Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka likums "Par pašvaldībām" zaudēja spēku 2023. gada 1. janvārī, un spēkā stājās Pašvaldību likums, kur 82. panta ceturtajā daļā noteikts, ka, kārtību, kādā Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo 82. panta pirmajā daļā minētos jautājumus, nosaka Ministru kabinets, nepieciešams izstrādāt jaunu Noteikumu projektu/jaunus Ministra kabineta noteikumus. Ja netiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, tad 2024. gadā nebūs vienots regulējums, kādā veidā ministrijas ar Pašvaldību biedrību organizē sarunas par pašvaldību jautājumiem, kas skar visu pašvaldību intereses:
- likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kuri attiecas uz pašvaldībām;
- kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo valsts budžeta dotāciju un mērķdotāciju apmērus;
- valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam;
- pašvaldībām deleģēto pārvaldes uzdevumu finansēšanas avotus;
- citus ar pašvaldību budžeta plānošanu saistītus jautājumus, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām.

Ar jauno Noteikumu projektu tiks noteikts vienots regulējums kārtībai, kādā Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo Pašvaldību likuma 82. panta pirmajā daļā minētos jautājumus – likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām; kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus; valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam; citus ar pašvaldību budžeta plānošanu saistītus jautājumus, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām.
Kopumā vērtējot jau esošo sarunu sistēmu līdz šim, varam secināt, ka ieguvējas ir abas sarunu puses. Ministriju ieguvums ir šāds:
- ja pašvaldības tiek iesaistītas sarunās un pārzina normatīvo aktu struktūru, tām ir vieglāk ieviest valdības iniciatīvas un pastāv lielāka iespēja, ka jauno likumu ieviešana būs efektīvāka un mērķtiecīgāka;
- valdība var pārrunāt jautājumus ar vienu pārstāvi (Pašvaldību biedrību), jo pretējā gadījumā tai būtu jāsadarbojas vienlaikus ar daudzām pašvaldībām.
Savukārt pašvaldību priekšrocības ir šādas:
- sarunu gaitā tiek nodrošinātas pašvaldību intereses;
- apvienojoties kopīgā organizācijā, pašvaldības ir politiski spēcīgākas nekā tad, ja tām savas intereses būtu jāpārstāv atsevišķi;
- abu iesaistīto pušu sarunu rezultāti, kas fiksēti sarunu protokolā, informē sabiedrību par valdības un pašvaldību viedokļu sakritību vai tieši pretēji – parāda atšķirību attiecībā uz valsts finansēm un izdevumiem.
Lai mazinātu administratīvo slogu un izvairītos no formalitātes , jaunajos Ministru kabineta noteikumos paredzēts, ka protokola projektu pirms tā parakstīšanas attiecīgā ministrija nosūta tikai Finanšu ministrijai ( saskaņots, ka TM un VARAM nesniegs atzinumu), kas izvērtē valsts budžeta iespējas finansēt vienošanās izpildi un sniedz atzinumu par vienošanās atbilstību valsts budžeta iespējām finansēt vienošanās izpildi, kuru attiecīgā ministrija pievieno protokolam. 
Ar Noteikumu projektu nav paredzēts mainīt pašreiz noteikto normatīvo aktu projektu (likumprojektu, Ministru kabineta noteikumu projektu), kuru pieņemšana nav tieši saistīta ar ikgadējā valsts budžeta likuma un vidēja termiņa budžeta likuma sagatavošanu, saskaņošanas kārtību, proti, minēto normatīvo aktu saskaņošana notiek atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteiktajai kārtībai. 
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (pašvaldību biedrības) sarunu protokola projektu par saskaņotajiem jautājumiem un domstarpībām ( domstarpību protokolu)  katru gadu sagatavo Finanšu ministrija, ņemot vērā attiecīgās nozares ministra vai viņa pilnvarotās personas,  tai skaitā finanšu ministra vai viņa pilnvarotās personas, un pašvaldību sarunu rezultātus. Domstarpību protokols tiek izskatīts Ministru kabinetā un to paraksts Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un Ministru prezidents.