Anotācija

Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 8. punktā ir noteikts Pārvaldes amatpersonu pienākums nodrošināt ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ieslodzīto apsardzi pakalpojumu saņemšanas laikā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 78.² un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.² pantu Ministru kabinets nosaka ieslodzīto pārvešanas un apsardzes kārtību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Ievērojot iepriekš minētajos pantos ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, Ministru kabinets 2015. gada 25. augustā pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas" (turpmāk – Noteikumi N. 497), kas stājās spēkā 2015. gada 4. septembrī. Noteikumos Nr. 497 ir noteikta kārtība, kādā Pārvaldes amatpersonas nodrošina ieslodzītā pārvešanu no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai un ieslodzītā apsardzi šāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā, tajā skaitā noteiktas ieslodzīto kategorijas, uz kurām attiecās šie noteikumi, dokumentu ieslodzītā pārvešanai un apsardzei noformēšanas prasības, ieslodzītā pārvešanas un apsardzes pamatojumu, minimālās prasības speciāli aprīkotiem transportlīdzekļiem, pārvedot ieslodzītos, Pārvaldes amatpersonu rīcība ārkārtējās situācijās.
Ņemot vērā, ka Pārvalde pakāpeniski no Valsts policijas pārņems ieslodzīto konvojēšanas funkciju, proti, ar 2025. gada 1. jūliju Pārvalde nodrošinās ieslodzīto konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām, uz tiesu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra vai ieslodzītājam nepieciešams piedalīties tiesā administratīvu un civiltiesisku jautājumu izskatīšanai, kas radušies personai, atrodoties ieslodzījuma vietā, savukārt ar 2027. gada 1. janvārī Pārvalde nodrošinās arī ieslodzīto konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokurors, un uz medicīnisko ekspertīzes veikšanu, ir nepieciešams noteikt vienotu kārtību ieslodzīto konvojēšanas nodrošināšanai neatkarībā no konvojēšanas gadījuma, tādējādi izvairoties arī no normu sadrumstalotības, kas apgrūtina regulējuma piemērošanu.
Tā kā šobrīd spēkā ir tikai Noteikumi Nr. 497, kas regulē konvojēšanas nodrošināšanas jautājumus tikai vienā konvojēšanas gadījumā – uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas būs piemērojami visos iepriekš minētajos konvojēšanas gadījumos. Vienlaikus ar jauno Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs Noteikumi N. 497.

Projektā paredzētas septiņas nodaļas:
1) Vispārīgais jautājums (I);
2) Konvojēšanas pamatnosacījumi (II);
3) Konvojējamās personas pārmeklēšanas kārtība (III);
4) Konvojējamās personas konvojēšana transportlīdzeklī vai kājām (IV);
5) Rīcība apdraudējuma situācijā konvojēšanas laikā (V);
6) Konvojējamās persona konvojēšana tiesā (VI);
7) Konvojējamās personas konvojēšana uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas (VII).

Projekta II nodaļā ir paredzēti konvojēšanas pamatnosacījumi, kuri jāievēro gan Pārvaldes amatpersonai, gan ieslodzītajam neatkarīgi no tā uz kurieni vai no kurienes tiek konvojēta konvojējamā persona. Tie ir nosacījumi, kuri jāievēro jebkurā konvojēšanas gadījuma.
Videonovērošana ir personas datu apstrāde, un videonovērošanas rezultātā iegūtie attēli satur personas datus, kuru apstrāde ir jāveic saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK. Fiziskās personas ir jābrīdina par to, ka notiek videonovērošana, un visefektīvāk to darīt, izvietojot attiecīgas zīmes pie ieejas videonovērošanas zonā, kā arī citviet teritorijā vai telpās, kur tā tiek veikta. Ņemot vērā, ka, konvojējot ieslodzītos, videonovērošana izvietota gan transportlīdzeklī, gan pie Pārvaldes amatpersonas apģērba piestiprināta ķermeņa kamera, Pārvaldes amatpersona pirms konvojēšanas uzsākšanas mutiski informē konvojējamo personu par videonovērošanas veikšanu konvojēšanas gadījumā (Projekta 2.1. apakšpunkts). Lai konvojējamā persona būtu informēta par uzvedības kārtību konvojēšanas laikā un apzinātos, ka pret viņu var tikt pielietoti speciālie līdzekļi, šaujamieroči, dienesta suns, Pārvaldes amatpersona pirms konvojēšanas uzsākšanas mutiski informē arī par gadījumiem, kuros pret personu var tikt lietoti speciālie līdzekļi, šaujamieroči vai izmantots dienesta suns (Projekta 2.2. apakšpunkts), kā arī par nosacījumiem, kuri konvojējamai personai jāievēro konvojēšanas laikā (Projekta 2.3. apakšpunkts). Šāda veida konvojēšanas personas informēšana palīdz novērst iespējamos pārpratums vai konfliktsituācijas konvojēšanas laikā, jo konvojējamās personas ir iepazīstinātas ar saviem pienākumiem konvojēšanas laikā un iespējamām sekām, ja konvojējamā personas uzvedīsies neatbilstoši Pārvaldes amatpersonas prasībām.
Projekta 3. punkts paredz Pārvaldes amatpersonai aizliegumu izpaust konvojējamai personai vai citai personai konvojēšanas maršrutu, kā arī citu informāciju, kas skar ieslodzīto konvojēšanas darba organizāciju. Šāds informācijas izplatības ierobežojums ir būtisks, lai novērstu potenciālus drošības apdraudējumus, kā piemēram, bēgšanu vai uzbrukumu. Informācijas neizpaušana par konvojēšanas maršrutu, konvojēšanas laiku, konvojēšanas transportlīdzekli vai par kādu citu organizatorisko jautājumu saistībā ar konvojēšanas nodrošināšanu, samazina iespēju, ka trešās personas var iegūt šo informāciju un izmantot to nelikumīgām darbībām.
Projekta 4. punktā ir norādīti aizliegumi, kuri jāievēro konvojējamai personai konvojēšanas laikā. Šāda veida aizliegumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu konvojēšanas procesa drošību un kārtību, turklāt šādi paši aizliegumi jau ir noteikti ieslodzītajiem, atrodoties ieslodzījuma vietā. Tā piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 44.2. apakšpunktu notiesātajam ir pienākums saudzīgi izturēties pret brīvības atņemšanas iestādes īpašumu, 45.3. apakšpunktu – notiesātajam aizliegts iegādāties, izgatavot, lietot vai glabāt izstrādājumus un vielas, kas brīvības atņemšanas iestādē ir aizliegtas, 45.11. apakšpunktu – notiesātajam ir aizliegums tīši kaitēt citu notiesāto veselība, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 34. punktu apcietinātajam aizliegts tīši kaitēt citu apcietināto veselībai. Līdz ar to konvojējamai personai Projekta 4. punktā norādītie aizliegumi pēc būtības ir jau zināmi un viņa jau tos ievēro, atrodoties ieslodzījuma vietā.
Tāpat Projekta 5. punktā ir uzsvērts konvojējamās personas pienākums konvojēšanas laikā izpildīt Pārvaldes amatpersonas likumīgās prasības. Ar jēdzienu likumīga prasība ir saprotama tāda prasība, kas pēc sava satura atbilst likumam. Ja konvojējamā persona konvojēšanas laikā neievēro Projekta 4. punktā norādītos aizliegumus vai nepilda Pārvaldes amatpersonas likumīgās prasības, Pārvaldes amatpersona rakstiski informē par konvojējamās personas pārkāpumiem ar Pārvaldes priekšnieka rīkojumu nozīmēto par konvoju atbildīgo amatpersonu (turpmāk – konvoja norīkotājs). Savukārt konvoja norīkotājs par pārkāpumu informē ieslodzījuma vietas priekšnieku, kurš attiecīgi lemj par disciplinārsoda piemērošanu ieslodzītajam. Kārtība, kādā tiek noformēti disciplinārlietas materiāli, ir tāda pati, ja pārkāpums tiktu izdarīts, atrodoties ieslodzījuma vietā.
Projekta 6. punkts noteic, ja konvojējamai personai ir nozīmēti pastāvīgai lietošanai medikamenti, kas nedrīkst atrasties konvojējamās personas rīcībā, ārstniecības persona vai ieslodzījuma vietas priekšnieka dežurējošais palīgs nodod nepieciešamos medikamentus Pārvaldes amatpersonai aizzīmogotā iepakojumā ar medikamentu lietošanas režīma aprakstu. Ir svarīgi ievērot ikkatra medikamenta lietošanas režīmu, lai sasniegtu maksimālo medikamenta iedarbību un izvairītos no nevēlamām blaknēm. Tādējādi, ja personu nepieciešams konvojēt uz citu vietu, tas nav pamatots medicīnisks iemesls, lai pārtrauktu lietot nozīmētos medikamentus vai mainītu medikamenta lietošanas režīmu. Ņemot vērā, ka pati konvojējamā persona var neievērot medikamentu lietošanas biežumu, daudzumu, vai izmantot nozīmētos medikamentus prettiesiskiem nolūkiem, Pārvaldes amatpersona izsniedz konvojējamai personai medikamentus atbilstoši medikamentu lietošanas režīma aprakstam (ārsta norādījumiem). Turklāt arī saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība" 5. punktu ieslodzītais zāles lieto tikai ieslodzījuma vietas personāla klātbūtnē, izņemot gadījumu, ja saņemts ieslodzījuma vietas ārsta īpašs norādījums.
Lai nodrošinātu konvojēšanas procesa nepārtrauktību un drošību, saskaņā ar Projekta 7. punktu konvojēšanas laikā neplānota apstāšanas maršrutā vai maršruta maiņa atļauta tikai saskaņojot to ar konvoja norīkotāju vai apdraudējuma situācijās. Tātad pirms neplānotas apstāšanas vai maršruta maiņas Pārvaldes amatpersonai ir pienākums sazināties ar konvoja norīkotāju, informējot par nodomu apstāties vai mainīt maršrutu un pamatojot šādas rīcības nepieciešamību, un tikai tādā gadījumā, ja konvoja norīkotājs piekritīs šādai Pārvaldes amatpersonas rīcībai, Pārvaldes amatpersonai ir tiesības neplānoti apstāties vai mainīt maršrutu. Ņemot vērā, ka apdraudējuma situācijas ir pēkšņas un nav ieplānotas, neplānotās apstāšanās maršrutā vai maršruta maiņas ir pieļaujama bez iepriekšējā saskaņojuma ar konvoja norīkotāju. Tomēr, kā turpmāk ir norādīts Projekta V nodaļā "Rīcība apdraudējuma situācijā konvojēšanas laikā", Pārvaldes amatpersonai ir pienākums par katru apdraudējuma situāciju informēt konvoja norīkotāju.
Pārvaldes amatpersonai ik pa laikam izsludina mācību trauksmi ar īpašu gadījumu inscenēšanu, lai pārbaudītu minētās amatpersonas profesionalitāti. Tomēr konvojēšanas procesu nedrīkst pārtraukt drošības apsvērumu dēļ, līdz ar to Projekta 8. punkts noteic, ka konvojēšanā norīkotai amatpersonai neizsludina mācību trauksmi.
Projekta 9. punkts paredz, ka konvojēšanas laikā konvojējamai personai var tikt ierobežotas tiesības tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams konvojēšanas nodrošināšanai. Tātad konvojējamās personas tiesības var tikt ierobežotas tikai tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams drošai un efektīvai konvojēšanai. Ierobežojumi var būt nepieciešami, lai novērstu konvojējamās personas bēgšanas mēģinājumu, uzbrukumu vai citas darbības, kas var apdraudēt sabiedrisko drošību vai Pārvaldes amatpersonas, vai pašas konvojējamās personas drošību, veselību vai pat dzīvību. Tiesību ierobežojumi palīdz novērst dažāda veida apdraudējumus. Ierobežojumi ir piemērojami tikai tik tālu, cik tas ir nepieciešams konkrētās situācijas apstākļos.

Projekta III nodaļā ir noteikta konvojējamās personas pārmeklēšanas kārtība.
Lai pārliecinātos, ka tiks konvojēta attiecīgā persona, kuras konvojēšana ir pieprasīta, pamatojoties uz likumprojekta "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" 3. pantā norādīto dokumentu pamata, ieslodzījuma vietas Uzraudzības daļas amatpersona pirms konvojēšanas uzsākšanas pārbauda konvojējamās personas identitāti (Projekta 10. punkts).
Tāpat saskaņā ar Projekta 11. punktu pirms konvojēšanas uzsākšanas ieslodzījuma vietas Uzraudzības daļas amatpersonas veic konvojējamās personas apģērba, ķermeņa, mantu apskati un pārbaudi (turpmāk – pārmeklēšana). Šādas pārmeklēšanas mērķis ir izņemt priekšmetus, izstrādājumus vai vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā vai kuras var izmantot uzbrukumam, ar kurām var nodarīt miesas bojājumus citai personai vai veikt citu nelikumīgu darbību (turpmāk – aizliegti priekšmeti). Pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma amatpersona, nodrošinot konvojējamās personas tiesības uz privātumu. Turklāt norādāms, ka, veicot pārmeklēšanu, var izmantot tehniskos līdzekļus, piemēram, metāla detektoru.
Projekta 12. punkts noteic, ka konvojējamo personu var pārmeklēt, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas izģērbšanos) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas izģērbšanās).
Pirms pārmeklēšanas amatpersona konvojējamo personu aicina aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas nodot labprātīgi (Projekta 13. punkts). Ja konvojējamā persona pirms pārmeklēšanas labprātīgi nodot aizliegtu priekšmetu, izstrādājumu vai vielu, tas, iespējams, var būt viens no apstākļiem, lai piemērotu mazāk bargāku disciplinārsodu vai atbrīvotu no disciplināratbildības.
Savukārt atbilstoši Projekta 14. punktam, ja pārmeklēšanas laikā atrod aizliegtu priekšmetu, izstrādājumu vai vielu, amatpersona par konvojējamās personas pārmeklēšanu sagatavo protokolu (vienā eksemplārā), kuru kopā ar izņemto aizliegto priekšmetu, izstrādājumu vai vielu nodod attiecīgajai ieslodzījuma vietai, kas tālāk rīkojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Kodeksu un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu ieslodzītajam var piemērot sodus, kā piemēram, izteikt brīdinājumu, ievietot soda izolatorā, aizliegt izmantot personisko sadzīves tehniku. Lēmumu par soda piemērošanu pieņem ieslodzījuma vietas priekšnieks, ievērojot, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, ieslodzītā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Izņemtie priekšmeti, izstrādājumi un vielas tiek iznīcinātas.
Amatpersonai, veicot konvojējamās personas pārmeklēšanu, obligāti jālieto vienreizējās lietošanas cimdi (Projekta 15. punkts). Šāda prasība ir saistīta ar higiēnas prasību nodrošināšanu, palīdz novērst iespējamu slimību vai infekciju pārnešanu starp amatpersonu un konvojējamo personu. Tāpat vienreizējās lietošanas cimdi aizsargā amatpersonu no iespējamās saskares ar bīstamām vielām vai priekšmetiem, kurus konvojējamā persona varētu glabāt pie sevis.
Projekta 16. punktā ir aprakstīta procedūra, kādā veidā tiek veikta konvojējamās personas daļējā pārmeklēšana.
Projekta 17., 18. un 19. punkti ir attiecināmi uz konvojējamās personas pilnīgu pārmeklēšanu, proti, ir noteikta gan procedūra, kādā veidā tiek veikta pilnīga pārmeklēšana, gan gadījumi, kad ir jāveic pilnīga pārmeklēšana, gan apstākļi, kādi jānodrošina, veicot pilnīgu pārmeklēšanu. Ieslodzījuma vietas Uzraudzības daļas amatpersona konvojējamās personas pilnīgās pārmeklēšanas laikā pārmeklē personas apģērbu, mantas, galvassegu un apavus un pārbauda arī ķermeni, protēzes un medicīniskās ierīces. Praksē novērots, ka ieslodzītie aizliegtos priekšmetus slēptā veidā pārvieto visdažādākās vietās, arī uz ķermeņa un ķermeņa dobumos, piemēram, ar plāksteru palīdzību priekšmeti piestiprināti mugurkaula izliekumos, padusēs un citās vietās. Tātad konvojējamās personas pilnīgā pārmeklēšana iever sevī gan personas pārmeklēšanu no ārpus, gan ķermeņa atveru pārbaudīšanu. Ja pilnīgas pārmeklēšanas laikā amatpersonai ir pamatotas aizdomas, ka ieslodzītais glabā aizliegtus priekšmetus mutes dobumā, deguna dobumā, ausu dobumā, padusēs, mugurkaula izliekumos, kāju, roku pirkstu starpās, tad ieslodzījuma vietas amatpersona nodrošina pārmeklējamās personas privātumu, bet nav nepieciešams pieaicināt ieslodzījuma vietas ārstniecības personu. Savukārt, ja pilnīgas pārmeklēšanas laikā amatpersonai ir pamatotas aizdomas, ka konvojējamā persona glabā aizliegtus priekšmetu iegurņa dobumā (iegurņa dobumā atrodas reproduktīvie orgāni, urīnpūslis, taisnā zarna un citi orgāni, un anatomiskie veidojumi), tad ieslodzījuma vietas amatpersona nodrošina pārmeklējamās personas privātumu un pieaicina ieslodzījuma vietas ārstniecības personu pilnīgas pārmeklēšanas veikšanai. Ja pilnīgas pārmeklēšanas laikā nepieciešams pārbaudīt protēzes, medicīniskās saites un šāda veida pārmeklēšana nav izpildāma bez ārstniecība personas klātbūtnes, tad pieaicina ieslodzījuma vietas ārstniecības personu. Tātad katrs pilnīgas pārmeklēšanas gadījums tiek individuāli izvērtēts un atkarībā no pārmeklēšanas vietas (dobuma) tiek pieņemts lēmums pieaicināt vai nepieaicināt ieslodzījuma vietas ārstniecības personu.
Projekta 20. punkts noteic, ja konvojējamai personai pārmeklēšanas laikā konstatē miesas bojājumus, tad ārstniecības persona noformē ieslodzītā traumu apskates lapu. Kārtība, kādā ārstniecības persona noformē traumu apskates lapu ir noteikta Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība".
Konvojējamās personas pārmeklēšana pirms konvojēšanas samazina risku, ka konvojējamā persona radīs apdraudējuma situāciju konvojēšanas laikā, taču pastāv arī apstākļi, pie kuriem nav vēlams vai nav iespējams veikt konvojējamās personas pārmeklēšanu, proti, ja konvojējamās personas veselības stāvokļa dēļ kavēšanās ar tās nogādāšu Latvijas Cietumu slimnīcā vai ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas apdraud konvojējamās personas dzīvību vai veselību, amatpersona pieņem lēmumu neveikt pārmeklēšanu. Par pieņemto lēmumu amatpersona izdara ierakstu dienesta dokumentācijā (Projekta 21. punkts). Šādā gadījumā konvojējamās personas tiesības uz veselību un dzīvību tiek vērtētas augstāk, nekā iespējamā drošības apdraudējuma novēršana.

Projekta IV nodaļā ir paredzēta konvojējamās personas konvojēšanas kārtība kājām vai transportlīdzeklī.
Projekta 22. punktā uzskaitīti transportlīdzekļa veidi, ar kuriem ir iespējams konvojēt konvojējamo personu. Dažādu transportlīdzekļu izmantošana ļauj pielāgot konvojēšanu specifiskām situācijām, nodrošinot nepieciešamos apstākļus konvojējamai personai.
Nevienā no normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Ceļu satiksmes likumā, Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem", nav noteiktas ieslodzījuma vietu operatīvo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums, tomēr ir nepieciešams nodrošināt konvojējamai personai drošus apstākļus tās pārvešanas laikā. Ievērojot minēto, Projekta 23. punktā ir noteikts ieslodzījuma vietu operatīvo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un aprīkojums.
Ieslodzītā ar īpašām vajadzībām konvojēšana tiek nodrošināta ar specializēto medicīnas transportlīdzekli, kas tieši ir pielāgots ieslodzīto pārvešanai ratiņkrēslā vai guļus stāvoklī. Tāpat arī nevienā no normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Ceļu satiksmes likumā un Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" nav noteikts šāda transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums, tomēr ir nepieciešams nodrošināt arī ieslodzītajiem ar īpašām vajadzībām drošus un tiem pielāgotos apstākļus to konvojēšanas laikā. Līdz ar to Projekta 24. punktā ir noteikts specializētā medicīnas transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums.
Projekta 25. un 26. punktā ir noteikts minimālais Pārvaldes amatpersonu skaits, kurām jāpiedalās konvojēšanā. Ja konvojējamo personu konvojē ar kādu no Projekta 22. punktā uzskaitītajiem transportlīdzekļiem, izņemot Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekli, tad konvojēšanā jāpiedalās ne mazāk kā divām Pārvaldes amatpersonām un transportlīdzekļa vadītājam. Ja konvojējamo personu konvojē ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekli, tad šajā transportlīdzeklī jāatrodas ne mazāk kā vienai Pārvaldes amatpersonai. Pārējās Pārvaldes amatpersonas uz ārstniecības iestādi nogādā ar Pārvaldes transportlīdzekli.
Projekta 27. punkts noteic, ka, konvojējot personu ar transportlīdzekli, to pēc iespējas tuvāk novieto ēkas ieejai, no kuras vai uz kuru nogādā konvojējamo peronu. Šāda prasība ir paredzēta drošības apsvērumu dēļ, lai konvojējamai personai būtu mazāk jāpārvietojas ar kājām pa ceļiem (ietvēm, pagalmiem u.c.), jo tādos apstākļos ir lielāka iespējamība mēģināt aizbēgt vai uzbrukt konvojam.
Projekta 28. un 29. punktā ir noteikts, kurā konkrētajā vietā transportlīdzeklī ir jāizvieto konvojējamā persona atkarībā no transportlīdzekļa veida.
Projekta 30. punktā ir noteikti Pārvaldes amatpersonas pienākumi pirms konvojējamā persona tiek iesēdināta konvojēšanas transportlīdzeklī. Tātad Pārvaldes amatpersona konvojējamo personu pieved pie transportlīdzekļa durvīm, nosauc konvojējamās personas vārdu, uzvārdu un lūdz tai iekāpt transportlīdzeklī. Šādā veidā atkārtoti tiek pārbaudīts, vai tiks konvojēta attiecīgā persona, kuras konvojēšana ir pieprasīta.
Projekta 31. un 32. punktā reglamentēta kārtība, kādā notiek konvojējamās personas konvojēšana ar kājām. Svarīgi, ka konvojēšanu kājām veic tikai no transportlīdzekļa uz telpām, no telpām uz transportlīdzekli, telpās, kā arī ārpus telpām vietās, kur nav iespējama transportlīdzekļu kustība. Vienas konvojējamās personas konvojēšanu kājām veic ne mazāk kā divas amatpersonas, bet, ja konvojē vismaz divas konvojējamās personas, tad konvojēšanu veic vismaz par vienu amatpersonu vairāk nekā konvojējamās personas.
Projekta 33. un 34. punktā ir noteikts, kā jārīkojas Pārvaldes amatpersonai, ja konvojējamai personai jāapmeklē tualetes, higiēnas vai dušas telpa. Pārvaldes amatpersonai pirms ļaut ieiet konvojējamai personai tualetes, higiēnas vai dušas telpā, jāpārbauda attiecīgā telpa, lai nepieļautu konvojējamās personas bēgšanu vai aizliegto priekšmetu, izstrādājumu vai vielu nokļūšanu konvojējamās persona rīcībā. Konvojējamai personai atrodoties tualetes, higiēnas vai dušas telpā, Pārvaldes amatpersona izvietojas tā, lai garantētu konvojējamai personai privātumu, vienlaikus nepieļaujot konvojējamās personas bēgšanu vai citu neatļautu darbību veikšanu. Taču, ja attiecīgajā telpā nav vietas, kur izvietoties Pārvaldes amatpersonai, nodrošinot konvojējamās personas privātumu, vai kāda cita iemesla dēļ Pārvaldes amatpersona nav atradusies konvojējamās personas izvietošanas vietā, tā atkārtoti pārbauda konvojējamās personas izvietošanas vietu, kad tā atgriežas no attiecīgās telpas.

Projekta V nodaļā ir noteikta Pārvaldes amatpersonu pamata rīcība (darbības) atkarībā no apdraudējuma situācijas konvojēšanas laikā. Apdraudējuma situācijas ir uzskaitītas likumprojekta "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" 4. pantā. Šajā sadaļā ir ietvertas tādas Pārvaldes amatpersonas rīcības (darbības), lai novērstu apdraudējumu konvojējamajām personām un nodrošinātu to apsardzi, vienlaikus garantējot sabiedrības drošību.
Projekta 35. punkts noteic, kādas darbības ir jāveic Pārvaldes amatpersonai konvojējamās personas bēgšanas mēģinājumā vai bēgšanas gadījumā. Sākotnēji Pārvaldes amatpersonai jāveic pasākumi bēgšanas mēģinājuma novēršanai vai izbēgušās konvojējamās personas aizturēšanai (Projekta 35.1. apakšpunkts), vienlaikus pastiprinot pārējo konvojējamo personu uzraudzību, ja vienlaikus tiek konvojētas vairākas personas (Projekta 35.2. apakšpunkts), lai atturēto pārējās konvojējamās personas, kuras var izmantot radušos situāciju savā labā, no bēgšanas vai bēgšanas mēģinājuma. Ja ir nepieciešams, Pārvaldes amatpersonas apdraudējuma situācijā var pielietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 35.3. apakšpunkts). Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka Pārvaldes amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības nēsāt, glabāt, izmantot un pielietot izsniegto ieroci. Turklāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 24. pantā noteikti gadījumi, kad Pārvaldes amatpersona var pielietot ieroci, un kādā kārtība ierocis ir jāpielieto. Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 23. pants noteic Pārvaldes amatpersonas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, tehniskās ierīces un izmantot dienesta suņus. Turpretī speciālo līdzekļu veidus un kārtību, kādā tos lieto Pārvaldes amatpersona, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi Nr.283 "Kārtība, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas lieto speciālos līdzekļus". Svarīgi ir arī nekavējoties Pārvaldes amatpersonai informēt konvoja norīkotāju par attiecīgu apdraudējumu un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 35.4. apakšpunkts). Tieši konvoja norīkotājs ir tā Pārvaldes amatpersona, kura noteiks, kā turpmāk rīkoties Pārvaldes amatpersonai (piemēram, atgriezties uz tuvāko ieslodzījuma vietu; turpināt konvojēšanu pa ieplānoto maršrutu; sagaidīt palīdzību u.c.) un lems, vai nepieciešams piesaistīt papildus Pārvaldes amatpersonas apdraudējuma situācijas novēršanai vai papildus palīdzību ārpus Pārvaldes.
Projekta 36. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonām uzbrukuma mēģinājumā vai uzbrukuma gadījumā. Sākotnēji Pārvaldes amatpersonai jāatvaira uzbrukums (Projekta 36.1. apakšpunkts). Ja uzbrukums ir atvairīts, Pārvaldes amatpersonai jānodrošina nepārtrauktu konvojējamās personas apsardzi, lai nepieļautu atkārtotu uzbrukumu vai uzbrukuma mēģinājumu Pārvaldes amatpersonai (Projekta 36.2. apakšpunkts). Kā arī attiecīgajā apdraudējuma situācijā Pārvaldes amatpersonai ir tiesības lietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 36.3. apakšpunkts) un pienākums nekavējoties informēt par apdraudējuma situāciju konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 36.4. apakšpunkts).
Projekta 37. punkts noteic Pārvaldes amatpersonas rīcību, ja notiek ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts konvojēšanas transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, kurš no transportlīdzekļiem ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Lai novērstu konvojējamās personas, kura, iespējams, var izmantot radušos ceļu satiksmes negadījumu savās interesēs, bēgšanu, bēgšanas mēģinājumu vai uzbrukumu, uzbrukuma mēģinājumu, Pārvaldes amatpersonas nodrošina nepārtrauktu konvojējamās personas apsardzi līdz brīdim, kamēr netiek turpināta konvojējamās personas turpmāka konvojēšana (Projekta 37.1. apakšpunkts). Tā kā konvojējamai personai ir ierobežotas tiesības uz saskarsmi ar personām, kuras atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, Pārvaldes amatpersona novērš konvojējamās personas iespējamas saskarsmes ar citām personām (Projekta 37.2. apakšpunkts). Arī šajā apdraudējuma situācijā Pārvaldes amatpersonai ir tiesības pielietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 37.3. apakšpunkts). Ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā konvojā ir cietuši, proti, tās var būt gan Pārvaldes amatpersonas, gan konvojējamā persona, nepieciešamības gadījumā Pārvaldes amatpersona sniedz pirmo palīdzību un izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (Projekta 37.4. apakšpunkts). Tāpat arī par attiecīgo apdraudējuma situāciju Pārvaldes amatpersonai ir pienākumus nekavējoties informēt konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 37.5. apakšpunkts).
Projekta 38. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonai, ja notiek ugunsgrēks konvojēšanas transportlīdzeklī vai ēkā, kurā atrodas konvojējamā persona un Pārvaldes amatpersona. Lai neapdraudētu konvojējamās personas un pašas Pārvaldes amatpersonas veselību vai dzīvību, vispirms, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums kopā ar konvojējamo personu evakuēties no ugunsnedrošas vietas (Projekta 38.1. apakšpunkts), vienlaicīgi nodrošinot konvojējamās personas nepārtrauktu apsardzi tuvākajā ugunsdrošā vietā (Projekta 38.2. apakšpunkts). Kā jau iepriekš minēts konvojējamai personai ir ierobežotas tiesības uz saskarsmi ar personām, kuras atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, līdz ar to Pārvaldes amatpersonai jānovērš konvojējamās personas iespējamas saskarsmes ar citām personām apdraudējuma situācijas laikā (Projekta 38.3. apakšpunkts). Kā arī attiecīgajā apdraudējuma situācijā Pārvaldes amatpersonai ir tiesības lietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļu Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 38.4. apakšpunkts) un pienākums nekavējoties informēt par apdraudējuma situāciju konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 38.5. apakšpunkts).
Projekta 39. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonai, ja notiek piespiedu apstāšanās konvojēšanas transportlīdzekļa tehniska bojājuma vai ceļa stāvokļa dēļ. Pēc būtības Pārvaldes amatpersona attiecīgajā apdraudējuma situācijā veic tādas pašas darbības kā gadījumā, ja notiek ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts konvojēšanas transportlīdzeklis, proti, Pārvaldes amatpersona nodrošina nepārtrauktu konvojējamās personas apsardzi (Projekta 39.1. apakšpunkts), novērš konvojējamās personas iespējamas saskarsmes ar citām personām (Projekta 39.2. apakšpunkts), pielieto šaujamieroci vai speciālos līdzekļus Ieslodzījumu vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 39.3. apakšpunkts) un nekavējoties informē konvoja norīkotāju un turpmāk rīkojas atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 39.4. apakšpunkts).
Projekta 40. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonai, ja notikusi jebkura cita apdraudējuma situācija, kurā konvojējamā persona var mēģināt bēgt, ir apdraudēta konvojējamās personas, amatpersonas vai citas personas dzīvība vai veselība, sabiedriskā drošība vai izveidojās apdraudējuma situācija, kura ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt konvojēšanu. Tātad jebkurā citā apdraudējuma situācijā, kura nav iepriekš minēta, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums veikt pasākumus apdraudējuma situācijas rezultātā izveidoto risku mazināšanai (Projekta 40.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka pasākumi apdraudējuma situācijas rezultātā izveidoto risku mazināšanai varbūt visdažādākie atkarībā no apdraudējuma situācijas, Projektā nevar ietvert izsmeļošu pasākumu uzskaitījumu. Nepieciešamības gadījumā Pārvaldes amatpersonai ir tiesības pārtraukt konvojēšanu, nodrošinot konvojējamās personas nepārtrauktu apsardzi, kā arī pienākums pārvietot konvojējamo personu drošā vietā vai transportlīdzeklī, vai īslaicīgās aizturēšanas vietā (Projekta 40.2. apakšpunkts). Kā arī ievērojot apdraudējuma situācijas apstākļus Pārvaldes amatpersonai ir tiesības lietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļu Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 40.3. apakšpunkts) un pienākums nekavējoties informēt par katru apdraudējuma situāciju konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 40.4. apakšpunkts).
Projekta 41. punkts noteic, kādas darbības Pārvaldes amatpersonai jāveic pēkšņā konvojējamās personas veselības stāvokļa pasliktināšanas gadījumā. Ja konvojējamai personai pēkšņi pasliktinājās veselības stāvoklis, Pārvaldes amatpersona izvērtē iespēju sniegt pirmo palīdzību un izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (Projekta 41.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka konvojējamā persona var izlikties par slimu, lai palielinātu savas iespējas aizbēgt prom konvojēšanas laikā, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums nodrošina konvojējamās personas apsardzi, lai nepieļautu bēgšanas mēģinājumu vai tādas darbības izdarīšanu, kas apdraud amatpersonas vai citas personas drošību vai veselību vai, lai nepieļautu saskarsmi ar citām personām, nepieciešamības gadījumā pielietojot speciālos līdzekļus (Projekta 41.2. apakšpunkts). Tā kā arī pārējās konvojējamās personas var izmantot citas konvojējamās personas pēkšņu veselības pasliktināšanos kā iespēju aizbēgt, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums pastiprināt pārējo konvojējamo personu uzraudzību, kuras tiek konvojētas vienlaikus ar konvojējamo personu, kurai pēkšņi pasliktinājās veselības (Projekta 41.3. apakšpunkts). Pārvaldes amatpersonai ir pienākums nekavējoties informēt konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 41.4. apakšpunkts).

Projekta VI nodaļā noteikta konvojējamās personas konvojēšanas kārtība tiesā, nosakot konvojējamās personas izvietošanas nosacījumus tiesu telpās, kā arī Pārvaldes amatpersonu rīcību, ja konvojējamā persona jāatbrīvo tiesas sēžu zālē.
Tā kā praksē novērots, ka konvojējamo personu uz tiesas sēdi nogādā laicīgi pirms tiesas sēdes sākuma, kā arī, ņemot vērā, ka tiesas sēdes sākums dažreiz aizkavējās, ievērojot tiesas noslogotību, saskaņā ar Projekta 42. punktu, ierodoties tiesā, konvojējamo personu izvieto norobežotā pagaidu turēšanas vietā, ievērojot izolācijas noteikumus. Tātad Pārvaldes amatpersonas nogādā konvojējamo personu līdz tiesai, kur tā tiek izvietota speciāli ierīkotāja telpā (vietā) un uzturas tur līdz tiesas sēdes sākumam. Speciāli ierīkotajā telpā (vietā) konvojējamās personas tiks izvietotas, ievērojot likumprojekta "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" 3. pantu, kas paredz noteikt, kādus ieslodzītos nepieciešams konvojēt izolēti vienam no otra, līdz ar to turēt arī izolēti norobežotā pagaidu turēšanas vietā, un tiks uzraudzītas līdz tiesas sēdes sākumam. Ja tiesas ēkā nav pieejama droša un izolēta telpa (vieta), kurā konvojējama persona var uzturēties līdz tiesas sēdes sākumam, Pārvaldes amatpersonai jānodrošina konvojējamās personas tieša konvojēšana no transportlīdzekļa uz tiesas sēžu zāli (Projekta 43. punkts). Šāda prasība palīdz novērst drošības riskus gan tiesas personālam, gan apmeklētajiem, gan pašai konvojējamai personai, kā arī samazina iespēju konvojējamai personai aizbēgt, vienlaikus nodrošinot savlaicīgu tiesas procesa sākumu.
Lai tiesas process noritētu droši un netraucēti, kā arī, lai pārliecinātos, ka tiesas telpā nav aizliegto priekšmetu, izstrādājumu vai vielu, kuras var tikt izmantotas bēgšanas mēģinājumam, uzbrukumam vai citām prettiesiskām darbībām, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums pirms konvojējamās personas ievešanas tiesas telpā, pārbaudīt attiecīgo telpu (Projekta 44. punkts).
Atbilstoši Projekta 45. punktā ietvertajam regulējumam tiesas sēdes laikā Pārvaldes amatpersonai jāuzrauga, lai konvojējamā persona ievērotu tiesas kārtību un netraucētu tiesas sēdes norisi. Ja konvojējamā persona pārkāpj tiesas noteikto kārtību, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums, pamatojoties uz tiesas norādījumu, pārtraukt konvojējamās personas nelikumīgās darbības. Būtiski, ka tiesas sēdē klātesošās personas bez ierunām pakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem un tiesas lēmumiem.
Projekta 46. punkts paredz, ja tiesa tiesas sēdes procesa laikā lemj par personas atbrīvošanu, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums nekavējoties atbrīvot konvojējamo personu tiesas sēžu zālē un izskaidrot personas tiesības saņemt ieslodzījuma vietā esošās mantas. Pārējos gadījumos konvojējamo peronu nogādā atpakaļ ieslodzījuma vietu, piemēram, ja konvojējamai personai piemērots apcietinājums citā krimināllietā vai tā izcieš brīvības atņemšanas sodu citā krimināllietā un sods nav izciests.

Projekta VII nodaļa paredz kārtību konvojējamās personas konvojēšanai uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas. Veselības aprūpi ieslodzītajiem, atrodoties ieslodzījuma vietā, nodrošina ieslodzījuma vietas Medicīnas daļa vai Latvijas Cietumu slimnīca, bet gadījumos, kad ieslodzītajam nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt attiecīgās ieslodzījuma vietas Medicīnas daļā vai Latvijas Cietumu slimnīcā, ieslodzītos nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus. Nogādājot konvojējamo personu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, Pārvaldes amatpersona apskata telpas un apkārtni un nodrošina konvojējamās personas apsardzi ārstniecības iestādē tā, lai nepieļautu konvojējamās personas bēgšanu vai citu nelikumīgu darbību veikšanu, kā arī informē ārstniecības iestādes personālu par nosacījumiem, kas jāievēro, lai nepieļautu konvojējamās personas bēgšanu, uzbrukumu vai citu nelikumīgu darbību veikšanu. Pārvaldes amatpersona neveic šādu telpu apskati (pārbaudi): reanimācijas vai intensīvās terapijas nodaļu, operācijas zāli vai citas telpas atbilstoši ārstniecības personas norādījumiem.
Ārstniecības iestādei ārpus ieslodzījuma vietas ir pienākums nodrošināt Pārvaldes amatpersonas ar nepieciešamo inventāru, kurš nepieciešams gan funkcionalitātei, gan drošībai, dienesta pienākumu pildīšanas laikā. Tāpat ārstniecības iestāde ārpus ieslodzījuma vietas ir atbildīga par to, lai Pārvaldes amatpersonas būtu nodrošinātas ar nepieciešamiem aizsarglīdzekļiem, tajā skaitā aizsargapģērbu. Aizsarglīdzekļi ir nepieciešami, lai pasargātu amatpersonas no potenciāliem infekcijas vai citiem veselības riskiem, kas varētu rasties saskarē ar konvojējamo personu vai citu personu.
Šajā sadaļā ir reglamentēta arī kārtība, kādā tiek organizēta satikšanās ar konvojējamo personu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Konvoja norīkotāja pienākums ir informēt Pārvaldes amatpersonu par tikšanās dalībniekiem, to identitātes noteikšanai nepieciešamiem dokumentiem, tikšanās laiku, ilgumu un citu svarīgu informāciju. Savukārt tikšanās dalībnieka pienākums ir uzrādīt Pārvaldes amatpersonai derīgus dokumentus identitātes pārbaudei pirms tikšanās. Pārvaldes amatpersonas pienākums ir salīdzināt uzrādītos dokumentus ar konvoja norīkotāja sniegto informāciju. Amatpersonai ir tiesībai aizliegt tikšanos, ja dokumenti nav uzrādīti vai tie neatbilst konvoja norīkotāja sniegtajai informācijai.