pielāgot arī citus valsts pārvaldes procesus, kas līdz šim tika organizēti, balstoties klātienes darba organizācijā.
Praksē novērots, ka Covid-19 infekcijas izplatības laikā pašvaldības ir spējušas veiksmīgi organizēt attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas gan attālināti, gan hibrīdrežīmā. Ņemot vērā sabiedrības spēju pielāgoties mainīgajiem globālajiem apstākļiem, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu izvirzītos mērķus vides aizsardzības jomā (dabas piesārņojuma samazināšana, klimatneitralitātes sasniegšana u.c.), kā arī informācijas tehnoloģiju attīstības tendences, jau šobrīd ir paredzams, ka darba un saistīto procedūru organizēšana digitalizācijas ietekmē aizvien vairāk  nostiprināsies sadarbībā un darbā starp iedzīvotājiem un valsts un pašvaldību iestādēm.
Tādējādi nepieciešams paredzēt, ka arī pēc tam, kad spēku zaudēs Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas regulējums, pašvaldības varēs organizēt publiskās apspriešanās sanāksmes ne tikai klātienē, bet arī attālināti vai hibrīdrežīmā.

[1] Pieejams tiešsaistē: https://www.em.gov.lv/lv/media/4223/download
[2] Pieejams tiešsaistē: https://tap.mk.gov.lv/doc/2021_07/MKzin_240521_Elastigais.1573.docx 

Noteikumu Nr. 628 83.4., 111.4., 111.5. un 113. punkti papildināti vai izteikti jaunā redakcijā, paredzot pašvaldībai pašai izvēlēties un noteikt publiskās apspriešanas sanāksmes veidu, kā arī apmeklētāju pieņemšanas un rakstisko priekšlikumu iesniegšanas veidu un vietu. Tāpat noteikumi Nr. 628 papildināti ar 5.¹ un 5.² apakšpunktiem par attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas organizēšanas iespējām arī attālinātā formātā. Proti, pašvaldībām ir rīcības brīvība izvēlēties formātu (klātienē vai attālināti) publiskās apspriešanas sanāksmes organizēšanai. Publiskās apspriešanas sanāksme var notikt kā iekštelpās, tā arī ārtelpā.

Noteikumu Nr. 628 redakcijas 6. punkta pirmais teikums dublē Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” noteiktās prasības dokumentu noformēšanai.

Noteikumu  Nr. 628 6. punktā svītrots pirmais teikums.

Noteikumi Nr. 628 paredz izstrādāt teritorijas plānojumu arī pašvaldības administratīvās teritorijas daļai, tādējādi nonākot pretrunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktam, kas noteic, ka līdz 2025. gada 31. decembrim jaunizveidotajām pašvaldībām ir jāizstrādā saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu.
Teritorijas plānojums tiek izstrādāts kā vienots plānošanas dokuments visai pašvaldības administratīvai teritorijai atbilstoši pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un, ievērojot normatīvos aktos noteiktās prasības, teritorijas plānojuma grozījumus var izstrādāt daļā administratīvās teritorijas – teritoriālā iedalījuma vienībai.
Minētais nav attiecināms uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, pamatojoties uz 2023. gada 9. februārī veiktajiem grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (stājas spēkā 2023. gada 12. februārī), kas noteic, ka Rīgas valstspilsētas daļai – Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai – izstrādājams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums.

Noteikumu Nr. 628 27. punkts izteikts jaunā redakcijā, to salāgojot ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu u.c. likumiem, kuri noteiktu specifisku regulējumu attiecībā uz teritorijas plānojumu izstrādi administratīvajām teritorijām.

Nereti lokālplānojumi tiek izstrādāti detālplānojuma detalizācijas pakāpē bez nosacījumiem to īstenošanas kārtībai. Lai pašvaldību teritoriju attīstība notiktu plānveidīgi un izsekojami, jo īpaši novēršot risku, ka izstrādātais plānošanas dokuments dabā ilgstoši netiek realizēts, nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 628 37.4. apakšpunktu, paredzot iespējas apbūves noteikumos ietvert lokālplānojumu īstenošanas kārtību, piemēram, sadalot to kārtās vai nosakot ielu un inženiertīklu būvniecību secību.

Noteikumu Nr.628 37.4. apakšpunkts precizēts, ļaujot pašvaldībām teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības lokālplānojumu īstenošanas kārtībai.

Izstrādājot teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, nereti tiek atšķirīgi interpretētas normas, pēc kurām jāvadās, risinot piekļuves jaunveidotām zemes vienībām. Noteikumi Nr. 628 jau pēc to nosaukuma noteic, ka tie ir noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, savukārt Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) 13. punkts paredz, ka, veidojot jaunas zemes vienības, nodrošina iespējas piekļūt tām no ceļa vai ielas. Attiecīgi precizējami Noteikumu Nr. 628 31.2.2. un 36.5. apakšpunkti, izslēdzot detalizētās prasības, ko jau nosaka likums (piemēram, Aizsargjoslu likums) vai kam jābūt vispārīgo noteikumu (piemēram, Noteikumu Nr. 240) vai speciālo tiesību normu tvērumā.
Arī Satiksmes ministrija norādījusi, ka atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. pantam aizsargjoslas gar autoceļiem ir noteiktas, lai samazinātu autoceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama autoceļu pārbūvei. Līdz šim izstrādātajos teritoriju plānojumos nereti ir likvidētas valsts autoceļu aizsargjoslas, apdzīvotās vietās tās pārveidojot par sarkanajām līnijām, kuras sakrīt ar valsts autoceļa zemes nodalījuma joslas robežām. Tas ir, lai arī formāli teritoriju plānojumu ietvaros ir noteiktas sarkanās līnijas, faktiski to platums atšķirībā no aizsargjoslām ir 0 m, tāpēc tās nenodrošina autoceļu aizsargjoslu augstāk noteikto mērķi.
Samazinot aizsargjoslas (sarkanās līnijas) līdz ceļa zemes nodalījuma joslas platumam, tiek ierobežotas autoceļu pārbūves un paplašināšanas iespējas, satiksmes drošības uzlabošanas, trokšņa samazināšanas īstenošanas pasākumu iespējas.
Autoceļu tuvumā esošais apbūves raksturs – intensīva apbūve, no tā izrietoša palielināta satiksmes intensitāte un liels gājēju/velosipēdistu skaits bieži vien rada nepieciešamību pēc autoceļa caurlaidspējas palielināšanas, papildus joslu izbūves, gājēju/veloceliņu izbūves u.c. Savukārt autoceļam pietuvinātā apbūve ierobežo vai pilnībā liedz iespēju šādus pasākumus īstenot vai arī šādu pasākumu īstenošana ir saistīta ar lielām izmaksām, ko nosaka zemju atsavināšanas un ar būvdarbiem saistītas izmaksas, t.sk. inženiertīklu pārcelšana vai pārbūve.
Tā kā lielākoties attiecīgie valsts autoceļi (to posmi) netiek pārņemti pašvaldību īpašumā, tad par satiksmes drošību, pārbūvi, trokšņa pasākumu īstenošanu arī pēc aizsargjoslu likvidēšanas, jeb sarkano līniju noteikšanas, atbild valsts autoceļu pārvaldītājs.

Precizēti Noteikumu Nr. 628 31.2.2. un 36.5. apakšpunkti. Tādējādi, ja nav atrisināta piekļuve vienam vai vairākiem zemes īpašumiem, to plānojot, jāveic pievienojuma vietas izvērtēšana. Piekļuves ceļu savienojumu ar augstāka līmeņa ceļiem plāno atbilstoši to hierarhijai (no zemākas nozīmes ceļa uz augstākas nozīmes ceļu), proti, pievienojumu vietas vispirms plāno pašvaldības ielai vai ceļam un tikai tad, ja tas nav iespējams, valsts autoceļam.

Noteikumi Nr. 628 ietver novecojušu būvniecības jomas terminu “inženierkomunikācija”, ko nepieciešams aizstāt ar šobrīd normatīvajos aktos lietoto terminu “ārējais inženiertīkls”.

Noteikumu Nr. 628 46.2.3. apakšpunktā vārds “inženierkomunikāciju” aizstāts ar vārdiem “ārējais inženiertīkls” attiecīgajā locījumā.

Šobrīd, lai pieņemtu lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darba uzdevuma precizēšanu, izstrādes vadītāja maiņu vai plānošanas dokumenta redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai, nepieciešams pašvaldības domes balsojums. Ņemot vērā, ka pašvaldību domes sēdes nereti notiek tikai reizi mēnesī, teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes laiks pagarinās uz šo lēmumu, kam ir starplēmumu raksturs, rēķina.  

Noteikumi Nr. 628 papildināti ar  75.¹ punktu, kas noteic, ka teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procesa starplēmumu pieņemšanu (piemēram, par darba uzdevuma papildināšanu vai izstrādes vadītāja maiņu, vai par redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai) pašvaldības dome normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldības institūcijai. Šāds nosacījums netiek izvirzīts kā obligāta norma, saglabājot pašvaldības rīcības brīvību pašai izlemt, vai attiecīgo lēmumu pieņemšana deleģējama kādai no attiecīgās pašvaldības institūcijām. Attiecīgi precizēti arī Noteikumu Nr. 628 2., 2.4., 80., 82. un 83.1. punkti, svītrojot vārdu “dome” attiecīgajā locījumā.

Šobrīd noteikumu Nr. 628 78. punkts noteic, ka lokālplānojuma izstrādes darba uzdevumam pievienojams shematisks attēls, kurā attēlota lokālplānojuma teritorija un tai piegulošās teritorijas. Ja lokālplānojuma izstrādi ierosina privātpersona, pašvaldība nosaka lokālplānojuma teritoriju. Kopš TAPIS ieviešanas, lokālplānojuma teritorijas robeža tiek noteikta TAPIS digitālā veidā. Attiecīgi prasība par darba uzdevumam pievienojamo shematisko lokālplānojuma un tam piegulošo teritoriju attēlu ir novecojusi un nav lietderīga (arī no resursu izlietojuma viedokļa).
Savukārt kā atzinis Augstākās tiesas Senāts, lēmuma par lokālplānojuma izstrādāšanu (vai neizstrādāšanu) pieņemšana ir pašvaldības normatīvo akta izdošanas funkcijas izpausme, kuru pašvaldība īsteno, ņemot vērā savu redzējumu par administratīvās teritorijas attīstību ilgtermiņā. Ne TAPL, ne uz tā pamata izdotajos pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentu noteikumos nav norādīti konkrēti kritēriji, kas pašvaldībai būtu jāņem vērā, lemjot par lokālplānojuma izstrādāšanu vai neizstrādāšanu – tā ir pašvaldības brīvība izlemt, vai pašvaldības administratīvās teritorijas noteiktas daļas ilgtermiņa attīstību ir nepieciešams regulēt lokālplānojumā, vai arī tā pietiekami skaidri izriet no teritorijas plānojuma, kuru konkrētajā gadījumā nav nepieciešams ne detalizēt, ne grozīt (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 25. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-188/2022 (A420200918) 11. punkts). Ņemot vērā, ka lēmums par  lokālplānojuma izstrādi ir pašvaldības izšķiršanās, tad arī lokālplānojuma teritorijas robežas noteikšana ir pašvaldības ziņā.

Noteikumu Nr. 628 78. punkts precizēts, nosakot vien to, ka lokālplānojuma teritoriju nosaka pašvaldība.

Saskaņā ar šī brīža regulējumu, ja pēc teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma publiskās apspriešanas mainījies tiesiskais regulējums vai iestājušies tādi apstākļi, kuru dēļ nepieciešams veikt precizējumus plānošanas dokumenta apspriestajā redakcijā, par precizēto plānošanas dokumentu redakciju rīkojama atkārtota publiskā apspriede. Pašvaldības plānošanas dokumenti, kuri tiek apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, nedrīkst būt pretrunā Satversmei, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Attiecīgi atkārtotai apspriedei par veiktajiem precizējumiem plānošanas dokumentos, kas izdarīti, lai nodrošinātu to atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, nav lietderības, jo šāda atkārtota apspriede nevar ietekmēt veikto precizējumu būtību. Tas pats attiecināms uz gadījumiem, kad pēc publiskās apspriešanas var rasties nepieciešamība veikt precizējumus vai papildus izpētes atbilstoši faktiskajai situācijai, vai institūciju atzinumiem, nemainot plānošanas dokumenta risinājumus, vai mainījušies faktiskie apstākļi, piemēram, dabā vairs nepastāv objekts (būve vai cits objekts), kas ietekmē plānošanas dokumenta attiecīgās teritorijas saturu.

Noteikumi Nr. 628 papildināti ar 86.¹ punktu, nosakot, ka teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apspriestajā redakcijā var veikt precizējumus, ietverot ziņojumā argumentētu pamatojumu, ja izstrādes vadītājs konstatē vai institūcijas norādījušas uz neatbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, vai mainījusies faktiskā situācija, vai citi apstākļi, kas nemaina plānošanas dokumenta risinājumus.

TAPL 3. pants noteic teritorijas attīstības plānošanā ievērot noteiktus principus, tostarp pēctecības, nepārtrauktības un savstarpējās saskaņotības principus. Tomēr praksē bieži konstatēts, ka spēkā esošo saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos netiek ietverti nosacījumi detālplānojumu īstenošanai, kas skar attiecīgā plānošanas dokumenta teritoriju. Tādējādi, lai nodrošinātu plānošanas dokumentu izpildes kontroli, vienlaikus sabiedrības iespējas būt informētai arī par plānošanas dokumenta teritorijā spēkā esošajiem detālplānojumiem, nepieciešams noteikt, ka, stājoties spēkā teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, to pārejas noteikumos pašvaldības ietver nosacījumus detālplānojumu īstenošanai, kuri ir izstrādes procesā vai to īstenošana nav uzsākta.
Piemēram, Jūrmalas teritorijas plānojuma noslēguma jautājumos noteikts, ka apstiprināto detālplānojumu īstenošana jāuzsāk divu gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās vai atbilstoši noslēgtajam administratīvajam līgumam par detālplānojuma īstenošanu. Vienlaikus Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir noteikusi, ka par detālplānojuma īstenošanas uzsākšanu uzskatāma plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana (ja tā termiņš nav beidzies) vai būvatļaujas izsniegšana. Citustarp pašvaldība uzskaitījusi arī izstrādes stadijā esošo detālplānojumu īstenošanas nosacījumus. Savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība Rīgas teritorijas plānojuma sadaļā par prasībām detālplānojumu izstrādei izvirzījusi skaidrus nosacījumus, nosakot atskaites punktu, ar kuru uzskatāma detālplānojuma uzsākšanas īstenošana. Minētās pašvaldības ir nodrošinājušas uzskatāmu teritorijas plānošanas un tiesiskās paļāvības principu ievērošanu.

Papildināts noteikumu Nr. 628 92. punkts, nosakot, ka saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos norādāmi ne tikai tie saistošie noteikumi, kuri zaudē spēku, bet arī nosacījumi izstrādes procesā esošo detālplānojumu pabeigšanai un termiņi to detālplānojumu īstenošanas uzsākšanai, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem.

Noteikumu Nr. 628 92.¹ punkts noteic, ka, ja teritorijas plānojumā iekļauj iepriekš izstrādāto lokālplānojumu risinājumus, tad saistošie noteikumi, ar kuriem lokālplānojumi apstiprināti, zaudē spēku ar teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdi. Tomēr nereti praksē lokālplānojums tiek izstrādāts atšķirīgā no teritorijas plānojuma  detalizācijas pakāpē un attiecīgi tā iekļaušana teritorijas plānojumā ir apgrūtinoša.

Precizēts noteikumu Nr. 628 92.¹ punkts, paredzot pašvaldību tiesības lokālplānojumu, kas izstrādāts atšķirīgā no teritorijas plānojuma  detalizācijas pakāpē, kā pielikumu pievienot saistošajiem noteikumiem, ar kuriem apstiprina teritorijas plānojumu, norādot hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz TAPIS publiskajā daļā Ģeoportālā pieejamo lokālplānojumu.

Noteikumu Nr. 628 95.5. apakšpunkts nosaka pašvaldībai pienākumu publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par lokālplānojuma apstiprināšanu ar saistošajiem noteikumiem. Kopš 2022. gada 1. janvāra TAPL 25. panta otrā un (2).¹ daļa (2021. gada 18. februāra likuma “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” redakcija) nosaka teritorijas plānojumu un lokālplānojumu stāšanās spēkā kārtību, kas paredz, ka pašvaldība pēc saistošo noteikumu pieņemšanas nosūta tos izsludināšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, izmantojot TAPIS. Sekojoši, oficiālajā izdevumā tiek publicēts nevis paziņojums, bet saistošo noteikumu teksta daļa (teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi) un hipersaite uz ģeoportālā atrodamo attiecīgā plānošanas dokumenta grafisko daļu.

Noteikumu Nr. 628  95.5. apakšpunkts svītrots.

Praksē konstatēts, ka pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādes darba uzdevumā pamatā ietver tikai obligātos nosacījumus, kas izriet no teritorijas attīstības plānošanas normatīvā regulējuma. Ne vienmēr pašvaldības rīcībā ir specifiska, institūcijām pieejama informācija, kas ir būtiska, izstrādājot konkrētus plānošanas dokumenta risinājumus. Turklāt, darba uzdevumā neietverot specifiskos nosacījumus, var mainīties attiecīgā plānošanas dokumenta izstrādes izmaksas, kas ir būtiski, ja dokumenta izstrādei tiek organizēts iepirkums.
Tādējādi, lai samazinātu slogu uz procedūru, nepieciešams noteikt, ka pēc nosacījumu saņemšanas no institūcijām, pašvaldība izvērtē un, ja nepieciešams, precizē plānošanas dokumenta darba uzdevumu.

Noteikumu projektā ietverts 79.¹ un 102.¹ punkts, kas noteic, ka pašvaldība nepieciešamības gadījumā var precizēt plānošanas dokumenta darba uzdevumu pēc  institūciju atzinumu saņemšanas.

Noteikumu Nr. 628 42. punkts noteic, ka detālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai uz derīga un aktuāla augstas detalizācijas topogrāfiskā plāna pamatnes, izmantojot aktuālo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju par zemes vienību.
Personu datus (vārdu, uzvārdu, deklarēto adresi) par nekustamā īpašuma īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kas pašvaldībai ir nepieciešami, lai par uzsākto detālplānojuma izstrādi informētu personas, līdz šim pašvaldības saņēma, izmantojot vienoto programmu NINO (nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) administrēšanas lietojumprogramma).
NINO nodrošina informācijas uzskaiti, aktualizāciju un vēsturiskās informācijas saglabāšanu par NĪN objektiem, fiziskajām un juridiskajām personām – NĪN maksātājiem, kā arī citām ar nekustamo īpašumu saistītām personām.
Lietojumprogramma tiešsaistē vai ar citu programmu starpniecību izmanto šādu ārēju valsts reģistru un valsts informāciju sistēmu datus: Valsts zemes dienesta Adrešu reģistrs; Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs; Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs; Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata; Valsts ieņēmumu dienesta juridisko personu struktūrvienību reģistrs; Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma u.c.
TAPIS nav pieejami dati par nekustamā īpašuma īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kas pašvaldībai ir nepieciešami, lai par uzsākto detālplānojuma izstrādi informētu tos detālplānojuma teritorijā esošos nekustamā īpašuma īpašniekus un tiesiskos valdītājus, kuri nav detālplānojuma ierosinātāji un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju.
Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic pienākumu personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijā, deklarēt dzīvesvietu (2. panta pirmā daļa), lai  persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību (1. pants). Lai izpildītu Noteikumu Nr. 628 prasības par noteiktu personu loka informēšanu saistībā ar detālplānojuma izstrādi, pašvaldībām ir nepieciešams veikt personu datu (vārds, uzvārds, deklarētā dzīvesvieta vai cita adrese, kur persona ir sasniedzama ar valsti un pašvaldību, piemēram, e-adrese) apstrādi.
Tādējādi nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 628, lai nodrošinātu Valsts zemes dienesta tiesiski pamatotu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmās daļas “c” un “e” apakšpunktam atbilstošu attiecīgo personas datu apstrādi un nodošanu pašvaldībai datu apstrādei teritorijas plānošanas procesā.

Noteikumi Nr. 628 papildināti ar 105.¹ punktu, kas noteic, ka institūcijas nodrošina pašvaldībai piekļuvi informācijai par nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), ja šī informācija nav pieejama sistēmā. Tomēr vārdu “pašvaldība” nav jātulko tā, ka institūcijām jānodrošina piekļuve informācijai jebkuram pašvaldības pārstāvim. Tas tulkojams tādējādi, ka minētā informācija izsniedzama pašvaldības darbiniekam, kam šādu pienākumu noteic amata apraksts vai kam atsevišķi piešķirtas šādas tiesības (piemēram, ar domes lēmumu, izpilddirektora rīkojumu vai tml.).

Atbildība par plānošanas dokumentu izstrādi pilnā apmērā gulstas uz pašvaldību, tādējādi likumdevējam nav lietderīgi papildus noteikt darba organizēšanas kārtību, iesaistot detālplānojuma izstrādātāju, turklāt noteikumu projekts precizēts ar izstrādes vadītāja pienākumiem. 

Noteikumu Nr.628 115. un 117. punkts svītrots, savukārt noteikumu Nr. 628 114. punkts izteikts jaunā redakcijā.

TAPL 29. panta trešais teikums noteic, ka detālplānojums zaudē spēku, ja ir beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts. Turpat TAPL 31. panta trešās daļas otrais teikums noteic, ka zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu. Tomēr esošais regulējums skaidri nenosaka, kurš brīdis uzskatāms par detālplānojuma īstenošanas uzsākšanu. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts papildināts ar normu, ka pašvaldība var veikt esošo detālplānojumu pārskatīšanu un izvērtēšanu arī detālplānojumu īstenošanas uzraudzības ietvaros, nepieciešams noteikt, ar kuru dienu ir uzskatāma detālplānojuma īstenošanas uzsākšana.

Noteikumi Nr. 628 papildināti ar jaunu 125.¹ punktu, nosakot, ka par detālplānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu ir uzskatāma diena, kad stājies spēkā institūcijas, kas pilda būvvaldes funkciju, lēmums par būvniecības ieceres akceptu atbilstoši noteiktajiem detālplānojuma īstenošanas nosacījumiem.

Kaut Teritorijas plānošanas likuma (spēku zaudēja 2011. gada 1. decembrī) 3. panta 6.punkts paredzēja un arī TAPL (spēkā no 2011. gada 1. decembra) 3. panta 2. punkts paredz teritorijas plānošanā ievērot pēctecības principu, līdzšinējā prakse rāda, ka detālplānojumu, kas apstiprināti saistošo noteikumu veidā, izvērtēšana pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes laikā bieži vien aprobežojas tikai ar detālplānojumu uzskaitījumu, neiedziļinoties katra detālplānojuma īstenošanas procesā un to atbilstībai jaunā teritorijas plānojuma risinājumam. Tā rezultātā joprojām ir spēkā detālplānojumi, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, turklāt nereti tie ir pretrunā spēkā esošajam teritorijas plānojumam. Augstākā tiesa atzinusi, ka no normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijas viedokļa detālplānojums, kas apstiprināts pašvaldības saistošo noteikumu veidā, un teritorijas plānojums ir normatīvie akti ar vienādu juridisko spēku. Tomēr vienlaikus ņemams vērā, ka normatīvajos aktos, kas regulē teritorijas plānošanu, ir arī noteikta detālplānojuma un teritorijas plānojuma savstarpējā hierarhija no teritorijas plānošanas dokumentu hierarhijas viedokļa (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. SKA-313/2020 (A420237316)). Ņemot vērā, ka pašvaldības teritorijas plānojums ir augstāka juridiskā spēka, turklāt ilgtermiņa plānošanas dokuments (spēkā līdz 25 gadiem), savukārt detālplānojumi, kas apstiprināti saistošo noteikumu veidā, ir spēkā līdz tos atceļ, izveidojas situācija, kad hierarhiski zemāks plānošanas dokuments var būt spēkā neierobežotu laiku (vairāk kā 25 gadus). Šāda situācija: 1) rada pretrunu ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 3. punktu, kas noteic, ka, konstatējot pretrunu starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums); 2) apgrūtina TAPL 3. pantā noteikto teritorijas plānošanas principu ievērošanu; 3) ierobežo pašvaldību rīcības brīvību kompleksi plānot savas administratīvās teritorijas attīstību; 4) kropļo izpratni par tiesisko paļāvību personām, kurām šie detālplānojumi piešķīruši noteiktas tiesības.
Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka teritorijas attīstības plānošanas principi saistošā formā nostiprina ideju, ka teritorijas plānošanas process nevar būt pašmērķīgs vai formāls. Teritorijas plānojuma izstrādes procedūra ir reglamentēta tā, lai pašvaldība varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā pēc iespējas vairāk ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana. Tādā veidā pašvaldības galvenais uzdevums teritorijas plānošanas procesā ir, izšķiroties par konkrētiem risinājumiem teritorijas plānojumā, nodrošināt indivīdiem labākus dzīves apstākļus pilsētvidē un uzlabot dzīves kvalitāti. Uzskatāms, ka likumdevēja dotajam pilnvarojam atbilst tikai tāds vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma regulējums, kas atbilst citstarp likumdevēja noteiktajiem teritorijas plānošanas principiem​ (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-244/2020 (A420352516) 21. un 22. punkts).
Ja detālplānojumiem, kas apstiprināti ar vispārīgo administratīvo aktu, regulējums ir izsmeļošs un izrietošie jautājumi risināmi administratīvā procesa kārtībā un administratīvo līgumu nosacījumu ietvaros, tad detālplānojumiem, kas apstiprināti saistošo noteikumu veidā, šobrīd nepastāv nosacījumi, pēc kuriem pašvaldībām vadīties, lai veiktu to izvērtēšanu un īstenošanu. Turklāt esošais regulējums neparedz pašvaldības tiesības šādu izvērtēšanu veikt detālplānojuma īstenošanas uzraudzības ietvaros.

Lai atvieglotu pašvaldību darbu detālplānojumu izvērtēšanā, noteikumi Nr. 628 papildināti ar 5.5. apakšnodaļu, kas paredz spēkā esošo detālplānojumu pārskatīšanu un izvērtēšanu arī to īstenošanas uzraudzības ietvaros, kā arī ietver detālplānojumu pārskatīšanas kritērijus un kārtību. Turpmāk sniegts skaidrojums par iespējamo rīcību, izvērtējot detālplānojumus, kas apstiprināti saistošo noteikumu veidā.
Vienlaikus, pamatojoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2023. gada 10. maija sēdes protokolā Nr. 141.1.9/7-30-14/23 noteikto uzdevumu, kā arī TAPL 9. panta 2. punktā noteikto ministrijas kompetenci metodiskajā vadībā teritorijas plānošanā vietējā līmenī, ministrija sadarbībā ar pašvaldībām ir izstrādājusi “Vadlīnijas un kritēriji detālplānojumu izvērtēšanai un integrēšanai teritorijas plānojumos”. Vadlīnijas apspriestas Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupā 2023. gada 5. septembrī un esošā redakcija sagatavota atbilstoši tajā paustajiem viedokļiem. Vadlīnijas turpmāk tiks papildinātas, ņemot vērā aktuālos jautājumus un pašvaldību praksi detālplānojumu izvērtēšanā, tai skaitā par nepieciešamajām darbībām TAPIS vidē.
Noteikumu Nr. 628 5.5. apakšnodaļa izstrādāta kopsakarā ar vadlīniju projektu.
Vadlīnijas pieejamas:  https://www.varam.gov.lv/lv/metodiskie-materiali-teritorijas-attistibas-planosanas-joma.

(1) Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pašvaldībai turpinās kompetence lemt par teritorijas plānošanu visā tās teritorijā, arī tajā, kurā jau ir spēkā esoši detālplānojumi, un pašvaldībai tas ir jādara tādā kārtībā, kādu paredz likums. Katram tiesību aktam ir sava pieņemšanas un paziņošanas procedūra, noteiktu juridisko spēku tas iegūst vispirms tieši tādēļ, ka tiek ievērotas šīs prasības (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 9. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-77/2018 (A420511213) 9. un 10. punkts). Attiecīgi, ja pēc detālplānojumu izvērtēšanas pašvaldība konstatē, ka detālplānojums ir īstenots (saistošo noteikumu kā normatīvā akta regulējuma mērķis ir sasniegts) vai tā darbība nav turpināma, pašvaldībai jāizdod saistošie noteikumi par šāda detālplānojuma atcelšanu.
Situācijā, kad detālplānojums paredz teritorijas plānojuma grozījumus, tas skar visas pašvaldības teritorijas attīstības politiku, un tāpēc šādā situācijā tā izstrādē bija jāievēro tāda pati kārtība, kādā izstrādājams visas pašvaldības teritorijas plānojums (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 4. punkts). Citiem vārdiem, vispārīgi detālplānojumā varēja vienīgi tikt detalizēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, nevis noteikta tāda teritorijas plānotā izmantošana, kas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgajai teritorijai nebija noteikta. No vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas atšķirīga attiecīgās teritorijas plānotā izmantošana detālplānojumā varēja tikt noteikta tikai izņēmuma gadījumā – proti, ja detālplānojums tika izstrādāts īpašā (tas ir, Ministru kabineta 2004. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 50. punktā norādītajā) kārtībā (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr.  SKA-313/2020 (A420237316) 14. punkts). Attiecīgi, ja detālplānojuma izvērtēšanas laikā pašvaldība konstatē, ka detālplānojuma izstrādē bija nepieciešams ievērot teritorijas plānošanas izstrādes kārtību, bet tā nav bijusi ievērota, lai nepieļautu nelikumīgu būvatļauju izsniegšanu, pašvaldībai šādu detālplānojumu ir jāatceļ. Proti, jo būvatļauja ir prettiesiska, ja detālplānojumā ietvertās normas neatbilst likumam un Ministru kabineta noteikumiem (sal. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-313/2020 (A420237316) 3.5. apakšpunkts).
Pašvaldība, nosakot teritorijas izmantošanas un apbūves prasības, tiešā veidā ietekmē personu tiesības uz īpašumu. Teritorijas plānojumam savā būtībā piemīt īpašumu ierobežojošs sociālais aspekts, kas nostiprināts Satversmes 105. panta otrajā teikumā (īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm) un sašaurina īpašuma tiesības (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-244/2020, A420352516 21. punkts​). Tomēr Satversmē ietvertās pamattiesības nav absolūtas un noteiktos gadījumos tās var ierobežot (Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 2. punkts). Lai pamattiesību ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim – citu konstitucionāla ranga vērtību aizsardzībai (Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punkts). Personas īpašuma tiesībām ierobežojumus var noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 10. punkts). Līdztekus atsevišķu personu tiesībām uz netraucētu sava īpašuma lietošanu ar teritorijas plānojumu tiek nodrošināta vides aizsardzības prasību īstenošana, pareiza infrastruktūras būvniecība un funkcionēšana, kā arī kultūrvides saglabāšana. Tātad ar teritorijas plānojumu noteiktajam pamattiesību ierobežojumam, tāpat kā ikvienam personas pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam saskaņā ar likumu, kā arī tā pamatā ir jābūt rūpīgi izsvērtiem argumentiem, kādēļ tas ir vajadzīgs un samērīgs ​(sal. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19. punkts un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr. (SKA-244/2020) A420352516 21. punkts). No minētā izriet, ka pašvaldībai ir tiesības atcelt detālplānojumu, kas apstiprināts saistošo noteikumu veidā, ja tajā ietvertie risinājumi nav samērīgi ar sabiedrības interesēm. Proti, labumam, ko iegūst sabiedrība, atceļot šādu detālplānojumu, ir jābūt lielākam par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarītajam zaudējumam.
Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras tā ir ieguvusi, tai vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību (Satversmes tiesas 2012. gada 25. janvāra sprieduma lietā Nr. 2011-08-01 10. punkts). Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punkts). Taču tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu (Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 19. punkts). Tiesiskās paļāvības princips citastarp noteic arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības nevar pastāvēt neierobežoti ilgi, proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies (Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.3. apakšpunkts). Likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA-52/2019 (A420148815) 7. punkts). Tādējādi, lai izvairītos no iespējamām strīdus situācijām, kad persona detālplānojuma īstenošanu nav uzsākusi, bet tomēr vēlas to īstenot, Noteikumu Nr. 628 92. punkts papildināts ar nosacījumu, ka saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos pašvaldība var norādīt termiņu to detālplānojumu īstenošanas uzsākšanai, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem. Kā atzinusi Satversmes tiesa, saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem normatīvais akts zaudē spēku šādos gadījumos: 1) ja iestājies termiņš vai nosacījums, ar ko ierobežots normatīvā akta spēks laikā; 2) ja normatīvais akts tiek atcelts; 3) ja stājies spēkā cits normatīvais akts ar tādu pašu vai augstāku juridisko spēku, kas regulē tos pašus jautājumus (Satversmes tiesas 1997. gada 7. maija spriedums lietā Nr. 04-01(97)). Attiecīgi, ja minētajā termiņā detālplānojuma īstenošanas uzsākšana nebūs notikusi, pašvaldībai nevar rasties leģitīmi šķēršļi izdot saistošos noteikumus par šāda detālplānojuma atcelšanu un arī personai nebūs pamata atsaukties uz tiesiskās paļāvības principa neievērošanu.
Ilgtspējīgas attīstības stratēģija izvirza attīstības stratēģiskos virsmērķus un prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu. Atbilstoši interešu saskaņotības principam stratēģijā iezīmētie attīstības virzieni secīgi attīstāmi un tālāk detalizējami zemāka līmeņa plānošanas dokumentos, un nedrīkst būt pretrunā tiem (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-586/2021 (A420174415) 11. punkts).​ No minētā secināms, ka detālplānojuma neatbilstība ilgtspējīgas attīstības stratēģijai var būt pamats šāda detālplānojuma atcelšanai.
Ja pēc detālplānojuma izvērtēšanas pašvaldība konstatē, ka detālplānojums ir atceļams tikai daļā, pašvaldībai jāizdod saistošie noteikumi par detālplānojuma atcelšanu daļā, paredzot nosacījumus spēkā esošā detālplānojuma daļas īstenošanas uzsākšanai vai šāda detālplānojuma nosacījumu iekļaušanu teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā.  
(2) Gadījumos, kad, izvērtējot detālplānojumu, pašvaldība konstatē, ka nav ievēroti spēkā esošo saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos ietvertie nosacījumi detālplānojuma īstenošanai un tādējādi radušās nepilnības vai  savstarpējas pretrunas, pašvaldībai nepieciešams tās novērst. Proti, līdzīgi, kā to atzinusi Satversmes tiesa, taisot spriedumu par likuma nepilnību – tiesību piemērotājam ir pienākums novērst likuma [saistošo noteikumu] nepilnību, ja vien to iespējams izdarīt ar juridiskām metodēm un no tām izrietošiem juridiskiem argumentiem. Konstatējot likuma [saistošo noteikumu] nepilnību, visupirms jāpārliecinās, vai to var novērst paša likuma [saistošo noteikumu] ietvaros. Piemēram, ja likumā [saistošajos noteikumos] nav regulēta situācija, kura ir līdzīga citām tajā pašā likumā [saistošajos noteikumos] regulētām situācijām un kurai atbilstoši likuma [saistošo noteikumu] mērķim vajadzētu būt noregulētai, uz neregulēto situāciju attiecināmas līdzīgo situāciju tiesiskās sekas. Savukārt tad, ja likuma [saistošo noteikumu] nepilnību nevar novērst paša likuma [saistošo noteikumu]  ietvaros, risinājums jāmeklē visā tiesību sistēmā. Piemēram, ja likuma [saistošo noteikumu] piemērošana noved pie netaisnīga rezultāta, jāraugās, vai taisnīgu rezultātu iespējams panākt, piemērojot vispārējos tiesību principus (Satversmes tiesas 2015. gada 2. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-16-01 12. punkts). Ņemot vērā, ka līdz ar TAPL spēkā stāšanos detālplānojuma apstiprināšana ar saistošajiem noteikumiem vairs nav pieļaujama (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 9. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-77/2018 (A420511213) 10. punkts), proti, detālplānojuma grozījumus saistošo noteikumu veidā likums nepieļauj, attiecīgi grozījumus iespējams veikt teritorijas plānošanas dokumenta (lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma) saistošajos noteikumos. Ja tas nav iespējams, pašvaldība var atcelt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts detālplānojums, un izstrādāt jaunu detālplānojumu atbilstoši TAPL nosacījumiem, ievērojot TAPL 3. pantā noteiktos teritorijas attīstības plānošanas principus, kā arī vispārējos tiesību principus.
Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 1. punktu, ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Turpat minētā panta sestās daļas 3. punkts noteic pretrunas gadījumā starp vienāda juridiska spēka tiesību normām piemērot jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums). No teritorijas plānošanas dokumentu hierarhijas viedokļa pašvaldības teritorijas plānojums ir augstāka juridiskā spēka, neskatoties uz to, ka gan teritorijas plānojums, gan savulaik izstrādātais detālplānojums ir apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem. Tādējādi gadījumos, kad pašvaldība konstatē, ka detālplānojums, kas apstiprināts saistošo noteikumu veidā, neatbilst daļā vai pilnībā spēkā esošajam teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus par šāda detālplānojuma atcelšanu daļā vai pilnībā. Ja pašvaldība atceļ saistošos noteikumus daļā, tie var palikt spēkā: 1) līdz iestājies saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos pašvaldības noteiktais termiņš detālplānojuma īstenošanas uzsākšanai; 2) līdz brīdim, kad detālplānojuma teritorijā tiek izstrādāts jauns teritorijas attīstības plānošanas dokuments; 3) ja par tā īstenošanu pašvaldība ar zemes īpašnieku ir noslēgusi administratīvo līgumu, kas ir spēkā esošs; 4) ja tā specifiskā rakstura dēļ (ietver prasības, piemēram, par dabas vērtībām (saglabājamiem kokiem, biotopiem, sugu dzīvotnēm) vai atmežojamām platībām u.c.) to tehniski nav iespējams atcelt vai integrēt teritorijas plānojumā (piemēram, lielās detalizācijas pakāpes dēļ). Ja detālplānojuma specifiskā rakstura dēļ tas minētajā daļā saglabājams spēkā, pašvaldība šo teritoriju teritorijas plānojumā var noteikt kā teritoriju ar īpašiem noteikumiem (TIN) Teritorija, kurai ir izstrādāts detālplānojums.
(3) Atbilstoši TAPL Pārejas noteikumu 14. punktam pašvaldībām līdz 2015. gada 31. decembrim bija jāievieto sistēmā visi spēkā esošie plānošanas dokumenti, savukārt noteikumu Nr. 628 8. punkts noteic, ka sistēma ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots un lēmumus, kas saistīti ar plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu, pašvaldībai piecu darbdienu laikā pēc to spēkā stāšanās jāievieto sistēmā. Ja detālplānojuma izvērtēšanas laikā pašvaldība konstatē, ka detālplānojums nav publicēts sistēmā, neskatoties uz regulējumā noteiktā termiņa iztecējumu, pašvaldībai jānodrošina tā publicēšana nekavējoties, lai nodrošinātu teritorijas attīstības plānošanas atklātības principa ievērošanu.
(4) Saskaņā ar Satversmes 105. panta pirmo un otro teikumu ikvienam ir tiesības uz īpašumu un to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Savukārt Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus un ar to rīkoties. Attiecīgi, ja pašvaldībai, plānojot konkrētas teritorijas attīstību, nav nepieciešamība ierobežot vai kā citādi apgrūtināt šīs teritorijas zemes īpašnieka tiesības sabiedrības interesēs, pašvaldībai, pamatojoties uz zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai pilnvarotās personas iesnieguma pamata, rodas leģitīms iemesls lemt par detālplānojuma atcelšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka gadījumos, kad detālplānojuma teritoriju skar vairāki nekustamie īpašumi vai šāds īpašums pieder personām domājamās daļās, vai  īpašuma sastāvu veido dalītais īpašums u.c. gadījumos, pietiek ar viena nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumu. Šādos gadījumos piekrišana jāsaņem no visām personām, kuru tiesības uz nekustamā īpašuma pilnīgu varu detālplānojuma teritorijā var aizskart detālplānojuma atcelšana.
(5) Normatīvā akta mērķis ir noregulēt sabiedriskās attiecības un tā izdošana ir likumdošanas funkcijas izpausme. Ņemot vērā, ka detālplānojumi, kas apstiprināti saistošo noteikumu veidā, ietekmē noteiktu personu tiesības un pienākumus, detālplānojumu pārskatīšana nevar būt formāls process. Proti, pašvaldībām katrs šāds detālplānojums jāizvērtē individuāli un jāizšķiras par konkrētu risinājumu – detālplānojuma atstāšanu spēkā vai atcelšanu, vai tā risinājumu iekļaušanu teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Ja atsevišķā teritorijā pašvaldība saglabājusi spēkā detālplānojumu, kas apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem, tad apstiprinot šai teritorijai jaunu plānošanas dokumentu, šāds detālplānojums nevar palikt spēkā.  
Ņemot vērā detālplānojumu, kas apstiprināti saistošo noteikumu veidā, šī brīža tiesisko stāvokli (būtiskākais faktors – vairāk nekā 10 gadus detālplānojumi vairs netiek apstiprināti saistošo noteikumu veidā), pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus par detālplānojuma atcelšanu, nepastāv nepieciešamība sagatavot detalizētu paskaidrojuma rakstu. Arī gadījumos, ja detālplānojuma izvērtēšana veikta detālplānojuma īstenošanas uzraudzības ietvaros, informācija par izvērtējumu iekļaujama tikai pašvaldības domes lēmuma par saistošo noteikumu izdošanu pamatojošajā daļā.

Šobrīd noteikumu Nr. 628 132. punkts ietver publiskajā līgumā ietveramās prasības saistībā ar lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi. Ņemot vērā, ka strīdi, kas izriet no detālplānojuma, tiek risināti administratīvā procesa kārtībā, savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma X nodaļa nosaka administratīvā līguma satura nosacījumus un kārtību, kādā slēdzami administratīvie līgumi, nepastāv lietderība noteikumu Nr. 628 132. punktā saglabāt prasības par administratīvā līguma saturu. Arī Pašvaldību likuma 3. pants noteic, ka pašvaldības kompetenci nosaka ārējie normatīvie akti un saskaņā ar likumu noslēgtie publisko tiesību līgumi, kur publisko tiesību jomā pašvaldība īsteno autonomo kompetenci un uzdoto kompetenci (deleģētos pārvaldes uzdevumus).

Noteikumu Nr. 628 132. punkts precizēts, izslēdzot šī punkta apakšpunktus.

Līdz šim regulējums noteica, ka detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, ja nepieciešama esošās transporta organizācijas pārkārtošana, likvidējot vai pārvietojot esošas ielas vai pašvaldību ceļus, vai jaunas satiksmes infrastruktūras plānošana, izveidojot jaunas ielas vai pašvaldību ceļus. Lai novērstu normas atšķirīgu interpretāciju, tā precizējama, jo termins “ceļš” attiecas gan uz autoceļiem, gan ielām.

Precizēts Noteikumu Nr. 628 39.4.1. apakšpunkts, nosakot, ka detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, ja nepieciešama esošās transporta organizācijas pārkārtošana vai jaunas satiksmes infrastruktūras plānošana. Minētā norma attiecināma kā uz autoceļiem, tā arī uz ielām.

Praksē var būt situācijas, kad pašvaldība ir uzsākusi teritorijas plānojuma izstrādi novada administratīvajai teritorijas daļai atbilstoši spēkā esošajam regulējumam (piemēram, Jelgavas novads), bet to apstiprināšana var notikt laikā, kad būs stājušies spēkā Noteikumu Nr. 628 grozījumi, kuru 27. punkts nosaka – ja likumā nav noteikts citādi, teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai, bet grozījumus izstrādā visai teritorijai vai tās daļai – teritoriālā iedalījuma vienībai. Tā rezultātā pašvaldībai nebūtu iespējams pabeigt administratīvās teritorijas vienības teritorijas plānojuma izstrādi, kas uzsākta līdz Noteikumu Nr. 628 grozījumu spēkā stāšanās brīdim.

Noteikumu Nr. 628 Pārejas noteikumi papildināti ar 144.³ apakšpunktu, paredzot, ka pašvaldībām, kurām izstrādes procesā ir administratīvās teritorijas vienības teritorijas plānojums, ir iespēja pabeigt to izstrādi.