23-TA-2870: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Lubāna" Mičuļevkā, Galēnu pagastā, Preiļu novadā nodošanu Zemkopības ministrijas valdījumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, ievērojot likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36. panta pirmās daļas 4. punktu un otro daļu, likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" (turpmāk – noteikumi Nr. 109) 13.2. apakšpunktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, lai pārņemtu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – "Possessor") Zemkopības ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu "Lubāna" Mičuļevkā, Galēnu pagastā, Preiļu novadā, lai veidotu vienotu zemes un ēku (būvju) nekustamu īpašumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Būvju nekustamais īpašums "Lubāna" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7648 501 0001), kas sastāv no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 7648 001 0219 001) un divām palīgēkām – kūts (būves kadastra apzīmējums 7648 001 0219 002) un šķūņa (būves kadastra apzīmējums 7648 001 0219 003) – Mičuļevkā, Galēnu pagastā, Preiļu novadā (turpmāk – būvju nekustamais īpašums), ar Rīgas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 25. oktobra spriedumu civillietā Nr. C68227522 par juridiskā fakta konstatēšanu (turpmāk – tiesas nolēmums) ir atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekritīga Latvijas valstij, kuru Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir nodevis "Possessor" valdījumā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu nostiprinātas Galēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4242 uz Latvijas valsts vārda Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā (nodokļu maksātāja kods 90000086012). Pēc Valsts zemes dienesta valsts nekustamā īpašuma kadastra informācijas datiem, kā būvju nekustamā īpašuma īpašnieks reģistrēta "Possessor". "Possessor" īpašnieks ir Latvijas Republika, tā 100 % daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. "Possessor" ir saistību un tiesību pārņēmēja pēc vairāku Ekonomikas ministrijas pārraudzībā vai padotībā bijušo institūciju likvidācijas, kuru pirmsākumā bija Ekonomikas ministrijas padotības iestāde – Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
No tiesas nolēmuma izriet, ka pieteicējai (Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai) nepieciešams konstatēt juridisko faktu par būvju piederību, jo būves atrodas uz pieteicējas īpašumā esošās zemes, kā arī atzīts, ka pieteicējai ir tiesiska interese konstatēt būvju īpašnieku. Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts un atzīts, ka, lai gan par būvju īpašnieci zemesgrāmatā ierakstīta Latvijas valsts Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā, tomēr īpašumtiesības uz ēkām saskaņā ar 2004. gada 31. decembra pirkuma līgumu piederēja privātpersonai, kurai bija vienpusējas tiesības lūgt nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā uz sava vārda. Tiesas nolēmumā norādīts, ka lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka privātpersona 2012. gada 2. aprīlī ir mirusi un savas īpašumtiesības uz iegādāto būvju īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinājusi, lai gan pirkuma līguma noteikumi šādas tiesības tai paredzēja.Tiesas nolēmumā norādīts, ka Latgales apgabaltiesas zvērināta notāre Gunta Daugaviete 2021. gada 29. oktobrī sagatavoja aktu par privātpersonas mantojuma lietas izbeigšanu, pamatojoties uz to, ka pēc mantojuma atstājēja nāves un publikācijas par mantojuma atklāšanos izsludinātajā termiņā (līdz 2019. gada 19. oktobrim) privātpersonas mantinieki nebija pieteikušies, tāpēc mantojamā manta atzīta par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416. pantu piekrīt valstij.
Saskaņā ar tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu juridiskais fakts ir konstatēts ar kuru rīkojuma projektā minētais būvju nekustamais īpašums atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekritīga Latvijas valstij, un juridiskais fakts konstatēts, īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu sakārtošanai.
VID, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354) 2. un 10. punktā noteikto, būvju nekustamo īpašumu ir ņēmis uzskaitē. Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 1354 32.4.1. apakšpunktā noteiktajai kārtībai VID būvju nekustamo īpašumu nodeva "Possessor" valdījumā, jo Preiļu novada pašvaldība minētajos noteikumos noteiktajā kārtībā mēneša laikā nebija pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārņemšanu savā īpašumā. "Possessor" ar būvju nekustamo īpašumu rīkojās saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu - ierosināja tā atsavināšanu, un saskaņā ar noteikumu Nr. 109 12.1 1. apakšpunktu publicēja valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) tīmekļvietnē informāciju par pārdodamo būvju nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem īpašuma tiesības uz būvju nekustamo īpašumu nostiprinātas Galēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4242 uz Latvijas valsts vārda Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā (nodokļu maksātāja kods 90000086012). Pēc Valsts zemes dienesta valsts nekustamā īpašuma kadastra informācijas datiem, kā būvju nekustamā īpašuma īpašnieks reģistrēta "Possessor". "Possessor" īpašnieks ir Latvijas Republika, tā 100 % daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. "Possessor" ir saistību un tiesību pārņēmēja pēc vairāku Ekonomikas ministrijas pārraudzībā vai padotībā bijušo institūciju likvidācijas, kuru pirmsākumā bija Ekonomikas ministrijas padotības iestāde – Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
No tiesas nolēmuma izriet, ka pieteicējai (Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai) nepieciešams konstatēt juridisko faktu par būvju piederību, jo būves atrodas uz pieteicējas īpašumā esošās zemes, kā arī atzīts, ka pieteicējai ir tiesiska interese konstatēt būvju īpašnieku. Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts un atzīts, ka, lai gan par būvju īpašnieci zemesgrāmatā ierakstīta Latvijas valsts Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā, tomēr īpašumtiesības uz ēkām saskaņā ar 2004. gada 31. decembra pirkuma līgumu piederēja privātpersonai, kurai bija vienpusējas tiesības lūgt nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā uz sava vārda. Tiesas nolēmumā norādīts, ka lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka privātpersona 2012. gada 2. aprīlī ir mirusi un savas īpašumtiesības uz iegādāto būvju īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinājusi, lai gan pirkuma līguma noteikumi šādas tiesības tai paredzēja.Tiesas nolēmumā norādīts, ka Latgales apgabaltiesas zvērināta notāre Gunta Daugaviete 2021. gada 29. oktobrī sagatavoja aktu par privātpersonas mantojuma lietas izbeigšanu, pamatojoties uz to, ka pēc mantojuma atstājēja nāves un publikācijas par mantojuma atklāšanos izsludinātajā termiņā (līdz 2019. gada 19. oktobrim) privātpersonas mantinieki nebija pieteikušies, tāpēc mantojamā manta atzīta par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416. pantu piekrīt valstij.
Saskaņā ar tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu juridiskais fakts ir konstatēts ar kuru rīkojuma projektā minētais būvju nekustamais īpašums atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekritīga Latvijas valstij, un juridiskais fakts konstatēts, īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu sakārtošanai.
VID, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354) 2. un 10. punktā noteikto, būvju nekustamo īpašumu ir ņēmis uzskaitē. Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 1354 32.4.1. apakšpunktā noteiktajai kārtībai VID būvju nekustamo īpašumu nodeva "Possessor" valdījumā, jo Preiļu novada pašvaldība minētajos noteikumos noteiktajā kārtībā mēneša laikā nebija pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārņemšanu savā īpašumā. "Possessor" ar būvju nekustamo īpašumu rīkojās saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu - ierosināja tā atsavināšanu, un saskaņā ar noteikumu Nr. 109 12.1 1. apakšpunktu publicēja valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) tīmekļvietnē informāciju par pārdodamo būvju nekustamo īpašumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemes nekustamais īpašums "Valsts mežs" (kadastra Nr. 7648 001 0204) sastāv no 13 zemes vienībām – zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0203), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0091), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0201), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0202), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0204), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0206), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0217), zemes vienības (kadastra apzīmējums 76480010218), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0219), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0220), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0224), zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 002 0500) un zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 005 0104) Galēnu pagastā, Preiļu novadā (turpmāk - zemes nekustamais īpašums). Īpašuma tiesības uz zemes nekustamo īpašumu ir reģistrētas Latgales rajona tiesas Galēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000583515 uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0203), kuras kopplatība 62,4 ha, tajā skaitā meža platība 56,17 ha.
Zemes nekustamais īpašums saskaņā ar Meža likuma 4. panta otro daļu atrodas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk – Sabiedrība) pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kura atbilstoši pilda valsts funkciju – valsts meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību.
Meža likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic Sabiedrība, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. 100 % Sabiedrības akciju pieder valstij, un valsts kapitāla daļu turētāja ir Zemkopības ministrija.
Sabiedrībai, apsekojot būvju nekustamo īpašumu dabā, konstatēts, ka tā sastāvā esošās būves ir nonākušas tādā tehniskajā stāvoklī, kas ir bīstamas un bojā ainavu, tāpēc lietderīgākais risinājums ir būvju nojaukšana un zemes atbrīvošana, kas tiktu īstenota par Sabiedrības līdzekļiem, lai zemes vienībā ieaudzētu mežu.
Par būvju nekustamā īpašuma slikto tehnisko stāvokli un kā lietderīgāko risinājumu tā nodošanai Zemkopības ministrijai liecina arī "Possessor" 2021. gada 24. novembra vēstulē Nr. 1.17 / 8599 "Par nekustamo īpašumu "Lubāna", Galēnu pagastā, Preiļu novadā" rakstītais: ".. Possessor pauž viedokli, ka dzīvošanai nederīgā stāvoklī esošas būves neatbilst normatīvo aktu jēgai, un lietderīgāka rīcība ar tām būtu nojaukšana un teritorijas sakopšana. Ievērojot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" priekšlikumu Possessor piekrīt Nekustamā īpašuma nodošanai Zemkopības ministrijai nojaukšanai un zemes vienības sakārtošanai un lūdz Valsts ieņēmumu dienestu nodot Nekustamo īpašumu Zemkopības ministrijai ar mērķi nojaukt tā sastāvā esošas būves."
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības (kadastra apzīmējums 7648 001 0203), kuras kopplatība 62,4 ha, tajā skaitā meža platība 56,17 ha.
Zemes nekustamais īpašums saskaņā ar Meža likuma 4. panta otro daļu atrodas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk – Sabiedrība) pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kura atbilstoši pilda valsts funkciju – valsts meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību.
Meža likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic Sabiedrība, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. 100 % Sabiedrības akciju pieder valstij, un valsts kapitāla daļu turētāja ir Zemkopības ministrija.
Sabiedrībai, apsekojot būvju nekustamo īpašumu dabā, konstatēts, ka tā sastāvā esošās būves ir nonākušas tādā tehniskajā stāvoklī, kas ir bīstamas un bojā ainavu, tāpēc lietderīgākais risinājums ir būvju nojaukšana un zemes atbrīvošana, kas tiktu īstenota par Sabiedrības līdzekļiem, lai zemes vienībā ieaudzētu mežu.
Par būvju nekustamā īpašuma slikto tehnisko stāvokli un kā lietderīgāko risinājumu tā nodošanai Zemkopības ministrijai liecina arī "Possessor" 2021. gada 24. novembra vēstulē Nr. 1.17 / 8599 "Par nekustamo īpašumu "Lubāna", Galēnu pagastā, Preiļu novadā" rakstītais: ".. Possessor pauž viedokli, ka dzīvošanai nederīgā stāvoklī esošas būves neatbilst normatīvo aktu jēgai, un lietderīgāka rīcība ar tām būtu nojaukšana un teritorijas sakopšana. Ievērojot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" priekšlikumu Possessor piekrīt Nekustamā īpašuma nodošanai Zemkopības ministrijai nojaukšanai un zemes vienības sakārtošanai un lūdz Valsts ieņēmumu dienestu nodot Nekustamo īpašumu Zemkopības ministrijai ar mērķi nojaukt tā sastāvā esošas būves."
Risinājuma apraksts
Sabiedrība 2023. gada 30. augusta vēstulē Nr. 4.1-2_06vt_101_23_693 "Par nekustamo īpašumu "Lubāna" Galēnu pagastā, Preiļu (Riebiņu) novadā" lūdza rīkojuma projektā minēto būvju nekustamo īpašumu pārņemt no "Possessor" Zemkopības ministrijas valdījumā. Ievērojot Sabiedrības lūgumu, Zemkopības ministrija 2023. gada 2. oktobrī izdarīja atzīmi VNĪ tīmekļvietnē – "Possessor" publicētajā paziņojumā par rīkojuma projektā minētā būvju nekustamā īpašuma pārdošanu – un atbilstoši noteikumu Nr. 109 13.2 2. apakšpunktā noteiktajam divu mēnešu laikā pēc atzīmes izdarīšanas VNĪ tīmekļvietnē sagatavoja rīkojuma projektu.
Būvju nekustamais īpašums nepieciešams, lai nodrošinātu Civillikuma 968. pantā noteikto zemes un ēkas vienotības principu, iekļaujot būvju nekustamo īpašumu zemes nekustamā īpašuma sastāvā un atbilstoši to reģistrējot zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Ievērojot būvju nekustamā īpašuma slikto tehnisko stāvokli, Zemkopības ministrija kā valdītāja varētu lemt, bet Sabiedrība saskaņā ar valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumā tai piešķirtām tiesībām un pienākumiem nodrošinātu darbības, kas noteiktas normatīvajos aktos un reglamentē būvju nojaukšanas procedūru. Pēc būvju nojaukšanas Sabiedrība zemi apmežos, tā īstenojot Meža likuma 4. panta otrajā daļā noteikto valsts funkciju – valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību.
Saskaņā ar Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka ēkas (būves) zemesgrāmatās ierakstāmas uz valsts (..) vārda, pamatojoties uz (..) tiesas lēmumu (..), bet saskaņā ar šā likuma 36. panta otro daļu valsts ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgas valsts institūcijas personā atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta noteikumiem (..). Savukārt likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta ceturtā daļa noteic, ka uz "uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta (..) valstij piederošā un piekrītošā meža zeme (..), ja tā likumā noteiktajā kārtībā nav nodota īpašumā vai pastāvīgā lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām (..)."
Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes vienības kadastra numurs.
Pārņemot būvju nekustamo īpašumu, tas iekļaujams zemes nekustamā īpašuma sastāvā, kurš ierakstīts uz valsts vārda
Zemkopības ministrijas personā. Nojaukt būves, kas atrodas uz valsts meža zemes, un atbrīvot zemi nepieciešams, lai uz tās ieaudzētu mežu. Tādējādi Sabiedrībai kā zemes īpašuma pārvaldītājai un apsaimniekotājai pastāvēs iespēja lemt par zemes nekustamā īpašuma lietderīgu izmantošanu ilgtermiņā. Izdevumi, kas saistīti ar būvju nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un turpmāku to nojaukšanu, tiks segti no Sabiedrības līdzekļiem.
Rīkojuma projektā minētā, uz valstij piederošas meža zemes esošā būvju nekustamā īpašuma pārņemšana no "Possessor", lai veidotu vienotu zemes un ēku (būvju) nekustamu īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstītu to īpašumtiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nojaukt būves un pēc tam apmežot zemi, būs lietderīgs risinājums un ieguvums valstij, jo zeme tiks ilgtspējīgi un ilgtermiņā apsaimniekota.
Būvju nekustamais īpašums nepieciešams, lai nodrošinātu Civillikuma 968. pantā noteikto zemes un ēkas vienotības principu, iekļaujot būvju nekustamo īpašumu zemes nekustamā īpašuma sastāvā un atbilstoši to reģistrējot zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Ievērojot būvju nekustamā īpašuma slikto tehnisko stāvokli, Zemkopības ministrija kā valdītāja varētu lemt, bet Sabiedrība saskaņā ar valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumā tai piešķirtām tiesībām un pienākumiem nodrošinātu darbības, kas noteiktas normatīvajos aktos un reglamentē būvju nojaukšanas procedūru. Pēc būvju nojaukšanas Sabiedrība zemi apmežos, tā īstenojot Meža likuma 4. panta otrajā daļā noteikto valsts funkciju – valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību.
Saskaņā ar Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka ēkas (būves) zemesgrāmatās ierakstāmas uz valsts (..) vārda, pamatojoties uz (..) tiesas lēmumu (..), bet saskaņā ar šā likuma 36. panta otro daļu valsts ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgas valsts institūcijas personā atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta noteikumiem (..). Savukārt likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta ceturtā daļa noteic, ka uz "uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta (..) valstij piederošā un piekrītošā meža zeme (..), ja tā likumā noteiktajā kārtībā nav nodota īpašumā vai pastāvīgā lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām (..)."
Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes vienības kadastra numurs.
Pārņemot būvju nekustamo īpašumu, tas iekļaujams zemes nekustamā īpašuma sastāvā, kurš ierakstīts uz valsts vārda
Zemkopības ministrijas personā. Nojaukt būves, kas atrodas uz valsts meža zemes, un atbrīvot zemi nepieciešams, lai uz tās ieaudzētu mežu. Tādējādi Sabiedrībai kā zemes īpašuma pārvaldītājai un apsaimniekotājai pastāvēs iespēja lemt par zemes nekustamā īpašuma lietderīgu izmantošanu ilgtermiņā. Izdevumi, kas saistīti ar būvju nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un turpmāku to nojaukšanu, tiks segti no Sabiedrības līdzekļiem.
Rīkojuma projektā minētā, uz valstij piederošas meža zemes esošā būvju nekustamā īpašuma pārņemšana no "Possessor", lai veidotu vienotu zemes un ēku (būvju) nekustamu īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstītu to īpašumtiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nojaukt būves un pēc tam apmežot zemi, būs lietderīgs risinājums un ieguvums valstij, jo zeme tiks ilgtspējīgi un ilgtermiņā apsaimniekota.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums tiešā veidā neietekmē un nemaina sabiedrības mērķgrupas tiesības un pienākumus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums tiešā veidā neietekmē un nemaina sabiedrības mērķgrupas tiesības un pienākumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Nekustamā īpašuma tiesību maiņu zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, kā arī darbības, kas saistītas ar būvju nojaukšanu un zemes sakārtošanu, Sabiedrība segs par saviem finanšu līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- AS "Latvijas valsts meži"
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi