22-TA-1939: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” (turpmāk – investīcijas) 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai nodrošinātu kopumā astoņu mobilitātes punktu izbūvi Rīgā un Pierīgā (Carnikava un Saulkrasti), ar mobilitātes punktu Rīgā izbūvi saistītās tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi, neatkarīga ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītā velosipēdu ceļu un gājēju infrastruktūras Rīgas valstspilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi 5,3 km garumā izbūvi. Investīcijas uzlabos multimodālus savienojumus un veicinās maršrutu tīklu integrāciju, uzlabos dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta un ar tā pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, kā arī piekļuves infrastruktūru un savienojošo infrastruktūru dzelzceļa stacijās, tādējādi iespējojot patiesi integrētu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas pilsētā.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.621) 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.621) 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir nodrošināt atbalstu sešu mobilitātes punktu Rīgā (Bolderāja, Ziemeļblāzma, Dauderi, Sarkandaugava, Zemitāni, Šķirotava) un divu mobilitātes punktu Pierīgā (Carnikava, Saulkrasti) izbūvei, kā arī ar mobilitātes punktu Rīgā izbūvi saistītās tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvei un atbalstu 5,3 km neatkarīgās ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītas velosipēdu ceļu un gājēju infrastruktūras Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi izbūvi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021.gada 27.aprīlī (prot. Nr.36 27.§) Ministru kabinets (turpmāk – MK) apstiprināja Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu (turpmāk – AF plāns)[1], kurš iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021.gada 30.aprīlī. 2021.gada 13.jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). AF plānā galvenie nacionālās industriālās politikas rīcības virzieni Latvijas attīstībai ir noteikti cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Latvijas AF plāns sniegs tiešu ieguldījumu visu iepriekš minēto stratēģijas mērķu sasniegšanā, gan nodrošinot investīciju atbalstu, gan ieviešot būtiskas strukturālās reformas, lai sakārtotu politikas ietvaru konkrētās jomās.
Tostarp AF plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, t.i., AF plāna ietvertās 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr.1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tai skaitā nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā), tādejādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
Rīgas pilsētā līdzīgi kā Latvijā kopumā novērojama pakāpeniska iedzīvotāju skaita samazināšanās, tomēr Pierīgā iedzīvotāju skaits ir relatīvi stabils. Vienlaikus Pierīgā ir daudz augstāks ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita īpatsvars un zem darbspējas vecuma (bērnu) iedzīvotāju skaits, nekā Rīgas pilsētā, kas veicina svārstmigrācijas veidošanos – ikdienā uz Rīgas pilsētas centru pārvietojas ievērojama Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju daļa, ko pastiprina arī pilsētas iekšējā svārstmigrācija starp pilsētas apkaimēm, radot izteiktu transporta plūsmas koncentrāciju pilsētas centrā, kā arī tā izmantošanu kā tranzīta zonu nokļūšanai uz citām pilsētas apkaimēm.
Vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Pierīgā pēdējos 10 gados ir pieaudzis no 329 līdz 415 vienībām, kā arī transporta plūsmas koncentrācija pilsētas centrā rada paaugstinātu slodzi esošajai transporta infrastruktūrai, rada sastrēgumu riskus, siltumnīcas efekta gāzu (turpmāk – SEG) un putekļu daļiņu emisijas, trokšņa piesārņojumu, kā arī negatīvi ietekmē kultūrvēsturisko mantojumu un iedzīvotāju drošību un veselību.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” statistika par Rīgā iebraucošo un izbraucošo automašīnu skaitu pa valsts galvenajiem autoceļiem liecina par pieaugošu tendenci, vidējais reģistrēto automašīnu skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem pie Rīgas pilsētas robežas pēdējos 10 gados ir pieaudzis par 38% no aptuveni 124 tūkstošiem līdz 170 tūkstošiem vidēji dienā.
Iedzīvotāju izvēli par labu privātā autotransporta lietošanai sekmē vairāku faktoru kopums: brauciena laiks, pārpildīts sabiedriskais transports, izteikti zems sabiedriskā transporta kustības ātrums sastrēgumu laikā, slikta sabiedriskā transporta sasniedzamība vai pieejamība, zemāks brauciena komforts, sabiedriskā transporta savienojumu trūkums vēlamajos virzienos, mobilitātes punktu trūkums Rīgas pilsētā un Pierīgā, velosipēdu ceļu infrastruktūras trūkums un citi.
Rīgas pilsētas atsevišķās vietās/ apkaimēs joprojām ir nepietiekama vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamība, un viens no investīcijas īstenošanas mērķiem ir nodrošināt sasaisti ar pilsētas centru, ar jaunattīstīto un attīstāmo Rīgas pilsētas un Pierīgas infrastruktūru, kas rada būtiskas pasažieru plūsmas. Izbūvējot neatkarīgo ātrgaitas sabiedriskā transporta (turpmāk – BRT) līniju un ar to saistīto velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru, apkārtējās teritorijas tiks nodrošinātas ar ilgtspējīgu sabiedriskā transporta koridoru un velosipēdu ceļu infrastruktūru, maksimāli samazinot risku, ka teritorijas attīstības rezultātā būtiski palielināsies privātā autotransporta apjoms nepieejamas/ neērtas sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras dēļ. BRT līniju plānots izveidot kā sasaisti ar virkni Rīgas pilsētas nozīmīgu objektu (VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” konsultatīvo poliklīniku ar ik gadu reģistrētām vairāk nekā 300 000 ambulatorām vizītēm, tirdzniecības centru (turpmāk – t/c) IKEA un t/c SAGA ar aptuveno 870 nodarbināto skaitu (neskaitos lielu klientu plūsmu)) un nodrošināt tiešu sasaisti ar piepilsētas elektrisko dzelzceļu attīstāmajā reģionālās nozīmes pārsēšanās mezglā “Zemitāni”, tādējādi nostiprinot dzelzceļu kā Pierīgas sabiedriskā transporta tīkla mugurkaulu koridoros Bolderāja – Sigulda un Jelgava – Skulte. Investīcijas īstenošanas rezultātā palielināsies arī tāda sabiedriskā transporta veida kā trolejbuss kustības ātrums, indikatīvi no 17,1 km/st līdz 21,3 km/st posmā no Zemitānu tilta līdz Purvciema sabiedriskā transporta galapunkta, bet posmā līdz t/c IKEA tiks nodrošināts vidējais ātrums 24,8 km/st, tādējādi, samazinot elektroenerģijas patēriņu un CO2 emisiju apjomu.
Reformas mērķu sasniegšanai tiks īstenoti 1.1.1.2.i. investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” saistītie pasākumi 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3.
Investīcijas mērķis ir izveidot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, uzlabojot dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta un ar to pieejamību saistīto piekļuves un savienojošo infrastruktūru, tādējādi iespējojot patiesi integrētu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgā.
Atbilstoši AF plānam, investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 31.maijam sasniedzami šādi specifiskie uzraudzības rādītāji:
izbūvēta sabiedriskā transporta infrastruktūra, kas ietver BRT līniju 5,3 km garumā Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītā velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūra;
izbūvēts tramvaja līnijas pagarinājums, savienojuma nodrošināšanai ar mobilitātes punktu “Šķirotava” Rīgā;
izbūvēti seši videi draudzīgi mobilitātes punkti Rīgas pilsētā – “Bolderāja”, “Ziemeļblāzma”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Zemitāni” un “Šķirotava”;
izbūvēti divi videi draudzīgi mobilitātes punkti Rīgas metropoles areālā – “Carnikava” un “Saulkrasti”.
Investīcijai kopējais pieejamais AF finansējums ir 89 597 992 euro, kas tiek sniegts granta veidā, tai skaitā 2 312 500 euro ar BRT izveidi saistīto ielu braucamo daļu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksu, kas ir tieši nepieciešamas projektā paredzēto darbību īstenošanai, finansēšanai:
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai mobilitātes punktu izbūvei Rīgas valstspilsētā 85 945 742 euro, tai skaitā 1.1.1.2.i.3. saistītajam pasākumam 2 312 500 euro;
Ādažu novada pašvaldībai mobilitātes punkta izbūvei Carnikavā 1 186 500 euro;
Saulkrastu novada pašvaldībai mobilitātes punkta izbūvei Saulkrastos 2 465 750 euro.
Atbalsts tiks sniegts granta veidā, sasniedzot projekta mērķi un Eiropas Komisijas lēmumā, ar kuru apstiprina Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija saskaņā ar 2021.gada 12.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu noteiktajiem uzraudzības rādītājiem, kas attiecas uz atskaites punktu un mērķu izpildi, kā arī AF plānā 1.1.1.r. reformai “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” noteiktajiem mērķiem.
Atbalsta intensitāte ir 100 procenti.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu AF un citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tai skaitā šādiem projektiem: “RP SIA Rīgas satiksme zemās grīdas tramvaju iegāde”, “VAS “Latvijas dzelzceļš” Bolderājas līnijas attīstība un elektrifikācija”, “VAS “Pasažieru vilciens” BEMU vilcienu iegāde”, “RP SIA “Rīgas satiksme” bezizmešu transports”, “RP SIA “Rīgas satiksme” Elektrouzlādes infrastruktūra”, “VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija”, “VAS “Pasažieru vilciens” jaunu elektrovilcienu iegāde”, “Rīgas pilsētas maģistrālās veloinfrastruktūras izveide, savienojot Rīgas metropoles areāla pašvaldības ar Rīgas pilsētas apkaimēm un Rīgas pilsētas centru” un “Rīgas pilsētā modernizējamās dzelzceļa infrastruktūras integrācija pilsētvidē un mobilitātes punktu attīstība”.
Papildu ieguldījumu gadījumā citu atbalsta instrumentu (tai skaitā, ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku, tai skaitā ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus risku vadības un uzraudzības pasākumus.
Pamatojoties ar AF plāna 276.punktu, investīciju programmas realizācija nodrošinās valsts un pašvaldības funkciju īstenošanu. Investīcijas nepieciešamas sabiedriskā transporta pasūtījuma nodrošināšanai un tās kvalitātes uzlabošanai, kā arī velo mobilitātes publiskās infrastruktūras attīstībai. Investīcijas ietvaros paredzētā sabiedriskā transporta – parastās jaudas uzlādes punktu, ātrgaitas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras, tramvaja līniju infrastruktūras izbūve ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, jo tiks piemērota Regula Nr.1370/2007. Turpat, AF plāna 276.punktā noteikts, ka mobilitātes punktu publiskās lietošanas infrastruktūras izveide/ izbūve gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta vajadzībām, kā arī velo ceļu infrastruktūra nav uzskatāma kā komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Investīcijas ietvaros mobilitātes punktos plānots izveidot parastās jaudas uzlādes punktus privātajam elektrotransportam. Projektu ietvaros tiks veikta arī izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde, kā arī sniegts neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora atzinums (lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķu sasniegšanu), kas ir būtiski svarīgas un neatdalāmas/neatņemamas komponentes (darbības), lai projekta ietvaros nodrošinātu noteikto investīcijas mērķu sasniegšanu. Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un neatkarīga revidenta piesaistes izmaksas uzskatāmas par atbalstāmām izmaksām. Projektu ietvaros plānotās parastas jaudas uzlādes punktu izveide/ izbūve ir tieši saistīti ar Rīgas valstspilsētas, Carnikavas un Saulkrastu pašvaldību projektu īstenošanu, kuru ietvaros paredzēta mobilitātes punktu izveide. Ņemot vērā to, ka priekšizpētes darbi vēl norisinās, nav zināma pilnīga informācija saistībā ar parastas jaudas uzlādes punktu izveidi/ izbūvi (precīzs skaits un to novietojums), transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības un citas precīzas izmaksas. Projektēšanas ietvaros, plānojot parastas jaudas uzlādes punktu izveidi/ izbūvi, finansējuma saņēmējs primāri izvērtēs nepieciešamo komunikāciju pieejamību.
Parastas jaudas uzlādes punktu izveides izmaksas paredz:
- Uzlādes punktu iegādes, piegādes, montāžas, izbūves, būvuzraudzības, autoruzraudzības un normatīvajos aktos noteikto attiecīgo būvspeciālistu obligāto apdrošināšanu;
- Uzlādes punktu būvprojekta un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas un ar uzlādes punktu izvietojumu noteikšanu saistītās izpētes izmaksas;
- Elektrotīkla pieslēguma izmaksas, tai skaitā jaudas palielināšanas, lai nodrošinātu uzlādes punktu darbību. Izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu;
- Uzlādes punktiem nepieciešamo stāvvietu un piebrauktuvju izbūves izmaksas;
- Uzlādes punktu infrastruktūras drošības un monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas.
Parastas jaudas uzlādes punkts ir uzlādes punkts, ar kuru var tieši nodrošināt elektroenerģiju elektrotransportam un kura jauda nepārsniedz 22 kW. Investīcijas ietvaros izveidotai parastās jaudas uzlādes punktu infrastruktūrai jābūt publiski pieejamai transporta īpašniekiem, jākalpo sabiedrības vajadzību un interešu nodrošināšanai un jābūt pieejamai ikvienai personai.
Atbilstoši Dzelzceļa likuma 6.pantam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”. Pamatojoties uz Komisijas paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” 25.punku, valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana nav uzskatāma par valsts atbalstu.
Investīcija atbilst šādiem intervences kodiem:
073 - tīra pilsētas transporta infrastruktūra* – 87 285 492 euro, kam piemērojams 100% atbalsta koeficients klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 40% koeficients vides mērķu sasniegšanai;
062 - citi rekonstruētie vai modernizētie ceļi (autoceļu, valsts, reģionālie vai vietējie) – 2 312 500 euro, kam piemērojams 0% atbalsta koeficients klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 0% koeficients vides mērķu sasniegšanai.
*AF regulas VI pielikumā norādīts, ka tīra pilsētas transporta infrastruktūra attiecas uz infrastruktūru, kas ļauj ekspluatēt nulles emisijas ritošo sastāvu.
Investīcijas ietvaros nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (turpmāk – PVN), vienlaikus šādas izmaksas ir iekļaujamas AF plānā iekļautās reformas vai investīcijas īstenošanas nosacījumos un projekta ietvaros. Pašvaldības var saņemt aizņēmumus ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu (turpmāk – Projekti) īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz Projekta attiecināmo izmaksu kopsummu. Pašvaldības var saņemt aizņēmumu Projektu īstenošanai visām Projektā iekļautajām (saskaņotām) aktivitātēm, ko paredz vienošanās ar Aģentūru par Projekta īstenošanu, bet aizņēmuma apmērs Projektam nevar pārsniegt attiecināmo izmaksu kopsummu. Pašvaldības PVN segšanai var izmanot pašu līdzekļus vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav AF finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu PVN segšanai aizņemoties Valsts kasē). Lai pašvaldības projekta ietvaros varētu saņemt aizņēmumus PVN izmaksām, attiecīgi PVN izmaksām ir jābūt iekļautām kā projekta sastāvdaļai. Visas projekta atbalstāmās darbības ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.
Projekta ieviešanas sadārdzinājuma gadījumā, finansējuma saņēmējs sedz projekta sadārdzinājumu no pašu līdzekļiem.
Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija. Ņemot vērā, ka AF plānā ir konkrēti definēti projekti un finansējuma saņēmēji, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tai skaitā netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji). Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra) nodrošina vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar finansējuma saņēmējiem, izlases veidā interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanas pārbaužu veikšanu, pārbaužu projektu īstenošanas vietās veikšanu, projekta ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudes, tai skaitā pamatojošās dokumentācijas pārbaudes, datu ticamības pārbaudes, tai skaitā piešķir atbalstu un veic uzraudzību atbilstoši MK noteikumiem Nr.621.
Noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju iekļauj vismaz šādus nosacījumus:
vienošanās vispārīgos noteikumus, tai skaitā projekta darbību īstenošanas laiku, izdevumu attiecināmības termiņu, projekta īstenošanai paredzēto finansējumu;
finansējuma saņēmēja pienākumus un tiesības;
Aģentūras pienākumus un tiesības;
kārtību, kādā tiek veiktas projekta īstenošanas pārbaudes;
maksājumu pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību;
attiecināmo izmaksu apmēra samazināšanas nosacījumus;
maksājumu atlikšanas un apturēšanas kārtību;
grozījumu vienošanās veikšanas kārtību;
vienošanās izbeigšanas kārtību un vienpusējā uzteikuma nosacījumus.
Finansējuma saņēmējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var piesaistīt sadarbības partneri.
Investīcijas īstenotāji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība.
Investīcija tiks īstenota vairāku projektu veidā, un tieši:
Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošinās (1) sešu videi draudzīgo mobilitātes punktu Rīgas pilsētā izbūvi (Bolderāja, Ziemeļblāzma, Dauderi, Sarkandaugava, Zemitāni, Šķirotava) un (2) ar to izbūvi saistītā tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi savienojuma nodrošināšanai ar mobilitātes punktu Rīgas pilsētā, kā arī (3) sabiedriskā transporta infrastruktūras, kas ietver BRT līniju 5,3 km garumā Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītā velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūras izbūvi;
Ādažu novada pašvaldība nodrošina videi draudzīgā mobilitātes punkta izbūvi (Carnikava);
Saulkrastu novada pašvaldība nodrošina videi draudzīgā mobilitātes punkta izbūvi (Saulkrasti).
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja vienošanas ar Aģentūru noslēgšanas brīdī darbības nav pabeigtas, atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, ir radušās sākot ar 2020.gada 1.februāri un ne vēlāk par 2026.gada 31.maiju.
Investīciju īstenošanā jāievēro AF plāna 1.pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” noteiktās prasības.
Ņemot vērā AF plānā atbalstāmās darbības, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība kopumā nodrošinās astoņu mobilitātēs punktu izbūvi. Mobilitātes punktu attīstība veicinās reģionālas un pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta integrāciju, kas apvienojumā ar saistīto projektu attīstību velosipēdu ceļu infrastruktūrā, sabiedriskā transporta integrācijā un attīstībā, kā arī satiksmes infrastruktūras attīstību zemas emisijas zonas ieviešanai Rīgas pilsētā, veicinās paradumu maiņu un sekmēs ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
Lai samazinātu Rīgas pilsētas ielu fragmentāro raksturu un lai uzlabotu vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamību, Rīgas pilsētas pašvaldība veiks BRT līnijas no J.Zemitāna tilta pa Dzelzavas ielu līdz Juglas ielai (~5,3 km) izbūvi, nodrošinot sabiedriskā transporta priekšrocību krustojumos un veicot ielu pārbūvi (ja nepieciešams), šādā veidā nodrošinot maksimāli neatkarīgu kustību, kuru neietekmē privātā transporta plūsma Rīgas pilsētā, tādejādi pasažieriem radot maksimāli precīzi prognozējamu sabiedrisko transportu. Projekta īstenošanas ietvaros ir plānots optimizēt pieturvietu izvietojumu Dzelzavas ielā, kas savukārt veicinās sabiedriskā transporta vidējā kustības ātruma palielināšanu, kā arī izveidot gājēju un velosipēdu ceļu infrastruktūru jaunizbūvētā posmā no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielas, tādējādi arī atslogojot A.Deglava un Biķernieku ielas.
Mikromobilitāte saprotama kā cilvēku pārvietošanās ar kājām vai videi draudzīgu transportlīdzekli, kas paredzēts vienai personai un kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai dabai draudzīgs dzinējs. Mikromobilitātes infrastruktūra saprotama kā gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tajā skaitā kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, gan arī atdalīta.
[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
Tostarp AF plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, t.i., AF plāna ietvertās 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr.1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tai skaitā nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā), tādejādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
Rīgas pilsētā līdzīgi kā Latvijā kopumā novērojama pakāpeniska iedzīvotāju skaita samazināšanās, tomēr Pierīgā iedzīvotāju skaits ir relatīvi stabils. Vienlaikus Pierīgā ir daudz augstāks ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita īpatsvars un zem darbspējas vecuma (bērnu) iedzīvotāju skaits, nekā Rīgas pilsētā, kas veicina svārstmigrācijas veidošanos – ikdienā uz Rīgas pilsētas centru pārvietojas ievērojama Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju daļa, ko pastiprina arī pilsētas iekšējā svārstmigrācija starp pilsētas apkaimēm, radot izteiktu transporta plūsmas koncentrāciju pilsētas centrā, kā arī tā izmantošanu kā tranzīta zonu nokļūšanai uz citām pilsētas apkaimēm.
Vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Pierīgā pēdējos 10 gados ir pieaudzis no 329 līdz 415 vienībām, kā arī transporta plūsmas koncentrācija pilsētas centrā rada paaugstinātu slodzi esošajai transporta infrastruktūrai, rada sastrēgumu riskus, siltumnīcas efekta gāzu (turpmāk – SEG) un putekļu daļiņu emisijas, trokšņa piesārņojumu, kā arī negatīvi ietekmē kultūrvēsturisko mantojumu un iedzīvotāju drošību un veselību.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” statistika par Rīgā iebraucošo un izbraucošo automašīnu skaitu pa valsts galvenajiem autoceļiem liecina par pieaugošu tendenci, vidējais reģistrēto automašīnu skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem pie Rīgas pilsētas robežas pēdējos 10 gados ir pieaudzis par 38% no aptuveni 124 tūkstošiem līdz 170 tūkstošiem vidēji dienā.
Iedzīvotāju izvēli par labu privātā autotransporta lietošanai sekmē vairāku faktoru kopums: brauciena laiks, pārpildīts sabiedriskais transports, izteikti zems sabiedriskā transporta kustības ātrums sastrēgumu laikā, slikta sabiedriskā transporta sasniedzamība vai pieejamība, zemāks brauciena komforts, sabiedriskā transporta savienojumu trūkums vēlamajos virzienos, mobilitātes punktu trūkums Rīgas pilsētā un Pierīgā, velosipēdu ceļu infrastruktūras trūkums un citi.
Rīgas pilsētas atsevišķās vietās/ apkaimēs joprojām ir nepietiekama vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamība, un viens no investīcijas īstenošanas mērķiem ir nodrošināt sasaisti ar pilsētas centru, ar jaunattīstīto un attīstāmo Rīgas pilsētas un Pierīgas infrastruktūru, kas rada būtiskas pasažieru plūsmas. Izbūvējot neatkarīgo ātrgaitas sabiedriskā transporta (turpmāk – BRT) līniju un ar to saistīto velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru, apkārtējās teritorijas tiks nodrošinātas ar ilgtspējīgu sabiedriskā transporta koridoru un velosipēdu ceļu infrastruktūru, maksimāli samazinot risku, ka teritorijas attīstības rezultātā būtiski palielināsies privātā autotransporta apjoms nepieejamas/ neērtas sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras dēļ. BRT līniju plānots izveidot kā sasaisti ar virkni Rīgas pilsētas nozīmīgu objektu (VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” konsultatīvo poliklīniku ar ik gadu reģistrētām vairāk nekā 300 000 ambulatorām vizītēm, tirdzniecības centru (turpmāk – t/c) IKEA un t/c SAGA ar aptuveno 870 nodarbināto skaitu (neskaitos lielu klientu plūsmu)) un nodrošināt tiešu sasaisti ar piepilsētas elektrisko dzelzceļu attīstāmajā reģionālās nozīmes pārsēšanās mezglā “Zemitāni”, tādējādi nostiprinot dzelzceļu kā Pierīgas sabiedriskā transporta tīkla mugurkaulu koridoros Bolderāja – Sigulda un Jelgava – Skulte. Investīcijas īstenošanas rezultātā palielināsies arī tāda sabiedriskā transporta veida kā trolejbuss kustības ātrums, indikatīvi no 17,1 km/st līdz 21,3 km/st posmā no Zemitānu tilta līdz Purvciema sabiedriskā transporta galapunkta, bet posmā līdz t/c IKEA tiks nodrošināts vidējais ātrums 24,8 km/st, tādējādi, samazinot elektroenerģijas patēriņu un CO2 emisiju apjomu.
Reformas mērķu sasniegšanai tiks īstenoti 1.1.1.2.i. investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” saistītie pasākumi 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3.
Investīcijas mērķis ir izveidot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, uzlabojot dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta un ar to pieejamību saistīto piekļuves un savienojošo infrastruktūru, tādējādi iespējojot patiesi integrētu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgā.
Atbilstoši AF plānam, investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 31.maijam sasniedzami šādi specifiskie uzraudzības rādītāji:
izbūvēta sabiedriskā transporta infrastruktūra, kas ietver BRT līniju 5,3 km garumā Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītā velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūra;
izbūvēts tramvaja līnijas pagarinājums, savienojuma nodrošināšanai ar mobilitātes punktu “Šķirotava” Rīgā;
izbūvēti seši videi draudzīgi mobilitātes punkti Rīgas pilsētā – “Bolderāja”, “Ziemeļblāzma”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Zemitāni” un “Šķirotava”;
izbūvēti divi videi draudzīgi mobilitātes punkti Rīgas metropoles areālā – “Carnikava” un “Saulkrasti”.
Investīcijai kopējais pieejamais AF finansējums ir 89 597 992 euro, kas tiek sniegts granta veidā, tai skaitā 2 312 500 euro ar BRT izveidi saistīto ielu braucamo daļu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksu, kas ir tieši nepieciešamas projektā paredzēto darbību īstenošanai, finansēšanai:
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai mobilitātes punktu izbūvei Rīgas valstspilsētā 85 945 742 euro, tai skaitā 1.1.1.2.i.3. saistītajam pasākumam 2 312 500 euro;
Ādažu novada pašvaldībai mobilitātes punkta izbūvei Carnikavā 1 186 500 euro;
Saulkrastu novada pašvaldībai mobilitātes punkta izbūvei Saulkrastos 2 465 750 euro.
Atbalsts tiks sniegts granta veidā, sasniedzot projekta mērķi un Eiropas Komisijas lēmumā, ar kuru apstiprina Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija saskaņā ar 2021.gada 12.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu noteiktajiem uzraudzības rādītājiem, kas attiecas uz atskaites punktu un mērķu izpildi, kā arī AF plānā 1.1.1.r. reformai “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” noteiktajiem mērķiem.
Atbalsta intensitāte ir 100 procenti.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu AF un citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tai skaitā šādiem projektiem: “RP SIA Rīgas satiksme zemās grīdas tramvaju iegāde”, “VAS “Latvijas dzelzceļš” Bolderājas līnijas attīstība un elektrifikācija”, “VAS “Pasažieru vilciens” BEMU vilcienu iegāde”, “RP SIA “Rīgas satiksme” bezizmešu transports”, “RP SIA “Rīgas satiksme” Elektrouzlādes infrastruktūra”, “VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija”, “VAS “Pasažieru vilciens” jaunu elektrovilcienu iegāde”, “Rīgas pilsētas maģistrālās veloinfrastruktūras izveide, savienojot Rīgas metropoles areāla pašvaldības ar Rīgas pilsētas apkaimēm un Rīgas pilsētas centru” un “Rīgas pilsētā modernizējamās dzelzceļa infrastruktūras integrācija pilsētvidē un mobilitātes punktu attīstība”.
Papildu ieguldījumu gadījumā citu atbalsta instrumentu (tai skaitā, ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku, tai skaitā ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus risku vadības un uzraudzības pasākumus.
Pamatojoties ar AF plāna 276.punktu, investīciju programmas realizācija nodrošinās valsts un pašvaldības funkciju īstenošanu. Investīcijas nepieciešamas sabiedriskā transporta pasūtījuma nodrošināšanai un tās kvalitātes uzlabošanai, kā arī velo mobilitātes publiskās infrastruktūras attīstībai. Investīcijas ietvaros paredzētā sabiedriskā transporta – parastās jaudas uzlādes punktu, ātrgaitas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras, tramvaja līniju infrastruktūras izbūve ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, jo tiks piemērota Regula Nr.1370/2007. Turpat, AF plāna 276.punktā noteikts, ka mobilitātes punktu publiskās lietošanas infrastruktūras izveide/ izbūve gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta vajadzībām, kā arī velo ceļu infrastruktūra nav uzskatāma kā komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Investīcijas ietvaros mobilitātes punktos plānots izveidot parastās jaudas uzlādes punktus privātajam elektrotransportam. Projektu ietvaros tiks veikta arī izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde, kā arī sniegts neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora atzinums (lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķu sasniegšanu), kas ir būtiski svarīgas un neatdalāmas/neatņemamas komponentes (darbības), lai projekta ietvaros nodrošinātu noteikto investīcijas mērķu sasniegšanu. Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un neatkarīga revidenta piesaistes izmaksas uzskatāmas par atbalstāmām izmaksām. Projektu ietvaros plānotās parastas jaudas uzlādes punktu izveide/ izbūve ir tieši saistīti ar Rīgas valstspilsētas, Carnikavas un Saulkrastu pašvaldību projektu īstenošanu, kuru ietvaros paredzēta mobilitātes punktu izveide. Ņemot vērā to, ka priekšizpētes darbi vēl norisinās, nav zināma pilnīga informācija saistībā ar parastas jaudas uzlādes punktu izveidi/ izbūvi (precīzs skaits un to novietojums), transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības un citas precīzas izmaksas. Projektēšanas ietvaros, plānojot parastas jaudas uzlādes punktu izveidi/ izbūvi, finansējuma saņēmējs primāri izvērtēs nepieciešamo komunikāciju pieejamību.
Parastas jaudas uzlādes punktu izveides izmaksas paredz:
- Uzlādes punktu iegādes, piegādes, montāžas, izbūves, būvuzraudzības, autoruzraudzības un normatīvajos aktos noteikto attiecīgo būvspeciālistu obligāto apdrošināšanu;
- Uzlādes punktu būvprojekta un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas un ar uzlādes punktu izvietojumu noteikšanu saistītās izpētes izmaksas;
- Elektrotīkla pieslēguma izmaksas, tai skaitā jaudas palielināšanas, lai nodrošinātu uzlādes punktu darbību. Izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu;
- Uzlādes punktiem nepieciešamo stāvvietu un piebrauktuvju izbūves izmaksas;
- Uzlādes punktu infrastruktūras drošības un monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas.
Parastas jaudas uzlādes punkts ir uzlādes punkts, ar kuru var tieši nodrošināt elektroenerģiju elektrotransportam un kura jauda nepārsniedz 22 kW. Investīcijas ietvaros izveidotai parastās jaudas uzlādes punktu infrastruktūrai jābūt publiski pieejamai transporta īpašniekiem, jākalpo sabiedrības vajadzību un interešu nodrošināšanai un jābūt pieejamai ikvienai personai.
Atbilstoši Dzelzceļa likuma 6.pantam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”. Pamatojoties uz Komisijas paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” 25.punku, valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana nav uzskatāma par valsts atbalstu.
Investīcija atbilst šādiem intervences kodiem:
073 - tīra pilsētas transporta infrastruktūra* – 87 285 492 euro, kam piemērojams 100% atbalsta koeficients klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 40% koeficients vides mērķu sasniegšanai;
062 - citi rekonstruētie vai modernizētie ceļi (autoceļu, valsts, reģionālie vai vietējie) – 2 312 500 euro, kam piemērojams 0% atbalsta koeficients klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 0% koeficients vides mērķu sasniegšanai.
*AF regulas VI pielikumā norādīts, ka tīra pilsētas transporta infrastruktūra attiecas uz infrastruktūru, kas ļauj ekspluatēt nulles emisijas ritošo sastāvu.
Investīcijas ietvaros nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (turpmāk – PVN), vienlaikus šādas izmaksas ir iekļaujamas AF plānā iekļautās reformas vai investīcijas īstenošanas nosacījumos un projekta ietvaros. Pašvaldības var saņemt aizņēmumus ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu (turpmāk – Projekti) īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz Projekta attiecināmo izmaksu kopsummu. Pašvaldības var saņemt aizņēmumu Projektu īstenošanai visām Projektā iekļautajām (saskaņotām) aktivitātēm, ko paredz vienošanās ar Aģentūru par Projekta īstenošanu, bet aizņēmuma apmērs Projektam nevar pārsniegt attiecināmo izmaksu kopsummu. Pašvaldības PVN segšanai var izmanot pašu līdzekļus vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav AF finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu PVN segšanai aizņemoties Valsts kasē). Lai pašvaldības projekta ietvaros varētu saņemt aizņēmumus PVN izmaksām, attiecīgi PVN izmaksām ir jābūt iekļautām kā projekta sastāvdaļai. Visas projekta atbalstāmās darbības ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.
Projekta ieviešanas sadārdzinājuma gadījumā, finansējuma saņēmējs sedz projekta sadārdzinājumu no pašu līdzekļiem.
Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija. Ņemot vērā, ka AF plānā ir konkrēti definēti projekti un finansējuma saņēmēji, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tai skaitā netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji). Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra) nodrošina vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar finansējuma saņēmējiem, izlases veidā interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanas pārbaužu veikšanu, pārbaužu projektu īstenošanas vietās veikšanu, projekta ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudes, tai skaitā pamatojošās dokumentācijas pārbaudes, datu ticamības pārbaudes, tai skaitā piešķir atbalstu un veic uzraudzību atbilstoši MK noteikumiem Nr.621.
Noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju iekļauj vismaz šādus nosacījumus:
vienošanās vispārīgos noteikumus, tai skaitā projekta darbību īstenošanas laiku, izdevumu attiecināmības termiņu, projekta īstenošanai paredzēto finansējumu;
finansējuma saņēmēja pienākumus un tiesības;
Aģentūras pienākumus un tiesības;
kārtību, kādā tiek veiktas projekta īstenošanas pārbaudes;
maksājumu pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību;
attiecināmo izmaksu apmēra samazināšanas nosacījumus;
maksājumu atlikšanas un apturēšanas kārtību;
grozījumu vienošanās veikšanas kārtību;
vienošanās izbeigšanas kārtību un vienpusējā uzteikuma nosacījumus.
Finansējuma saņēmējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var piesaistīt sadarbības partneri.
Investīcijas īstenotāji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība.
Investīcija tiks īstenota vairāku projektu veidā, un tieši:
Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošinās (1) sešu videi draudzīgo mobilitātes punktu Rīgas pilsētā izbūvi (Bolderāja, Ziemeļblāzma, Dauderi, Sarkandaugava, Zemitāni, Šķirotava) un (2) ar to izbūvi saistītā tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi savienojuma nodrošināšanai ar mobilitātes punktu Rīgas pilsētā, kā arī (3) sabiedriskā transporta infrastruktūras, kas ietver BRT līniju 5,3 km garumā Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītā velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūras izbūvi;
Ādažu novada pašvaldība nodrošina videi draudzīgā mobilitātes punkta izbūvi (Carnikava);
Saulkrastu novada pašvaldība nodrošina videi draudzīgā mobilitātes punkta izbūvi (Saulkrasti).
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja vienošanas ar Aģentūru noslēgšanas brīdī darbības nav pabeigtas, atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, ir radušās sākot ar 2020.gada 1.februāri un ne vēlāk par 2026.gada 31.maiju.
Investīciju īstenošanā jāievēro AF plāna 1.pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” noteiktās prasības.
Ņemot vērā AF plānā atbalstāmās darbības, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība kopumā nodrošinās astoņu mobilitātēs punktu izbūvi. Mobilitātes punktu attīstība veicinās reģionālas un pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta integrāciju, kas apvienojumā ar saistīto projektu attīstību velosipēdu ceļu infrastruktūrā, sabiedriskā transporta integrācijā un attīstībā, kā arī satiksmes infrastruktūras attīstību zemas emisijas zonas ieviešanai Rīgas pilsētā, veicinās paradumu maiņu un sekmēs ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
Lai samazinātu Rīgas pilsētas ielu fragmentāro raksturu un lai uzlabotu vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamību, Rīgas pilsētas pašvaldība veiks BRT līnijas no J.Zemitāna tilta pa Dzelzavas ielu līdz Juglas ielai (~5,3 km) izbūvi, nodrošinot sabiedriskā transporta priekšrocību krustojumos un veicot ielu pārbūvi (ja nepieciešams), šādā veidā nodrošinot maksimāli neatkarīgu kustību, kuru neietekmē privātā transporta plūsma Rīgas pilsētā, tādejādi pasažieriem radot maksimāli precīzi prognozējamu sabiedrisko transportu. Projekta īstenošanas ietvaros ir plānots optimizēt pieturvietu izvietojumu Dzelzavas ielā, kas savukārt veicinās sabiedriskā transporta vidējā kustības ātruma palielināšanu, kā arī izveidot gājēju un velosipēdu ceļu infrastruktūru jaunizbūvētā posmā no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielas, tādējādi arī atslogojot A.Deglava un Biķernieku ielas.
Mikromobilitāte saprotama kā cilvēku pārvietošanās ar kājām vai videi draudzīgu transportlīdzekli, kas paredzēts vienai personai un kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai dabai draudzīgs dzinējs. Mikromobilitātes infrastruktūra saprotama kā gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tajā skaitā kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, gan arī atdalīta.
[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz Rīgas valstspilsētas un Pierīgas iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā transporta lietotājiem. Projekta īstenošana veicinās reģionālas un pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta integrāciju, kas apvienojumā ar saistīto projektu attīstību velosipēdu ceļu infrastruktūrā, sabiedriskā transporta integrācijā un attīstībā, kā arī satiksmes infrastruktūras attīstību zemas emisijas zonas ieviešanai Rīgas pilsētā, veicinās paradumu maiņu un sekmēs Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, kā arī samazinās Rīgas valstspilsētas ielu fragmentāro raksturu un uzlabos vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz Rīgas valstspilsētas, Ādažu novada, Saulkrastu novada pašvaldībām kā finansējuma saņēmējiem un projekta īstenotājiem. Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 468 462
0
10 688 478
0
28 335 891
33 366 665
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 468 462
0
10 688 478
0
28 335 891
33 366 665
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 723 320
0
12 543 503
0
33 253 691
39 157 574
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 468 462
0
10 688 478
0
28 335 891
33 366 665
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
254 858
0
1 855 025
0
4 917 800
5 790 909
3. Finansiālā ietekme
0
-254 858
0
-1 855 025
0
-4 917 800
-5 790 909
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-254 858
0
-1 855 025
0
-4 917 800
-5 790 909
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-254 858
-1 855 025
-4 917 800
-5 790 909
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-254 858
-1 855 025
-4 917 800
-5 790 909
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektam kopējais pieejamais finansējums ir 89 597 992 euro, kuru 100% apmērā sastāda AF finansējums, tai skaitā 2 312 500 euro ar BRT līnijas izveidi saistīto ielu braucamo daļu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksu, kas ir tieši nepieciešamas projektā paredzēto darbību īstenošanai, finansēšanai:
2022.gads – 1 468 462 euro;
2023.gads – 10 688 478 euro;
2024.gads – 28 335 891 euro;
2025.gads – 33 366 665 euro;
2026.gads – 15 738 496 euro.
Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts. PVN izmaksas nav attiecināmas.
2022.gads – 1 468 462 euro;
2023.gads – 10 688 478 euro;
2024.gads – 28 335 891 euro;
2025.gads – 33 366 665 euro;
2026.gads – 15 738 496 euro.
Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts. PVN izmaksas nav attiecināmas.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta īstenošanai finansējuma saņēmējs ir tiesīgs veikt avansa un starpposmu maksājumu pieprasījumus. Nepieciešamo finansējumu Aģentūra lūgs pārdalīt no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Kopējā piešķirtā avansu un starpposma maksājumu summa/apmērs nevar pārsniegt 90% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Detalizētāki avansa saņemšanas nosacījumi, tai skaitā avansa apmēri un to izmaksāšanas kārtība, termiņi, kādā jāsasniedz projekta mērķis, izmantojot saņemto avansa maksājumu, tiks atrunāti vienošanās par projekta īstenošanu. Avansa maksājumu pieprasījumu grafiku jāplāno atbilstoši projekta īstenošanas finanšu plūsmai.
PVN izmaksas tiks segtas no finansējuma saņēmēju (Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Ādažu novada pašvaldības un Saulkrastu novada pašvaldības) līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
PVN izmaksas tiks segtas no finansējuma saņēmēju (Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Ādažu novada pašvaldības un Saulkrastu novada pašvaldības) līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
2021/241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
2018/1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2021/241 22. un 27. pants
Noteikumu projekta 29.2. un 29.3.apakšpunkti
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2018/1046 136. pants
Noteikumu projekta 17.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai tika dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā. Paziņojums par sabiedrības līdzdalības iespējām noteikumu projekta izstrādes posmā 2022.gada jūnijā sākumā tika ievietots Valsts kancelejas Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portāls (TAP portāls) ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2022.gada jūnijam. (tiks papildināts atbilstoši sabiedrības līdzdalības rezultātiem)
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Līdz šim iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
Tiks papildināts atbilstoši sabiedrības aktivitātei.
Tiks papildināts atbilstoši sabiedrības aktivitātei.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija kā nozares ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā vienošanās slēdzējs, Iepirkumu uzraudzības birojs, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde neietekmēs institūciju funkcijas, institucionālo struktūru un tai pieejamos cilvēkresursus. Saistībā ar noteikumu projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas veicinās integrētās sabiedriskā transporta sistēmas attīstību Rīgas pilsētā, kā arī nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību vietās/apkaimēs, kur šobrīd attiecīga pakalpojuma piedāvājums ir nepietiekams.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas īstenošana atbilst Nacionālā attīstības plānā 2027 definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula izmantošanai, veidojot hierarhisku transporta infrastruktūras un mobilitātes sistēmu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas īstenošanas rezultāta tiks veicināta emisiju samazināšanās Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā. Kā arī stimulēta pasažieru paradumu maiņa un pāreja uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar horizontālo principu Vienlīdzīgās iespējas, tiks nodrošinātas piekļuves iespējas sabiedriskajam transportam un mobilitātes punktu infrastruktūrai kopumā pasažieriem ar funkcionāliem traucējumiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenoto investīciju rezultātā samazināsies SEG un putekļu daļiņu emisijas, trokšņa piesārņojums, kas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju veselības stāvokli.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Projekta īstenošana veicinās AF plāna ietvertās 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformas Nr. 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” sasniegšanu.
Pielikumi