23-TA-3010: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets 2023. gada 26. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam" un atbalstīja informatīvā ziņojuma 1., 2., 3. un 4. pielikumā iekļautos prioritāros pasākumus 2024.–2025. gadam. Viens no Tieslietu ministrijas izvirzītajiem 2024. gada prioritārajiem pasākumiem ir Latvijas tiesību speciālistu ataudzes nodrošināšana un to starptautiskās konkurētspējas veicināšana. Minētā prioritārā pasākuma īstenošanai ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" piešķirti valsts budžeta līdzekļi 369 330 euro apmērā, no kuriem 133 702 euro ir paredzēti valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas (turpmāk - komisija) locekļu atlīdzībai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība"" (turpmāk - projekts) mērķis ir paredzēt, ka komisijas locekļu darbs valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena (turpmāk - eksāmens) nodrošināšanā tiek apmaksāts no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība" (turpmāk - eksāmena noteikumi) 5. punkts paredz, ka par eksāmenu atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija. Nosakot Tieslietu ministriju kā atbildīgo institūciju par eksāmena organizēšanu, papildu valsts budžeta līdzekļi šīs funkcijas nodrošināšanai līdz šim nav tikuši piešķirti. Tieslietu ministrija šo funkciju šobrīd nodrošina tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot valsts budžeta izdevumus un iespēju robežās novirzot līdzekļus eksāmena norises nodrošināšanai. Šīs funkcijas nodrošināšanai tika pārskatīti un samazināti izdevumi citās Tieslietu ministrijas prioritāšu jomās, īstermiņā novirzot finansējumu no citiem svarīgiem mērķiem, tostarp neparedzot komisijas locekļiem atlīdzību par darbu komisijā.
Eksāmena norises nodrošināšanai saskaņā ar eksāmena noteikumu 9. punktu tiek izveidota komisija 45 locekļu sastāvā, kurā tiek iekļauti augstskolu, Ģenerālprokuratūras un juridiskās nozares profesionālo organizāciju pārstāvji, kā arī tiesu sistēmas institūciju un starptautisko institūciju pārstāvji. Gatavojoties eksāmenam, komisijas locekļi sagatavo:
a) katras eksāmena jomas teorētiskās daļas ietvara anotāciju, kurā ietver attiecīgās jomas galvenos jautājumus, būtiskos tematus vai pamatjēdzienus, saistībā ar kuriem var tikt sagatavoti eksāmena teorētiskās daļas jautājumi;
b) vismaz 30 teorētiskās daļas jautājumus, no kuriem eksāmenam izlozē 15 jautājumus. Katrs jautājums sastāv no trim komponentēm, kas konkretizē uz jautājumu sniedzamās atbildes ietvaru;
c) vismaz 10 praktiskās daļas uzdevumus (kāzusus), no kuriem eksāmenam izlozē piecus uzdevumus (kāzusus) (pa vienam katrā eksāmena jomā);
d) avotu sarakstu katrā no eksāmena jomām, kas izmantojams eksāmena praktiskajā daļā;
e) visu teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) vērtēšanas vadlīnijas.
Komisijas locekļi nodrošina eksāmena uzraudzību eksāmena laikā eksāmena telpās. Eksāmens notiek divas reizes akadēmiskajā gadā, katrai eksāmena jomai ir atsevišķa kārtošanas diena, eksāmenu kārto vairākās Latvijas augstskolās vairākās auditorijās vienlaikus. Katru eksāmenu līdz šim vidēji gadā kārto ap 140 studējošo. Katrs komisijas loceklis vienā eksāmenā vidēji vērtē 60 eksāmena darbus. Eksāmena noteikumu 55. punkts paredz katrā apstrīdēšanas gadījumā izveidot apelācijas komisiju triju komisijas locekļu sastāvā. 2022./2023. akadēmiskā gada vasaras sesijas eksāmena rezultātus apstrīdēja 78 studējošie un kopumā apstrīdēja 141 vērtējumu. Ievērojot, ka darbs komisijā, jo īpaši komisijas priekšsēdētājam un tā vietniekiem, ir apjomīgs un nereti tiek veikts ārpus darba laika pamatdarba vietā, tātad netiek pienācīgi apmaksāts, ir novērojams komisijas locekļu motivācijas zudums piedalīties komisijā, nesaņemot par to pienācīgu atlīdzību. Potenciālo komisijas locekļu trūkums būtiski apdraud eksāmena sekmīgu norisi nākotnē. Ņemot vērā minēto, komisijas locekļiem par darbu eksāmena nodrošināšanā ir nosakāma atlīdzība.
Eksāmena norises nodrošināšanai saskaņā ar eksāmena noteikumu 9. punktu tiek izveidota komisija 45 locekļu sastāvā, kurā tiek iekļauti augstskolu, Ģenerālprokuratūras un juridiskās nozares profesionālo organizāciju pārstāvji, kā arī tiesu sistēmas institūciju un starptautisko institūciju pārstāvji. Gatavojoties eksāmenam, komisijas locekļi sagatavo:
a) katras eksāmena jomas teorētiskās daļas ietvara anotāciju, kurā ietver attiecīgās jomas galvenos jautājumus, būtiskos tematus vai pamatjēdzienus, saistībā ar kuriem var tikt sagatavoti eksāmena teorētiskās daļas jautājumi;
b) vismaz 30 teorētiskās daļas jautājumus, no kuriem eksāmenam izlozē 15 jautājumus. Katrs jautājums sastāv no trim komponentēm, kas konkretizē uz jautājumu sniedzamās atbildes ietvaru;
c) vismaz 10 praktiskās daļas uzdevumus (kāzusus), no kuriem eksāmenam izlozē piecus uzdevumus (kāzusus) (pa vienam katrā eksāmena jomā);
d) avotu sarakstu katrā no eksāmena jomām, kas izmantojams eksāmena praktiskajā daļā;
e) visu teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) vērtēšanas vadlīnijas.
Komisijas locekļi nodrošina eksāmena uzraudzību eksāmena laikā eksāmena telpās. Eksāmens notiek divas reizes akadēmiskajā gadā, katrai eksāmena jomai ir atsevišķa kārtošanas diena, eksāmenu kārto vairākās Latvijas augstskolās vairākās auditorijās vienlaikus. Katru eksāmenu līdz šim vidēji gadā kārto ap 140 studējošo. Katrs komisijas loceklis vienā eksāmenā vidēji vērtē 60 eksāmena darbus. Eksāmena noteikumu 55. punkts paredz katrā apstrīdēšanas gadījumā izveidot apelācijas komisiju triju komisijas locekļu sastāvā. 2022./2023. akadēmiskā gada vasaras sesijas eksāmena rezultātus apstrīdēja 78 studējošie un kopumā apstrīdēja 141 vērtējumu. Ievērojot, ka darbs komisijā, jo īpaši komisijas priekšsēdētājam un tā vietniekiem, ir apjomīgs un nereti tiek veikts ārpus darba laika pamatdarba vietā, tātad netiek pienācīgi apmaksāts, ir novērojams komisijas locekļu motivācijas zudums piedalīties komisijā, nesaņemot par to pienācīgu atlīdzību. Potenciālo komisijas locekļu trūkums būtiski apdraud eksāmena sekmīgu norisi nākotnē. Ņemot vērā minēto, komisijas locekļiem par darbu eksāmena nodrošināšanā ir nosakāma atlīdzība.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eksāmena noteikumu 59. punkts paredz, ka komisijas metodiskās vadības, eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, eksāmena uzraudzības (izņemot eksāmena noteikumu 60.1 punktā minētos izdevumus) un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar augstskolu pārstāvošo komisijas locekļu darba samaksu komisijā, sedz augstskola atbilstoši komisijas locekļa darba slodzei. Savukārt eksāmena noteikumu 60. punkts noteic, ka komisijas metodiskās vadības, eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, eksāmena uzraudzības (izņemot eksāmena noteikumu 60.1 punktā minētos izdevumus) un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar eksāmena noteikumu 12. punktā minētās institūcijas pārstāvošo komisijas locekļu darba samaksu komisijā, sedz attiecīgā institūcija. Tādējādi no eksāmena noteikumiem skaidri izriet, ka komisijas locekļu darbu eksāmena nodrošināšanā apmaksā augstskolas un eksāmena noteikumu 12. punktā minētās institūcijas. Tomēr, ņemot vērā to, ka komisijas locekļi, galvenokārt, savus pienākumus veic ārpus darba laika savā pamatdarba vietā, faktiski darbs komisijā nav apmaksāts.
Risinājuma apraksts
Lai paredzētu, ka komisijas locekļiem pienācīgi un pēc vienotas metodes tiek izmaksāta atlīdzība par darbu komisijā, nodrošinot eksāmena norisi, ar projekta 1. punktā ietverto eksāmena noteikumu 59. punkta pirmo teikumu tiek paredzēts, ka par komisijas metodisko vadību, kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu, kvalifikācijas eksāmena uzraudzību un vērtēšanu komisijas loceklim izmaksā atlīdzību no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus ar projekta 2. punktu tiek svītrots eksāmena noteikumu 60. punkts, jo ar projekta 1. punktā paredzētajiem grozījumiem eksāmena noteikumu 59. punktā tas tiek attiecināts uz visiem komisijas locekļiem.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2. panta 1. punktu komisijas locekļi ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Uz komisijas locekļiem izmaksājamo atlīdzību nav attiecināmi likuma "Par iedzīvotāju ienākumi nodokli" 9. panta pirmajā daļā uzskaitītie ienākumu, kurus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, veidi. Tādējādi komisijas locekļiem izmaksājamā atlīdzība ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 15. panta pirmajā daļā paredzēto komisijas locekļi ir pakļauti sociālajai apdrošināšanai. Tādējādi par komisijas locekļiem izmaksājamo atlīdzību veicamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 15. panta pirmajā daļā paredzēto komisijas locekļi ir pakļauti sociālajai apdrošināšanai. Tādējādi par komisijas locekļiem izmaksājamo atlīdzību veicamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Risinājuma apraksts
Projekta 1. punktā ietvertais eksāmena noteikumu 59. punkta otrais teikums paredz, ka komisijas locekļiem izmaksājamā atlīdzība apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par to veicamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Problēmas apraksts
Komisijas locekļi eksāmena nodrošināšanas ietvaros veic vairākas darbības:
1) piedalās komisijas un apakškomisiju sēdēs, savstarpējās sanāksmēs;
2) sagatavo eksāmena teorētiskās daļas jautājumus un atbildes uz tiem (vērtēšanas vadlīnijas) un praktiskās daļas uzdevumus (kāzusus) un to risinājumus (vērtēšanas vadlīnijas);
3) sagatavo teorētiskās daļas ietvara anotācijas un praktiskās daļas uzdevumos (kāzusos) izmantojamo avotu sarakstu;
4) piedalās eksāmena uzraudzībā klātienē;
5) veic eksāmena teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) vērtēšanu;
6) piedalās studējošo apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā.
Vienlaikus komisijas locekļi ievēlē komisijas priekšsēdētāju un piecus komisijas priekšsēdētāja vietniekus, kas veic papildu pienākumus eksāmena organizēšanā. No minētā izriet, ka katra komisijas locekļa darba apjoms eksāmena nodrošināšanā var atšķirties, tādējādi ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiks izmaksāta atlīdzība komisijas locekļiem. Atlīdzības apmēra noteikšanā Tieslietu ministrija ir ierobežota ar šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru, kas katru gadu, iespējams, varētu atšķirties. Ievērojot minēto, nepieciešams ievērot elastību gan atlīdzības apmēra noteikšanā, gan atlīdzības izmaksāšanas kārtībā.
1) piedalās komisijas un apakškomisiju sēdēs, savstarpējās sanāksmēs;
2) sagatavo eksāmena teorētiskās daļas jautājumus un atbildes uz tiem (vērtēšanas vadlīnijas) un praktiskās daļas uzdevumus (kāzusus) un to risinājumus (vērtēšanas vadlīnijas);
3) sagatavo teorētiskās daļas ietvara anotācijas un praktiskās daļas uzdevumos (kāzusos) izmantojamo avotu sarakstu;
4) piedalās eksāmena uzraudzībā klātienē;
5) veic eksāmena teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) vērtēšanu;
6) piedalās studējošo apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā.
Vienlaikus komisijas locekļi ievēlē komisijas priekšsēdētāju un piecus komisijas priekšsēdētāja vietniekus, kas veic papildu pienākumus eksāmena organizēšanā. No minētā izriet, ka katra komisijas locekļa darba apjoms eksāmena nodrošināšanā var atšķirties, tādējādi ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiks izmaksāta atlīdzība komisijas locekļiem. Atlīdzības apmēra noteikšanā Tieslietu ministrija ir ierobežota ar šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru, kas katru gadu, iespējams, varētu atšķirties. Ievērojot minēto, nepieciešams ievērot elastību gan atlīdzības apmēra noteikšanā, gan atlīdzības izmaksāšanas kārtībā.
Risinājuma apraksts
Projekta 1. punktā ietvertais eksāmena noteikumu 59. punkta pēdējais teikums paredz tieslietu ministram pienākumu noteikt izmaksājamās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību, kas būs iekšējais normatīvais akts, tādējādi tas būs elastīgs, jo to būs iespējams ātri pielāgot gan šim mērķim piešķirtajam valsts budžeta līdzekļu apmēram, gan arī atlīdzības izmaksas kārtības izmaiņām.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar eksāmena noteikumu 22. punktu eksāmenu Tieslietu ministrija organizē divas reizes gadā atbilstoši ziemas un vasaras sesijai augstskolās. 2024. gada ziemas eksāmens norisināsies 2024. gada janvārī. 2024. gadā komisijas locekļu atlīdzībai plānots piešķirt 133 702 euro, kas ir plānotā atlīdzība par 2024. gada ziemas un vasaras eksāmenu. Atlīdzību komisijas locekļiem par konkrēto eksāmenu plānots izmaksāt pēc konkrētā eksāmena visu uzdevumu veikšanas, proti, pēc visu studējošo apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas. Ievērojot minēto, atlīdzība par 2024. gada ziemas eksāmenu tiks izmaksāta 2024. gada pavasarī. Ņemot vērā to, ka atlīdzība par 2024. gada ziemas eksāmenu izmaksājama pēc visu ar attiecīgo eksāmenu saistīto darbību veikšanas un attiecīgie valsts budžeta līdzekļi tam ir paredzēti, komisijas locekļiem būtu izmaksājama atlīdzība par visām veiktajām darbībām 2024. gada ziemas eksāmena nodrošināšanā.
Risinājuma apraksts
Projekta 3. punkts paredz papildināt eksāmena noteikumus ar pārejas regulējumu, nosakot, ka komisijas locekļiem atlīdzību izmaksās no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem sākot ar 2024. gada ziemas eksāmenu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- komisijas locekļi
Ietekmes apraksts
Ar projektu ir paredzēts, ka komisijas locekļiem, sākot ar 2024. gada ziemas eksāmenu tiks izmaksāta atlīdzība par ieguldīto darbu eksāmena nodrošināšanā, tādējādi ietekme ir pozitīva.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
133 702
0
0
133 702
0
133 702
133 702
2.1. valsts pamatbudžets
133 702
0
0
133 702
0
133 702
133 702
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-133 702
0
0
-133 702
0
-133 702
-133 702
3.1. valsts pamatbudžets
-133 702
0
0
-133 702
0
-133 702
-133 702
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
133 702
0
0
133 702
0
133 702
133 702
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu eksāmena norisi 45 komisijas locekļu sastāvā, kurā tiek iekļauti augstskolu, ģenerālprokuratūras un juridiskās nozares profesionālo organizāciju pārstāvji, kā arī tiesu sistēmas institūciju un starptautisko institūciju pārstāvji, nepieciešams papildu finansējums 2024. gadā un turpmāk ik gadu 133 702 euro apmērā Tieslietu ministrijas valsts budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Precīzu laiku, ko komisijas locekļi velta eksāmena nodrošināšanai, praktiski nav iespējams noteikt, jo būtisku daļu no ieguldītā darba komisijas locekļi veic individuāli (piemēram, eksāmena teorētiskās daļas jautājumu izstrāde, eksāmena praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) izstrāde, eksāmena teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) vērtēšana) vai savstarpējās sanāksmēs (ja nepiedalās Tieslietu ministrijas pārstāvji). Tomēr, pamatojoties uz pieņēmumiem par laiku, kāds vidēji nepieciešams katras darbības izpildei, un tiem datiem, kurus ir iespējams uzskaitīt, ir veikti aprēķini par komisijas locekļu aptuveno noslodzi. Aprēķina pamatā ir vidējā stundas tarifa likme pozīcijai "2310 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls", kas aprēķināta, ņemot datus par pēdējiem uz aprēķinu veikšanas brīdi zināmajiem sešiem mēnešiem (2022. gada oktobris–2023. gada marts) – 13,32 euro. Kopējā vienā eksāmenā plānoto izdevumu aprēķina prognozē iekļauts 65 uzraudzības reižu skaits (eksāmeni notiek vairākās auditorijās), kas noteikts, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, ir vajadzīgas minimums 55 uzraudzības reizes, bet papildus nepieciešami rezerves uzraudzītāji, savukārt apelāciju skaits – 75 un vienas apelācijas izskatīšanai piesaistīti 3 komisijas locekļi. Atlīdzības nodrošināšanai 39 komisijas locekļiem, 5 komisijas priekšsēdētāja vietniekiem un komisijas priekšsēdētājam gadā ir nepieciešams finansējums 133 702 euro apmērā.
Precīzu laiku, ko komisijas locekļi velta eksāmena nodrošināšanai, praktiski nav iespējams noteikt, jo būtisku daļu no ieguldītā darba komisijas locekļi veic individuāli (piemēram, eksāmena teorētiskās daļas jautājumu izstrāde, eksāmena praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) izstrāde, eksāmena teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) vērtēšana) vai savstarpējās sanāksmēs (ja nepiedalās Tieslietu ministrijas pārstāvji). Tomēr, pamatojoties uz pieņēmumiem par laiku, kāds vidēji nepieciešams katras darbības izpildei, un tiem datiem, kurus ir iespējams uzskaitīt, ir veikti aprēķini par komisijas locekļu aptuveno noslodzi. Aprēķina pamatā ir vidējā stundas tarifa likme pozīcijai "2310 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls", kas aprēķināta, ņemot datus par pēdējiem uz aprēķinu veikšanas brīdi zināmajiem sešiem mēnešiem (2022. gada oktobris–2023. gada marts) – 13,32 euro. Kopējā vienā eksāmenā plānoto izdevumu aprēķina prognozē iekļauts 65 uzraudzības reižu skaits (eksāmeni notiek vairākās auditorijās), kas noteikts, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, ir vajadzīgas minimums 55 uzraudzības reizes, bet papildus nepieciešami rezerves uzraudzītāji, savukārt apelāciju skaits – 75 un vienas apelācijas izskatīšanai piesaistīti 3 komisijas locekļi. Atlīdzības nodrošināšanai 39 komisijas locekļiem, 5 komisijas priekšsēdētāja vietniekiem un komisijas priekšsēdētājam gadā ir nepieciešams finansējums 133 702 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| Pasākuma nosaukums | Izmaksas 2024. gadā un turpmāk ik gadu | |
| IZDEVUMI KOPĀ | 133 702 | |
| Atlīdzība kopā (EKK 1000) | 133 702 | |
| Juristu eksāmenu komisijas atlīdzība | 1x gadā | 2x gadā |
| Komisijas priekšsēdētājs - 1 | 1 600 | 3 200 |
| Komisijas priekšsēdētāja vietnieki - 5 | 6 698 | 13 396 |
| Komisijas locekļi - 39 | 45 793 | 91 586 |
| KOPĀ | 54 091 | 108 182 |
| VSAOI | 12 760 | 25 520 |
| KOPĀ PAVISAM komisijas locekļiem | 66 851 | 133 702 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu eksāmena norisi 45 komisijas locekļu sastāvā, kurā tiek iekļauti augstskolu, ģenerālprokuratūras un juridiskās nozares profesionālo organizāciju pārstāvji, kā arī tiesu sistēmas institūciju un starptautisko institūciju pārstāvji, nepieciešamais papildu finansējums 2024. gadā un turpmāk ik gadu 133 702 euro apmērā ir paredzēts likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" Tieslietu ministrijas prioritārā pasākuma "Latvijas tiesību speciālistu ataudzes nodrošināšana un to starptautiskās konkurētspējas veicināšana" (19_02_P) ietvaros Tieslietu ministrijas valsts budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punkta pirmo teikumu sabiedrības līdzdalības kārtība tiesību aktu projektu izstrādē piemērojama tiem tiesību aktu projektiem, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Valsts budžeta līdzekļi komisijas locekļu atlīdzības izmaksāšanai piešķirti ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam". Tādējādi ar projektu tiek noregulēta ar minēto likumu piešķirtā finansējuma izlietošana.
Par izstrādāto projektu tika informētas augstskolas, kuru pārstāvji tiek iekļauti komisijā, un eksāmena noteikumu 12. punktā minētās institūcijas. Iebildumi un priekšlikumi no minētajām institūcijām netika saņemti. Papildus projektu bez iebildumiem un priekšlikumiem saskaņojusi Latvijas Studentu apvienība.
Par izstrādāto projektu tika informētas augstskolas, kuru pārstāvji tiek iekļauti komisijā, un eksāmena noteikumu 12. punktā minētās institūcijas. Iebildumi un priekšlikumi no minētajām institūcijām netika saņemti. Papildus projektu bez iebildumiem un priekšlikumiem saskaņojusi Latvijas Studentu apvienība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi