Anotācija (ex-ante)

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam viens no šķēršļiem Latvijas tautsaimniecības virzībai uz inovatīvu un zināšanu balstītu ekonomikas modeli ir zemais pētniecības un attīstības ieguldījumu apmērs kā valsts, tā arī uzņēmumu sektorā, kā arī pašu pētniecības un attīstības intensīvo nozaru zemais īpatsvars ekonomikā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gadā pētniecībā un attīstībā kopumā bija investēti 248.89 milj. euro jeb 0,74% no IKP, kas ir pēdējos desmit gados augstākais līmenis, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā vidēji ES (2,44% no IKP), kā arī zemāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs - Lietuvā kopējie ieguldījumi P&A veido 1,16% no IKP, bet Igaunijā 1,79% no IKP. Salīdzinot ar 2020.gadu, kopējās investīcijas P&A Latvijā palielinājās par 11,15%. Kopš 2017.gada ieguldījumu apjoms P&A pieauga gandrīz 1,8 reizes, ko galvenokārt noteica valsts finansētie ieguldījumi. Pozitīva dinamika ir vērojama privātā sektora (uzņēmumu) ieguldījumiem P&A 2021. gadā uzņēmumu investīcijas P&A bija 83,30 milj. euro apjomā jeb 33.4% no kopējiem ieguldījumiem P&A.  
Līdzšinējā ekonomiskā virzība nav devusi pietiekamu sniegumu, lai Latvija spētu nodrošināt vienlīdz ātru attīstības tempu kā Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākās valstis, kā arī COVID-19 radītie izaicinājumi ekonomisko situāciju ir būtiski ietekmējuši vadošo nozaru attīstību. Ņemot vērā iepriekšminēto, lai veicinātu Latvijas komersantus  inovētspēju, nepieciešams turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecības attīstībā, tai skaitā viedās specializācijas jomu attīstībai.
Atveseļošanas fonda iekļautās aktivitātes saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iekļautajiem uzdevumiem “Privātā un publiskā sektora investīciju vecināšana P&A&I” un “Uzņēmumu vadītu lietišķo pētījumu atbalsts”. Aktivitātes ietver izstrādāt inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus, kā arī veicināt šo produktu eksportu, paaugstināt uzņēmējdarbības sektora pētniecības un attīstības izdevumu apjomu, veicināt sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem, kā arī vecināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskās tīklošanās platformās un starptautiskos pētniecības un attīstības projektos, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus.

2.2.1.3.i. investīcija ir vērsta uz “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” dotā uzdevuma Nr. 23 - veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram - īstenošanu.

Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju uz viedās specializācijas jomām un attīstītu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, MK noteikumos atbalstu plānots sniegt sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, nodrošinot atbalstu pētniecībai -  ar projektu un pētniecības projektu saistītām izmaksām, rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādēm, tehniski ekonomiskais priekšizpētei.

2.2.1.3.i investīcijas īstenošanas kopsavilkums:
- 2.2.1.3.i. investīcijas ietvaros izveidots atbalsta instruments pētniecības veicināšanai granti jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei;
- MK noteikumu kopējais finansējuma apmērs ir 24 300 000 euro, paredzot, ka:
  - vienam finansējuma saņēmējam maksimāli pieļaujamais finansējums ir 3 037 500  euro,
  - vienam sadarbības partnerim maksimāli pieejamais finansējums ir ne vairāk kā 1 000 000 euro;
- atbalsts granta veidā tiek sniegts gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partneriem kā gala labuma guvējam;
- 2.2.1.3.i. investīcijas ietvaros notiek divu līmeņu atklātas procedūras atlases – finansējuma saņēmēja un pētniecības projektu:
  -  finansējuma saņēmēja atlasi organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra), savukārt pētniecības projektu atlasi veiks finansējuma saņēmējs;
  - pētniecības projektu atlasei tiek veidota no interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas brīva pētniecības projektu vērtēšanas komisija, kas veic pētniecības projektu zinātnisko aspektu novērtējumu;
  - projekta ietvaros sadarbības partneris līdz ar pētniecības projektu iesniegšanu finansējuma saņēmējam var iesniegt Eiropas digitālās inovācijas centra sagatavotu sākotnējo digitālā brieduma testu, kā arī digitālo attīstības ceļa karti, kas nodrošina priekšroku atbalsta saņemšanā;
  - finansējuma saņēmējs apkopo pētniecības projektu vērtēšanas komisijas vērtētos pētniecības projektu iesniegumus un ar līguma grozījumu pieprasījumu iesniedz Aģentūrai lēmuma pieņemšanai;
  - Aģentūra ar līguma grozījumiem informē finansējuma saņēmēju par projektā iesaistītajiem sadarbības partneriem. Secīgi finansējuma saņēmējs slēdz līgumu ar sadarbības partneri;
  - pēc pētniecības projektu atlases un līguma grozījumu noslēgšanas ar Aģentūru, notiek pētniecības projekta īstenošana, kā rezultāta finansējuma saņēmējs iesniedz progresa pārskatus (maksājuma pieprasījumus) un atskaitās par sasniegtajiem rezultātiem;
  - Aģentūra, veic projekta uzraudzību atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem. Konstatētu pārkāpumu gadījumā saistībā ar komercdarbības atbalsta kontroles normām sadarbības partnerim, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Aģentūrai nelikumīgo projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta. Finansējuma saņēmējs savstarpēji ar sadarbības partneri risina saistību nokārtošanu.

2.2.1.3.i. investīcijas ietvaros plānotie rezultāti:
  - atbalstu plānots sniegt vismaz 8 finansējuma saņēmējiem;
  - programmas ietvaros varētu tikt atbalstīti 60 komersanti;
  - jaunradīti un izstrādāti 120 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas, no kuriem 35 ieviesti ražošanā;
  - komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu - 50  milj. euro;
  - komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu - 35 milj. euro;
  - izveidotas 300 jaunas darba vietas;
  - piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 16 milj. euro.

Aprēķini veikti, balstoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk - nozares ministrija) aplēsēm un Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" sasniegtajiem rezultātiem.

I Vispārīgie jautājumi
MK noteikumi nosaka īstenošanas un uzraudzības kārtību atbalsta sniegšanai pētniecības veicināšanai jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei.

MK noteikumu ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir  24 300 000 euro pētniecības projektu īstenošanai.

MK noteikumu ietvaros finansējuma saņēmējs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai biedrība, kas atbilst MK noteikumos 31. punktā noteiktajām prasībām. Finansējuma saņēmējam pie atlases tiks vērtēti noteikti arī kritēriji – piemēram, atbilstībā RIS3 jomas stratēģijā noteiktajiem mērķiem un darbībām, apgrozījums, eksports, projekta vadītāja pieredze inovāciju projektu vadībā u.c.

MK noteikumu mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie, lielie komersanti t.sk. valsts kapitālsabiedrības  un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, kas atbilst MK noteikumos 103. punktā noteiktajām prasībām.

MK noteikumos tiek sniegts atbalsts grantu veidā, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1407/2013) un Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 651/2014) 25.panta nosacījumiem.

MK noteikumi izstrādāti, ņemot vērā ar Eiropas Komisiju saskaņotu viedokli par konkrētiem atbalsta sniegšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumiem, lai nodrošinātu investīcijas ieviešanu un samazinātu riskus rādītāju nesasniegšanai.

2.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir noteikti šādi rādītāji:

Mērķis:	līdz 2024. gada 30.jūnijam apstiprināti 14 pētniecības projekti (noslēgti līgumi ar Aģentūru);
	līdz 2026.gada 30.jūnijam apstiprināti 43 pētniecības projekti (noslēgti līgumi ar Aģentūru);
	līdz 2026.gada 30.jūnijam piesaistītais privātais finansējums 4 860 000 euro apmērā;
Uzraudzības rādītāji:	līdz 2024.gada 31.decembrim piesaistīts privātais finansējums 2 430 000 euro apmērā;
	līdz 2025. gada 30.jūnijam apstiprināti 28 pētniecības projekti;
	līdz 2025.gada 31.decembrim piesaistīts privātais finansējums 3 888 000 euro apmērā;
Kopējais rādītājs	ir atbalstītie komersanti (sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie);
	komersanti, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai: 1. komersanti, kurus atbalsta, lai izstrādātu digitālās tehnoloģijas un risinājumus; 2. komersanti, kurus atbalsta, lai pieņemtu digitālos risinājumus savu pakalpojumu, produktu vai procesu pārveidošanai.

Papildus Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, noteiktais uzraudzības rādītājs Nr. 47.1. “līdz 2023. gada 30. jūnijam apstiprināti 8 pētniecības projekti” netiek iekļauts MK noteikumos, ņemot vērā, ka rādītāju nav iespējams ieviest ar atpakaļejošu datumu.

Ar MK noteikumu 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktos noteiktiem rādītājiem saprotami tādi pētniecības projekti, kuri ar grozījumiem iekļauti MK noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā, kas tiek slēgts starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju.

Kopējie rādītāji MK noteikumos iekļauti pamatojoties uz normatīvo dokumentu Atveseļošanas fonda plāna kopējie rādītāji, kas izstrādāti saskaņā ar Komisijas Deleģēto 2021. gada 28. septembra Regulu (ES) 2021/2106 ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Papildus MK noteikumu ietvaros attiecībā uz Viedās specializācijas jomu ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kas sasniedzami līdz 2026.gada 30.jūnijam:
1. publiskais finansējums un privātās investīcijas, kas papildina komercdarbības atbalstu inovācijām vai pētniecības projektiem (euro);
  - pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
  - pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
2. jaunradīto produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju skaits komersantos pēc atbalsta saņemšanas:
  - jaunradītie produkti (skaits);
  - jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
  - jaunradītie pakalpojumi (skaits);
3. pētniecības projektu skaits, kas ietver sadarbību starp komersantiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām;
4. izveidoto jauno darba vietu ar pētniecības projektu īstenošanu skaits;
5. jaunradīto darba vietu atalgojuma apmērs projekta ietvaros (euro);
6. papildus komersantu ieguldījumi (euro) pētniecībā un attīstībā ārpus pētniecības projekta īstenošanas;
7. piesaistītais ārvalstu finansējums (euro) (no starptautiskām pētniecības programmām vai no ārvalstu partneriem) pētniecībai uzņēmējdarbības sektorā;
8. komersanta noslēgtie licences līgumi (skaits) par pētniecības projekta īstenošanas rezultātā radītā intelektuālā īpašuma komercializēšanu;
9. komersanta neto apgrozījums (euro) no pētniecības projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas;
10. pētniecības projektos iesaistīto doktorantu un doktoru skaits:
  - iesaistītais zinātniskais personāls (skaits):
    - zinātniskais personāls – jaunie zinātnieki (skaits);
    - zinātniskais personāls – maģistranti (skaits);
    - zinātniskais personāls – doktoranti un doktora grāda pretendenti (skaits);
  - zinātniskais personāls (pilna laika ekvivalents):
    - zinātniskais personāls – jaunie zinātnieki (pilna laika ekvivalents);
    - zinātniskais personāls – maģistranti (pilna laika ekvivalents);
    - zinātniskais personāls – doktoranti un doktora grāda pretendenti (pilna laika ekvivalents);
  - zinātnes tehniskais personāls (skaits):
    - zinātnes tehniskais personāls – jaunie zinātnieki (skaits);
    - zinātnes tehniskais personāls – maģistranti (skaits);
    - zinātnes tehniskais personāls – doktoranti un doktora grāda pretendenti (skaits);
  - iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (pilna laika ekvivalents):
    - zinātnes tehniskais personāls – jaunie zinātnieki (pilna laika ekvivalents);
    - zinātnes tehniskais personāls – maģistranti (pilna laika ekvivalents);
    - zinātnes tehniskais personāls – doktoranti un doktora grāda pretendenti (pilna laika ekvivalents);
11. zinātnisko publikāciju skaits;
12. projekta ietvaros jaunradīto produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju neto apgrozījums (euro) salīdzinājumā ar pirmo projekta īstenošanas gadu;
13. projekta ietvaros jaunradīto produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju eksports (euro) salīdzinājumā ar pirmo projekta īstenošanas gadu;
14. ārējie izdevumi pētniecības darbiem, kas pasūtīti citās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
15. kapitālizdevumi – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
16. radītie rūpnieciskā īpašuma objekti (skaits):
     - radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – patents un patentu pieteikumi (skaits);
     - radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – augu šķirne (skaits);
     - radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – reģistrēts dizainparaugs (skaits);
     - radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – pusvadītāja izstrādājums vai tā pieteikums (skaits);
     - radītie rūpnieciskā īpašuma objekti – preču zīme (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīme (skaits).

2.2.1.3.i investīcijas sasniegtie rādītāji un realizētās aktivitātes apliecina programmas pienesumu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.- 2027.gadam ietvertā rīcības virziena 4.5. Attīstības joma "IKT inovāciju attīstība un komercializācija, industrija un zinātne" noteikta mērķa: "Digitālo inovāciju pārnese tautsaimniecības nozarēs, īpaši prioritāri definētajās (RIS3) jomās", kā arī tiek proaktīvi sekmēta Latvijas IKT industrijas iekļaušanās starptautiskajās piegāžu ķēdēs un NAP 2027 mērķu [40], [123], [129], [189], [226] sasniegšana.

MK noteikumu 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktos minētie mērķi ir sasniegti, ja Ekonomikas ministrija izstrādājusi kopsavilkuma dokumentu, kura pielikumā iekļautas Aģentūras lēmumu kopijas, ar kuriem apstiprināti projekti, piešķirts finansējums un pārbaudīta finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera apliecinājuma esamība par atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2021/241) 2. panta 6. punktu un piešķirts grants sadarbības partneriem ne vairāk kā 1 000 000 euro apmērā.

Atveseļošanas fonda 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" ir noteikts digitālās dimensijas intervences kods 010 – MVU digitalizācija (ieskaitot e-komerciju, e-komercdarbību un tīklā savienotus uzņēmējdarbības procesus, digitālās inovācijas centrus, dzīves laboratorijas, tīmekļa uzņēmējus un jaunizveidotus IKT uzņēmumus, B2B) 100% digitālās pārejas marķieris. Vienlaikus 2.2.1.3. investīcijai attiecināms intervences lauks 009a – Investīcijas ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (tostarp izcilības pētniecības centros, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, priekšizpētē, pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu iegādē ar digitalizāciju saistītām pētniecības un inovācijas darbībām). Kods pēc būtības nosaka, ka projekts galvenokārt vērsts uz pētniecības un inovācijas pasākumu kopumu, lai izstrādātu jaunus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Pētniecības projekta ietvaros intervences kodi nav jānorāda.

II Atbalstāmās darbības
Atbalsts pētniecības projektiem tiek piešķirts jaunu, inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai, atbalstot tos projektus, kas atbilst Tehnoloģiju gatavības līmeņiem (TRL) TRL 4.-8.

Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2021/241 Atveseļošanas fonda plānā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088  17. panta nozīmē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts  atbilst  principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. MK noteikumos norādītās prasības noteiktas saskaņā ar Atveseļošanas fonda 1. pielikuma principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 18.februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Komisijas Regulā Nr. 2021/241 noteikto.

Lai nodrošinātu investīcijas atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), atbalstu nepiešķir, ja projekta pieteikumā paredzētas šādas darbības:
  - darbībām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
  - darbībām, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
  - darbībām, kas saistītas ar atkritumu savākšanas, uzglabāšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu;
 - darbībām, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
  - darbībām, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
  - darbībām, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
  - darbībām, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai.

MK noteikumos noteikto darbību nodrošināšanai finansējuma saņēmējs vai pētniecības projektu vērtēšanas komisija pārbauda sadarbības partnera aktivitāšu darbības veidu uz pētniecības projekta izvērtēšanu, atbilstoši novērtējot aktivitātes, kurās iekļautās darbības atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā. Minētā prasība ir tieši saistīta ar Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, kurā iekļautas prasības par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu digitālās transformācijas investīciju īstenošanas laikā.

Attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtēšanu, kur finansējuma saņēmējs vai pētniecības projektu vērtēšanas komisija veic sadarbības partnera izvērtējumu, vērtēšanu veicot saskaņā Komisijas Regulu Nr. 2021/241, noteikto izvērtējumu veicot par investīcijas ietvaros iekļautajiem vides mērķiem. Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. pielikumu “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” 2.2.1.3.i. investīcijas ietvaros nav atļautas investīciju projekta darbības, kas var radīt būtisku kaitējumu videi. Atļaujas, kas saistītas ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteiktajiem vides mērķiem, izsniedz atbildīgā valsts iestāde, kas nodrošina uzraudzību par vides prasību ievērošanu, piemēram, Valsts vides dienests, kompetences ietvaros veicot komersanta atbilstības izvērtēšanu atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai saņemšanai. Tādējādi, finansējuma saņēmējs vai pētniecības projektu vērtēšanas komisija pirms līguma grozījumu iesniegšanas Aģentūrā, izvērtēšanas ietvaros attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu pārliecinās, vai darbība ir saistīta ar kādu no vides mērķiem un, ja darbība ir saistīta ar kādu no tiem, veicot pārbaudi Valsts vides dienesta publiskajā datu bāzē par spēkā esošas atļaujas esamību.

III Attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem
Aģentūra lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar Komisijas Regulu Nr. 651/2014 vai Komisijas Regulu Nr. 1407/2013, vienlaikus lēmumi netiek pieņemti pēc minēto regulu spēka zaudēšanas.

Finansējuma saņēmēja izmaksas sedz, atbilstoši de minimis nosacījumiem, saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 1407/2013 nosacījumiem. Finansējuma saņēmējam ir attiecināmas šādas izmaksas, atbilstoši MK noteikumu 52.2. apakšpunktam:
  - ar komandējumiem saistītie izdevumi;
  - projekta vadības izmaksas;
  - ārpakalpojumu iegāde;
  - komunikācijas izmaksas.

MK noteikumu 53. punktā minētais izmaksu ierobežojums attiecināms uz tādām izmaksām, kā projektu vadības, ārpakalpojumu, komunikācijas un citām izmaksām, kas uzskaitītas MK noteikumu 52.2. apakšpunktā.

Sadarbības partnera izmaksas tiek segtas atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem.
Pētniecības projekta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas, kas radušās pēc pētniecības projekta iesnieguma iesniegšanas Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma), atbilstoši MK noteikumu 52.1. apakšpunktam:
  - darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālā apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  - komandējuma izmaksas;
  - komunālie pakalpojumi un sakaru pakalpojumi;
  - telpu, instrumentu, iekārtu, aprīkojuma noma un amortizācija;
  - plānotie materiāli, ciktāl tiek izmantoti pētniecības darbībām;
  - izmaksas par līgumpētījumiem un patentiem, ciktāl attiecas uz konkrētā pētniecības projekta īstenošanu;
  - apdrošināšana;
  - ārējie pakalpojumi;
  - datu iegāde un abonēšana.

Papildu izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, tiek norādītas privātā līdzfinansējuma daļā un Aģentūra tās nepārbauda. Skaidrojam, ka minētās izmaksas attiecināmas uz sadarbības partnera noslēgtajiem saimnieciskās darbības līgumiem pirms pētniecības projekta sākuma, ko iespējam attiecināt no privātā līdzfinansējuma daļas. Ņemot vērā, ka Aģentūras pienākums ir pārliecināties par publiskā finansējuma izlietojumu, tad privātā finansējuma daļas pārbaude nav Aģentūras kompetence.

Sadarbības partnera īpašumā esošo ēku amortizācijas izmaksas, atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 651/2014 25.panta 3.punkta “c” apakšpunktā noteiktajam, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma izmaksas, finanšu nomā iegādāto iekārtu amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības projektā, atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 651/2014 25.panta 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam, patentu un licenču amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības projektā, atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 651/2014 25.panta 3.punkta “d” apakšpunktā noteiktajam, ciktāl tos izmanto pētniecības projektā, tai skaitā finanšu nomā iegādāto iekārtu amortizācijas izmaksas, atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 651/2014 25.panta 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam sadarbības partnera īpašumā esošo ēku amortizācijas izmaksas un zemes komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas, atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 651/2014 25.panta 3.punkta “c” apakšpunktā noteiktajam.   Izmaksas par ēkām iespējams attiecināt no konkrētas daļas. Iekārtu amortizācijai piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi kā nomnieka īpašumā esošajiem pamatlīdzekļiem. Amortizācijas izmaksas iekārtām, kas iegādātas finanšu nomā, nevar būt lielākas par veikto nomas maksājumu par pamatlīdzekļa iegādi. Netiek segtas telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksas, ja to iegādei vai izveidei jau ir ticis saņemts komercdarbības atbalsts no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem šī vai cita atbalsta pasākuma vai projekta ietvaros. Patentu un licenču amortizācijas izmaksas var būt attiecināmas tikai tad, ja tās iegādātas pēc pētniecības projekta iesnieguma iesniegšanas finansējuma saņēmējam. Ja laiks, kamēr telpas, instrumentus, iekārtas, patentus un licences izmanto pētniecībā, neaptver visu attiecīgo telpu, instrumentu, iekārtu, patentu un licenču lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta termiņam.

Pamatlīdzekļiem, kas iegādāti no  2018.gada 1.janvāra, nolietojums jārēķina atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁵. panta prasībām. Pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 2018.gada 1.janvārim ir jāpiemēro iepriekšējais regulējums attiecībā uz normatīvajos aktos par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu.

Atveseļošanas fonda ietvaros nav iespējams attiecināt pievienotās vērtības nodokli. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris pievienotās vērtības nodokli sedz no saviem līdzekļiem.

MK noteikumu ietvaros finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja izvēlei piemēro Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" noteikto kārtību vai publiskā iepirkuma regulējuma nosacījumus. Iepirkumu ietvaros finansējumā saņēmējs un sadarbības partneris pārliecinās, ka līdzfinansēto preču un pakalpojumu izmaksas atbilst tirgus cenai un nepastāv interešu konflikts piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja izvēlē.

MK noteikumu ietvaros komandējuma izmaksas attiecināmas saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.

IV Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība
2.2.1.3.i. investīcijas ietvaros notiek divu līmeņa atklātas procedūras atlases – finansējuma saņēmēja un pētniecības projektu.
Finansējuma saņēmēja atlasi veic Aģentūra atklātā uzsaukumā. Projekta iesniegumus Aģentūra vērtē atbilstoši MK noteikumu 3.pielikuma vērtēšanas kritērijiem:
  - izslēgšanas kritēriji (nav sods vai tiesas spriedums, kas kļuvis nepārsūdzams, nav pasludināts maksātnespējas process, nav neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, neatbilst Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.² panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm);
  - atbilstības kritēriji (vispārīgie atbilstības kritēriji (nodokļu parāda pārbaude, projekta iesniegumā norādīta informācija par finanšu kapacitāti, aprakstīt mērķis, noteikts finanšu aprēķins, aprakstītas plānotās darbības), specifiskie atbilstības kritēriji (atbilstība RIS3, pamatoti sagaidāmie rezultāti, projekta īstenošanas termiņš, ņemti vērā MK noteikumos projekta iesniedzējam minētie nosacījumi);
  - kvalitātes kritēriji:
    - projekta iesniedzēja vai asociācijas, no kuras saņemta atbalsta vēstule, eksports apjoms ir vismaz 75 milj. euro. Maksimālo punktu skaitu piešķir, ja projekta iesniedzēja vai asociācijas, no kuras saņemta atbalsta vēstule, eksporta apjoms ir vismaz 600 milj. euro;
    - projekta iesniedzēja vai asociācijas, no kuras saņemta atbalsta vēstule, apgrozījums ir vismaz 150 milj. euro. Maksimālo punktu skaitu piešķir, ja projekta iesniedzēja vai asociācijas, no kuras saņemta atbalsta vēstule, apgrozījums ir vismaz 1 miljards euro;
    - projekta vadītāja pieredze inovāciju projektu vadībā pēdējo 10 gadu laikā. Maksimālo punktu skaitu piešķir, ja projekta iesniedzēja projekta vadītāja pieredze projektu vadībā ir ar realizētu projektu kopējo summu vismaz 7 milj. euro;
    - projekta iesniedzēja pieredze Latvijas vai starptautisku (īstenots iesaistot ārvalstu partneri) inovāciju projektos pēdējo 10 gadu laikā. Maksimālo punktu skaitu piešķir, ja projekta iesniedzējs ir īstenojis projektu kādā no Eiropas Savienības inovāciju atbalsta programmā vai citās Latvijas vai starptautiskās inovāciju atbalsta programmās ar  projektu kopējo finansējumu lielāku kā 7 milj. euro;
    - projektā noteikto darbību atbilstība horizontālām prioritātēm maksimālo punktu skaitu piešķir:
      - ja projekta darbību rezultātā tiks izstrādātas tehnoloģijas, kas nodrošina dabas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu tīrāka ražošanas procesa ieviešanā, samazinot izejvielu un enerģijas patēriņu, emisiju un atkritumu apjomu;
      - ja īstenojot projektu, iepirkumā izmanto zaļā iepirkuma principus.

Projekta iesniedzējs, ja attiecināms, projekta iesniegumam papildus pievieno nozares asociācijas atbalsta vēstuli par projekta nozīmību nozares attīstībā, kurā tai skaitā iekļauj informāciju par asociācijas biedru apgrozījuma un eksporta apjomu pēdējā noslēgtajā finanšu gadā.

MK noteikumu ietvaros, vērtējot projekta iesniedzēja apgrozījuma un eksporta apjomu, ņem vērā projekta iesniedzēja dalībnieku apgrozījuma un eksporta rādītājus. Projekta iesniedzēja dalībnieks ir kapitāldaļu turētājs, ja projekta iesniedzējs ir komersants, savukārt, projekta iesniedzēja dalībnieks ir biedrs, ja projekta iesniedzējs ir biedrība.

MK noteikumu ietvaros tiek veikta atklāta projektu iesniegumu atlase par visu pieejamo finansējumu. Ja izveidojas pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma atlikums, kas nav pietiekams secīgi nākamā projekta atbalstīšanai, tad atlikušo finansējumu piešķir, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko vērtējumu saskaņā ar MK noteikumu 22.7. apakšpunktu. Gadījumā, ja projekta iesniegumu nevar atbalstīt pieprasītā finansējuma apmērā, tad Aģentūra piedāvā projektu īstenot ar samazinātu Atveseļošanas fonda finansējumu. Gadījumā, ja projekta iesniedzējs atsakās īstenot projektu ar samazinātu Atveseļošanas fonda finansējumu, tad atlikušo finansējumu piešķir, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko vērtējumu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem.

Pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējs veiks pētniecības projektu atlasi. Pētniecības projektu atlasei tiek veidota no interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas brīva pētniecības projektu vērtēšanas komisija, kas veic pētniecības projektu zinātnisko aspektu novērtējumu.

Finansējuma saņēmējs pētniecības projektu vērtēšanas komisijā:
- iekļauj šādus dalībniekus:
   - vismaz vienu nozares komersantu vai atzītu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pārstāvi, kurš ieguvis augstāko izglītību attiecīgajā nozarē vai augstāko izglītību un vismaz piecu gadu darba pieredzi attiecīgajā nozarē;
   - nozares ministrijas pārstāvi;
- var iekļaut šādus dalībniekus:
   -  pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvjus, kuri ieguvuši maģistra vai zinātņu doktora grādu attiecīgajā nozarē;
   -  citu nozaru kompetences centru, sadarbības tīklu, asociāciju vai citu organizāciju pārstāvjus;
   -  zinātniskā virziena vadītājus.

Pētniecības projektu vērtēšanas komisijā finansējuma saņēmējam jāiekļauj vismaz viens nozares komersants vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pārstāvis un nozares ministrijas pārstāvis.

Lai novērstu interešu konflikta risku finansējuma saņēmējs pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvjus un citu nozaru kompetences centru, sadarbības tīklu, asociāciju vai citu organizāciju pārstāvjus pētniecības projektu vērtēšanas komisijā iekļauj gadījumos, kad gūta pārliecība par interešu konflikta neesamību.

Pētniecības projektu vērtēšanas komisijā balsstiesības ir nozares komersantam vai atzītu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pārstāvjiem, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas pārstāvim un nozares ministrijas pārstāvim. Pārējo pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļu ierosinājumiem ir ieteikuma raksturs.
 
Aģentūras priekšlikumi principiem, kurus jāievēro finansējuma saņēmējam, kad izveido pētniecības projektu vērtēšanas komisiju, tādējādi finansējuma saņēmēja nodrošinot interešu konflikta risku prevenciju:
1. nodrošināt, ka piesaistītie nozares eksperti pētniecības projektu vērtēšanas komisijā nesniedz viedokli par pētījumiem, kur viņiem var būt interešu konflikta risks (savu, sava tuvinieka, sevis pārstāvētas organizācijas utml. pētījumu). Tiek nodrošināta nozares ekspertu rotācija vai tiek piesaistīts eksperts, kuram nav konstatējams interešu konflikta risks ar nevienu no pētījumiem;
2. nodrošināt, ka pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks sniedz individuālu (neatkarīgu) vērtējumu par katru pētniecības projektu. Pētījumu izvērtēšanai netiek veidotas ekspertu grupas, ekspertu savstarpējas konsultācijas, ekspertu savstarpējas sēdes;
3. nodrošināt, ka nozares eksperts kā pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks sniedz zinātnisko vērtējumu pētījumiem, bet nesniedz rekomendācijas vai ieteikumus pētījuma apstiprināšanai vai noraidīšanai;
4. nodrošināt, ka nozares eksperts atbilstoši MK noteikumos noteiktajam tiek piesaistīts caurspīdīgā procedūrā – atklātā uzsaukumā vai tirgus izpēti;
5. nodrošināt, ka eksperts paraksta MK noteikumu 4. pielikumā esošo Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu.

Projekta ietvaros sadarbības partneris līdz ar pētniecības projektu iesniegšanu finansējuma saņēmējam var iesniegt Eiropas digitālās inovācijas centra sagatavotu sākotnējo digitālā brieduma testu, kā arī digitālo attīstības ceļa karti, kas nodrošina priekšroku atbalsta saņemšanā.

Pēc pētniecības projekta īstenošanas sadarbības partneris var iesniegt Eiropas digitālās inovācijas centra sagatavotu otrreizējo digitālā brieduma testu, pārbaudot ieguldījuma lietderīgumu, vienlaikus otrreizējais brieduma tests nav uzskatāms par priekšnosacījumu finansējuma saņemšanai.  

Pētniecības projektu vērtēšanas komisija dalībnieki, vērtējot pētniecības projekta iesniegumu zinātnisko kvalitāti, pārliecināsies par pētniecības projektā plānoto darbību atbilstību rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādēm, tehniski ekonomiskai priekšizpētei. Aģentūra, ņemot vērā pētniecības projektu vērtēšanas komisijas priekšizvērtējumu, atbilstoši piemēros atbalsta intensitāti.

Finansējuma saņēmējs apkopo pētniecības projektu vērtēšanas komisijas vērtētos pētniecības projektu iesniegumus un ar līguma grozījumu pieprasījumu iesniedz Aģentūrai lēmuma pieņemšanai Finansējuma saņēmējs izveido pētniecības projektu sarakstu, balstoties uz pētniecības projektu vērtēšanas komisijas individuālajām vērtējumiem. Apkopoto pētniecības projektu sarakstu finansējuma saņēmējs iesniedz Vadības informācijas sistēmā Aģentūrai lēmuma pieņemšanai. Aģentūra ar līguma par projekta īstenošanu grozījumiem informē finansējuma saņēmēju par projektā iesaistītajiem sadarbības partneriem. Secīgi finansējuma saņēmējs slēdz līgumu ar sadarbības partneri.

Nozares ministrija izstrādā pētniecības projektu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc MK noteikumu apstiprināšanas, ko publicē savā tīmekļvietnē.

Pamatojoties un nozares ministrijas izstrādāto pētniecības projektu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku, finansējuma saņēmējam nepieciešams izstrādāt pētniecības projektu vērtēšanas kritērijus, atspoguļojot katra piešķirtā punktu vērtību un pamatojumu. Kritērijus iesniedz kopā ar projekta iesniegumu, ko vērtē Aģentūra. Savukārt finansējuma saņēmējs savā mājaslapā publicē pētniecības projektu vērtēšanas kritērijus un metodiku pirms pētniecības projekta iesnieguma atlases uzsākšanas.

Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim nosakot komercdarbības atbalsta nosacījumus vērtē:
  - Projekta iesniedzējam pēc pēdējiem Valsts ieņēmumu dienesta publicētiem pārskatiem, kas nepārsniedz vienu kalendāro mēnesi nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) administrēto nodokļu parāda, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu;
  - Aģentūra par nodokļu parādu pārbauda informāciju par VID administrēto nodokļu parādu statusu VID (nodevu) parādnieku datubāzē. Katram projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim nodokļu pārbaudes tiek veiktas atsevišķi, balstoties uz VID publiskojamo datu bāzes sadaļā “Nodokļu parādnieki” pieejamo aktuālo informāciju projekta iesnieguma un ja attiecināms, precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā Aģentūrā, ņemot vērā, ka informācija par veikto nodokļu nomaksu VID parādnieku datubāzē tiek aktualizēta un publicēta ar divu darba dienu nobīdi. Ja nodokļu maksātājam pēdējā aktualizācijas datumā ir nodokļu parāds uz brīdi, kad Aģentūra pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem, tad Aģentūra lūdz iesniegt finansējuma saņēmēju VID lēmumu par nodokļu maksājumu termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu;
  - Uzņēmuma atbilstību sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma statusam Aģentūra vērtē uz  brīdi, kad Aģentūra pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera atbilstību komercdarbības atbalsta normām;
  - Finansējuma saņēmēja atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem Aģentūra vērtē uz  brīdi, kad Aģentūra pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja atbilstību komercdarbības atbalsta normām. Sadarbības partnera atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem Aģentūra vērtē uz  brīdi, kad Aģentūra pieņem lēmumu par sadarbības partnera atbilstību komercdarbības atbalsta normām;
  - Stimulējošās ietekmes prasības tiks ievērotas atbilstoši Komisijas Regula Nr. 651/2014 6.panta prasībām;
  - Papildus sadarbības partneriem tiek vērtēts grūtībās nonākušu uzņēmumu statuss, ko Aģentūra vērtē uz komercdarbības atbalsta piešķiršana brīdi. Izvērtējums tiek veikts uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas dienu vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas dienu pamatā, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. Papildus sadarbības partnerim ir jāiesniedz apliecinājums par Komisijas Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta “c” apakšpunktā ietvertā nosacījuma ievērošanu - uzņēmums neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

Ja  nozares ministrijas pārstāvis pētniecības projektu vērtēšanas komisijas vērtēšanas procesa ietvaros konstatē, ka nav pietiekami pamatots pētniecības projekta iesniegums, starpposma vai gala atskaites izvērtēšanas process, tad nozares ministrijas pārstāvis neparaksta protokolu un atbalstīto pētniecības projektu saraksts netiek virzīts Aģentūrai.

Nozares ministrijas pārstāvis, darbojoties pētniecības projektu vērtēšanas komisijā, pārliecinās,  vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā demarkācija arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem, kā arī nav konstatējamas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, ja nepieciešams, veicot darbības to novēršanai un labošanai. Finansējuma saņēmējs dubultā finansējuma pārbaudei izmanto publiski pieejamo informāciju.

Investīcijas ietvaros papildus Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" 8. punktā minētajam, nozares ministrijas funkcijas un pienākumi aprakstīti MK noteikumu 76. punktā.

Nozares ministrijas pārstāvim ir tiesības pieprasīt informāciju saistībā ar finansējuma saņēmēja projekta ietvaros veiktajiem pētniecības projektiem, kas var būt noderīgi ekonomiskās politikas veidošanai un papildinošu atbalsta instrumentu izveidošanai. Nozares ministrijas pārstāvis var lūgt iesniegt informāciju par pētniecības projekta rezultāta komercializēšanas rezultātiem, uzņēmuma attīstības virzieniem, finansējuma saņēmēja ietekmi uz viedās specializācijas stratēģijām un citu informāciju. Iegūtā informācija palīdzēs veikt nepieciešamās izmaiņas atbalsta pasākumos, kas vērsti uz tautsaimniecības transformāciju. Finansējuma saņēmējam ir tiesības, to atbilstoši pamatojot, neizsniegt datus, kuru iegūšana nav pamatojama ar ekonomiskās politikas īstenošanas vai uzraudzības vajadzībām.

Bez nozares ministrijas pārstāvja klātbūtnes kā pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sēdes dalībnieka, lēmumi pētniecības projektu vērtēšanas komisijā par atbalstīto pētniecības projektu sarakstu nevar tikt virzīti, jo netiek parakstīts pētniecības projektu vērtēšanas komisijas protokols.

Papildus MK noteikumu 77. punktā minētajiem nosacījumiem, Aģentūrai ir pienākums ieviest principu – konsultē vispirms, nodrošinot tādu procesu, kurā starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri pastāv un tiek attīstīts drošs, uzticams un labticīgs konsultāciju un informācijas apmaiņas process, kura mērķis ir sekmēt labāku inovāciju projektu īstenošanas procesu.

Finansējuma saņēmējs Aģentūras pieņemto lēmumu par iesniegtā sadarbības partnera pētniecības projekta atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem var apstrīdēt Aģentūra. Par Aģentūras pieņemto lēmumu finansējuma saņēmējs var celt prasību pret Aģentūru vispārējās jurisdikcijas tiesā. Strīdi, kas rodas projekta īstenošanas laikā pēc līguma noslēgšanas, tiek risināti civiltiesiskā kārtībā un vispirms finansējuma saņēmējs iesniedz pretenziju Aģentūrā un, ja domstarpības neizdodas atrisināt sarunu ceļā, tad finansējuma saņēmējs var celt prasību pret Aģentūru vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Aģentūras lēmumu par finansējuma saņēmēja atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem var apstrīdēt Finanšu ministrijā (turpmāk - koordinējošā iestāde) viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Koordinējošās iestādes izdoto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā.

Pēc pētniecības projektu atlases un līguma grozījumu noslēgšanas ar Aģentūru, notiek pētniecības projekta īstenošana un uzraudzība. Finansējuma saņēmējs iesniedz progresa pārskatus (maksājuma pieprasījumus) un atskaitās par sasniegtajiem rezultātiem.

V Investīcijā iesaistīto pušu noteiktās prasības un pienākumi
Projektu iesniedzēji var būt sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai biedrība, kas atbilst MK noteikumu 31. un 33. punktā noteiktajām prasībām. Projekta iesniedzēji sagatavo un iesniedz projektu iesniegumus Atveseļošanas fonda finansējuma saņemšanai Vadības informācijas sistēmā.

Piesakoties Atveseļošanas fonda finansējumam, projekta iesniedzējs iesniedz projekta darbības plānu par periodu ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, pamatojoties uz viedās specializācijas ilgtermiņa stratēģiju.

Pēc projektu iesniedzēju atlases un līguma noslēgšanas ar Aģentūru, projekta iesniedzējam ir finansējuma saņēmēja statuss.

MK noteikumu ietvaros finansējuma saņēmēji darbosies vadoties pēc viedās specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijām, kam pakārtoti finansējuma saņēmējs izstrādātajam projekta darbības plānam atbilstoši MK noteikumu 2. pielikumam. Finansējuma saņēmēju veiktajām aktivitātēm ir jāveicina vērtību viedās specializācijas jomas mērķu sasniegšana, kā arī to atbalstītajiem inovāciju projektiem ir jāatbilst viedās specializācijas jomas stratēģijā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm. Pētniecības projekta veikšanai nepieciešamo privāto līdzfinansējumu nevar ieguldīt natūrā.

Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projektu uzraudzības, datu ievades, interešu konflikta novēršanas, korupcijas un krāpšanas, dubultā finansējuma pārbaudes veikšanu.   
Finansējuma saņēmējs var paredzēt iespēju piesaistīt neatkarīgu revidentu vai auditoru, kas sniegtu apliecinājumu par pētniecības projektu starpposmu vai gala noslēgumā atskaitē minēto mērķu sasniegšanu un izmaksu pamatotību.

Iekšējā kontroles sistēma

Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt iekšējo kontroles sistēmu un ne vēlāk kā mēnesi pēc līguma parakstīšanas, bet ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam, iesniegt Aģentūrai iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju, ietverot tajā vismaz:

- pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru par iespējamām interešu konflikta situācijām un to labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2018/1046) 61. pantu. Vienlaikus Komisijas Regulas Nr. 2018/1046 61. panta 3. punkts  nosaka, ka  interešu konflikts ir  finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.

Lai nodrošinātu interešu konflikta riska kontroli, finansējuma saņēmējs izstrādā iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā ir atrunāta vismaz šāda informācija:
  - pārbaudes apraksts, visā lēmumu pieņemšanas procesā;
  - procedūras aprakstu, kā pētniecības projektu vērtēšanas procesā pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībnieki, kam ir konstatējams interešu konflikts risks,  izslēdz sevi no komisijas;
  - pārbauda, vai visi pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļi, eksperti un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, ir parakstījuši apliecinājumu “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumi”;
  - darbības vai procedūra, kā paredzēts novērst interešu konflikta riska iestāšanos vai novēršanu;
  - procedūras, kas atrunā iekšējo kārtību šajā posmā, kā tiek dokumentēts process (rakstiski), lai nodrošinātu informācijas pierādāmību;
  - procedūru, kā tiek pārbaudīta interešu konflikta definīcija finansējuma saņēmējam, kas atrunā vismaz šādus gadījumus:
    - iesniegts tā pārstāvētā finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera projekts, kurā plānota attiecīgā finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera dalība;
    - finansējuma saņēmēja kapitāldaļu turētājs vērtē finansējuma saņēmēja kapitāldaļu turētāja pētniecības projektu;
    - sadarbības partneris vērtē savu pētniecības projektu;
    - citi objektīvi pamatoti un saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2018/1046 61. pantā noteikto regulējumu attiecināmi nosacījumi;
  - procedūras apraksts, par kārtību, kādā tiek piemērotas korektīvās darbības pret sadarbības partneriem.

- krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismu;
Finansējuma saņēmējs aprakstījis, ka tas neatbilst izslēgšanas kritērijiem. Finansējuma saņēmējs pieprasa izrakstu no Sodu reģistra un uzņēmumu reģistra par sadarbības partneri.

Ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus, finansējuma saņēmējs identificē korupcijas riskus, izvērtē to iestāšanās iespējamību (varbūtību) un ietekmi iestāšanās gadījumā (radītās sekas).

Atbilstoši funkcijām, darbības jomām vai procesiem finansējuma saņēmējs identificē korupcijas risku, izvērtē korupcijas riska iestāšanās iespējamību jeb varbūtību un tā ietekmi iestāšanās gadījumā jeb radītās sekas, ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus.

Korupcijas risku identificēšanai var izmantot šādus informācijas avotus:
1) iekšējie un ārējie normatīvie akti, kā piemēram, Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā u.c.;
2) iekšējā audita ziņojumos konstatētie trūkumi, pārkāpumi un neatbilstības;
3) iekšējās kontroles un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi, trūkumi un neatbilstības;
4) iedzīvotāju sūdzības, aptaujas;
5) nodarbināto (t.sk., vadītāju) sniegtā informācija (aptaujas, ziņojumi);
6) Valsts iestāžu revīzijas un auditu rezultāti;
7) dienesta pārbaužu un disciplinārlietu analīze;
8) ārējā informācija ‒ informācija vai komentāri plašsaziņas līdzekļos;
9) kriminālprocesa virzītāja sniegtā informācija.

Korupcijas risku piemēri:
1) prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana;
2) neatļauta dāvanu pieņemšana;
3) neatļauta informācijas izmantošana ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
4) prettiesiska rīcība publiskajos iepirkumos ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
5) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana;
6) sadarbības partnera funkciju izpilde interešu konflikta situācijā;
7) neatļauta rīcība ar finansējuma saņēmēju vai tai lietošanā, glabāšanā nodotu mantu vai finanšu līdzekļiem;
8) apzināta informācijas slēpšana savās vai citas personas interesēs;
9) nodarbinātajam noteikto pienākumu apzināta neveikšana vai nolaidīga veikšana savās vai citas personas interesēs;
10) nodarbinātā ietekmēšana nolūkā panākt personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu;
11) nevienlīdzīga attieksme lēmumu pieņemšanā attiecībā pret citiem darbiniekiem vai pretendentiem uz amata vietu finansējuma saņēmēju;
12) un citi finansējuma saņēmēja identificētie korupcijas riski.

- iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
Skaidri noteikta iekšējā komunikācija, komunikācijas kanāli (horizontālie, vertikālie), komunikācijas kanālu uzraudzība un paredzēta darbinieku apmācība par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.

Pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļi, eksperti un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, vai sadarbības partneris rakstiski informē finansējuma saņēmēja vadītāju par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska iestāšanās varbūtību vai esamību. Finansējuma saņēmēja vadītājs pieņem lēmumu par pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekli, ekspertu un finansējuma saņēmēja darbinieku, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, kurš ir nonācis interešu konflikta situācijā, funkcijas vai uzdevuma izpildes nodošanu citam darbiniekam.

- ētikas kodeksu;
Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļa, eksperta un finansējuma saņēmēja darbinieka, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, ētikas principus, ar tiem saistītās tiesības, pienākumus, atbildību un ētiskas uzvedības standartus. Ētikas kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā iepriekšminētie darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas. Lai nodrošinātu kontroles vides izveidošanu, Finansējuma saņēmēja vadītājs apstiprina ētikas principus, kas ir saistoši visiem Finansējuma saņēmēja nodarbinātajiem. Finansējuma saņēmēja ētikas principi tiek noteikti Ētikas kodeksā vai citā iekšējā normatīvajā aktā, nodrošinot to pieejamību Finansējuma saņēmēja darbiniekiem. Ētikas kodeksa piemēri – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss, Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss.

Procedūras apraksts, kurā aprakstīti pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļu, ekspertu un finansējuma saņēmēja darbinieku, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, profesionālās ētikas pamatprincipi, iepriekšminēto darbinieku uzvedības pamatprincipi, ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem, ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu. Nosaka ētikas pamatprincipus (piemēram, godīgums, taisnīgums, objektivitāte, neatkarība, profesionalitāte, atklātība), kas veicina nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un nepieļauj Interešu konflikta likumā noteikto normu pārkāpumus un koruptīvas darbības.

- kārtību, kā pētniecības projektu vērtēšanas komisijas loceklim, ekspertam un finansējuma saņēmēja darbiniekam, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
Nosaka, kā un kādā veidā (rakstveidā, elektroniskā veidā vai ieviešot ziņošanas kasti utt.) darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, darbinieks var iesniegt ziņojumu par iespējamiem citu nodarbināto pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot ziņotāja anonimitāti.

- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;
Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta 1.punkta skaidrojumam  aizliegtā vienošanās ir tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšana jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumi, ražošanas vai realizācijas apjoma, tirgus, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošana vai kontrole, tirgus sadale, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, darbība (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū u.c.

Nosaka kārtību, kas ietver:
    - pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļu, ekspertu un finansējuma saņēmēja darbinieku, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, informēšanu par aizliegtās vienošanās būtību, atbilstoši Konkurences likuma 11. panta definīcijai un apliecinājuma “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums” parakstīšanu;
    - procedūras apraksts kā finansējuma saņēmējs izvērtē risku par aizliegto vienošanos esamību gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partneriem, tai skaitā kā tiek izvērtēta publiski pieejamā informāciju par noslēgtajiem līgumiem;
    - kā sadarbības partnerim jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu finansējuma saņēmēja vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu.

- procedūras aprakstu, kas novērš un identificē dubultā finansējuma situāciju pret citiem finanšu instrumentiem;
Izstrādā procedūras aprakstu kā finansējuma saņēmējs pārbauda dubultā finansējuma neesamību pret:
1) Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 418 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros”
2) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde"  ietvaros noteikumiem
3) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" otrās kārtu
4) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam, tai skaitā 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešo kārtu
5) citiem finanšu instrumentiem. Dubultā finansējuma novēršanu jānodrošina ne tikai pret Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, bet arī citiem finanšu instrumentiem, kā piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.

Finansējuma saņēmējs dubultā finansējuma pārbaudei izmanto publiski pieejamo informāciju.

Dubultā finansējuma riska novēršanai finansējuma saņēmējs sekos līdzi, lai Atveseļošanas fonda investīcijas ietvaros, ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākumu "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai"  ietvaros netiek īstenots viens un tas pats pētniecības projekts vairākos atbalsta pasākumos.

- ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem;
Procedūras aprakstu kā finansējuma saņēmēja darbiniekam un sadarbības partnerim jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu finansējuma saņēmēja vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu, piemēram, par komercdarbības atbalsta pārkāpumiem ziņo Aģentūrai.

Finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēmas detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos investīcijas ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veido vienotu izpratni finansējuma saņēmējiem. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan finansējuma saņēmēj izstrādājot iekšējo kārtību, gan Aģentūrai veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju Aģentūrai pie projekta pieteikuma. 

Aģentūra var piesaistīt nozares ekspertus un citu institūciju pārstāvjus finansējuma saņēmēja projektu uzraudzības posmā un pētniecības projektu maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas posmā, ja nepieciešams, gūt pārliecību par veikto ieguldījumu attiecināmību, starpposma rezultātu un gala rezultātu, piemēram, šādās situācijās:
  - ja ir saņemta informācija no trešajām pusēm;
  - ja ir konstatētas aizdomas par dubulto finansējumu vai krāpšanu;
  - ir konstatētas savstarpējas neatbilstības iesniegtajos dokumentos;
  - ja no iesniegtajiem dokumentiem nav viennozīmīgi secināms pētniecības rezultāts.

Ņemot vērā MK noteikumu 118. punktā minēto, Aģentūra veic finansējuma saņēmēja progresa pārskatos pieejamo dokumentu pārbaudes un konstatēta interešu konflikta gadījumā veic darbības atbilstoši normatīvajiem aktiem par finansējuma atgūšanu, t.i. piemēro proporcionālo finanšu korekciju, pieprasot finansējuma saņēmējam atmaksāt Atveseļošanas fonda finansējumu par konkrēto pētniecības projektu.

Projekta īstenošanas ietvaros finansējuma saņēmējs izveido pētniecības projektu vērtēšanas komisiju, kas nodrošina caurspīdīgu un vienotu pieeju izvērtēt labākos nozares pētniecības projektus, ko īsteno sadarbības partneri. Pēc MK noteikumu nosacījumiem lēmumu par atbilstību komercdarbības atbalsta normām pieņem Aģentūra. Aģentūra un nozares ministrija būtu uzskatāma kā atbalsta vadībā iesaistītās institūcijas, kas pilda uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas, pieņem lēmumus par finansējuma izlietojumu. Aģentūra pieņem lēmumu par atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Nozares ministrija pieņem lēmumu par atbilstību stratēģijai un pētniecības projektu nedublēšanos. Finansējuma saņēmējs nosūta Aģentūrai sarakstu ar pētniecības projektiem, kas pēc pētniecības projektu vērtēšanas komisijas izvērtējuma ir saņēmuši lielāko punktu skaitu. Šajā gadījumā pētniecības projektu vērtēšanas komisija ir identificējama kā konsultatīvā komisija, kas nevar ietekmēt Aģentūras lēmumu par sadarbības partnera atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem. 

Ja tiek pārkāptas MK noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas Regulas Nr. 651/2014, Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Aģentūrai nelikumīgo projekta ietvaros saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Procenti ir aprēķināmi no dienas, kad nelikumīgais komercdarbības atbalsts pirmo reizi nodots sadarbības partnerim, līdz tā atgūšanas dienai. Minētajā gadījumā finansējuma saņēmējam ir tiesības no sadarbības partnera saņemt kompensāciju atmaksātā nelikumīgā atbalsta  - kopā ar procentiem – apmērā. Konkrētā atbalsta programma ietver divpakāpju komercdarbības atbalsta sniegšanas procedūru un finansējuma saņēmējs ir vienlaikus gan atbalsta saņēmējs, gan finansējuma saņēmējs, gan arī sniedz priekšizvērtējumu par sadarbības partneru atbilstību komercdarbības atbalsta prasībām. Skaidrojam, ka MK noteikumi nedublē Komercdarbības atbalsta kontroles likumu un vispārīga atsauce uz Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu nenodrošina skaidru tiesību normu piemērošanu un paver plašas interpretācijas iespējas gan finansējuma saņēmējiem, gan sadarbības partneriem, gan Aģentūra.

Ja tiek pārkāpti Komisijas Regulas Nr. 1407/2013 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, kopā ar nelikumības procentiem, kas aprēķināmi no dienas, kad projektā de minimis atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam līdz tā atgūšanas dienai, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Pētniecības projektu vērtēšanas procesā finansējuma saņēmējam jānovērš interešu konflikts pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībnieku un ekspertu darbībā, ievērojot Komisijas Regulas 2018/1046 61.panta nosacījumus. Regulējums ir attiecināms uz nosacījumu ievērošanu Eiropas Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi un par to pārskatu sniegšanu un revīziju. Ņemto vērā, ka finansējuma saņēmējs ir iesaistīti Eiropas Savienības finansējuma izpildē, tad nepieciešams ievērot Komisijas Regulas 2018/1046 nosacījumus. Papildus jāievēro Eiropas Komisijas 2021.gada 9.aprīļa paziņojuma “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” Nr. 2021/C 121/01 nosacījumi. Finansējuma saņēmējs pirms katras pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sēdes pārliecinās par interešu konfliktu.

Lai netiktu pieļauts Komisijas Regulas 2018/1046 61.panta izpratnē interešu konflikts, MK noteikumu 119. un 120. punktos tiek atrunāti nosacījumi, kādos gadījumos nepastāv interešu konflikts. Minēto nosacījumu atrunāšana nodrošina projektā ekonomisko ieguvumu vai privātu interešu pārstāvniecības neesamību.

MK noteikumu izpratnē interešu konflikts ir situācija, kad pētniecības projektu vērtēšanas komisijas loceklis vai eksperts, vērtējot un apstiprinot pētniecības projektus, pieņem lēmumu, piedalās lēmuma pieņemšanā vai veic citas saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt pētniecības projekta vērtēšanas komisijas locekļa, eksperta, tā radinieka vai darījumu partnera personiskās vai mantiskās intereses. Par interešu konfliktu ir uzskatāms, ja šajā punktā minēto personu pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar labuma saņēmēju, pamatojoties uz Komisijas Regulas 2018/1046 61.panta nosacījumiem.

Lai mazinātu interešu konflikta riska iestāšanos investīcijas uzraudzībā iesaistīta Aģentūra, kā arī nozares ministrija piedaloties projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas un pētniecības projektu vērtēšanas komisijā.
Investīcijas ieviešanā, lai nodrošinātu risku iestāšanos, veikti šādi precizējumi:
- attiecībā uz interešu konflikta riska novēršanu:
  - iekļauta interešu konflikta definīcija;
  - sadarbības partnerus piesaistei organizē atklātu konkursu;
  - pēc sadarbības partneru konkursa organizēšanas, atklātā konkursā atlasa no interešu konflikta brīvus pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībniekus;
  - katrs pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks pētniecības projektu vērtēšanā aizpilda individuālu vērtēšanas lapu;
  - ja konstatē, ka pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks ir piedalījies lēmuma pieņemšanas procesā, pastāvot interešu konfliktam, tad finansējuma saņēmējs izslēdz šo dalībnieku no pētniecības projektu vērtēšanas komisijas un organizē jaunu komisijas sēdi izvērtējot atkārtoti pētniecības projektu;
  - ja nozares ministrijas pārstāvis pētniecības projektu vērtēšanas komisijas vērtēšanas procesa ietvaros konstatē, ka nav pietiekami pamatots pētniecības projekta iesnieguma vai progresa pārskata, starpposma vai gala pārskata izvērtēšanas process un pētniecības projektu vērtēšanas komisijas neapstiprina neatkarīga eksperta pieaicināšanu, tad nozares ministrijas pārstāvis neparaksta protokolu un  pētniecības projektu saraksts netiek virzīts uz Aģentūru;
  - nosakot, ka finansējuma saņēmējam ir tiesības iesaistīt arī sadarbības partnerus, kas nav finansējuma saņēmēja kapitāldaļu turētāji;
  - noteikts, ka nozares ministrijai pienākums pārbaudīt, vai Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros pētniecības projekta īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju, tai skaitā pārbaudīt demarkāciju arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem, kā arī pārbaudīt, vai nav konstatējamas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, ja nepieciešams, veicot darbības to novēršanai un labošanai;
  - noteikts, ka finansējuma saņēmēja pienākums ir pārbaudīt, novērst un labot interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu pirms pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sēdes, kurā tiks izskatīti pētniecības projekti. Papildus noteikts, ka visu īstenošanas laiku nodrošināt pārbaužu dokumentēšanu un apliecinājuma par interešu konflikta nepieļaušanu parakstīšanu pirms pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sēdes, ja nepieciešams, novēršot vai labojot identificētos riskus vai konstatēto interešu konfliktu;
  - Aģentūra pārbauda, vai Atveseļošanas fonda plāna investīciju un reformu īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju;
- attiecībā uz pārvaldības nodrošināšanu:
  - Aģentūra pieņem lēmumu par komercdarbības atbalstu, veicot ar projekta pieteikumiem un līguma grozījumiem saistītās dokumentācijas pārbaudes kā finansējuma saņēmēja iesniegto pieteikumu dokumentu, mazā, vidējā komersanta statusa, grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa, nodokļu parādu pārbaudes, kā arī atbilstību vērtēšanas kritērijiem pirms lēmumu pieņemšanas;
  - pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj nozares komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvjus, virziena zinātniskos vadītājus, nozares ministrijas pārstāvi, asociācijas pārstāvi un citus pārstāvjus, ja nepieciešams;
  - uzraudzības ietvaros pētniecības projektu vērtēšanas komisijai pienākums pārliecināties, ka sadarbības partnera pētniecības projekta izdevumi ir nepieciešami pētījuma rezultātu sasniegšanai un ka šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma, un pētniecības projekta izdevumi ir veikti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;
- attiecībā uz procesu dokumentēšanu:
  - izstrādāts vienots objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums, ko paraksta visi projektā iesaistītie pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībnieki, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri;
  - noteikts, ka nozares ministrijas pārstāvis pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sēžu protokolā ar parakstu apliecina, ka nav konstatēts iespējamais interešu konflikta, dubultā finansējuma, krāpšanas un korupcijas gadījums;
  - nozares ministrija ir izstrādājusi pētniecības projektu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku;
  - atrunāts, ka jāreģistrē visi saņemtie pētniecības projektu pieteikumi, nosūtot elektronisku apstiprinājumu par saņemtu pētniecības projektu;
  - finansējuma saņēmējam nepieciešams dokumentēt un uzglabāt pētniecības projektu iesniegumu apstiprināšanas un noraidīšanas iemeslu;
  - finansējuma saņēmējam nepieciešams sagatavot un uzglabāt visu pētniecības projektu vērtēšanas pamatojošo dokumentāciju, tai skaitā dokumentēt pētniecības projektu vērtēšanas komisijas darbu;
  - finansējuma saņēmējam jādokumentē veiktās pārbaudes pie sadarbības partnera.

Pārbauda projekta iesniedzēja vai līguma par projekta īstenošanu grozījumu gadījumā sadarbības partnera atbilstību MK noteikumu 33.1, 33.2., 33.3., 33.4. un 33.5. apakšpunktos minētajiem izslēgšanas kritērijiem, kurus izvērtē atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 2018/1046 136. pantam un Aģentūra atbalstu var piešķirt finansējuma saņēmējam, ja tas atbilst sekojošiem nosacījumiem:
1) projekta iesniedzējs un sadarbības partneris atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem;
2) uz projekta iesniedzēju un sadarbības partneri nav attiecināmi šādi izslēgšanas kritēriji:
  - projekta iesniedzējs, sadarbības partneris vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai komisijas loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
    - noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
    - kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labumu  pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;
    - krāpšana, krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, apdrošināšanas krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
    - izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
    - terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam;
    - cilvēku tirdzniecība;
    - preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai;
    - neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;
  - uz to attiecas tāds attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmums par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, tas ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tas nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī vai kā personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma;
  - tas ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros  projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
  - ir pasludināts tā maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība vai tas tiek likvidēts;
  - tas ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniegta informatīvā deklarācija par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

Papildus pārbauda projekta iesniedzēja vai, līguma par projekta īstenošanu grozījumu gadījumā, sadarbības partnera atbilstību MK noteikumu 33.6. un 33.7. apakšpunktos minētajiem nosacījumiem:
  - tas atbilst Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.² panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm;
  - uz to attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas Regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta “a” apakšpunktā.

Attiecībā uz izslēgšanas kritēriju “neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos”:
    1) ar šo kritēriju ir saprotama pārbaude saskaņā ar Krimināllikuma 326. pantu;
    2) šāda izslēgšanas kritērija mērķis ir pārliecināties, ka personas (valdes, padomes locekļi) iepriekš nav veikuši šādus noziegumus valsts pārvaldē kā amatpersonas, jo tas var liecināt par šo personu negodprātību finanšu jautājumos.

Izslēgšanas kritēriji netiek attiecināti uz publiskām iestādēm, jo izslēgšanas kritēriju piemērošanas prakse tiek pārņemta no pieejas struktūrfondos – Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma – un, ņemot vērā objektīvi pamatotu risku neesību šajā jomā, nepieciešams mērķtiecīgi īstenot izslēgšanas kritēriju pārbaudes tikai attiecībā uz tiem subjektiem, kur šie riski ir padziļināti pārbaudāmi, tas ir, privāto sektoru.

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību saskaņā ar zemāk norādītajām normām:

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms
		79.2 pants. Terorisma finansēšana
		79.3  pants. Teroristu grupa
		79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
		79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
		79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
		89.1 pants. Noziedzīga organizācija
		154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
		177. pants. Krāpšana
		177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
		178. pants. Apdrošināšanas krāpšana
		179. pants. Piesavināšanās
		184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
		190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
		195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
		198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
		199. pants. Komerciālā uzpirkšana
		218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
		320. pants. Kukuļņemšana
		321. pants. Kukuļa piesavināšanās
		322. pants. Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam)
		323. pants. Kukuļdošana
		326. pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
		326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
		326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
		326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142. panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Lai arī saskaņā ar likumu “Grozījumi Krimināllikumā” Krimināllikuma 322. pants ir svītrots, Krimināllikuma pārejas noteikumu 28. punktā noteiktais paredz piecu gadu noilguma perioda ievērošanu 322. panta piemērošanai, t.i., - ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā - 2022. gada 4. maijam, tad 322. pants ir piemērojams.

Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai, minētais attiecināms uz sadarbības partneri, kas, atbilstoši Krimināllikuma 190.¹ pantam, veicis neatļautas darbības un ticis sodīts, taču neaizliedz veikt aktivitātes, ja sadarbības partneris saņēmis atļauju aktivitāšu veikšanai.

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, un informāciju par to, ka attiecīgajai personai uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav aktuālu datu par tiesiskās aizsardzības procesiem, maksātnespējas (t.sk. bankrota, sanācija vai izlīguma) procesiem, likvidācijas procesu, apturētu vai pārtrauktu saimniecisko darbību, tiesvedību par bankrotu, piemērotu sanāciju vai izlīgumu, pārbauda Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Vienlaikus informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.

MK noteikumu 87. punkts paredz, ka nozares ministrijai 2.2.1.3.i. investīcijas uzraudzībai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Iekšlietu ministrijas Sodu reģistra, ko nozares ministrija pieprasa atzinuma veidā. Pieprasījums tiks balstīts uz starpresoru vienošanās pamata, kas tiks slēgta pēc MK noteikumu stāšanās spēkā. Vienlaikus, tiks izmantota publiski pieejamā informācija Lursoft datu bāzē;

Finansējuma saņēmējs, lai izveidotu no interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas brīvu pētniecības projektu vērtēšanas komisiju un attiecīgi turpmāko to lēmumu pieņemšanu pret sadarbības partneri, MK noteikumu 77.6. apakšpunkts paredz, ka Aģentūra sniedz atzinumu finansējuma saņēmējam  par interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas neesību starp pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībniekiem un sadarbības partneriem. Finansējuma saņēmējs MK noteikumu ietvaros neveic personas datu apstrādi.

Lai pētniecības projektu vērtēšanas komisija varētu veikt interešu konflikta pārbaudi, tā izmanto Aģentūras sniegto atzinumu. Ja finansējuma saņēmēja izveidotajā pētniecības projektu vērtēšanas komisijas sastāvā tiek veiktas izmaiņas, tas atkārtoti Aģentūrai pieprasa atzinumu par jaunajiem pētniecības projektu vērtēšanas komisijas dalībniekiem un iespējamo interešu konflikta saistību pret sadarbības partneriem. Savukārt, pētniecības projektu vērtēšanas komisija, nodrošinot MK noteikumu 110.5. apakšpunkta ieviešanu, atkārtoti nepieprasa Aģentūrai sniegt atzinumu, bet pārliecinās, ka finansējuma saņēmējs ir veicis atbilstošu priekšizvērtējumu par dubultā finansējuma riska, interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas neesību pētniecības projektu izvērtēšanas un apstiprināšanas procesā, veicot nepieciešamās darbības to novēršanā un labošanā, nodrošinot objektivitāti un vienlīdzīgu pieeju visiem sadarbības partneriem.

Pēc savas būtības atbalsta piešķiršanai kā priekšnoteikums ir nepieciešamība izmantot Komisijas Regulas Nr.2018/1046 nosacījumus atbalsta mehānismā, kur 135.panta 1.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka, lai aizsargātu Eiropas Savienības finanšu intereses, Eiropas Komisija izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu ar mērķi izslēgt no vērtēšanas procesa subjektus, uz kuriem attiecas kāda no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām un minētā prasība faktiski ir nodrošināma visos atbalsta saņemšanas līmeņos (gan finansējuma saņēmēja, gan sadarbības partnera), tādējādi jau preventīvi novēršot korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma riskus. No dalībvalsts puses ir pienākums nodrošināt arī finansējuma saņēmēja projektu iesniegumu vērtēšanu no lēmuma pieņemšanu par komercdarbības atbalsta pieņemšanu, pamatojoties uz Ministru Kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.3.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka Aģentūra nodrošina Atveseļošanas fonda plāna ietvaros investīciju projektu iesniegumu atlasi, ja to paredz attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Komisijas Regula Nr. 2021/241 nosaka, ka investīcijas ietvaros nepieciešamas nodrošināt, ka tiek novērsta, atklāta un labota krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no mehānisma un citām Eiropas Savienības programmām. Līdz ar to nozares ministrijai, finansējuma saņēmējiem, pētniecības projektu vērtēšanas komisijai investīcijas ietvaros jāveic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, krāpšanu, korupciju, dubultā finansējuma situācijas.

Ar vienlīdzības principu ir saprotams Latvijas Republikas Satversme 91. pantā ietvertais vienlīdzības principam, proti, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, ievērojot vienādus nosacījumus investīcijas piešķiršanā.
Ar caurspīdīguma principu ir saprotams ar pārskatāms lēmuma pieņemšanas process un pamatojošo dokumentu izsekojamība.

VI Investīcijas īstenošanas nosacījumi
Komercdarbības atbalsts tiek sniegts tādām projekta iesnieguma darbībām, kas tiek uzsāktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas Vadības informācijas sistēmā, saskaņā ar MK noteikumu 45. punktā minēto, ko vērtē Aģentūra. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas Vadības informācijas sistēmā atbilstoši MK noteikumu projekta 55. punkta nosacījumiem. 

MK noteikumu ietvaros izmaksas iespējams attiecināt līdz 2027.gada 31.decembrim. Ja finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izmaksas rodas pēc 2027.gada 31.decembra, tad izmaksas tiek segtas no saviem līdzekļiem.

Finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams, veic sociāli atbildīgo publisko iepirkumu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai.

"Publisko iepirkumu normatīvie akti" MK noteikumu izpratnē ir viss tiesiskais regulējums, kas nosaka attiecīgo iepirkumu veidu piemērošanu, kā arī noteikumus iepirkumu procedūru organizēšanā pasūtītāja finansētajiem projektiem.

Pēc nozares ministrijas priekšlikuma, pētniecības projektu vērtēšanā iesaista starptautiskos vai vietējos ekspertus. Ja tiek slēgts līgums ar Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu, tādiem pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu, tad tiek piemērota normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktais izņēmums no iepirkuma procedūru piemērošanas. Par eksperta piesaisti pētniecības projekta vērtēšanai lemj finansējuma saņēmējs. Pēc eksperta vērtējuma saņemšanas, eksperta vērtējums tiek pievienots pētniecības projektu vērtēšanas komisijas veiktajiem vērtējumiem un finansējuma saņēmējs pētniecības projekta vērtējumus iesniedz Aģentūrā, kura pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu.

Finansējuma saņēmējs iesniedz maksājuma pieprasījumu Aģentūrai ne biežāk kā reizi ceturksnī. Maksājuma pieprasījumā iekļauj tikai tādus sadarbības partnera pētniecības projekta izdevumus, kuri ir faktiski izlietoti pētniecības projektā, tos ir izvērtējis un apstiprinājis finansējuma saņēmējs un pētniecības projektu vērtēšanas komisija. Finansējuma saņēmēja noslēgtajā līgumā ar Aģentūru tiek atrunātas minimālās prasības un biežums attiecībā uz maksājuma pieprasījumu.

Noslēguma progresa pārskats iesniedzams ne vēlāk kā 2028.gada 5.janvārī. Finansējuma saņēmēja noslēgtajā līgumā par projekta īstenošanu ar Aģentūru tiek atrunātas minimālās prasības un biežums attiecībā uz maksājuma pieprasījumu.

Lai nodrošinātu finansējuma ieguldīšanu un finansējuma izmantošanu, MK noteikumu 106. punktā atrunāti nosacījumi finansējuma saņēmējam, kurš sasniedzis projekta ietvaros noteiktos rādītājus, bet līdz 2027.gada 31.decembrim nav ieguldījis finansējumu pilnā apmērā, neizmantoto finansējumu finansējuma saņēmējs atgriež Aģentūrai.  Nozares ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā ziņojumu par finansējuma izlietojumu un sniedz priekšlikumus par finansējuma pārvirzīšanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam plānošanas perioda nozares ministrijas atbalsta pasākumiem., piemēram, 1.2.1.1. pasākumam “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai”.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Atveseļošanas fonda nolīguma 10.pantu un “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīniju” 3. nodaļu “Atveseļošanas fonda prasības”.

Datu uzglabāšanas nosacījumus finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, paredzot finansējuma saņēmējam nodrošināt informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais komercdarbības atbalsts saskaņā ar atbalsta nosacījumiem un sadarbības partnerim - 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas brīža.