24-TA-1825: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā, izstrādāti, lai risinātu Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās (piejama:https://www.fm.gov.lv/lv/media/16956/download?attachment) norādīto 1.1.identificēto problēmu, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjekta pienākumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam sliekšņa deklarāciju, kā arī grozījumi, kas paredz kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientu – fizisko personu, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – maksājumu kontā ieskaitītajām skaidras naudas summām, ir izstrādāti, lai izpildītu ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam" apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam (turpmāk – Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns) iekļauto 1.2.3.pasākumu skaidras naudas aprites ierobežošanai.
Apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāja pienākumu nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā, ir izstrādāti, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iekļauto 1.4.2.pasākumu bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu nodokļu nomaksas uzraudzību, ierobežojot skaidras naudas apriti, kā arī veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Papildus tā mērķis ir arī pilnveidot tiesisko regulējumu, kas paredz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās termiņš – 2025.gada 1.janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem
Saskaņā ar Likuma 22.2 panta pirmo daļu Novēršanas likuma subjektam ir pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no likumā "Par nodokļiem un nodevām" uzskaitītajām darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.
Šos ziņojumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta konkrētajos likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu (skatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu).
2. Par Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamajām sliekšņa deklarācijām
Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3. un 4.punkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumu Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" 19.2.apakšpunktu Finanšu izlūkošanas dienestam ir pienākums nekavējoties elektroniski pārsūtīt reģistrēto sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ar visiem sliekšņa deklarācijai pievienotajiem pielikumiem gadījumos, kad zvērināts notārs iesniedzis sliekšņa deklarāciju par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.
Šāda Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība informācijas nosūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam ir saistīta ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļu, kurā noteikts zvērināta notāra kā Novēršanas likuma subjekta papildu pienākums iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam arī par katru gadījumu, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro. Zvērināts notārs ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
Šobrīd normatīvais regulējums neparedz citus gadījumus, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
3. Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Šobrīd normatīvais regulējums neparedz pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos.
Šādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, ja kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir identificējis fiziskās personas veikto skaidras naudas iemaksu kā aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē un šīm darījumam ir kāda no pazīmēm, lai par to vienlaikus informētu arī Valsts ieņēmumu dienestu.
4. Par bezskaidras naudas norēķiniem
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmo, 1.1 un astoto daļu ir aizliegts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Vienlaikus minētajā pantā ir noteikti atsevišķi gadījumi, kad darījumi ir veicami tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Viens no šiem gadījumiem ir minēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.4 daļā, kurā noteikts, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm).
Savukārt mazumtirdziecībā, kā arī sniedzot pakalpojumus, kas ar preču pārdošanu nav saistīti, nepastāv specifiski ierobežojumi. Tādējādi nodokļu maksātājam ir tiesības šobrīd noteikt, ka norēķini par tā sniegtajiem pakalpojumiem vai preču pārdošanu mazumtirdzniecībā, veicami tikai skaidrā naudā (ar nosacījumu, ja darījums nepārsniedz 7200 euro).
Saskaņā ar Likuma 22.2 panta pirmo daļu Novēršanas likuma subjektam ir pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no likumā "Par nodokļiem un nodevām" uzskaitītajām darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.
Šos ziņojumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta konkrētajos likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu (skatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu).
2. Par Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamajām sliekšņa deklarācijām
Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3. un 4.punkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumu Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" 19.2.apakšpunktu Finanšu izlūkošanas dienestam ir pienākums nekavējoties elektroniski pārsūtīt reģistrēto sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ar visiem sliekšņa deklarācijai pievienotajiem pielikumiem gadījumos, kad zvērināts notārs iesniedzis sliekšņa deklarāciju par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.
Šāda Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība informācijas nosūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam ir saistīta ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļu, kurā noteikts zvērināta notāra kā Novēršanas likuma subjekta papildu pienākums iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam arī par katru gadījumu, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro. Zvērināts notārs ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
Šobrīd normatīvais regulējums neparedz citus gadījumus, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
3. Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Šobrīd normatīvais regulējums neparedz pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos.
Šādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, ja kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir identificējis fiziskās personas veikto skaidras naudas iemaksu kā aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē un šīm darījumam ir kāda no pazīmēm, lai par to vienlaikus informētu arī Valsts ieņēmumu dienestu.
4. Par bezskaidras naudas norēķiniem
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmo, 1.1 un astoto daļu ir aizliegts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Vienlaikus minētajā pantā ir noteikti atsevišķi gadījumi, kad darījumi ir veicami tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Viens no šiem gadījumiem ir minēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.4 daļā, kurā noteikts, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm).
Savukārt mazumtirdziecībā, kā arī sniedzot pakalpojumus, kas ar preču pārdošanu nav saistīti, nepastāv specifiski ierobežojumi. Tādējādi nodokļu maksātājam ir tiesības šobrīd noteikt, ka norēķini par tā sniegtajiem pakalpojumiem vai preču pārdošanu mazumtirdzniecībā, veicami tikai skaidrā naudā (ar nosacījumu, ja darījums nepārsniedz 7200 euro).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests šobrīd ir tiesīgs saņemt informāciju no Novēršanas likuma subjektiem tikai gadījumos, ja tie ir konstatējuši personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē un konstatētajam darījumam piemīt vismaz viena no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.
Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Ievērojot minēto, Finanšu izlūkošanas dienests, izvērtējot Novēršanas likumā ietverto aizdomīga darījuma definīciju kopsakarā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmo daļu, ir īpaši uzsvēris, ka Novēršanas likuma subjektam nav pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par darījumu, kura pazīme atbilst kādai no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā uzskaitītajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, ja nepastāv aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi tieši vai netieši ir iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Finanšu nozares asociācija ir vairākkārtīgi vērsusi uzmanību, ka aizdomīga darījuma nodokļu jomā pazīmju (tipoloģiju) uzskaitīšana likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā neatbilst ne apņēmībai nostiprināt riskos balstītu pieeju, jo liek kā aizdomīgu darījumu klasificēt arī gadījumus, kuros klienta darbība atbilstoši faktiskajai situācijai ir saprotama un aizdomas nerada, ne arī pēc būtības ir proporcionāla, lietderīga un atbilstoša. Kā uzsver asociācija, daudz lietderīgāk un arī atbilstošāk riskos balstītajai pieejai būtu likumā konkrētas darījuma aizdomīguma pazīmes nenostiprināt, bet gan noteikt, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests tās identificē un regulāri, atbilstoši situācijai un tendencēm, atspoguļo, papildina Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajās vadlīnijās.
Arī Finanšu izlūkošanas dienests ir uzsvēris, ka ir pamats vismaz izvērtēt, vai normatīvo regulējumu iespējams pilnveidot, piemēram, izņemot ārā izsmeļošo pazīmju uzskaitījumu, kas bieži rada alternatīvas interpretācijas, jo pazīmju klātesamība likumā var radīt interpretāciju, ka pie konkrētas pazīmes konstatācijas jāziņo ne tikai par iespējamajiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī par iespējamiem likumpārkāpumiem nodokļu jomā (lai gan saskaņā ar Novēršanas likuma 1.panta 17.punktu aizdomīgs darījums ir skaidrots kā darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā (nevis likumpārkāpumu rezultātā) vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu).
Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Finanšu nozares asociācija 2023.gada 19.septembra vēstulē Nr.1-23/95, kas adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un kurā tika uzsvērts, lai gan likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pants pēc būtības tika pieņemts tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka Novēršanas likuma prasību ietvaros Finanšu izlūkošanas dienestam nosūtītie aizdomīgo darījumu ziņojumi, kas skar nodokļu jomu, tiktu nosūtīti arī Valsts ieņēmumu dienestam, tomēr praksē minētais nav īstenojies, un šobrīd tiek sagaidīts, ka Novēršanas likuma subjekti izvērtēs darījumu atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām pazīmēm arī tad, ja nav sākotnēji ticis konstatēts aizdomīgs darījums atbilstoši Novēršanas likumā noteiktajam.
Lai izvērtētu, vai ir veicami grozījumi aizdomīgu darījumu ziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam tiesiskajā regulējumā, Finanšu ministrija 2023.gada 23.oktobrī organizēja sanāksmi ar Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Bankas un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem.
Minētajā sanāksmē iesaistīto institūciju pārstāvji vienojās, ka ir konstatējams objektīvs pamatojums likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta formulējuma pārskatīšanai (tostarp no normas izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā), lai nodrošinātu, ka no tiesību normas satura izriet skaidri, nepārprotami un viennozīmīgi izprotams uz Novēršanas likuma subjekta attiecināmā pienākuma saturs un apjoms.
Minētā tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir iekļauta arī Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās kā risinājums 1.1.identificētajai problēmai "Klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu".
Proti, minētais risinājums paredz, ka, ņemot vērā "konstatēto situāciju, kurā tiesību normas piemērotājiem ir bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normas piemērošanu (neskatoties uz likumā noteikto), un lai nodrošinātu, ka turpmāk no tiesību normas satura ir viennozīmīgi izprotams uz NILLTPFN likuma subjektiem attiecināmā pienākuma saturs un apjoms, veikt grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā, no tā izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Plānots, ka turpmāk vadlīnijās tiks skaidrots, kādos gadījumos NILLTPFN likuma subjektam par konstatēto aizdomīgo darījumu ir sniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam."
Nepieciešamība pārskatīt minētās tiesību normas saturu izriet arī no Satversmes tiesas paustajām atziņām, ka tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu).
Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta regulējumu, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests šobrīd ir tiesīgs saņemt informāciju no Novēršanas likuma subjektiem tikai gadījumos, ja tie ir konstatējuši personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē un konstatētajam darījumam piemīt vismaz viena no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.
Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Ievērojot minēto, Finanšu izlūkošanas dienests, izvērtējot Novēršanas likumā ietverto aizdomīga darījuma definīciju kopsakarā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmo daļu, ir īpaši uzsvēris, ka Novēršanas likuma subjektam nav pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par darījumu, kura pazīme atbilst kādai no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā uzskaitītajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, ja nepastāv aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi tieši vai netieši ir iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Finanšu nozares asociācija ir vairākkārtīgi vērsusi uzmanību, ka aizdomīga darījuma nodokļu jomā pazīmju (tipoloģiju) uzskaitīšana likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā neatbilst ne apņēmībai nostiprināt riskos balstītu pieeju, jo liek kā aizdomīgu darījumu klasificēt arī gadījumus, kuros klienta darbība atbilstoši faktiskajai situācijai ir saprotama un aizdomas nerada, ne arī pēc būtības ir proporcionāla, lietderīga un atbilstoša. Kā uzsver asociācija, daudz lietderīgāk un arī atbilstošāk riskos balstītajai pieejai būtu likumā konkrētas darījuma aizdomīguma pazīmes nenostiprināt, bet gan noteikt, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests tās identificē un regulāri, atbilstoši situācijai un tendencēm, atspoguļo, papildina Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajās vadlīnijās.
Arī Finanšu izlūkošanas dienests ir uzsvēris, ka ir pamats vismaz izvērtēt, vai normatīvo regulējumu iespējams pilnveidot, piemēram, izņemot ārā izsmeļošo pazīmju uzskaitījumu, kas bieži rada alternatīvas interpretācijas, jo pazīmju klātesamība likumā var radīt interpretāciju, ka pie konkrētas pazīmes konstatācijas jāziņo ne tikai par iespējamajiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī par iespējamiem likumpārkāpumiem nodokļu jomā (lai gan saskaņā ar Novēršanas likuma 1.panta 17.punktu aizdomīgs darījums ir skaidrots kā darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā (nevis likumpārkāpumu rezultātā) vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu).
Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Finanšu nozares asociācija 2023.gada 19.septembra vēstulē Nr.1-23/95, kas adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un kurā tika uzsvērts, lai gan likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pants pēc būtības tika pieņemts tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka Novēršanas likuma prasību ietvaros Finanšu izlūkošanas dienestam nosūtītie aizdomīgo darījumu ziņojumi, kas skar nodokļu jomu, tiktu nosūtīti arī Valsts ieņēmumu dienestam, tomēr praksē minētais nav īstenojies, un šobrīd tiek sagaidīts, ka Novēršanas likuma subjekti izvērtēs darījumu atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām pazīmēm arī tad, ja nav sākotnēji ticis konstatēts aizdomīgs darījums atbilstoši Novēršanas likumā noteiktajam.
Lai izvērtētu, vai ir veicami grozījumi aizdomīgu darījumu ziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam tiesiskajā regulējumā, Finanšu ministrija 2023.gada 23.oktobrī organizēja sanāksmi ar Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Bankas un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem.
Minētajā sanāksmē iesaistīto institūciju pārstāvji vienojās, ka ir konstatējams objektīvs pamatojums likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta formulējuma pārskatīšanai (tostarp no normas izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā), lai nodrošinātu, ka no tiesību normas satura izriet skaidri, nepārprotami un viennozīmīgi izprotams uz Novēršanas likuma subjekta attiecināmā pienākuma saturs un apjoms.
Minētā tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir iekļauta arī Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās kā risinājums 1.1.identificētajai problēmai "Klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu".
Proti, minētais risinājums paredz, ka, ņemot vērā "konstatēto situāciju, kurā tiesību normas piemērotājiem ir bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normas piemērošanu (neskatoties uz likumā noteikto), un lai nodrošinātu, ka turpmāk no tiesību normas satura ir viennozīmīgi izprotams uz NILLTPFN likuma subjektiem attiecināmā pienākuma saturs un apjoms, veikt grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā, no tā izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Plānots, ka turpmāk vadlīnijās tiks skaidrots, kādos gadījumos NILLTPFN likuma subjektam par konstatēto aizdomīgo darījumu ir sniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam."
Nepieciešamība pārskatīt minētās tiesību normas saturu izriet arī no Satversmes tiesas paustajām atziņām, ka tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu).
Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta regulējumu, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju.
Risinājuma apraksts
1. Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem
Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā ietvertajā aizdomīgu darījumu ziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam tiesiskajā regulējumā:
▪ precizēta panta pirmā daļa;
Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, tostarp, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Kā noteikts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 14.pantā, viens no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumiem ir veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, kā arī veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā.
Arī Kriminālprocesa likuma 387.panta septītajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Ievērojot minēto, secināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē ir plašāks izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums par šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru atklāšanai un novēršanai būtu izmantojami Novēršanas likuma subjektu sniegtie ziņojumi.
Tādējādi, tā kā normatīvajos aktos tiek lietots termins "noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu jomā", attiecīgi, veicot grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā, tiek izmantots minētais termins, nosakot, ka Novēršanas likuma subjekta pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.
▪ precizēta panta otrā daļa;
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 386.panta 7.punktu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija ir izmeklēšanas iestāde, kuras amatpersonas atbilstoši minētā likuma 387.panta septītajai daļai izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma primāri ir izveidota ar nolūku novērst un apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un predikatīvos noziegumus kā noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts Finanšu izlūkošanas dienesta pienākums sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
Tas nozīmē, lai Valsts ieņēmumu dienests (t.i., tā izmeklēšanas struktūrvienība – nodokļu un muitas policija), lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu, tam nepieciešamo informāciju var saņemt no Finanšu izlūkošanas dienesta saskaņā ar Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu.
Savukārt, gadījumos, ja aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma tiek izmantota citiem nolūkiem, kas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu nav saistīti – šiem citiem nolūkiem (šajā gadījumā – nolūks saņemto informāciju izmantot, lai administratīvajā procesā atklātu un novērstu likumpārkāpumus) ir jābūt nostiprinātiem likumā. Ievērojot minēto, tiek veikti grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā, nosakot, ka ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam likumpārkāpumu konstatēšanai, nodrošinot nodokļu nemaksāšanas novēršanu un labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu.
Bez tam jānorāda, ka Ministru kabinets 2023.gada 6.februāra sēdē, izskatot iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem", atbalstīja tajā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumu nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību (skatīt prot. Nr.6, 33.§, 2.1.apakšpunktu).
Ņemot vērā, ka šobrīd tiek plānots, ka Nodokļu un muitas policija savu darbību uzsāks ar 2026.gada 1.janvāri, tad jebkurā gadījumā ar minēto datumu Valsts ieņēmumu dienests, kura kompetencē vairs nebūs uzdevumi saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu, saņemtos ziņojumus vairs neizmantos likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā noteiktajam mērķim – atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
▪ izslēgta panta trešā daļa.
Ņemot vērā, ka grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā paredz, ka turpmāk Novēršanas likuma subjekts ziņos Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā, ir nepieciešams no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu (proti, izslēgt minētā panta trešo daļu).
Lai nodrošinātu Novēršanas likuma subjekta izpratni, kādos gadījumos par konstatēto aizdomīgo darījumu ir iesniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam, būtu sagatavojamas vadlīnijas, kurās citstarp ietverts aktuālais darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījums.
Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā ietvertajā aizdomīgu darījumu ziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam tiesiskajā regulējumā:
▪ precizēta panta pirmā daļa;
Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, tostarp, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Kā noteikts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 14.pantā, viens no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumiem ir veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, kā arī veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā.
Arī Kriminālprocesa likuma 387.panta septītajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Ievērojot minēto, secināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē ir plašāks izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums par šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru atklāšanai un novēršanai būtu izmantojami Novēršanas likuma subjektu sniegtie ziņojumi.
Tādējādi, tā kā normatīvajos aktos tiek lietots termins "noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu jomā", attiecīgi, veicot grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā, tiek izmantots minētais termins, nosakot, ka Novēršanas likuma subjekta pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.
▪ precizēta panta otrā daļa;
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 386.panta 7.punktu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija ir izmeklēšanas iestāde, kuras amatpersonas atbilstoši minētā likuma 387.panta septītajai daļai izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma primāri ir izveidota ar nolūku novērst un apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un predikatīvos noziegumus kā noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts Finanšu izlūkošanas dienesta pienākums sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
Tas nozīmē, lai Valsts ieņēmumu dienests (t.i., tā izmeklēšanas struktūrvienība – nodokļu un muitas policija), lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu, tam nepieciešamo informāciju var saņemt no Finanšu izlūkošanas dienesta saskaņā ar Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu.
Savukārt, gadījumos, ja aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma tiek izmantota citiem nolūkiem, kas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu nav saistīti – šiem citiem nolūkiem (šajā gadījumā – nolūks saņemto informāciju izmantot, lai administratīvajā procesā atklātu un novērstu likumpārkāpumus) ir jābūt nostiprinātiem likumā. Ievērojot minēto, tiek veikti grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā, nosakot, ka ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam likumpārkāpumu konstatēšanai, nodrošinot nodokļu nemaksāšanas novēršanu un labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu.
Bez tam jānorāda, ka Ministru kabinets 2023.gada 6.februāra sēdē, izskatot iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem", atbalstīja tajā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumu nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību (skatīt prot. Nr.6, 33.§, 2.1.apakšpunktu).
Ņemot vērā, ka šobrīd tiek plānots, ka Nodokļu un muitas policija savu darbību uzsāks ar 2026.gada 1.janvāri, tad jebkurā gadījumā ar minēto datumu Valsts ieņēmumu dienests, kura kompetencē vairs nebūs uzdevumi saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu, saņemtos ziņojumus vairs neizmantos likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā noteiktajam mērķim – atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
▪ izslēgta panta trešā daļa.
Ņemot vērā, ka grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā paredz, ka turpmāk Novēršanas likuma subjekts ziņos Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā, ir nepieciešams no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu (proti, izslēgt minētā panta trešo daļu).
Lai nodrošinātu Novēršanas likuma subjekta izpratni, kādos gadījumos par konstatēto aizdomīgo darījumu ir iesniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam, būtu sagatavojamas vadlīnijas, kurās citstarp ietverts aktuālais darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījums.
Problēmas apraksts
2. Par Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamajām sliekšņa deklarācijām
Likumdevējs Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3.un 4.punktā tostarp ir devis pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Savukārt šāds pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumus šobrīd nav paredzēts attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam. Proti, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir konkrēti noteikts gan subjekts, gan gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
Tādējādi ir nepieciešams vienādot pieeju, kā tiek noteikti sliekšņa deklarācijas sniegšanas gadījumi, paredzot, ka arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā turpmāk tiek dots pilnvarojums Ministru kabinetam.
Likumdevējs Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3.un 4.punktā tostarp ir devis pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Savukārt šāds pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumus šobrīd nav paredzēts attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam. Proti, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir konkrēti noteikts gan subjekts, gan gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
Tādējādi ir nepieciešams vienādot pieeju, kā tiek noteikti sliekšņa deklarācijas sniegšanas gadījumi, paredzot, ka arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā turpmāk tiek dots pilnvarojums Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
2. Par Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamajām sliekšņa deklarācijām
Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā ietvertajā regulējumā:
▪ izteikta 1.1 daļa jaunā redakcijā;
Novēršanas likuma 31.4 panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts likuma subjekta pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā sliekšņa deklarāciju.
Tā kā šāds pienākums ir saistīts tikai ar sliekšņa deklarāciju iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam un ir attiecināms uz Novēršanas likuma mērķa sasniegšanu, attiecīgi ir nepieciešams noteikt Novēršanas likuma subjekta pienākumu iesniegt sliekšņa deklarāciju arī Valsts ieņēmumu dienestam.
Ņemot vērā, ka šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir noteikts gadījums, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, tad attiecīgi minētā norma ir izsakāma jaunā redakcijā, paredzot, ka subjektam ir pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
▪ veikti grozījumi otrajā daļā, to papildinot ar norādi uz sliekšņa deklarācijām;
Līdz šim likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē likuma 22.2 panta pirmajā un 1.1 daļā saņemtā informācija no Novēršanas likuma subjektiem ir tikusi uzskatīta par ziņojumiem:
- informācija, kas saņemta saskaņā ar panta pirmo daļu, ir ziņojums par aizdomīgiem darījumiem;
- informācija, kas saņemta saskaņā ar panta 1.1 daļu, ir ziņojums par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem.
Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļu saņemtais ziņojums par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem ir uzskatāms par sliekšņa deklarāciju Novēršanas likuma izpratnē, attiecīgi ir precizējama panta otrā daļa, to papildinot arī ar sliekšņa deklarācijām, kuras Valsts ieņēmumu dienests izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos.
▪ veikts grozījums sestās daļas pilnvarojuma normā.
Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3.punktā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.
Tādējādi līdzīgi ir precizējama likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta sestās daļas pilnvarojuma norma, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ne tikai kārtību, bet arī gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumu Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" 14.7. un 19.2.apakšpunktu, un atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļai zvērinātam notāram ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam gadījumos, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.
Šo sliekšņa deklarāciju ar visiem tai pievienotajiem pielikumiem Finanšu izlūkošanas dienestam neizmainītā veidā ir pienākums nekavējoties elektroniski pārsūtīt Valsts ieņēmumu dienestam.
Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 1.2.3.pasākumu skaidras naudas aprites ierobežošanai, minētos Ministru kabineta noteikumus plānots papildināt ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija būs iesniedzama arī Valsts ieņēmumu dienestam, proti, nosakot, ka arī 14.1.1.apakšpunkta gadījumā no subjekta – kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem – saņemtā sliekšņa deklarācija būs pārsūtama Valsts ieņēmumu dienestam, ja klienta veiktais skaidras naudas darījuma apmērs būs ekvivalents 750 euro vai vairāk (izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē).
Tā kā visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024.gada augustā ir 750 euro, ir nelietderīgi noteikt skaidras naudas viena darījuma limitu virs mēnesim domātas robežas, ar kuru pašas kredītiestādes ierobežo skaidrās naudas transakcijas ar komisijas naudas iekasēšanu.
Ņemot vērā, ka tiesību normas administrēšanas vienkāršošanai ir jānosaka universāls slieksnis gan fiziskām, gan juridiskām personām par kontā ieskaitīto vai izmaksāto naudu, tiek plānots noteikt, ka minimālais skaidras naudas darījuma slieksnis, par kuru būs jāsniedz sliekšņa deklarācija, ir 750 euro.
Finanšu izlūkošanas dienests ir nācis ar iniciatīvu, ka minētajā normā ir veicami grozījumi, samazinot skaidras naudas darījuma apmēru, par kuru sliekšņa deklarācija iesniedzama arī Finanšu izlūkošanas dienestam.
Pamatojums šāda jauna sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījuma noteikšanai ir sniegts anotācijas problēmas apraksta 3.punktā "Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām", ņemot vērā, ka abu regulējumu izstrādes pamatā ir līdzīgi apsvērumi, kas pamato nepieciešamību skaidras naudas aprites stingrākai uzraudzībai.
Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā ietvertajā regulējumā:
▪ izteikta 1.1 daļa jaunā redakcijā;
Novēršanas likuma 31.4 panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts likuma subjekta pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā sliekšņa deklarāciju.
Tā kā šāds pienākums ir saistīts tikai ar sliekšņa deklarāciju iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam un ir attiecināms uz Novēršanas likuma mērķa sasniegšanu, attiecīgi ir nepieciešams noteikt Novēršanas likuma subjekta pienākumu iesniegt sliekšņa deklarāciju arī Valsts ieņēmumu dienestam.
Ņemot vērā, ka šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir noteikts gadījums, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, tad attiecīgi minētā norma ir izsakāma jaunā redakcijā, paredzot, ka subjektam ir pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
▪ veikti grozījumi otrajā daļā, to papildinot ar norādi uz sliekšņa deklarācijām;
Līdz šim likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē likuma 22.2 panta pirmajā un 1.1 daļā saņemtā informācija no Novēršanas likuma subjektiem ir tikusi uzskatīta par ziņojumiem:
- informācija, kas saņemta saskaņā ar panta pirmo daļu, ir ziņojums par aizdomīgiem darījumiem;
- informācija, kas saņemta saskaņā ar panta 1.1 daļu, ir ziņojums par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem.
Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļu saņemtais ziņojums par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem ir uzskatāms par sliekšņa deklarāciju Novēršanas likuma izpratnē, attiecīgi ir precizējama panta otrā daļa, to papildinot arī ar sliekšņa deklarācijām, kuras Valsts ieņēmumu dienests izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos.
▪ veikts grozījums sestās daļas pilnvarojuma normā.
Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3.punktā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.
Tādējādi līdzīgi ir precizējama likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta sestās daļas pilnvarojuma norma, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ne tikai kārtību, bet arī gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumu Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" 14.7. un 19.2.apakšpunktu, un atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļai zvērinātam notāram ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam gadījumos, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.
Šo sliekšņa deklarāciju ar visiem tai pievienotajiem pielikumiem Finanšu izlūkošanas dienestam neizmainītā veidā ir pienākums nekavējoties elektroniski pārsūtīt Valsts ieņēmumu dienestam.
Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 1.2.3.pasākumu skaidras naudas aprites ierobežošanai, minētos Ministru kabineta noteikumus plānots papildināt ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija būs iesniedzama arī Valsts ieņēmumu dienestam, proti, nosakot, ka arī 14.1.1.apakšpunkta gadījumā no subjekta – kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem – saņemtā sliekšņa deklarācija būs pārsūtama Valsts ieņēmumu dienestam, ja klienta veiktais skaidras naudas darījuma apmērs būs ekvivalents 750 euro vai vairāk (izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē).
Tā kā visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024.gada augustā ir 750 euro, ir nelietderīgi noteikt skaidras naudas viena darījuma limitu virs mēnesim domātas robežas, ar kuru pašas kredītiestādes ierobežo skaidrās naudas transakcijas ar komisijas naudas iekasēšanu.
Ņemot vērā, ka tiesību normas administrēšanas vienkāršošanai ir jānosaka universāls slieksnis gan fiziskām, gan juridiskām personām par kontā ieskaitīto vai izmaksāto naudu, tiek plānots noteikt, ka minimālais skaidras naudas darījuma slieksnis, par kuru būs jāsniedz sliekšņa deklarācija, ir 750 euro.
Finanšu izlūkošanas dienests ir nācis ar iniciatīvu, ka minētajā normā ir veicami grozījumi, samazinot skaidras naudas darījuma apmēru, par kuru sliekšņa deklarācija iesniedzama arī Finanšu izlūkošanas dienestam.
Pamatojums šāda jauna sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījuma noteikšanai ir sniegts anotācijas problēmas apraksta 3.punktā "Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām", ņemot vērā, ka abu regulējumu izstrādes pamatā ir līdzīgi apsvērumi, kas pamato nepieciešamību skaidras naudas aprites stingrākai uzraudzībai.
Problēmas apraksts
3. Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru A. Saukas un T. Putniņa pētījumā "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā" secināts, ka grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas jeb aplokšņu algu apjoms 2009.–2023.gadā (vidējā algas daļa %, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts) 2023.gadā bija 23,6%.
Aplokšņu alga Latvijā ir arī galvenā ēnu ekonomiku veidojošā komponente 2023.gadā, jo tā veidoja 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas.
Savukārt aptaujā attiecībā uz iespējām tikt pieķertam aplokšņu algu maksāšanā 27,5% Latvijas uzņēmēju ir atbildējuši, ka iespējamība tikt pieķertam ir robežās no "31-50%".
5,0% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir "0%", t.i. uzņēmumus nav iespējams pieķert.
Minētajā pētījumā tika secināts, jo augstāka ir uztvertā pieķeršanas varbūtība un jo lielāki sodi, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā. Analīze parāda, ka tieši uztvertās pieķeršanas varbūtībai ir ļoti būtiska ietekme uz iesaistes ēnu ekonomikā mazināšanu (pieejams: www.sseriga.edu_Ēnu ekonomikas indekss 2023).
Tādējādi var secināt, ka samērā lielai uzņēmēju daļai ir nesodāmības sajūta, kas daļēji ir izskaidrojams ar tiesisko līdzekļu trūkumu, kurus izmantojot nodokļu administrācija ar administratīvi procesuāliem līdzekļiem varētu iegūt pierādījumus par aplokšņu algu maksāšanu uzņēmumā.
Līdz ar to, ņemot vērā lielo aplokšņu algu īpatsvaru ēnu ekonomikā, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams indikatīvi konstatēt iespējamu aplokšņu algu maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.
Starptautiskais ekonomisko pētījumu tīkls CESIFO savā pētījumā ir norādījis, ka viens no rādītājiem, kas netieši liecina par ēnu ekonomikas apmēru valstī ir skaidras naudas aprites īpatsvars. Zinātnieki secina, ka piekļuve skaidrai naudai ir svarīga, lai patērētāji varētu realizēt savas maksājumu izvēles, taču vienlaikus, jo vairāk skaidras naudas aizstāšanas iespējas ir pieejamas, jo mazāk skaidra nauda tiek turēta (CESIFO darba dokuments Nr.8574 “Payment Innovations, the Shadow Economy and Cash Demand of Households in Euro Area Countries”, autori Hans-Eggert Reimers, Friedrich Schneider, Franz Seitz, CESIFO 2020. Pieejams www.cesifo.org).
Arī šobrīd ēnu ekonomikas izpētes jomā vadošais pētnieks Johannesa Keplera universitātes Lincā profesors F. Šneiders ēnu ekonomikas apmēra noteikšanu balsta uz skaidrās naudas pieprasījuma pieeju un "vairāku indikatoru un vairāku cēloņu" (MIMIC) modeli.
Valūtas pieprasījuma pieejas pamatideja ir tāda, ka par ēnu ekonomikā pārdotajām precēm un pakalpojumiem norēķinās skaidrā naudā un ka, izmantojot skaidrās naudas pieprasījuma funkciju, ir iespējams novērtēt šādas preces un pakalpojumus, kas attiecīgi sniegti un sniegti apmaiņā pret skaidru naudu un tādējādi aprēķināt ēnu ekonomikas apjomu (skatīt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2.2. apakšpunktu "Ēnu ekonomikas apmēra novērtējums").
Eiropas Parlamenta 2022.gadā veiktajā pētījumā "Neformālās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem" kā daži no virzieniem, kuros dalībvalstīm būtu jāvirzās, lai ēnu ekonomikas apkarošanas politika būtu veiksmīga, ir norādīti procedūru automatizēšana un datorizācija un elektronisko maksājumu veicināšana.
Minētajā Eiropas Parlamenta pētījumā secināts, ka, virzoties šajos virzienos, ir iespējams samazināt birokrātiju un korupciju, savukārt elektronisko maksājumu veicināšana un skaidras naudas izmantošanas ierobežošana var samazināt aktivitātes ēnu ekonomikā (skatīt Taxation of the Informal Economy in the EU | Highlights | Supporting analyses | Committees | European Parliament (europa.eu)).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2017.gadā publicētajā pētījumā par ēnu ekonomiku norāda, ka skaidra nauda pēc savas būtības nav izsekojama konkrētai personai vai darījumam. Noteikumi par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu nosaka, ka finanšu iestādēm ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem un darījumiem, kas pārsniedz noteiktu summu, bet mazāki darījumi vai darījumi, kas notiek ārpus banku sistēmas, bieži vien būs pilnīgi neredzami. Līdz ar to skaidra nauda joprojām tiek izmantota, lai veicinātu ēnu ekonomiku un nelegālās darbības, maksājot tirgotājiem, uzņēmumiem, darbiniekiem, vai veicot noziedzīgas darbības. Darījumos, kas ir zemāki par noteiktu līmeni, skaidras naudas saņemšana šobrīd ir vienkāršāka nekā jebkad agrāk, pateicoties bankomātu izplatībai.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija secina, ka ēnu ekonomiku veicinošās darbības pēc definīcijas nevar notikt tur, kur tās ir pilnībā redzamas nodokļu administrācijām. Līdz ar to, lai atklātu un samazinātu minētās darbības, ir nepieciešams izmantot jaunus informācijas apkopošanas un automātiskās analīzes rīkus, kas ļautu uzlabot ēnu ekonomikā veikto darbību, tai skaitā skaidras naudas plūsmas, caurspīdīgumu un pārredzamību (skatīt Shining light on the shadow economy: Opportunities and threats, OECD 2017. Pieejams www.oecd.org.).
Uzsverams, ka ēnu ekonomikas pētniecības organizāciju un zinātnieku starpā valda vienprātība par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite, attiecīgi monitorējot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams samazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī.
Eiropas Komisija 2022.gada 27.oktobra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanu, kas ietekmē iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām" ir norādījusi, ka izplatītākās augstas intensitātes skaidrās naudas uzņēmējdarbības nozares ir tās, kuras saistītas ar bāru un restorānu darbību, celtniecības uzņēmumiem, automobiļu mazumtirgotājiem, automazgātavām, mākslas un senlietu tirgotājiem, izsoļu namiem, lombardiem, juvelierizstrādājumu uzņēmējiem, mazumtirdzniecību, dzērienu un tabakas veikaliem, nakts veikaliem, azartspēļu pakalpojumiem, u.c. (pieejams: EUR-Lex - 52022SC0344 - EN - EUR-Lex (europa.eu)).
Savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2022.gadā vislielākais nedeklarētās darba samaksas apmērs Latvijā bija konstatējams šādās nozarēs (dati pieejami: Nodokļu plaisu apmēri par 2022.gadu | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv)):
Tādējādi, salīdzinot iepriekš minētajā Eiropas Komisija 2022.gada 27.oktobra ziņojumā norādītās augstas intensitātes skaidras naudas uzņēmējdarbības nozares ar Latvijas ēnu ekonomiku raksturojošiem datiem, var konstatēt, ka minētajā Eiropas Komisijas ziņojumā norādītās uzņēmējdarbības nozares, lielākajā daļā sakrīt ar tām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kurās konstatējams vislielākais ēnu ekonomikas apjoms.
Līdz ar to ir konstatējama pamatota un datos balstīta korelācija starp ēnu ekonomiku un skaidras naudas apriti. Proti, nozarēs, kurās ir augstas intensitātes skaidrās naudas aprite, ir novērojami arī augsti ēnu ekonomikas radītāji, kas ļauj izdarīt pamatotus, ne tikai ekonomiskajā teorijā, bet arī objektīvi konstatējamos datos balstītus secinājumus par to, ka paaugstināta skaidras naudas aprite veicina ēnu ekonomiku.
Latvijas uzņēmējdarbības vidē bieži ir novērojama situācija, kad uzņēmēji nolūkā izvairīties maksāt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā darba samaksu un no tās paredzētos nodokļus, izvēlas saviem darbiniekiem daļu algas izmaksāt, to pārskaitot uz darbinieka kredītiestādē atvērtu kontu, savukārt otru algas daļu izmaksāt skaidrā naudā, šo izmaksu nereģistrējot un nedeklarējot, un līdz ar to arī nenomaksājot visus par darbinieku maksājamos nodokļus. Tā kā uzņēmuma rīcībā esošā skaidrā nauda, kura nepieciešama aplokšņu algas izmaksai parasti netiek reģistrēta uzņēmuma grāmatvedībā, tad nodokļu administrācijai aplokšņu algas izmaksu ir problemātiski konstatēt. Vienlaikus, pieaugot dažādu pakalpojumu sniedzēju iespējām, piedāvāt klientiem samaksu par saviem pakalpojumiem veikt bezskaidrā naudā, ir novērojama iedzīvotāju vēlme savā rīcībā esošo skaidro naudu, izmantojot kredītiestāžu bankomātus, iemaksāt savā bankas kontā, lai ērtāk norēķinātos par dažādiem saņemtajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem 2023.gadā tika veikti 495,4 milj. karšu maksājumu 9,6 mljrd. euro apjomā, kas kopumā pret visiem 2023.gadā veiktajiem bezskaidras naudas maksājumiem veidoja 63% (skatīt: https://www.bank.lv/statistika | Latvijas Banka). /dati-statistika/maksajumu-sist-statistika#latvijas-maksajumu-statistika). Taču neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli. Tā, piemēram, atbilstoši Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2023.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 33% no viena Latvijas iedzīvotāja ikdienas maksājumiem nedēļā, 2023.gada augustā – 27%, bet 2024.gada februārī – 23% (skatīt: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars).
Situācijas, kurās darba devējs ir izmaksājis darba ņēmējam algu bezskaidrā naudā un vienlaikus darba ņēmējs veic papildus skaidras naudas iemaksas savā kredītiestādes kontā, potenciāli var norādīt uz aplokšņu algu esību darba devēja un darba ņēmēja darba tiesiskajās attiecībās.
Lai gan darba ņēmēju rīcībā esošajai skaidrai naudai var būt arī cits izcelsmes avots, kas nav saistīts ar aplokšņu algu, tomēr noteiktās situācijās, kad darba ņēmējs nav deklarējis papildus ienākumus, taču vienlaikus, paralēli Valsts ieņēmumu dienestā deklarētajai darba algai, turpina ilgstoši veikt skaidras naudas iemaksas savā kredītiestādes kontā, var norādīt iespējamu ienākumu nedeklarēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ir arī gadījumi, kad no uzņēmumu kontiem, dažādu citu darījumu aizsegā, tiek izņemta skaidra nauda, kura tiek novirzīta aplokšņu algām.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta trešo daļu minētajā pantā noteiktie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi (tai skaitā deklarēšanas pienākums) neattiecas uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.
Tādējādi šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Tāpat Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos.
Ņemot vērā, ka skaidras naudas plūsmas avota noskaidrošana ir problemātiska, kā rezultātā tiek būtiski ierobežotas Valsts ieņēmumu dienesta iespējas atklāt pārkāpumus darba spēka nodokļu samaksas jomā, minētais negatīvi ietekmē cīņu ar ēnu ekonomiku un valsts izaugsmi kopumā.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļi veido būtisku un neatņemamu kopējo valsts budžeta ieņēmumu daļu, un tie tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību (skatīt Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 9.punktu). Līdz ar to nodokļu iekasēšana ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Attiecīgi valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (skatīt Satversmes tiesas 2008.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.2007-23-01 7.punktu).
Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (sk.: Hood C. The Tax State in the Information Age. In: Paul T. V., Ikenberry G. J., Hall J. A. (Eds.) The Nation-State in Question. Princeton: Princeton University, 2003, p. 213). Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība (sal. sk.: Levi M. Of Rule and Revenue. Berkeley: University of California, 1988, p. 2).
Līdz ar to ir nepieciešami jauni risinājumi, lai valsts varētu nodrošināt nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāti.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru A. Saukas un T. Putniņa pētījumā "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā" secināts, ka grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas jeb aplokšņu algu apjoms 2009.–2023.gadā (vidējā algas daļa %, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts) 2023.gadā bija 23,6%.
Aplokšņu alga Latvijā ir arī galvenā ēnu ekonomiku veidojošā komponente 2023.gadā, jo tā veidoja 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas.
Savukārt aptaujā attiecībā uz iespējām tikt pieķertam aplokšņu algu maksāšanā 27,5% Latvijas uzņēmēju ir atbildējuši, ka iespējamība tikt pieķertam ir robežās no "31-50%".
5,0% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir "0%", t.i. uzņēmumus nav iespējams pieķert.
Minētajā pētījumā tika secināts, jo augstāka ir uztvertā pieķeršanas varbūtība un jo lielāki sodi, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā. Analīze parāda, ka tieši uztvertās pieķeršanas varbūtībai ir ļoti būtiska ietekme uz iesaistes ēnu ekonomikā mazināšanu (pieejams: www.sseriga.edu_Ēnu ekonomikas indekss 2023).
Tādējādi var secināt, ka samērā lielai uzņēmēju daļai ir nesodāmības sajūta, kas daļēji ir izskaidrojams ar tiesisko līdzekļu trūkumu, kurus izmantojot nodokļu administrācija ar administratīvi procesuāliem līdzekļiem varētu iegūt pierādījumus par aplokšņu algu maksāšanu uzņēmumā.
Līdz ar to, ņemot vērā lielo aplokšņu algu īpatsvaru ēnu ekonomikā, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams indikatīvi konstatēt iespējamu aplokšņu algu maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.
Starptautiskais ekonomisko pētījumu tīkls CESIFO savā pētījumā ir norādījis, ka viens no rādītājiem, kas netieši liecina par ēnu ekonomikas apmēru valstī ir skaidras naudas aprites īpatsvars. Zinātnieki secina, ka piekļuve skaidrai naudai ir svarīga, lai patērētāji varētu realizēt savas maksājumu izvēles, taču vienlaikus, jo vairāk skaidras naudas aizstāšanas iespējas ir pieejamas, jo mazāk skaidra nauda tiek turēta (CESIFO darba dokuments Nr.8574 “Payment Innovations, the Shadow Economy and Cash Demand of Households in Euro Area Countries”, autori Hans-Eggert Reimers, Friedrich Schneider, Franz Seitz, CESIFO 2020. Pieejams www.cesifo.org).
Arī šobrīd ēnu ekonomikas izpētes jomā vadošais pētnieks Johannesa Keplera universitātes Lincā profesors F. Šneiders ēnu ekonomikas apmēra noteikšanu balsta uz skaidrās naudas pieprasījuma pieeju un "vairāku indikatoru un vairāku cēloņu" (MIMIC) modeli.
Valūtas pieprasījuma pieejas pamatideja ir tāda, ka par ēnu ekonomikā pārdotajām precēm un pakalpojumiem norēķinās skaidrā naudā un ka, izmantojot skaidrās naudas pieprasījuma funkciju, ir iespējams novērtēt šādas preces un pakalpojumus, kas attiecīgi sniegti un sniegti apmaiņā pret skaidru naudu un tādējādi aprēķināt ēnu ekonomikas apjomu (skatīt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2.2. apakšpunktu "Ēnu ekonomikas apmēra novērtējums").
Eiropas Parlamenta 2022.gadā veiktajā pētījumā "Neformālās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem" kā daži no virzieniem, kuros dalībvalstīm būtu jāvirzās, lai ēnu ekonomikas apkarošanas politika būtu veiksmīga, ir norādīti procedūru automatizēšana un datorizācija un elektronisko maksājumu veicināšana.
Minētajā Eiropas Parlamenta pētījumā secināts, ka, virzoties šajos virzienos, ir iespējams samazināt birokrātiju un korupciju, savukārt elektronisko maksājumu veicināšana un skaidras naudas izmantošanas ierobežošana var samazināt aktivitātes ēnu ekonomikā (skatīt Taxation of the Informal Economy in the EU | Highlights | Supporting analyses | Committees | European Parliament (europa.eu)).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2017.gadā publicētajā pētījumā par ēnu ekonomiku norāda, ka skaidra nauda pēc savas būtības nav izsekojama konkrētai personai vai darījumam. Noteikumi par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu nosaka, ka finanšu iestādēm ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem un darījumiem, kas pārsniedz noteiktu summu, bet mazāki darījumi vai darījumi, kas notiek ārpus banku sistēmas, bieži vien būs pilnīgi neredzami. Līdz ar to skaidra nauda joprojām tiek izmantota, lai veicinātu ēnu ekonomiku un nelegālās darbības, maksājot tirgotājiem, uzņēmumiem, darbiniekiem, vai veicot noziedzīgas darbības. Darījumos, kas ir zemāki par noteiktu līmeni, skaidras naudas saņemšana šobrīd ir vienkāršāka nekā jebkad agrāk, pateicoties bankomātu izplatībai.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija secina, ka ēnu ekonomiku veicinošās darbības pēc definīcijas nevar notikt tur, kur tās ir pilnībā redzamas nodokļu administrācijām. Līdz ar to, lai atklātu un samazinātu minētās darbības, ir nepieciešams izmantot jaunus informācijas apkopošanas un automātiskās analīzes rīkus, kas ļautu uzlabot ēnu ekonomikā veikto darbību, tai skaitā skaidras naudas plūsmas, caurspīdīgumu un pārredzamību (skatīt Shining light on the shadow economy: Opportunities and threats, OECD 2017. Pieejams www.oecd.org.).
Uzsverams, ka ēnu ekonomikas pētniecības organizāciju un zinātnieku starpā valda vienprātība par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite, attiecīgi monitorējot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams samazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī.
Eiropas Komisija 2022.gada 27.oktobra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanu, kas ietekmē iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām" ir norādījusi, ka izplatītākās augstas intensitātes skaidrās naudas uzņēmējdarbības nozares ir tās, kuras saistītas ar bāru un restorānu darbību, celtniecības uzņēmumiem, automobiļu mazumtirgotājiem, automazgātavām, mākslas un senlietu tirgotājiem, izsoļu namiem, lombardiem, juvelierizstrādājumu uzņēmējiem, mazumtirdzniecību, dzērienu un tabakas veikaliem, nakts veikaliem, azartspēļu pakalpojumiem, u.c. (pieejams: EUR-Lex - 52022SC0344 - EN - EUR-Lex (europa.eu)).
Savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2022.gadā vislielākais nedeklarētās darba samaksas apmērs Latvijā bija konstatējams šādās nozarēs (dati pieejami: Nodokļu plaisu apmēri par 2022.gadu | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv)):
Nozare | Nedeklarētie darba ienākumi 2022.gadā, milj. euro |
Mazumtirdzniecība | 201,08 |
Sauszemes transports un cauruļvadu transports | 169,38 |
Vairumtirdzniecība | 120,13 |
Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības | 76,38 |
Specializētie būvdarbi | 72,71 |
Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts | 70,01 |
Operācijas ar nekustamo īpašumu |
61,39 |
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana | 60,67 |
Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības | 60,47 |
Ēku būvniecība | 59,53 |
Ēdināšanas pakalpojumi | 53,97 |
Līdz ar to ir konstatējama pamatota un datos balstīta korelācija starp ēnu ekonomiku un skaidras naudas apriti. Proti, nozarēs, kurās ir augstas intensitātes skaidrās naudas aprite, ir novērojami arī augsti ēnu ekonomikas radītāji, kas ļauj izdarīt pamatotus, ne tikai ekonomiskajā teorijā, bet arī objektīvi konstatējamos datos balstītus secinājumus par to, ka paaugstināta skaidras naudas aprite veicina ēnu ekonomiku.
Latvijas uzņēmējdarbības vidē bieži ir novērojama situācija, kad uzņēmēji nolūkā izvairīties maksāt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā darba samaksu un no tās paredzētos nodokļus, izvēlas saviem darbiniekiem daļu algas izmaksāt, to pārskaitot uz darbinieka kredītiestādē atvērtu kontu, savukārt otru algas daļu izmaksāt skaidrā naudā, šo izmaksu nereģistrējot un nedeklarējot, un līdz ar to arī nenomaksājot visus par darbinieku maksājamos nodokļus. Tā kā uzņēmuma rīcībā esošā skaidrā nauda, kura nepieciešama aplokšņu algas izmaksai parasti netiek reģistrēta uzņēmuma grāmatvedībā, tad nodokļu administrācijai aplokšņu algas izmaksu ir problemātiski konstatēt. Vienlaikus, pieaugot dažādu pakalpojumu sniedzēju iespējām, piedāvāt klientiem samaksu par saviem pakalpojumiem veikt bezskaidrā naudā, ir novērojama iedzīvotāju vēlme savā rīcībā esošo skaidro naudu, izmantojot kredītiestāžu bankomātus, iemaksāt savā bankas kontā, lai ērtāk norēķinātos par dažādiem saņemtajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem 2023.gadā tika veikti 495,4 milj. karšu maksājumu 9,6 mljrd. euro apjomā, kas kopumā pret visiem 2023.gadā veiktajiem bezskaidras naudas maksājumiem veidoja 63% (skatīt: https://www.bank.lv/statistika | Latvijas Banka). /dati-statistika/maksajumu-sist-statistika#latvijas-maksajumu-statistika). Taču neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli. Tā, piemēram, atbilstoši Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2023.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 33% no viena Latvijas iedzīvotāja ikdienas maksājumiem nedēļā, 2023.gada augustā – 27%, bet 2024.gada februārī – 23% (skatīt: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars).
Situācijas, kurās darba devējs ir izmaksājis darba ņēmējam algu bezskaidrā naudā un vienlaikus darba ņēmējs veic papildus skaidras naudas iemaksas savā kredītiestādes kontā, potenciāli var norādīt uz aplokšņu algu esību darba devēja un darba ņēmēja darba tiesiskajās attiecībās.
Lai gan darba ņēmēju rīcībā esošajai skaidrai naudai var būt arī cits izcelsmes avots, kas nav saistīts ar aplokšņu algu, tomēr noteiktās situācijās, kad darba ņēmējs nav deklarējis papildus ienākumus, taču vienlaikus, paralēli Valsts ieņēmumu dienestā deklarētajai darba algai, turpina ilgstoši veikt skaidras naudas iemaksas savā kredītiestādes kontā, var norādīt iespējamu ienākumu nedeklarēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ir arī gadījumi, kad no uzņēmumu kontiem, dažādu citu darījumu aizsegā, tiek izņemta skaidra nauda, kura tiek novirzīta aplokšņu algām.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta trešo daļu minētajā pantā noteiktie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi (tai skaitā deklarēšanas pienākums) neattiecas uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.
Tādējādi šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Tāpat Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos.
Ņemot vērā, ka skaidras naudas plūsmas avota noskaidrošana ir problemātiska, kā rezultātā tiek būtiski ierobežotas Valsts ieņēmumu dienesta iespējas atklāt pārkāpumus darba spēka nodokļu samaksas jomā, minētais negatīvi ietekmē cīņu ar ēnu ekonomiku un valsts izaugsmi kopumā.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļi veido būtisku un neatņemamu kopējo valsts budžeta ieņēmumu daļu, un tie tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību (skatīt Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 9.punktu). Līdz ar to nodokļu iekasēšana ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Attiecīgi valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (skatīt Satversmes tiesas 2008.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.2007-23-01 7.punktu).
Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (sk.: Hood C. The Tax State in the Information Age. In: Paul T. V., Ikenberry G. J., Hall J. A. (Eds.) The Nation-State in Question. Princeton: Princeton University, 2003, p. 213). Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība (sal. sk.: Levi M. Of Rule and Revenue. Berkeley: University of California, 1988, p. 2).
Līdz ar to ir nepieciešami jauni risinājumi, lai valsts varētu nodrošināt nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāti.
Risinājuma apraksts
3. Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Lai risinātu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību Latvijā un uzlabotu nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertie pasākumi sadalīti piecos rīcības virzienos.
Pirmais rīcības virziens ir saistīts ar horizontālo pasākumu un skaidras naudas aprites mazināšanas pasākumu ieviešanu, tostarp paredzot kā īstenojamo pasākumu noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos).
Lai gan Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā kā darbības rezultāts minētajam pasākumam ir paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā kredītiestādēm noteikts pienākums sniegt reizi ceturksnī informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par iemaksām un izmaksām bankomātos vai kredītiestāžu filiālēs, tomēr diskusijās ar iesaistītajām pusēm secināts, ka plānoto rezultātu ir iespējams sasniegt, izmantojot esošā tiesiskā regulējuma ietvaru, proti, papildinot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu ar jaunu nosacījumu, kad kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums reizi gadā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam konkrētu informāciju par savu klientu – fizisko personu.
Tādējādi likumprojektā iekļautie grozījumi paredz noteikt kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu līdz katra gada 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
Grozījumu normas redakcija veidota, ievērojot Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 1.punkta "a" apakšpunktu, kurā noteikts, ka maksājuma pakalpojums ir pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājuma pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu.
Papildus jānorāda, ka ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pants, nosakot pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā sasniedz vai pārsniedz 15 000 euro (pirmo reizi informācija tika sniegta 2019.gadā par 2018.gadu).
Šāds regulējums tika izstrādāts ar mērķi pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tostarp, lai padziļinātai analīzei tiktu novirzītas personas ar iespējami lielāku varbūtību, kuras, iespējams, gūst nedeklarētus ienākumus, tai skaitā aplokšņu algas veidā (minētais tika pamatots arī ar apstākli, ka fiziskās personas savos kontos var veikt skaidras naudas iemaksas, kuras ir ienākumi no aplokšņu algām).
Tomēr kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtā informācija par konta apgrozījumu nesatur datus par veiktajām skaidras naudas iemaksām. Tādējādi likumprojektā ietvertais risinājums kopsakarā ar informāciju, kuru kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji jau šobrīd sniedz Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu, nodrošinās iespēju Valsts ieņēmumu dienestam daudz efektīvāk saņemtos datus salīdzināt ar deklarētajiem datiem un nesakritību gadījumā identificēt iespējamos nodokļu nenomaksas riskus, kas secīgi dos pamatu veikt turpmākus nodokļu administrēšanas pasākumus neatbilstību izraisīto cēloņu noskaidrošanai.
Vienlaikus jāuzsver, ka plānotais tiesiskais risinājums ietekmēs Satversmes 96.pantā garantētās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datu nodošana nodokļu administrācijai par personas veiktajām skaidras naudas iemaksām atklāj informāciju par personu ieradumiem skaidras naudas lietošanā.
Tomēr privātpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas.
Satversmes 116.pantā ir noteikts, ka 96.pantā noteiktās personas tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Ar likumprojektu noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar efektīvu nodokļu administrēšanu, no vienas puses, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, no otras puses. Tiesiskā regulējuma mērķis ir uzlabot nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi sekmējot ēnu ekonomikas samazināšanos valstī, un veicinot nodokļu ieņēmumu palielināšanos valsts budžetā. Ēnu ekonomika kropļo godīgu uzņēmējdarbības konkurenci un negatīvi ietekmē valsts ekonomisko attīstību kopumā. Rezultātā valsts negūst pietiekamus nodokļu ieņēmumus un nespēj pietiekošā apmērā nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc valsts sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, sociālo, izglītības, medicīnas, iekšējās un ārējās drošības lietu jomās. Tā kā nodokļu ieņēmumi tiek izmantoti visas sabiedrības kopējās interesēs, tad ar likumprojektu noteiktais ierobežojums ir samērīgs attiecībā pret privātpersonu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Vienlaikus, ņemot vērā šobrīd esošo ģeopolitisko situāciju un ar to iespējamos riskus, jāuzsver, ka skaidra nauda joprojām ir likumīgs maksājumu veids, bet banknotes un monētas ir svarīgas krīzes situācijas, kad ir iespējami interneta un elektrības padeves pārtraukumi, tāpēc katram sabiedrības loceklim, vadoties no Latvijas Bankas, Sargs.lv rekomendācijām, jānodrošina skaidras naudas uzkrājums krīzes pārvarēšanai (skatīt: https://www.sargs.lv/sites/default/files/2024-04/kas-jazina-par-naudu-krizes-gaijuma-viegla-valoda.pdf).
Pamatojums izvēlētajam skaidras naudas iemaksu slieksnim
Skaidras naudas iemaksu slieksnis 7000 euro ir noteikts, veicot fizisko personu bezskaidras naudas lietošanas izvērtējumu.
Saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu radara datiem fizisko personu bezskaidras naudas maksājumi 2023.gada februārī veidoja 77 % no kopējā maksājumu skaita.
Pieņemot, ka bezskaidras un skaidras naudas maksājuma lielums ir identisks, un izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus par vidējo neto algu 2023.gadā (1120 euro), var secināt, ka fiziskajām personām mēnesī veidojas nepieciešamība pēc bezskaidras naudas 862 euro apmērā (1120 euro x 77%).
Tādējādi secināms, ka normāla maksāšanas uzvedība nosaka augstāku iespējamo fiziskās personas skaidras naudas iemaksu slieksni ap 800 euro mēnesī, lai komfortabli segtu ikdienas tēriņus.
Minimālo bezskaidras naudas vajadzību nosaka tādi izdevumi, kurus persona nevar vai tai nav ērti samaksāt skaidrā naudā. Lielāko daļu no šiem izdevumiem veido komunālie maksājumi, pirkumi internetā, kā arī izdevumi, kas ir saistīti ar medicīnu, izglītību un izklaides un kultūras pasākumiem.
Komunālajiem maksājumiem nepieciešamā summa novērtēta pēc oficiālās statistikas datiem par 2022.gadu (mājsaimniecībai bez bērniem), kas, indeksējot pēc CSP inflācijas kalkulatora datiem, veido ap 220 euro mēnesī.
Pirkumiem internetā nepieciešamie līdzekļi novērtēti pēc CSP datiem par pirkumu vērtībām internetā, pielietojot vidējo diapazonu vērtību, kas veido 90 euro mēnesī.
Medicīnas, izglītības un izklaides un kultūras pasākumu izdevumiem pēc CSP datiem (pēdējais Mājsamniecības budžeta apsekojums ir veikts par 2019.gadu) veido 16 % no mājsaimniecību budžeta, kas, attiecināti uz CSP publicēto vidējo neto algu 2023.gadā, veido 184 euro.
Ņemot vērā minētās trīs izdevumu pozīcijas, secināms, ka fiziskajai personai nepieciešamā bezskaidra nauda varētu veidot 494 euro. Tādēļ personai, kura algu saņem skaidrā naudā, bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai būtu jāveic iemaksas bankomātā vismaz 500 euro apmērā. Tādējādi fiziskās personas bezskaidras naudas nepieciešamība varētu veidoties robežās no 500 euro līdz 800 euro.
Lai risinātu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību Latvijā un uzlabotu nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertie pasākumi sadalīti piecos rīcības virzienos.
Pirmais rīcības virziens ir saistīts ar horizontālo pasākumu un skaidras naudas aprites mazināšanas pasākumu ieviešanu, tostarp paredzot kā īstenojamo pasākumu noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos).
Lai gan Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā kā darbības rezultāts minētajam pasākumam ir paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā kredītiestādēm noteikts pienākums sniegt reizi ceturksnī informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par iemaksām un izmaksām bankomātos vai kredītiestāžu filiālēs, tomēr diskusijās ar iesaistītajām pusēm secināts, ka plānoto rezultātu ir iespējams sasniegt, izmantojot esošā tiesiskā regulējuma ietvaru, proti, papildinot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu ar jaunu nosacījumu, kad kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums reizi gadā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam konkrētu informāciju par savu klientu – fizisko personu.
Tādējādi likumprojektā iekļautie grozījumi paredz noteikt kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu līdz katra gada 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
Grozījumu normas redakcija veidota, ievērojot Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 1.punkta "a" apakšpunktu, kurā noteikts, ka maksājuma pakalpojums ir pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājuma pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu.
Papildus jānorāda, ka ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pants, nosakot pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā sasniedz vai pārsniedz 15 000 euro (pirmo reizi informācija tika sniegta 2019.gadā par 2018.gadu).
Šāds regulējums tika izstrādāts ar mērķi pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tostarp, lai padziļinātai analīzei tiktu novirzītas personas ar iespējami lielāku varbūtību, kuras, iespējams, gūst nedeklarētus ienākumus, tai skaitā aplokšņu algas veidā (minētais tika pamatots arī ar apstākli, ka fiziskās personas savos kontos var veikt skaidras naudas iemaksas, kuras ir ienākumi no aplokšņu algām).
Tomēr kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtā informācija par konta apgrozījumu nesatur datus par veiktajām skaidras naudas iemaksām. Tādējādi likumprojektā ietvertais risinājums kopsakarā ar informāciju, kuru kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji jau šobrīd sniedz Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu, nodrošinās iespēju Valsts ieņēmumu dienestam daudz efektīvāk saņemtos datus salīdzināt ar deklarētajiem datiem un nesakritību gadījumā identificēt iespējamos nodokļu nenomaksas riskus, kas secīgi dos pamatu veikt turpmākus nodokļu administrēšanas pasākumus neatbilstību izraisīto cēloņu noskaidrošanai.
Vienlaikus jāuzsver, ka plānotais tiesiskais risinājums ietekmēs Satversmes 96.pantā garantētās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datu nodošana nodokļu administrācijai par personas veiktajām skaidras naudas iemaksām atklāj informāciju par personu ieradumiem skaidras naudas lietošanā.
Tomēr privātpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas.
Satversmes 116.pantā ir noteikts, ka 96.pantā noteiktās personas tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Ar likumprojektu noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar efektīvu nodokļu administrēšanu, no vienas puses, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, no otras puses. Tiesiskā regulējuma mērķis ir uzlabot nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi sekmējot ēnu ekonomikas samazināšanos valstī, un veicinot nodokļu ieņēmumu palielināšanos valsts budžetā. Ēnu ekonomika kropļo godīgu uzņēmējdarbības konkurenci un negatīvi ietekmē valsts ekonomisko attīstību kopumā. Rezultātā valsts negūst pietiekamus nodokļu ieņēmumus un nespēj pietiekošā apmērā nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc valsts sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, sociālo, izglītības, medicīnas, iekšējās un ārējās drošības lietu jomās. Tā kā nodokļu ieņēmumi tiek izmantoti visas sabiedrības kopējās interesēs, tad ar likumprojektu noteiktais ierobežojums ir samērīgs attiecībā pret privātpersonu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Vienlaikus, ņemot vērā šobrīd esošo ģeopolitisko situāciju un ar to iespējamos riskus, jāuzsver, ka skaidra nauda joprojām ir likumīgs maksājumu veids, bet banknotes un monētas ir svarīgas krīzes situācijas, kad ir iespējami interneta un elektrības padeves pārtraukumi, tāpēc katram sabiedrības loceklim, vadoties no Latvijas Bankas, Sargs.lv rekomendācijām, jānodrošina skaidras naudas uzkrājums krīzes pārvarēšanai (skatīt: https://www.sargs.lv/sites/default/files/2024-04/kas-jazina-par-naudu-krizes-gaijuma-viegla-valoda.pdf).
Pamatojums izvēlētajam skaidras naudas iemaksu slieksnim
Skaidras naudas iemaksu slieksnis 7000 euro ir noteikts, veicot fizisko personu bezskaidras naudas lietošanas izvērtējumu.
Saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu radara datiem fizisko personu bezskaidras naudas maksājumi 2023.gada februārī veidoja 77 % no kopējā maksājumu skaita.
Pieņemot, ka bezskaidras un skaidras naudas maksājuma lielums ir identisks, un izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus par vidējo neto algu 2023.gadā (1120 euro), var secināt, ka fiziskajām personām mēnesī veidojas nepieciešamība pēc bezskaidras naudas 862 euro apmērā (1120 euro x 77%).
Tādējādi secināms, ka normāla maksāšanas uzvedība nosaka augstāku iespējamo fiziskās personas skaidras naudas iemaksu slieksni ap 800 euro mēnesī, lai komfortabli segtu ikdienas tēriņus.
Minimālo bezskaidras naudas vajadzību nosaka tādi izdevumi, kurus persona nevar vai tai nav ērti samaksāt skaidrā naudā. Lielāko daļu no šiem izdevumiem veido komunālie maksājumi, pirkumi internetā, kā arī izdevumi, kas ir saistīti ar medicīnu, izglītību un izklaides un kultūras pasākumiem.
Komunālajiem maksājumiem nepieciešamā summa novērtēta pēc oficiālās statistikas datiem par 2022.gadu (mājsaimniecībai bez bērniem), kas, indeksējot pēc CSP inflācijas kalkulatora datiem, veido ap 220 euro mēnesī.
Pirkumiem internetā nepieciešamie līdzekļi novērtēti pēc CSP datiem par pirkumu vērtībām internetā, pielietojot vidējo diapazonu vērtību, kas veido 90 euro mēnesī.
Medicīnas, izglītības un izklaides un kultūras pasākumu izdevumiem pēc CSP datiem (pēdējais Mājsamniecības budžeta apsekojums ir veikts par 2019.gadu) veido 16 % no mājsaimniecību budžeta, kas, attiecināti uz CSP publicēto vidējo neto algu 2023.gadā, veido 184 euro.
Ņemot vērā minētās trīs izdevumu pozīcijas, secināms, ka fiziskajai personai nepieciešamā bezskaidra nauda varētu veidot 494 euro. Tādēļ personai, kura algu saņem skaidrā naudā, bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai būtu jāveic iemaksas bankomātā vismaz 500 euro apmērā. Tādējādi fiziskās personas bezskaidras naudas nepieciešamība varētu veidoties robežās no 500 euro līdz 800 euro.
Problēmas apraksts
4. Par bezskaidras naudas norēķiniem
Šobrīd normatīvais regulējums paredz aizliegumu veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Tā kā saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.4 daļu tikai uz vairumtirgotājiem pastāv nosacījums, ka vairumtirdzniecībā veicami bezskaidras naudas norēķini (to skaitā ar maksājumu kartēm), tad attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces mazumtirdzniecībā, nosacījumi par norēķinu kārtību nav paredzēti. Tā rezultātā pakalpojuma sniedzējs vai mazumtirgotājs var nepiedāvāt iespēju klientam norēķināties par darījumu bezskaidras naudas veidā.
Kā uzsvērts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, "ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas mērķtiecīgi dalībnieki, ir nepieciešams veidot sistēmu, ka nelegālās skaidras naudas iegūšana ir komerciāli nepievilcīga. Vienlaikus ir arī jāveicina digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību kopumā ikdienas darījumos mazāk izmantot skaidro naudu, kas mazinās skaidras naudas izmantošanas pievilcīgumu arī mērķtiecīgiem ēnu ekonomikas dalībniekiem. Minēto faktu apliecina arī prof. A. Saukas vadītajā pētījumā sniegtā rekomendācija par elektronisko norēķinu sistēmu stimulēšanu un atturēšanu no skaidras naudas maksājumiem, lai samazinātu skaidras naudas apjomu, ko var potenciāli izmantot aplokšņu algu izmaksai skaidrā naudā, piemēram, skaidras naudas norēķinu griesti, tirdzniecības vietu (POS) termināļu pieejamība visās nozarēs, tikai elektronisko maksājumu izmantošana valsts iestādēs, stimuli karšu izmantošanai tirdzniecības vietā."
Ievērojot minēto, ir nepieciešams rast risinājumu, ka nodokļu maksātāji, kuru gada apgrozījuma apjoms liecina par tā iespējām iegādāties pakalpojumu bezskaidras naudas norēķinu īstenošanai, pienākumu saviem klientiem nodrošināt iespēju par darījumu norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Šobrīd normatīvais regulējums paredz aizliegumu veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Tā kā saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.4 daļu tikai uz vairumtirgotājiem pastāv nosacījums, ka vairumtirdzniecībā veicami bezskaidras naudas norēķini (to skaitā ar maksājumu kartēm), tad attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces mazumtirdzniecībā, nosacījumi par norēķinu kārtību nav paredzēti. Tā rezultātā pakalpojuma sniedzējs vai mazumtirgotājs var nepiedāvāt iespēju klientam norēķināties par darījumu bezskaidras naudas veidā.
Kā uzsvērts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, "ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas mērķtiecīgi dalībnieki, ir nepieciešams veidot sistēmu, ka nelegālās skaidras naudas iegūšana ir komerciāli nepievilcīga. Vienlaikus ir arī jāveicina digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību kopumā ikdienas darījumos mazāk izmantot skaidro naudu, kas mazinās skaidras naudas izmantošanas pievilcīgumu arī mērķtiecīgiem ēnu ekonomikas dalībniekiem. Minēto faktu apliecina arī prof. A. Saukas vadītajā pētījumā sniegtā rekomendācija par elektronisko norēķinu sistēmu stimulēšanu un atturēšanu no skaidras naudas maksājumiem, lai samazinātu skaidras naudas apjomu, ko var potenciāli izmantot aplokšņu algu izmaksai skaidrā naudā, piemēram, skaidras naudas norēķinu griesti, tirdzniecības vietu (POS) termināļu pieejamība visās nozarēs, tikai elektronisko maksājumu izmantošana valsts iestādēs, stimuli karšu izmantošanai tirdzniecības vietā."
Ievērojot minēto, ir nepieciešams rast risinājumu, ka nodokļu maksātāji, kuru gada apgrozījuma apjoms liecina par tā iespējām iegādāties pakalpojumu bezskaidras naudas norēķinu īstenošanai, pienākumu saviem klientiem nodrošināt iespēju par darījumu norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Risinājuma apraksts
4. Par bezskaidras naudas norēķiniem
Lai veicinātu iedzīvotāju iespējas norēķināties par precēm un pakalpojumiem bezskaidrā naudā, ir nepieciešams noteikt nodokļu maksātājiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā pienākumu nodrošināt iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Ņemot vērā, ka likumdevējs summu – 50 000 euro gadā – ir uzskatījis par pietiekami būtisku apmēru, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta otrajā daļā noteiktu, ka nodokļu maksātājam ar šādu ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pienākums reģistrēties arī kā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājam, tad ir lietderīgi un samērīgi šādu summu likumprojektā noteikt arī kā apgrozījuma summu, pie kuras nodokļu maksātājam būs pienākums nodrošināt norēķinus arī bezskaidras naudas veidā.
Šāds risinājums neradīs papildu administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuri vēl nav sasnieguši nepieciešamo slieksni, lai reģistrētos kā PVN maksātāji.
Savukārt attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem jānorāda, ka izmaksas varētu palielināsies tiem nodokļu maksātājiem, kuri šobrīd savu saimniecisko darbību organizē vienīgi ar skaidras naudas norēķinu palīdzību, taču ilgtermiņā, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu risinājumus, izmaksas varētu pat samazināties.
Konsultāciju uzņēmuma Boston Consulting Group 2023.gadā veiktajā pētījumā tika secināts, ka norēķinu veikšana skaidrā naudā uzņēmējiem veido izmaksas 3,1% apmērā no ienākumiem, savukārt norēķini, kuri veikti ar maksājumu karšu palīdzību veido izmaksas tikai 2,3% apmērā (skatīt The Hidden Cost of Cash and the True Cost of Electronic Payments in Europe and the UK – Addendum, aut. Stefan Dab, Jean Dobbeni, Boston Consulting Group, 2023).
Pamatojoties uz komerciālo izdevumu aprēķinu, vidēji POS termināļa izmantošanas izmaksas (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgās izmaksas) atmaksājas pie gada apgrozījuma virs 35 000 euro.
Vienlaikus administratīvais slogs samazināsies pircējiem, kuru rīcībā pirkuma veikšanas brīdī nav skaidras naudas un kuri šobrīd ir spiesti skaidru naudu izņemt bankomātā, lai veiktu attiecīgo darījumu. Konkrētus administratīvā sloga aprēķinus nav iespējams veikt, jo informācija par aktīvajiem komersantiem un veikto darījumu skaitu nepārtraukti mainās un tādējādi apgrūtina precīzu administratīva sloga aprēķina veikšanu.
Bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u.c.
POS termināls ir ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
Kopējo termināļu lietošanas maksu veido divas pozīcijas: fiksēts maksājums par POS termināļa ierīces izmantošanu (nomas maksa) un komisijas maksa no katra darījuma, kuras apmērs ir atkarīgs tostarp no pircēja maksājuma kartes veida.
Ar 2024.gada sākumu ir panākts būtisks progress POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā – vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā.
Savukārt viena termināļa nomas maksa svārstās no 0-25 euro mēnesī, un ir atkarīga no iekārtas veida. Piemēram termināļa, kurš darbojas kā mobilā lietotne viedtālruņos un planšetdatoros ar NFC funkciju tiek piedāvāti bez nomas maksas, izmaksas veido tikai maksa par darījumiem. Stacionārā un mobilā – pārvietojamā termināļa nomas maksa vidēji ir 15-25 euro mēnesī. Papildu izmaksas var rasties gadījumos, kad tirdzniecības vietā nav pieejams interneta pieslēgums.
Ievērojot to, ka pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS termināļu risinājumi, un to izmaksas ietekmē ne tikai termināļu veids, bet arī darījumu skaits un norēķinu kartes veids, tad administratīvais slogs precīzi nav nosakāms.
Lai veicinātu iedzīvotāju iespējas norēķināties par precēm un pakalpojumiem bezskaidrā naudā, ir nepieciešams noteikt nodokļu maksātājiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā pienākumu nodrošināt iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Ņemot vērā, ka likumdevējs summu – 50 000 euro gadā – ir uzskatījis par pietiekami būtisku apmēru, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta otrajā daļā noteiktu, ka nodokļu maksātājam ar šādu ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pienākums reģistrēties arī kā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājam, tad ir lietderīgi un samērīgi šādu summu likumprojektā noteikt arī kā apgrozījuma summu, pie kuras nodokļu maksātājam būs pienākums nodrošināt norēķinus arī bezskaidras naudas veidā.
Šāds risinājums neradīs papildu administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuri vēl nav sasnieguši nepieciešamo slieksni, lai reģistrētos kā PVN maksātāji.
Savukārt attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem jānorāda, ka izmaksas varētu palielināsies tiem nodokļu maksātājiem, kuri šobrīd savu saimniecisko darbību organizē vienīgi ar skaidras naudas norēķinu palīdzību, taču ilgtermiņā, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu risinājumus, izmaksas varētu pat samazināties.
Konsultāciju uzņēmuma Boston Consulting Group 2023.gadā veiktajā pētījumā tika secināts, ka norēķinu veikšana skaidrā naudā uzņēmējiem veido izmaksas 3,1% apmērā no ienākumiem, savukārt norēķini, kuri veikti ar maksājumu karšu palīdzību veido izmaksas tikai 2,3% apmērā (skatīt The Hidden Cost of Cash and the True Cost of Electronic Payments in Europe and the UK – Addendum, aut. Stefan Dab, Jean Dobbeni, Boston Consulting Group, 2023).
Pamatojoties uz komerciālo izdevumu aprēķinu, vidēji POS termināļa izmantošanas izmaksas (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgās izmaksas) atmaksājas pie gada apgrozījuma virs 35 000 euro.
Vienlaikus administratīvais slogs samazināsies pircējiem, kuru rīcībā pirkuma veikšanas brīdī nav skaidras naudas un kuri šobrīd ir spiesti skaidru naudu izņemt bankomātā, lai veiktu attiecīgo darījumu. Konkrētus administratīvā sloga aprēķinus nav iespējams veikt, jo informācija par aktīvajiem komersantiem un veikto darījumu skaitu nepārtraukti mainās un tādējādi apgrūtina precīzu administratīva sloga aprēķina veikšanu.
Bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u.c.
POS termināls ir ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
Kopējo termināļu lietošanas maksu veido divas pozīcijas: fiksēts maksājums par POS termināļa ierīces izmantošanu (nomas maksa) un komisijas maksa no katra darījuma, kuras apmērs ir atkarīgs tostarp no pircēja maksājuma kartes veida.
Ar 2024.gada sākumu ir panākts būtisks progress POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā – vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā.
Savukārt viena termināļa nomas maksa svārstās no 0-25 euro mēnesī, un ir atkarīga no iekārtas veida. Piemēram termināļa, kurš darbojas kā mobilā lietotne viedtālruņos un planšetdatoros ar NFC funkciju tiek piedāvāti bez nomas maksas, izmaksas veido tikai maksa par darījumiem. Stacionārā un mobilā – pārvietojamā termināļa nomas maksa vidēji ir 15-25 euro mēnesī. Papildu izmaksas var rasties gadījumos, kad tirdzniecības vietā nav pieejams interneta pieslēgums.
Ievērojot to, ka pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS termināļu risinājumi, un to izmaksas ietekmē ne tikai termināļu veids, bet arī darījumu skaits un norēķinu kartes veids, tad administratīvais slogs precīzi nav nosakāms.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pirms skaidras naudas aprites mazināšanas pasākumu iekļaušanas Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību asociācijas pārstāvji.
Minētās darba grupas ietveros vairāku mēnešu garumā tika vērtēti dažādi priekšlikumi saistībā ar skaidras naudas aprites mazināšanu valstī. Darba grupā tika apsvērts priekšlikums saistībā skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas sliekšņa mazināšanu, kā arī ar iespējamu skaidras naudas darījumu sliekšņa pārskatīšanu, kas paredzētu grozījumu veikšanu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta astotajā daļā, samazinot iespējas fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā.
Tāpat tika apsvērti priekšlikumi par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanu un aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli skaidras naudas darījumus, kas pārsniedz noteikto limitu.
Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās, ka attiecībā pret iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm samērīgāks būtu tāds tiesiskais risinājums, kas noteiktu nevis skaidrā naudā veiktu darījumu ierobežošanu, bet skaidrā naudā veikto darījumu monitoringu. Monitorings ļautu nodokļu administrācijai datu automātiskas apstrādes ietvaros konstatēt netipiskus gadījumus, kuriem pievērst uzmanību. Tika secināts, ka atbilstošākais risinājums šāda monitoringa iespēju ieviešanai ir kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo datu par veiktajām skaidras naudas iemaksām nodošanu nodokļu administrācijai. Šāda risinājuma ietekme uz nodokļu maksātājiem ir ļoti minimāla, jo informācijas sniegšanas pienākums tiek noteikts nevis visiem nodokļu maksātājiem, bet tikai kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumus sniedzējiem. Turklāt tiesiskais risinājums minimāli ietekmē arī fizisko personu datu apstrādi, jo informācija par darba devēju izmaksāto algu darba ņēmējiem jau šobrīd tiek sniegta Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto.
Arī attiecībā uz citiem ienākumu veidiem, norādāms, ka šobrīd tos ir pienākums deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar speciālajos nodokļu likumos noteikto.
Tādējādi visa informācija attiecībā uz privātpersonu legāli gūtajiem ienākumiem jau šobrīd ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā.
Minētās darba grupas ietveros vairāku mēnešu garumā tika vērtēti dažādi priekšlikumi saistībā ar skaidras naudas aprites mazināšanu valstī. Darba grupā tika apsvērts priekšlikums saistībā skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas sliekšņa mazināšanu, kā arī ar iespējamu skaidras naudas darījumu sliekšņa pārskatīšanu, kas paredzētu grozījumu veikšanu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta astotajā daļā, samazinot iespējas fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā.
Tāpat tika apsvērti priekšlikumi par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanu un aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli skaidras naudas darījumus, kas pārsniedz noteikto limitu.
Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās, ka attiecībā pret iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm samērīgāks būtu tāds tiesiskais risinājums, kas noteiktu nevis skaidrā naudā veiktu darījumu ierobežošanu, bet skaidrā naudā veikto darījumu monitoringu. Monitorings ļautu nodokļu administrācijai datu automātiskas apstrādes ietvaros konstatēt netipiskus gadījumus, kuriem pievērst uzmanību. Tika secināts, ka atbilstošākais risinājums šāda monitoringa iespēju ieviešanai ir kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo datu par veiktajām skaidras naudas iemaksām nodošanu nodokļu administrācijai. Šāda risinājuma ietekme uz nodokļu maksātājiem ir ļoti minimāla, jo informācijas sniegšanas pienākums tiek noteikts nevis visiem nodokļu maksātājiem, bet tikai kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumus sniedzējiem. Turklāt tiesiskais risinājums minimāli ietekmē arī fizisko personu datu apstrādi, jo informācija par darba devēju izmaksāto algu darba ņēmējiem jau šobrīd tiek sniegta Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto.
Arī attiecībā uz citiem ienākumu veidiem, norādāms, ka šobrīd tos ir pienākums deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar speciālajos nodokļu likumos noteikto.
Tādējādi visa informācija attiecībā uz privātpersonu legāli gūtajiem ienākumiem jau šobrīd ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Grozījumi skars fiziskās personas, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
Savukārt grozījumi, kas paredz par pakalpojumiem, kā arī sniegtajiem darījumiem mazumtirdzniecībā nodrošināt iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, ietekmēs fiziskās personas, kuras, lai arī ikdienas norēķinos izmanto bezskaidru naudu, līdz šim dēļ pakalpojuma vai darījuma sniedzēja noteiktās norēķinu kārtības – bija spiestas izmantot skaidru naudu, tostarp, izņemot to no bankomāta.
Savukārt grozījumi, kas paredz par pakalpojumiem, kā arī sniegtajiem darījumiem mazumtirdzniecībā nodrošināt iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, ietekmēs fiziskās personas, kuras, lai arī ikdienas norēķinos izmanto bezskaidru naudu, līdz šim dēļ pakalpojuma vai darījuma sniedzēja noteiktās norēķinu kārtības – bija spiestas izmantot skaidru naudu, tostarp, izņemot to no bankomāta.
Juridiskās personas
- Kredītiestādes
- Maksājumu pakalpojumu sniedzēji
- Juridiskās personas, kura iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro
Ietekmes apraksts
Grozījumi skars:
1) kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, nosakot tiem papildu pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
2) nodokļu maksātājus, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50000 euro un kuri par saviem sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā līdz šim nav piedāvājušas iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.pantā varētu skart 779 nodokļu maksātājus, kuriem ir apgrozījums virs 50 000 euro gadā un kuriem nav bezskaidras naudas norēķinu risinājuma. No tiem tirdzniecības nozarē (NACE 46 un NACE 47) darbojas 177 nodokļu maksātāji.
1) kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, nosakot tiem papildu pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
2) nodokļu maksātājus, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50000 euro un kuri par saviem sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā līdz šim nav piedāvājušas iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.pantā varētu skart 779 nodokļu maksātājus, kuriem ir apgrozījums virs 50 000 euro gadā un kuriem nav bezskaidras naudas norēķinu risinājuma. No tiem tirdzniecības nozarē (NACE 46 un NACE 47) darbojas 177 nodokļu maksātāji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertajam tiesiskajiem risinājumam, kas ir vērsts uz ēnu ekonomikas ierobežošanu un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ir pozitīva ietekme uz nozaru konkurētspēju, ņemot vērā, ka konkrētajā nozarē samazināsies tādu personu skaits, kas neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertajam tiesiskajiem risinājumam, kas ir vērsts uz ēnu ekonomikas ierobežošanu un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ir pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, ņemot vērā, ka samazināsies tādu personu skaits, kas neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais tiesiskais risinājums skars tos mazos un vidējos uzņēmējus, kas līdz šim par saviem sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā nav piedāvājušas iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Personas, kas neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp, izvairās no nodokļu nomaksas, atrodas izdevīgākā situācijā pret personām, kuras godprātīgi maksā nodokļus. Tādējādi likumprojektā ietvertajam tiesiskajiem risinājumam, kas ir vērsts uz ēnu ekonomikas ierobežošanu un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ir pozitīva ietekme uz konkurenci, ņemot vērā, ka samazināsies tādu personu skaits, kas neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertajam tiesiskajiem risinājumam, kas ir vērsts uz ēnu ekonomikas ierobežošanu un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību, ņemot vērā, ka, veicinot sociālo apdrošināšanas iemaksu labprātīgu deklarēšanu un nomaksu, tiek nodrošinātas personas iespējas īstenot savas sociālās pamattiesības, tādējādi īstenojot taisnīgu un ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
988 336
0
927 336
775 636
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
537 593
0
522 343
484 418
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
43 898
0
43 898
43 898
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
406 845
0
361 095
247 320
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
988 336
0
927 336
775 636
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
537 593
0
522 343
484 418
3.2. speciālais budžets
0
0
0
43 898
0
43 898
43 898
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
406 845
0
361 095
247 320
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
988 336
927 336
775 636
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
1. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas paredz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem (regulējums, kas atbilstoši likumprojektā iekļautajam pilnvarojumam tiks iekļauts Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumos Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu")
2. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas paredz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Abu regulējumu fiskālās ietekmes aprēķins sastāv no divām komponentēm:
1) fizisko personu papildu ienākumu deklarēšana;
Fiskālā ietekme no fizisko personu papildus ienākumu deklarēšanas balstās uz:
- Finanšu nozares asociācijas sniegtajiem datiem par iemaksām bankomātos vienā mēnesī vienas bankas ietvaros un vienas iemaksas summa ir virs 750 euro: iemaksu gadījumu skaits (klientu skaits, kas nav unikāls mēneša ietvaros) un iemaksātā kopējā summa;
- Valsts ieņēmumu dienesta ekspertu viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti veikt kontroles pasākumus un pierādīt nedeklarētus apliekamos ienākumus.
Saskaņā ar Latvijas Bankas maksājumu statistiku 2023.gadā rezidenti ar statistisko datu sniedzēju izdotajām kartēm veikuši 6 686 000 skaidras naudas iemaksas bankomātos, 2 146 065 000 euro apjomā (skatīt: https://statdb.bank.lv/lb/Data/289/2b2c4d492ce9db9c4463a66a1e53c558-html).
Savukārt atbilstoši Finanšu nozares asociācijas sniegtajiem datiem vienā mēnesī vienas bankas ietvaros ir konstatēti 27 600 gadījumi (klientu skaits, kas nav unikāls mēneša ietvaros), kad veiktas skaidras naudas iemaksas bankomātos virs 600 euro vienā skaidras naudas iemaksas operācijā kopumā 41 300 000 euro apmērā, savukārt gadā tas varētu būt 495 600 000 euro.
Analizējot informāciju, kas ir sniedzama Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā noteikto, secināts, ka neatbilstības novērojamas ap 14% banku klientiem. Šis neatbilstību koeficients tika attiecināts uz Finanšu nozares asociācijas datiem, rezultātā aplēsta ienākumu summa, kas varētu būt pakļauta nedeklarēšanas riskam ir 69 384 000 euro.
Tālāk tiek piemērots Pareto princips, kas nosaka, ka daudzos gadījumos 80% seku rodas no 20% cēloņu: 55 507 200 euro.
Fiskālā efekta sasniegšanas scenārijs paredz preventīvo komunikāciju ar fiziskām personām ar būtiskām ienākumu neatbilstībām.
Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta ekspertu viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti veikt veicināšanas pasākumus un iespējamību, ka daļa no riskantiem gadījumiem ir ar skaidras naudas izcelsmes izskaidrojumu, paredzēts, ka kopumā tiks uzrunātas ap 7,4 tūkst. personu. Veicināšanas pasākumu rezultātā papildu deklarētie ienākumi varētu veidot 2 220 290 euro.
Provizoriskie nodokļu ieņēmumi IIN (piemērojot zemāko likmi – 20%) visos gados varētu veidot 444 060 euro.
Savukārt 2026.-2027.gadiem tiek pieņemts scenārijs, ka fiziskās personas pakāpeniski mainīs savu nodokļu deklarēšanas un skaidras naudas iemaksu maksājumu kontos kultūru, līdz ar to lielās ienākumu neatbilstības pakāpeniski samazināsies, bet Valsts ieņēmumu dienests turpinās strādāt ar relatīvi mazākām ienākumu neatbilstību summām, kādēļ fiskālais efekts samazināsies par 1/3 daļu katru gadu.
2) juridisko personu papildu ienākumu deklarēšana.
Fiskālā ietekme no juridisko personu papildu ienākumu deklarēšanas balstās uz pieredzi, kas gūta čeku loterijas projekta laikā.
Čeku loterijas projekta ietvaros Valsts ieņēmumu dienests ieguva informāciju par ienākumu gūšanas faktu juridiskām personām, kuras deklarēja zemu saimnieciskās darbības aktivitāti vai iesniedza deklarācijas "pa nullēm". Šādi komersanti tika uzrunāti precizēt PVN deklarācijas, deklarējot papildu maksājamo nodokli.
Čeku loterijas laikā papildu deklarētās PVN summas veidoja 1,5 milj. euro gadā.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta ekspertu viedokļa, gan čeku reģistrācijai loterijā, gan ziņojumiem par skaidras naudas darījumiem ir neregulārs raksturs, tomēr šie dati var tikt efektīvi izmantoti, lai uzrunātu komersantus deklarēt papildu nodokļu saistības.
Ņemot vērā faktu, ka veicot preču/pakalpojumu apmaksu klientam vienmēr ir iespēja pieprasīt darījumu apliecinošo dokumentu (čeku/kvīti), ko klienti arī dara attiecībā uz pirkumiem, lai garantētu savas patērētāju tiesības, bet maksājums ne vienmēr ir skaidras naudas formātā, pirkums var tikt apmaksāts ar POS termināla.
Tiek pieņemts, ka projekta fiskālais efekts varētu veidot 1/3 no čeku loterijas fiskālā efekta, t.i. 500 000 euro gadā.
Savukārt 2026.-2027.gadiem tiek pieņemts scenārijs, ka papildu nodokļu ieņēmumi nemainās, jo arī čeku loterijas darbības laikā netika novērota papildu deklarēto nodokļu summu samazināšanās tendence.
3. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas paredz arī bezskaidras naudas norēķinus par sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā
Fiskālā ietekme balstās uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem par nodokļu maksātājiem, kuri vienlaikus atbilst trīs kritērijiem:
- 2022.gada apgrozījums ir vienāds vai lielāks par 50 000 euro;
- datu apkopošanas brīdī nav deklarēts bankas konts;
- nodokļu maksātāja reitings ir atšķirīgs no "A" reitinga.
Rezultātā atlasīts 231 nodokļu maksātājs, kuru kopējais apgrozījums par 2022.gadu veido 85 948 050 euro. Mazināmā riska apmērs varētu veidot 20 533 510 euro, kas veidojas mērķa grupas apgrozījumu reizinot ar ēnu ekonomikas apmēru valstī 2023.gadā – 22,9% (SSE Riga Ēnu ekonomikas pētījuma "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" dati).
Apgrozījuma daļa, kas pāries bezskaidras naudas formātā ir 72%, kas ir darba vietu, kur, visticamāk, jau šobrīd darba samaksa tiek izmaksāta bezskaidrā naudā (darba vietas valsts/pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, ka arī "A" reitinga nodokļu maksātāju darba vietas) attiecība pret kopējo darba vietu skaitu vispārējā režīmā.
Ēnu ekonomikas daļa, kura varētu pāriet uz bezskaidras naudas formātu, varētu veidot 14 808 810 euro, kas ir mazināmā riska apmēra reizinājums ar apgrozījuma daļu, kas paries bezskaidras naudas formātā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publicēto informāciju nodokļu maksātāju (izņemot PVN grupas) aprēķināto pamatnodokļu attiecība pret apgrozījumu vai saimnieciskās darbības ieņēmumiem 2022.gadā valstī PVN ir 2,93%, VSAOI – 3,67% un IIN – 1,78%, tādējādi papildu nodokļu ieņēmumi gadā kopā varētu veidot 124 100 euro, tai skaitā PVN – 43 390 euro, VSAOI – 54 350 euro un IIN – 26 360 euro.
Ieņēmumu palielinājums kopā sadalījumā pa budžetiem
Plānotā fiskālā ietekme, euro | |||
2025.gadā | 2026.gadā | 2027.gadā | |
iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN) | 516 100 | 344 100 | 229 400 |
PVN | 357 000 | 357 000 | 357 000 |
KOPĀ | 873 100 | 701 100 | 586 400 |
2. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas paredz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Plānotā fiskālā ietekme, euro | |||
2025.gadā | 2026.gadā | 2027.gadā | |
IIN | 0 | 111 000 | 74 000 |
1) fizisko personu papildu ienākumu deklarēšana;
Fiskālā ietekme no fizisko personu papildus ienākumu deklarēšanas balstās uz:
- Finanšu nozares asociācijas sniegtajiem datiem par iemaksām bankomātos vienā mēnesī vienas bankas ietvaros un vienas iemaksas summa ir virs 750 euro: iemaksu gadījumu skaits (klientu skaits, kas nav unikāls mēneša ietvaros) un iemaksātā kopējā summa;
- Valsts ieņēmumu dienesta ekspertu viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti veikt kontroles pasākumus un pierādīt nedeklarētus apliekamos ienākumus.
Saskaņā ar Latvijas Bankas maksājumu statistiku 2023.gadā rezidenti ar statistisko datu sniedzēju izdotajām kartēm veikuši 6 686 000 skaidras naudas iemaksas bankomātos, 2 146 065 000 euro apjomā (skatīt: https://statdb.bank.lv/lb/Data/289/2b2c4d492ce9db9c4463a66a1e53c558-html).
Savukārt atbilstoši Finanšu nozares asociācijas sniegtajiem datiem vienā mēnesī vienas bankas ietvaros ir konstatēti 27 600 gadījumi (klientu skaits, kas nav unikāls mēneša ietvaros), kad veiktas skaidras naudas iemaksas bankomātos virs 600 euro vienā skaidras naudas iemaksas operācijā kopumā 41 300 000 euro apmērā, savukārt gadā tas varētu būt 495 600 000 euro.
Analizējot informāciju, kas ir sniedzama Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā noteikto, secināts, ka neatbilstības novērojamas ap 14% banku klientiem. Šis neatbilstību koeficients tika attiecināts uz Finanšu nozares asociācijas datiem, rezultātā aplēsta ienākumu summa, kas varētu būt pakļauta nedeklarēšanas riskam ir 69 384 000 euro.
Tālāk tiek piemērots Pareto princips, kas nosaka, ka daudzos gadījumos 80% seku rodas no 20% cēloņu: 55 507 200 euro.
Fiskālā efekta sasniegšanas scenārijs paredz preventīvo komunikāciju ar fiziskām personām ar būtiskām ienākumu neatbilstībām.
Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta ekspertu viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti veikt veicināšanas pasākumus un iespējamību, ka daļa no riskantiem gadījumiem ir ar skaidras naudas izcelsmes izskaidrojumu, paredzēts, ka kopumā tiks uzrunātas ap 7,4 tūkst. personu. Veicināšanas pasākumu rezultātā papildu deklarētie ienākumi varētu veidot 2 220 290 euro.
Provizoriskie nodokļu ieņēmumi IIN (piemērojot zemāko likmi – 20%) visos gados varētu veidot 444 060 euro.
Savukārt 2026.-2027.gadiem tiek pieņemts scenārijs, ka fiziskās personas pakāpeniski mainīs savu nodokļu deklarēšanas un skaidras naudas iemaksu maksājumu kontos kultūru, līdz ar to lielās ienākumu neatbilstības pakāpeniski samazināsies, bet Valsts ieņēmumu dienests turpinās strādāt ar relatīvi mazākām ienākumu neatbilstību summām, kādēļ fiskālais efekts samazināsies par 1/3 daļu katru gadu.
2) juridisko personu papildu ienākumu deklarēšana.
Fiskālā ietekme no juridisko personu papildu ienākumu deklarēšanas balstās uz pieredzi, kas gūta čeku loterijas projekta laikā.
Čeku loterijas projekta ietvaros Valsts ieņēmumu dienests ieguva informāciju par ienākumu gūšanas faktu juridiskām personām, kuras deklarēja zemu saimnieciskās darbības aktivitāti vai iesniedza deklarācijas "pa nullēm". Šādi komersanti tika uzrunāti precizēt PVN deklarācijas, deklarējot papildu maksājamo nodokli.
Čeku loterijas laikā papildu deklarētās PVN summas veidoja 1,5 milj. euro gadā.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta ekspertu viedokļa, gan čeku reģistrācijai loterijā, gan ziņojumiem par skaidras naudas darījumiem ir neregulārs raksturs, tomēr šie dati var tikt efektīvi izmantoti, lai uzrunātu komersantus deklarēt papildu nodokļu saistības.
Ņemot vērā faktu, ka veicot preču/pakalpojumu apmaksu klientam vienmēr ir iespēja pieprasīt darījumu apliecinošo dokumentu (čeku/kvīti), ko klienti arī dara attiecībā uz pirkumiem, lai garantētu savas patērētāju tiesības, bet maksājums ne vienmēr ir skaidras naudas formātā, pirkums var tikt apmaksāts ar POS termināla.
Tiek pieņemts, ka projekta fiskālais efekts varētu veidot 1/3 no čeku loterijas fiskālā efekta, t.i. 500 000 euro gadā.
Savukārt 2026.-2027.gadiem tiek pieņemts scenārijs, ka papildu nodokļu ieņēmumi nemainās, jo arī čeku loterijas darbības laikā netika novērota papildu deklarēto nodokļu summu samazināšanās tendence.
3. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas paredz arī bezskaidras naudas norēķinus par sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā
Plānotā fiskālā ietekme, euro | |||
2025.gadā | 2026.gadā | 2027.gadā | |
PVN | 43 390 | 43 390 | 43 390 |
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) | 54 348 | 54 348 | 54 348 |
IIN | 26 360 | 26 360 | 26 360 |
KOPĀ | 124 098 | 124 098 | 124 098 |
- 2022.gada apgrozījums ir vienāds vai lielāks par 50 000 euro;
- datu apkopošanas brīdī nav deklarēts bankas konts;
- nodokļu maksātāja reitings ir atšķirīgs no "A" reitinga.
Rezultātā atlasīts 231 nodokļu maksātājs, kuru kopējais apgrozījums par 2022.gadu veido 85 948 050 euro. Mazināmā riska apmērs varētu veidot 20 533 510 euro, kas veidojas mērķa grupas apgrozījumu reizinot ar ēnu ekonomikas apmēru valstī 2023.gadā – 22,9% (SSE Riga Ēnu ekonomikas pētījuma "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" dati).
Apgrozījuma daļa, kas pāries bezskaidras naudas formātā ir 72%, kas ir darba vietu, kur, visticamāk, jau šobrīd darba samaksa tiek izmaksāta bezskaidrā naudā (darba vietas valsts/pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, ka arī "A" reitinga nodokļu maksātāju darba vietas) attiecība pret kopējo darba vietu skaitu vispārējā režīmā.
Ēnu ekonomikas daļa, kura varētu pāriet uz bezskaidras naudas formātu, varētu veidot 14 808 810 euro, kas ir mazināmā riska apmēra reizinājums ar apgrozījuma daļu, kas paries bezskaidras naudas formātā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publicēto informāciju nodokļu maksātāju (izņemot PVN grupas) aprēķināto pamatnodokļu attiecība pret apgrozījumu vai saimnieciskās darbības ieņēmumiem 2022.gadā valstī PVN ir 2,93%, VSAOI – 3,67% un IIN – 1,78%, tādējādi papildu nodokļu ieņēmumi gadā kopā varētu veidot 124 100 euro, tai skaitā PVN – 43 390 euro, VSAOI – 54 350 euro un IIN – 26 360 euro.
Ieņēmumu palielinājums kopā sadalījumā pa budžetiem
tai skaitā | |||||
Nodokļu ieņēmumi | Valsts pamatbudžets | Pašvaldību budžets | Valsts speciālais budžets | Valsts fondēto pensiju shēmā | |
2025.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 997 198 | 537 593 | 406 845 | 43 898 | 8 863 |
PVN | 400 390 | 400 390 | |||
VSAOI | 54 348 | 1 588 | 43 898 | 8 863 | |
IIN | 542 460 | 135 615 | 406 845 | ||
2026.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 936 198 | 522 343 | 361 095 | 43 898 | 8 863 |
PVN | 400 390 | 400 390 | |||
VSAOI | 54 348 | 1 588 | 43 898 | 8 863 | |
IIN | 481 460 | 120 365 | 361 095 | ||
2027.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 784 498 | 484 418 | 247 320 | 43 898 | 8 863 |
PVN | 400 390 | 400 390 | |||
VSAOI | 54 348 | 1 588 | 438 98 | 8 863 | |
IIN | 329 760 | 82 440 | 247 320 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ieņēmumu palielinājums tiks iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" iekļautajām nodokļu ieņēmumu prognozēm.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka ar likumprojektā iekļautiem grozījumiem paredzēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā aizstāt jēdzienu "nodokļu jomā" ar jēdzienu "valsts ieņēmumu jomā", ir nepieciešami grozījumi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 18.punktā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumi Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu"
Pamatojums un apraksts
Pamatojoties uz grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta sestās daļas pilnvarojuma normā, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumos Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu", nosakot kārtību un gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumi Nr. 276 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 15.maija noteikumos Nr.276 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu" saistībā ar kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Nosakot pienākumu kredītiestādei sniegt tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, līdz šim praksē vienlaikus ir tikuši paralēli virzīti atbilstoši grozījumi Kredītiestāžu likuma 63.pantā. Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 3.punktu, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums), tad attiecīgi kredītiestādēm šajā gadījumā būs pienākums sniegt tās rīcībā esošo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" jaunāko regulējumu. Tādējādi atbilstošie grozījumi Kredītiestāžu likuma 63.pantā virzāmi kopā ar citiem minētā likuma grozījumiem, lai tādējādi mazinātu normatīvismu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka, Finanšu izlūkošanas dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem tiks norādīta pēc likumprojekta nodošanas publiskajā apspriešanā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks norādīts pēc likumprojekta nodošanas publiskajā apspriešanā.
Likumprojektā ietvertie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā, kas paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā, sākotnēji tika iekļauti likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""(Nr.24-TA-151).
Minētā likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemts Latvijas Finanšu nozares asociācijas atzinums, aicinot saglabāt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta ceturto daļu un novērst pretrunu starp panta pirmo un otro daļu, kā arī precizēt grozījumu panta pirmajā daļā, lai no normas satura būtu nepārprotami un skaidri saprotams, kādiem mērķiem Valsts ieņēmumu dienests saņemtos ziņojumus izmanto (atzinums pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2e534e0c-3eb8-4745-997a-a93b7ca4f5b8).
Latvijas Finanšu nozares asociācijas aicinājums tika ņemts vērā, precizējot likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""(Nr.24-TA-151) iekļautos grozījumus likuma 22.2 pantā.
Savukārt minētā likumprojekta saskaņošanas laikā tika saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta atzinums ar priekšlikumu, ka līdz ar grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā, aizstājot jēdzienu "nodokļu jomā" ar jēdzienu "valsts ieņēmumu jomā", ir nepieciešami grozījumi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 18.punktā (atzinums pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/104b38a8-0124-4ec2-9d25-44d7ae3ccc52).
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšlikums ir ņemts vērā, papildinot anotācijas 4.sadaļu "Tiesību normu sistēma" ar informāciju, ka saistībā ar grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā, ir nepieciešami arī atbilstoši grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punktā.
Likumprojektā ietvertie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā, kas paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā, sākotnēji tika iekļauti likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""(Nr.24-TA-151).
Minētā likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemts Latvijas Finanšu nozares asociācijas atzinums, aicinot saglabāt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta ceturto daļu un novērst pretrunu starp panta pirmo un otro daļu, kā arī precizēt grozījumu panta pirmajā daļā, lai no normas satura būtu nepārprotami un skaidri saprotams, kādiem mērķiem Valsts ieņēmumu dienests saņemtos ziņojumus izmanto (atzinums pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2e534e0c-3eb8-4745-997a-a93b7ca4f5b8).
Latvijas Finanšu nozares asociācijas aicinājums tika ņemts vērā, precizējot likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""(Nr.24-TA-151) iekļautos grozījumus likuma 22.2 pantā.
Savukārt minētā likumprojekta saskaņošanas laikā tika saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta atzinums ar priekšlikumu, ka līdz ar grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā, aizstājot jēdzienu "nodokļu jomā" ar jēdzienu "valsts ieņēmumu jomā", ir nepieciešami grozījumi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 18.punktā (atzinums pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/104b38a8-0124-4ec2-9d25-44d7ae3ccc52).
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšlikums ir ņemts vērā, papildinot anotācijas 4.sadaļu "Tiesību normu sistēma" ar informāciju, ka saistībā ar grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā, ir nepieciešami arī atbilstoši grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punktā.
6.4. Cita informācija
1. Finanšu ministrija 2023.gada 13.oktobrī organizēja sanāksmi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem.
Sanāksmes rezultātā tika panākts visām pusēm pieņemams risinājums, kas paredz, pirmkārt, no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā, proti, konkrētā panta trešo daļu, un, otrkārt, noteikt, ka Novēršanas likuma subjekts sniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par aizdomīgu darījumu, kas saistīts ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu nodokļu jomā.
Par minēto Finanšu ministrija ir informējusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ņemot vērā, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Finanšu nozares asociācijas bija iesniegusi komisijai priekšlikumu pilnībā izslēgt no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantu un to iekļaut izskatīšanai kādā no komisijas darba kārtībā esošajiem attiecīgā likuma grozījumu likumprojektiem.
2. Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam, ir izstrādāti, ievērojot Latvijas Finanšu ministrijas aicinājumu.
Proti, tā kā šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir norādīts konkrēts gadījums, kad zvērinātam notāram kā Novēršanas likuma subjektam ir papildu pienākums informāciju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam kā sliekšņa deklarāciju, sākotnēji bija plānots grozījumu veikt minētajā normā, to papildinot ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
Likumprojekta izstrādes laikā tika saņemts Latvijas Finanšu nozares asociācijas aicinājums uzskaitīt Ministru kabineta noteikumos visus tos gadījumus, kad sliekšņa deklarācijas iesniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, līdzīgi, kā tas šobrīd ir noteikts attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas iesniedzamas Finanšu izlūkošanas dienestam.
Sanāksmes rezultātā tika panākts visām pusēm pieņemams risinājums, kas paredz, pirmkārt, no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā, proti, konkrētā panta trešo daļu, un, otrkārt, noteikt, ka Novēršanas likuma subjekts sniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par aizdomīgu darījumu, kas saistīts ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu nodokļu jomā.
Par minēto Finanšu ministrija ir informējusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ņemot vērā, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Finanšu nozares asociācijas bija iesniegusi komisijai priekšlikumu pilnībā izslēgt no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantu un to iekļaut izskatīšanai kādā no komisijas darba kārtībā esošajiem attiecīgā likuma grozījumu likumprojektiem.
2. Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam, ir izstrādāti, ievērojot Latvijas Finanšu ministrijas aicinājumu.
Proti, tā kā šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir norādīts konkrēts gadījums, kad zvērinātam notāram kā Novēršanas likuma subjektam ir papildu pienākums informāciju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam kā sliekšņa deklarāciju, sākotnēji bija plānots grozījumu veikt minētajā normā, to papildinot ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
Likumprojekta izstrādes laikā tika saņemts Latvijas Finanšu nozares asociācijas aicinājums uzskaitīt Ministru kabineta noteikumos visus tos gadījumus, kad sliekšņa deklarācijas iesniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, līdzīgi, kā tas šobrīd ir noteikts attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas iesniedzamas Finanšu izlūkošanas dienestam.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Finanšu izlūkošanas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektam ir ietekme uz fizisko personu datu aizsardzību, ņemot vērā, ka regulējums, kas paredz sliekšņa deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī informācijas sniegšanu par skaidras naudas iemaksām, ir saistīts ar fizisko personu datu apstrādi.
Tomēr, tā kā tiek veikti grozījumi esošajā regulējumā, tas ir, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā (paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam) un 22.3 pantā, tad datu aizsardzības prasības tiks nodrošinātas spēkā esošā regulējuma ietvaros. Proti, minētā likuma 22.2 panta septītajā un 22.3 panta trešajā daļā jau šobrīd ir noteikts datu glabāšanas termiņš, savukārt 22.2 panta devītajā un 22.3 panta ceturtajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu saņemtajai informācijai, kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.
Papildus jānorāda, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 199.1 punktu Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt likuma 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātus, it īpaši to, vai, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, un katru gadu līdz 31.oktobrim laikposmā no 2020.gada līdz 2022.gadam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.
Minēto uzdevumu izpildot, Ministru kabinets:
- 2020.gada 27.oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. trīs prim panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skat. prot. Nr.64, 36.§);
- 2021.gada 16.novembra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Saeimai 2021.gadā iesniedzamo ziņojumu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skat. prot. Nr.75, 67.§);
- 2022.gada 11.oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Saeimai 2022.gadā iesniedzamo ziņojumu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skat. prot. Nr.52, 67.§).
Tā kā no Saeimas nav saņemti iebildumi pret minētajiem informatīvajiem ziņojumiem, secināms, ka, sniedzot fizisko personu konta informāciju, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.
Tomēr, tā kā tiek veikti grozījumi esošajā regulējumā, tas ir, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā (paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam) un 22.3 pantā, tad datu aizsardzības prasības tiks nodrošinātas spēkā esošā regulējuma ietvaros. Proti, minētā likuma 22.2 panta septītajā un 22.3 panta trešajā daļā jau šobrīd ir noteikts datu glabāšanas termiņš, savukārt 22.2 panta devītajā un 22.3 panta ceturtajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu saņemtajai informācijai, kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.
Papildus jānorāda, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 199.1 punktu Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt likuma 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātus, it īpaši to, vai, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, un katru gadu līdz 31.oktobrim laikposmā no 2020.gada līdz 2022.gadam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.
Minēto uzdevumu izpildot, Ministru kabinets:
- 2020.gada 27.oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. trīs prim panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skat. prot. Nr.64, 36.§);
- 2021.gada 16.novembra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Saeimai 2021.gadā iesniedzamo ziņojumu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skat. prot. Nr.75, 67.§);
- 2022.gada 11.oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Saeimai 2022.gadā iesniedzamo ziņojumu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skat. prot. Nr.52, 67.§).
Tā kā no Saeimas nav saņemti iebildumi pret minētajiem informatīvajiem ziņojumiem, secināms, ka, sniedzot fizisko personu konta informāciju, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi