Anotācija (ex-ante)

21-TA-615: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes  2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumi) tiek izdarīti, lai tos pielāgotu regulas 2019/1009 prasībām, nomainītu aktualitāti zaudējušos normatīvos aktus pret spēkā esosiem normatīvajiem aktiem un precizētu noteikumos ietvertās prasības un terminus.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Sākot ar 2022. gada 16. jūliju tiks piemērota  Eiropas Parlamenta un Padomes  2019. gada 5. jūnija regula (ES) 2019/1009 ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula Nr. 2019/1009 ), līdz ar to pašreizējā Eiropas Parlamenta un Padomes  2003. gada 13. oktobra regula (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr. 2003/2003), zaudēs spēku. Šobrīd nav noteikts termiņš cik ilgi mēslošanas līdzekļi un substrāti var atrasties sarakstā “Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā”. Latvijā sagatavotiem mēslošanas līdzekļu maisījumiem noteikumi paredz atsevišķi izdalītas normas par to reģistrēšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik tādi  EK mēslošanas līdzekļi, kuri atbilst regulas Nr. 2003/2003 kvalitātes prasībām, tiek marķēti ar “EK marķējums”, taču saskaņā ar regulu Nr. 2019/1009 un ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regula (EK) 765/2008 ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un  atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93, tad tādiem ES mēslošanas līdzekļiem, kuri atbilst regulas prasībām ir jāuzliek  CE zīme. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri tiks piemērota  Eiropas Komisijas 2021. gada 15. jūlija īstenošanas regula (ES) Nr. 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulu (ES) Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 834/2007, līdz ar to pašreizējā Eiropas Parlamenta un Padomes  2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 28. jūnija regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, zaudēs spēku. Eiropas Parlamenta un Padomes  2008. gada 9. jūnija regula (EK) Nr. 764/2008 ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ lēmumu Nr. 3052/95/EK” ir zaudējusi spēku un tās vietā ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes  2019. gada 19. marta regula (ES) Nr. 515/2019 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu. Lai novērtētu mēslošanas līdzekļu un substrātu atbilstību kvalitātes prasībām, pašlaik tos akreditētas laboratorijas var testēt ar regulā 2003/2003 norādītajām metodēm, taču jaunajā regulā 2019/1009 šādas metodes nav norādītas. Šādas testēšanas metodes mēslošanas līdzekļiem un substrātiem saskaņā ar regulu 2019/1009 tiks noteiktas Eiropas komisijas īstenošanas aktā. Regulā Nr. 2003/2003 ir noteikts, ka amonija nitrāta mēslošanas līdzeklim ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus, ir jāveic detonācijas tests, savukārt  regulā  Nr. 2019/1009 šāds tests tiek definēts kā detonācijnoturības tests.
Ņemot vērā, ka maisijumu gatavotājs tiek uzskatīts par ražotāju, tad atsevišķi izdalītās normas par maisījumu reģistrēšanu nav nepieciešamas. Ņemot vērā to, ka mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuri iekļauti mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā “Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā”  var tik izmainītas  izejvielas un līdz ar to šādi mēslošanas līdzekļi un substrāti vairs neatbilstu to sākotnējām kvalitātes prasībām un ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtie sertifikāti, kuri norāda uz to, ka mēslošanas līdzeklis vai substrāts atbilst izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izsniegti uz noteiktu termiņu, tad būtu jāietver prasība, kas noteiktu, cik ilgi mēslošanas līdzekļi un substrāti var atrasties sarakstā “Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā”. 
Tā, kā šobrīd ostu minerālmēslu saslauku ievešanai dienests izsniedza  atļauju, kura neparedzēja norādīt ievesto minerālmēslu saslauku daudzumu, ne partijas daudzumu,  tad ir nepieciešams veikt precizējumus, lai minerālmēslu saslauku ievešanai piemērot atbilstošu atļauju. Regulā 2019/1009 kaļķošanas materiāliem termins “neitralizācijas spēja” tiek definēts ar terminu “neitralizācijas skaitlis”, kā arī šāds termins tiek lietots pielietotajās testēšanas metodēs labratorijās Latvijā. Nepieciešams arī precizēt, ka neitralizēšanas skaitlis, izteikts kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents  ir % no  dabīgi mitra kaļķošanas materiāla masas.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu prasības un termini tiks saskaņoti ar regulā Nr. 2019/1009 ietvertajām prasībām un terminiem. Ņemot vērā minēto, tiks noteikts, ka mēslošanas līdzekļi un substrāti var atrasties sarakstā “Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā” piecus gadus pēc to iekļaušanas minētajā sarakstā. Līdz ar to tikts nodrošināts, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti tikai atbilstīgi mēslošanas līdzekļi un substrāti, kā arī šī prasība nodrošinās to, ka dotajā sarakstā būs aktuāla informācija  par iekļautajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem.
Ievērojot to, ka tiks precizēts, ka mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotājs tiek uzskatīts par ražotāju, līdz ar to no noteikumumiem tiks svītrots šāds termins un atsevišķi izdalītās normas par maisījumu reģistrēšanu.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Mēslošanas līdzekļu un substrātu apritē iesaistītajās personas
Ietekmes apraksts
Sakarā ar to, ka mēslošanas līdzekļi un substrāti tiks  iekļauti  mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā “Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā” uz pieciem gadiem, līdz ar to tas tiešā veidā ietekmēs personas, kuras ir iekļāvušas savu produkciju minētajā sarakstā. Līdz ar to personām piecus gadus pēc mēslošanas līdzekļa vai substrāta iekļaušanas minētajā sarakstā, būs jāiesniedz vajadzīgie dokumenti , lai Valsts augu aizsardzības dienests varētu atkārtoti izvērtēt mēslošanas līdzekļa vai substrāta atbilstību regulas Nr. 2021/1165 Ⅱ pielikumā noteiktajām prasībām.

 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

 

4.1.1. Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.493 “Valsts augu aizsardzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”
 

Pamatojums un apraksts
Jāsagatavo grozījumi, lai aizstātu aktualitāti zaudējušos normatīvos aktus ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2007.gada 30.janvāra noteikumi Nr.83 “Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa un substrāta ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību”

 

Pamatojums un apraksts
Jāsagatavo grozījumi, lai svītrotu aktualitāti zaudējušas normas un precizētu terminus.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts augu aizsardzības dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Dotie grozījumi tieši ietekmēs arī Valsts augu aizsardzības dienestā strādājošos cilvēkresursu uzdevumus, jo pēc pieciem gadiem būs no jauna jāizvērtē mēslošanas līdzekļu un substrātu atbilstību bioloģiskajai lauksaimniecībai, lai tos varētu iekļaut mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā “Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi