25-TA-146: MK sēdes protokollēmuma projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) "Informatīvais ziņojums "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību"" 3. un 5. punktā doto uzdevumu izpildi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk - Padome) 2024. gada 27. novembra sēdes protokola Nr. 9 5. jautājums.
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra instrukcijas Nr. 8 "Vienotā uzdevumu izpildes kontroles kārtība Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā" 17. punkts.
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra instrukcijas Nr. 8 "Vienotā uzdevumu izpildes kontroles kārtība Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā" 17. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts sagatavots, lai atzītu par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) "Informatīvais ziņojums "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību"" (turpmāk - MK protokollēmums (prot. Nr. 61 30. §)) 3. un 5. punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Par MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3. punktu
MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3. punkts uzdod Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 30. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk – MK) grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kā arī grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību" (turpmāk - informatīvais ziņojums) 3.3. un 5.1. sadaļu izpildi.
Atbilstoši MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3.1. apakšpunktā noteiktajam, lai ieviestu informatīvā ziņojuma konceptam atbilstošu regulējumu, FM izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618) (turpmāk – likumprojekts (22-TA-3618)). Likumprojekta (22-TA-3618) mērķis ir pilnveidot regulējumu, nodrošinot sabiedriskā labuma procesa efektivizēšanu. Likumprojektā (22-TA-3618) ir paredzēts precizēt sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusā esošo subjektu tiesību un pienākumu kopumu, nodrošinot, ka sabiedriskā labuma sistēmā darbojas tikai tādas SLO, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.
Likumprojekts (22-TA-3618) tika nodots publiskai apspriešanai laika periodā no 2023. gada 29. marta līdz 2023. gada 12. aprīlim, un tās rezultātā tika saņemti 11 viedokļi, kas pēc būtības neatbalstīja tā tālāko virzība esošajā redakcijā. Pilnveidotais likumprojekts (22-TA-3618) 2023. gada 5. oktobrī tika izsludināts ārējam saskaņošanas procesam. Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā tika saņemti 13 atzinumi ar 92 iebildumiem un 18 priekšlikumiem. Ņemot vērā, ka atzinumu sniedzēju iebildumi atsevišķos jautājumos ir pretrunīgi un redzējums par SLO jomas attīstību ir atšķirīgs, 2024. gada 8. martā tika sasaukta starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme, kurā tika skatīti sekojošie problēmjautājumi:
- ieviešot divu pakāpju SLO tiks sarežģīta ziedošanas sistēma Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam būs jāizvērtē, kādas pakāpes SLO tas ziedos, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot;
- likumprojektā (22-TA-3618) netiek nostiprināts princips, ka SLO statusu var piešķirt tikai tām organizācijām, kuru darbība pilnībā (visa darbība) atbilst Sabiedriskā labuma organizāciju likuma mērķim un noteikumiem, tādējādi izvairoties no situācijām, kad SLO statuss tiek piešķirts tikai daļai no organizācijas darbības;
- likumprojektā (22-TA-3618) iekļautā caurskatāmības koeficienta vai SLO caurskatāmības līmeņa ieviešana, SLO sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, ir atbalstāma iniciatīva, taču tā iegūšanai SLO nodrošinot pilnvērtīgu un caurskatāmu informāciju par paveiktajiem darbiem, prasīs lielus finanšu un administratīvos resursus;
- informatīvajā ziņojumā tika noteikts uzdevums FM noteikt skaidru SLO regulējumu, identificēt subjektus, kam SLO statuss nav saglabājams, savukārt Tieslietu ministrijai (turpmāk - TM) meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi (turpmāk - NVO), kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu, taču likumprojekts (22-TA-3618) neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu.
Starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē vienošanās ar iesaistītajam pusēm par problēmjautājumiem netika panākta.
Vienlaikus par likumprojekta (22-TA-3618) virzības progresu FM regulāri informēja Padomi:
2023. gada 29. martā - "Informācija par aktualitātēm SLO sistēmas pilnveidošanā";
2023. gada 27. septembrī - "Par aktuālo SLO darbības regulējumā";
2024. gada 27. novembrī - "SLO likuma grozījumu virzības progress".
Atbilstoši MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3.2. apakšpunktā noteiktajam, lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma 3.3. sadaļu izpildi FM uzsāka likumprojekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" (23-TA-2370) izstrādi. Informatīvā ziņojuma 3.3 sadaļa paredz precizēt NVO uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu, attiecībā uz NVO uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) maksāšanas pienākumu, nosakot, ka NVO, kas veic saimniecisko darbību, tiek uzskatītas par UIN maksātājiem vispārējā kārtībā, nevērtējot vai to darbības mērķis pamatā ir peļņas gūšana, jeb komercdarbības raksturs. NVO nemaksā UIN par ienākumiem, kuri tiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt NVO, kurai ir piešķirts SLO statuss (neatkarīgi vai pirmās vai otrās pakāpes SLO), saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus var novirzīt statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai, neveidojot ar UIN apliekamu objektu, par ko FM ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļā aprakstītais koncepts paredz ieviest divu pakāpju SLO sistēmu un, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas tiks veikti otrās pakāpes SLO. Likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" (23-TA-2370) tika nodots publiskai apspriešanai laika periodā no 2024. gada 12. augusta līdz 2024. gada 25. augustam, kuras rezultātā saņemti 126 viedokļi, kas neatbalstīja tā tālāko virzību esošajā redakcijā.
Atbilstoši MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3.3. apakšpunktā noteiktajam, lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļas izpildi, FM uzsāka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-1302) izstrādi. Informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļa paredz ieviest divu pakāpju SLO sistēmu nosakot, ka ziedotāji ziedojumu summas varēs iekļaut Gada ienākumu deklarācijas attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu tikai par tādiem ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-1302) 2023. gada 6. oktobrī tika izsludināts ārējai saskaņošanai un saskaņots bez iebildumiem un priekšlikumiem.
Par MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 5. punktu
MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 5. punkts uzdod TM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 30. jūnijam iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt speciālo regulējumu, lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma 2. daļas izpildi. Informatīvā ziņojuma 2. daļa paredz juridiskā ietvara apzināšanu, precizēšanu vai noteikšanu tām SLO, kurām SLO statuss nav saglabājams, tajā skaitā TM meklēt risinājumu, lai tās NVO, kuras ir neiederīgas šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu. TM minētā uzdevuma izpildi nav uzsākusi.
MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3. punkts uzdod Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 30. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk – MK) grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kā arī grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību" (turpmāk - informatīvais ziņojums) 3.3. un 5.1. sadaļu izpildi.
Atbilstoši MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3.1. apakšpunktā noteiktajam, lai ieviestu informatīvā ziņojuma konceptam atbilstošu regulējumu, FM izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618) (turpmāk – likumprojekts (22-TA-3618)). Likumprojekta (22-TA-3618) mērķis ir pilnveidot regulējumu, nodrošinot sabiedriskā labuma procesa efektivizēšanu. Likumprojektā (22-TA-3618) ir paredzēts precizēt sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusā esošo subjektu tiesību un pienākumu kopumu, nodrošinot, ka sabiedriskā labuma sistēmā darbojas tikai tādas SLO, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.
Likumprojekts (22-TA-3618) tika nodots publiskai apspriešanai laika periodā no 2023. gada 29. marta līdz 2023. gada 12. aprīlim, un tās rezultātā tika saņemti 11 viedokļi, kas pēc būtības neatbalstīja tā tālāko virzība esošajā redakcijā. Pilnveidotais likumprojekts (22-TA-3618) 2023. gada 5. oktobrī tika izsludināts ārējam saskaņošanas procesam. Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā tika saņemti 13 atzinumi ar 92 iebildumiem un 18 priekšlikumiem. Ņemot vērā, ka atzinumu sniedzēju iebildumi atsevišķos jautājumos ir pretrunīgi un redzējums par SLO jomas attīstību ir atšķirīgs, 2024. gada 8. martā tika sasaukta starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme, kurā tika skatīti sekojošie problēmjautājumi:
- ieviešot divu pakāpju SLO tiks sarežģīta ziedošanas sistēma Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam būs jāizvērtē, kādas pakāpes SLO tas ziedos, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot;
- likumprojektā (22-TA-3618) netiek nostiprināts princips, ka SLO statusu var piešķirt tikai tām organizācijām, kuru darbība pilnībā (visa darbība) atbilst Sabiedriskā labuma organizāciju likuma mērķim un noteikumiem, tādējādi izvairoties no situācijām, kad SLO statuss tiek piešķirts tikai daļai no organizācijas darbības;
- likumprojektā (22-TA-3618) iekļautā caurskatāmības koeficienta vai SLO caurskatāmības līmeņa ieviešana, SLO sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, ir atbalstāma iniciatīva, taču tā iegūšanai SLO nodrošinot pilnvērtīgu un caurskatāmu informāciju par paveiktajiem darbiem, prasīs lielus finanšu un administratīvos resursus;
- informatīvajā ziņojumā tika noteikts uzdevums FM noteikt skaidru SLO regulējumu, identificēt subjektus, kam SLO statuss nav saglabājams, savukārt Tieslietu ministrijai (turpmāk - TM) meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi (turpmāk - NVO), kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu, taču likumprojekts (22-TA-3618) neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu.
Starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē vienošanās ar iesaistītajam pusēm par problēmjautājumiem netika panākta.
Vienlaikus par likumprojekta (22-TA-3618) virzības progresu FM regulāri informēja Padomi:
2023. gada 29. martā - "Informācija par aktualitātēm SLO sistēmas pilnveidošanā";
2023. gada 27. septembrī - "Par aktuālo SLO darbības regulējumā";
2024. gada 27. novembrī - "SLO likuma grozījumu virzības progress".
Atbilstoši MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3.2. apakšpunktā noteiktajam, lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma 3.3. sadaļu izpildi FM uzsāka likumprojekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" (23-TA-2370) izstrādi. Informatīvā ziņojuma 3.3 sadaļa paredz precizēt NVO uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu, attiecībā uz NVO uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) maksāšanas pienākumu, nosakot, ka NVO, kas veic saimniecisko darbību, tiek uzskatītas par UIN maksātājiem vispārējā kārtībā, nevērtējot vai to darbības mērķis pamatā ir peļņas gūšana, jeb komercdarbības raksturs. NVO nemaksā UIN par ienākumiem, kuri tiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt NVO, kurai ir piešķirts SLO statuss (neatkarīgi vai pirmās vai otrās pakāpes SLO), saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus var novirzīt statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai, neveidojot ar UIN apliekamu objektu, par ko FM ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļā aprakstītais koncepts paredz ieviest divu pakāpju SLO sistēmu un, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas tiks veikti otrās pakāpes SLO. Likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" (23-TA-2370) tika nodots publiskai apspriešanai laika periodā no 2024. gada 12. augusta līdz 2024. gada 25. augustam, kuras rezultātā saņemti 126 viedokļi, kas neatbalstīja tā tālāko virzību esošajā redakcijā.
Atbilstoši MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3.3. apakšpunktā noteiktajam, lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļas izpildi, FM uzsāka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-1302) izstrādi. Informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļa paredz ieviest divu pakāpju SLO sistēmu nosakot, ka ziedotāji ziedojumu summas varēs iekļaut Gada ienākumu deklarācijas attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu tikai par tādiem ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-1302) 2023. gada 6. oktobrī tika izsludināts ārējai saskaņošanai un saskaņots bez iebildumiem un priekšlikumiem.
Par MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 5. punktu
MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 5. punkts uzdod TM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 30. jūnijam iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt speciālo regulējumu, lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma 2. daļas izpildi. Informatīvā ziņojuma 2. daļa paredz juridiskā ietvara apzināšanu, precizēšanu vai noteikšanu tām SLO, kurām SLO statuss nav saglabājams, tajā skaitā TM meklēt risinājumu, lai tās NVO, kuras ir neiederīgas šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu. TM minētā uzdevuma izpildi nav uzsākusi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā iesaistīto pušu atšķirīgo redzējumu par SLO jomas attīstību, MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3. un 5. punktā doto uzdevumu izpildes termiņi ir kavēti.
2024. gada 27. novembra Padomes sēdē, skatot jautājumu "SLO likuma grozījumu virzības progress", tika secināts, ka NVO, tajā skaitā ar SLO statusu, tiesiskajā statusā darbojas tādas NVO, kas pēc būtības neatbilst NVO tiesiskajam statusam. Padome vērsa uzmanību, ka SLO jomas sakārtošana un UIN regulējuma precizēšana attiecībā uz NVO būtu uzsākama tikai tad, kad tiek rasts risinājums piemērotam NVO tiesiskajam statusam tām NVO, kurām tas nav atbilstošs.
Papildus iepriekš minētajam Padome vērsa uzmanību, ka praksē ir tādas NVO (arī ar SLO statusu), kas ir biedru labuma NVO un ir tādas NVO (arī neiegūstot SLO statusu), kas ir sabiedrības labuma NVO un kuras būtu nodalāmas, jo jau šobrīd Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz NVO biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic NVO, kas dibināta un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses.
Attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" (23-TA-2370) grozījumi rada nevienlīdzīgus apstākļus kopumā NVO kopai, tas ir, atsevišķai NVO grupai uzliekot par pienākumu maksāt UIN, bet citai, kurai ir SLO statuss, šāds pienākums netiek attiecināts. Tāpat, FM nav piedāvājusi citus iespējamos risinājumus vai apspriedusi ar NVO citu valstu pieejas, meklējot labāko risinājumu.
Padome vērsa uzmanību, ka Latvijā daudzas NVO piesakās SLO statusam, lai iegūtu bezmaksas lietošanā vai ar atlaidi pašvaldības telpas. Savukārt citās valstīs NVO tiek sniegts valsts atbalsts, raugoties uz to, vai NVO darbība sniedz sabiedrībai labumu, bet nevērtējot vai NVO ir / nav statuss, kas paredzētu valsts atbalstu.
2024. gada 27. novembra Padomes sēdē, skatot jautājumu "SLO likuma grozījumu virzības progress", tika secināts, ka NVO, tajā skaitā ar SLO statusu, tiesiskajā statusā darbojas tādas NVO, kas pēc būtības neatbilst NVO tiesiskajam statusam. Padome vērsa uzmanību, ka SLO jomas sakārtošana un UIN regulējuma precizēšana attiecībā uz NVO būtu uzsākama tikai tad, kad tiek rasts risinājums piemērotam NVO tiesiskajam statusam tām NVO, kurām tas nav atbilstošs.
Papildus iepriekš minētajam Padome vērsa uzmanību, ka praksē ir tādas NVO (arī ar SLO statusu), kas ir biedru labuma NVO un ir tādas NVO (arī neiegūstot SLO statusu), kas ir sabiedrības labuma NVO un kuras būtu nodalāmas, jo jau šobrīd Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz NVO biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic NVO, kas dibināta un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses.
Attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" (23-TA-2370) grozījumi rada nevienlīdzīgus apstākļus kopumā NVO kopai, tas ir, atsevišķai NVO grupai uzliekot par pienākumu maksāt UIN, bet citai, kurai ir SLO statuss, šāds pienākums netiek attiecināts. Tāpat, FM nav piedāvājusi citus iespējamos risinājumus vai apspriedusi ar NVO citu valstu pieejas, meklējot labāko risinājumu.
Padome vērsa uzmanību, ka Latvijā daudzas NVO piesakās SLO statusam, lai iegūtu bezmaksas lietošanā vai ar atlaidi pašvaldības telpas. Savukārt citās valstīs NVO tiek sniegts valsts atbalsts, raugoties uz to, vai NVO darbība sniedz sabiedrībai labumu, bet nevērtējot vai NVO ir / nav statuss, kas paredzētu valsts atbalstu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā 2024. gada 27. novembra Padomes sēdē nolemto un, lai nodrošinātu SLO jomas sakārtošanu un UIN regulējuma precizēšanu attiecībā uz NVO, sākotnēji nepieciešams rast risinājumu NVO tiesiskā statusa jautājumā, tas ir, lai tādas NVO, kas neatbilst NVO tiesiskajam statusam rastu piemērotu tiesisko statusu. Padome aicināja TM sadarbojoties ar NVO, kā arī Labklājības ministriju, un, pēc nepieciešamības, iesaistot FM, izvērtēt un piedāvāt risinājumus tiesiskā statusa noteikšanai tādām NVO, kuras neatbilst NVO tiesiskajam statusam. Vienlaikus Padome aicināja FM, viena gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, kas izriet no izteiktā aicinājuma TM, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kā arī Uzņēmumu ienākuma likumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Lai apzinātu, cik ir tādu NVO, kuru darbība ir vērsta uz biedru interešu apmierināšanu, Padome aicināja FM veikt apkopojumu par to, kā Latvijā reģistrētās NVO tiek nodalītas biedru labuma NVO no NVO, kuras īsteno sabiedrības labuma darbību. Vienlaikus, izvērtēt citu valstu pieredzi valsts atbalsta sniegšanā NVO un informētu NVO un Padomi par iespējamiem risinājumiem atbalsta sniegšanā NVO atbilstoši Latvijas situācijai.
Turpinot diskusijas par NVO sektora pilnveidošanu, 2025. gada 29. janvāra Padomes sēdē tika panākta vienošanās par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir veikt padziļinātu analīzi par visām Latvijā dibinātajām NVO, lai noskaidrotu to atbilstību tiesiskajam regulējumam un identificētu organizācijas, kuras, iespējams, neatbilst biedrību un nodibinājumu būtībai. Vienlaikus pētījumā paredzēts analizēt esošo NVO iespējas nodalīt biedru labuma organizācijas no sabiedrības labuma organizācijām, kā arī valsts atbalsta iespējas NVO, izpētot citu valstu praksi atbalsta sniegšanā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt ieteikumus, lai pilnveidotu un uzlabotu NVO sektora darbību un uzraudzību, kā arī precizētu SLO tiesisko ietvaru un sistēmu. Pētījuma rezultātus plānots izdiskutēt ar NVO, saskaņojot pakalpojuma specifikāciju ar FM un TM (2025. gada 29. janvāra protokols Nr. 1, 2.2. punkts). Termiņš pētījuma rezultātu iesniegšanai ir paredzēts 2026. gada 1. jūnijs. Pētījumā iekļautie uzdevumi daļēji sakrīt ar 2024. gada 27. novembra Padomes sēdē TM un FM uzdotajiem uzdevumiem. Secīgi, lai TM un FM izpildītu Padomes uzdotos uzdevumus, ir nepieciešams iepazīties ar pētījumā konstatēto un pieņemt lēmumu nepieciešamo izmaiņu īstenošanai normatīvajos aktos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra instrukcijas Nr. 8 "Vienotā uzdevumu izpildes kontroles kārtība Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā" 17. punktu atzīt par aktualitāti zaudējušu MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3. un 5. punktu.
Lai apzinātu, cik ir tādu NVO, kuru darbība ir vērsta uz biedru interešu apmierināšanu, Padome aicināja FM veikt apkopojumu par to, kā Latvijā reģistrētās NVO tiek nodalītas biedru labuma NVO no NVO, kuras īsteno sabiedrības labuma darbību. Vienlaikus, izvērtēt citu valstu pieredzi valsts atbalsta sniegšanā NVO un informētu NVO un Padomi par iespējamiem risinājumiem atbalsta sniegšanā NVO atbilstoši Latvijas situācijai.
Turpinot diskusijas par NVO sektora pilnveidošanu, 2025. gada 29. janvāra Padomes sēdē tika panākta vienošanās par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir veikt padziļinātu analīzi par visām Latvijā dibinātajām NVO, lai noskaidrotu to atbilstību tiesiskajam regulējumam un identificētu organizācijas, kuras, iespējams, neatbilst biedrību un nodibinājumu būtībai. Vienlaikus pētījumā paredzēts analizēt esošo NVO iespējas nodalīt biedru labuma organizācijas no sabiedrības labuma organizācijām, kā arī valsts atbalsta iespējas NVO, izpētot citu valstu praksi atbalsta sniegšanā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt ieteikumus, lai pilnveidotu un uzlabotu NVO sektora darbību un uzraudzību, kā arī precizētu SLO tiesisko ietvaru un sistēmu. Pētījuma rezultātus plānots izdiskutēt ar NVO, saskaņojot pakalpojuma specifikāciju ar FM un TM (2025. gada 29. janvāra protokols Nr. 1, 2.2. punkts). Termiņš pētījuma rezultātu iesniegšanai ir paredzēts 2026. gada 1. jūnijs. Pētījumā iekļautie uzdevumi daļēji sakrīt ar 2024. gada 27. novembra Padomes sēdē TM un FM uzdotajiem uzdevumiem. Secīgi, lai TM un FM izpildītu Padomes uzdotos uzdevumus, ir nepieciešams iepazīties ar pētījumā konstatēto un pieņemt lēmumu nepieciešamo izmaiņu īstenošanai normatīvajos aktos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra instrukcijas Nr. 8 "Vienotā uzdevumu izpildes kontroles kārtība Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā" 17. punktu atzīt par aktualitāti zaudējušu MK protokollēmuma (prot. Nr. 61 30. §) 3. un 5. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Valsts kancelejas izdotajām vadlīnijām par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu valsts pārvaldē (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē: https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download?attachment) paredzētos izņēmumus, secināms, ka tiesību aktu projekti nav jāizsludina sabiedrības līdzdalības procesam, ja jautājums jau ir apspriests sabiedrībā un panākta ievērojama vienprātība. Uzskatām, ka tiesību akta projekts tika sagatavots pamatojoties uz 2024. gada 27. novembra Padomes sēdē izdiskutēto, kas uzskatāms, ka jautājums jau ir apspriests sabiedrībā un panākta ievērojama vienprātība.
Turklāt tiesību akta projekts nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Turklāt tiesību akta projekts nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Labklājības ministrija
- Latvijas Darba devēju konfederācija
- Latvijas Pašvaldību savienība
- Latvijas Pilsoniskā alianse
- Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
- Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju un struktūras ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
