Anotācija

22-TA-2533: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. —2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punkts

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir efektivizēt 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk – SAM 9.2.5.) īstenošanu, nodrošinot mērķu un rādītāju sasniegšanu, paplašinot pakalpojuma tvērumu un tā saņēmēju loku, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību pacientiem, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilotprojekta (par veselības punkta pilotēšanu) ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošā Ministru kabineta 2017.gada 21.marta
noteikumu Nr.158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.158)  8.punkts nosaka  SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu - 14 612 707 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 420 800 euro un valsts budžeta finansējums 2 191 907 euro.

Saskaņā ar 2020.gada 20.maija Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai[1] Covid-19 krīze dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās ir radījusi bezprecedenta spriedzi. Tūlītējās reakcijas pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ietver dažādus veselības aprūpes pasākumus, t.sk. papildu veselības aprūpes darbinieku pieņemšana darbā. Eiropas Komisija norādījusi uz faktu, ka daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku trūkums ir kļuvis kritisks darba apstākļu dēļ, kas mazina šo profesiju pievilcību. Padomes 2020.gada 20.maija Ieteikumos par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu[2] noteikts, ka  Covid-19 uzliesmojums ir prasījis bezprecedenta pasākumus slimības izplatīšanās un ietekmes ierobežošanai. Covid-19 uzliesmojums ir izgaismojis Latvijas veselības sistēmas strukturālos trūkumus, kas tieši saistīti ar tai pieejamo finanšu resursu un cilvēkresursu ierobežotību. Padome norāda, ka veselības aprūpes darbaspēka trūkums kavē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.  Padome rekomendē investīcijas koncentrēt arī veselības aprūpes cilvēkresursiem un nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanai, kas ļautu sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus līdztekus Covid-19 pacientu aprūpei.

Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[3] secināts, ka veselības aprūpes nozarē nodarbināto ārstniecības personu skaits arvien turpina samazināties, vērojama būtiska personāla novecošanās un pastāv liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā. Lai gan ārstu skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā iekļaujas vidējā līmenī starpvalstu salīdzinājumā, tomēr ir vērojams atsevišķu specialitāšu ārstu trūkums, savukārt reģionos ir vērojams ārstu-speciālistu trūkums gandrīz visās specialitātēs.  Latvija saskaras ar darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, ko atspoguļo viens no zemākajiem medmāsu skaita rādītājiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīs (46 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 84 ES vidēji) un par ES vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (32 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 36 ES vidēji). Ārstniecības iestādes norāda, ka ir grūti pieņemt darbā un saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Revidenti secina, ka kritiski nozarē trūkst medicīnas māsu un vecmāšu - attiecīgi vismaz 3598 medicīnas māsas un 295 vecmātes. Saskaņā ar 2016.gadā veidoto Veselības ministrijas prognozi, veselības aprūpes sektorā 2025.gadā trūks 973 ārstu, 3050 māsu, 314 zobārstu slodzes, 55,1 vecmātes, 312 ārsta palīga un 1708 māsas palīga slodzes[4].

Tāpat revidenti norāda uz ārstniecības personu straujo novecošanos, kas ir būtiska problēma veselības aprūpē. Revīzijā veiktā datu analīze liecina, ka 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem. Vairākās ārstu specialitātēs situāciju var saukt par kritisku, jo, piemēram, 65% no valstī praktizējošiem ārstiem ar ķirurga specialitāti ir vecāki par 50 gadiem, tai skaitā 21% speciālistu ir sasnieguši 65 gadus. Lai situāciju uzlabotu, ir jāsagatavo jaunie speciālisti un jāveic pasākumi, lai tie paliktu strādāt veselības aprūpes nozarē. Izteikta paaudžu maiņas problēma vērojamas arī primārajā veselības aprūpē.

Lai apmierinātu iedzīvotāju un veselības aprūpes sistēmu mainīgās vajadzības, ES valstīm ir liels izaicinājums piesaistīt un saglabāt darbā veselības aprūpes darbiniekus nepieciešamajā skaitā, ģeogrāfiskajā izvietojumā un ar atbilstošām prasmēm. Šīs problēmas kļūst arvien neatliekamākas, jo pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, turpretī veselības aprūpes darbaspēks samazinās, daudzi darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu, tādējādi Eiropas veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja un piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir apdraudēta. Uz kopējā ES valstu fona, Latvijā veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas ir daudz izteiktākas, jo Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, joprojām vairāk kā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Latvijā māsu nodrošinājums ir kritiski zemā līmenī un būtiski, ka slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks kā vidēji Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas, kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD (angļu: Organisation for Economic Cooperation and Development), dalībvalstīs. Tieši šo iemeslu dēļ, veselības nozares cilvēkresursi ir pēdējo gadu prioritāte[5]


[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0500&from=EN

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0514&from=EN

[3]https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe

[4] MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 “Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu"

[5] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
SAM 9.2.5. ietvaros Veselības ministrija īsteno projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” (turpmāk – SAM 9.2.5. projekts), kura ietvaros veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai reģionos līdz 2022.gada 30.jūnijam piesaistītas 1 234 ārstniecības personas, kas ir  80,5 % no kopējā noteiktā SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja.

Ar noteikumu projektu plānots palielināt SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 1 000 155   euro, daļu no SAM 9.2.5 papildus  finansējuma novirzot SAM 9.2.5. atbalstam (kompensācijām) valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai ārpus Rīgas tostarp papildus atbalstāmajām profesijām – audiologopēdiem un mākslas terapeitiem - un daļu jauna pilotprojekta īstenošanai.

Paralēli šiem MK Noteikumu Nr.158 grozījumiem, tiks veikti grozījumi arī darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2016. gada 8.novembra noteikumos Nr.718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi"" īstenošanas noteikumi", paredzot atbilstošu kopējā attiecināmā finansējuma  samazinājumu.

Tāpat šobrīd MK noteikumu Nr.158 17.1.1.2.apakšpunkts nosaka, ka uz kompensāciju var pretendēt ārstniecības personas, kuras atbilstoši kārtībai par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi atbilst noteiktajām ārstniecības personu profesijām – ārsta palīgs, medicīnas māsa, māsas palīgs, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, zobu higiēnists, zobārsta asistents un zobārstniecības māsa.

Ņemot vērā, ka ir vērojams ārstu – speciālistu – audiologopēdu un mākslas terapeitu trūkums Latvijā, tostarp arī reģionos, tad piesaistot darbiniekus ar SAM 9.2.5. projekta atbalstu, tiks nodrošināta ārstniecības pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem ārpus Rīgas.

Noteikumu projekts, papildinot atbalsta saņēmēju loku ar augstāk minētajām ārstniecības personu profesijām – ārstniecības personām, paredz tiem iespēju pretendēt atbalsta saņemšanai. Atbilstoši Ārstniecības likuma 45.1 punktā noteiktajam ārstniecības personu profesijas – audiologopēds un mākslas terapeits ir ietverti funkcionālo speciālistu sarakstā. Ar papildus  piešķirto finansējumu ir iespējams piesaistīt vidēji 35 ārstniecības personas, ņemot vērā šai atlīdzības grupai plānoto kompensācijas apmēru 2022.gadā.

Katrs kompensācijas pieteikums tiks skatīts atsevišķi, izvērtējot atbilstību visām MK noteikumos Nr.158 noteiktajām prasībām, un lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems ar Veselības ministrijas 2018.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.12 “Par Konsultatīvās darba grupas cilvēkresursu piesaistei reģioniem izveidi” izveidotā konsultatīvā darba grupa cilvēkresursu piesaistei reģioniem.

Attiecīgi noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.158 7.2.apakšpunktu, nosakot SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja vērtību - reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas, – 1 568, tai skaitā līdz 2020. gada 31. decembrim – 709 personas.
Tuvākajā laikā nacionālajā līmenī tiks veikti attiecīgie grozījumi darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītāju pasēs. Pēc noteikuma projekta stāšanās spēkā būs nepieciešami grozījumi SAM 9.2.5. projektā, jo finansējuma palielinājums un darbības iznākuma rādītāja palielināšana nacionālajā līmenī projekta ietvarā, ir uzskatāmas par būtiskām izmaiņām, jo paredz atbalsta apjoma izmaiņas. Taču iepriekš minētās izmaiņas neietekmēs darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītājus un kopējo 9.prioritātes “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” atbalsta apjomu.

Tāpat noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.158 17.1.1.2.apakšpunktu, nosakot, ka uz kompensāciju var pretendēt ārstniecības personas, kuras atbilstoši kārtībai par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi atbilst noteiktajām ārstniecības personu profesijām – ārsta palīgs, medicīnas māsa, māsas palīgs, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobārsta asistents un zobārstniecības māsa.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sākot ar 2024.gadu visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās pilngadīgajiem klientiem ir 49 vai vairāk vietu, būs jāveido struktūrvienība veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (veselības punkts) un jāreģistrē to ārstniecības iestāžu reģistrā. Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktajam, Veselības ministrijai kopsadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir jāizstrādā risinājums starpnozaru pakalpojumu koordinācijai veselības, sociālās aprūpes un izglītības pakalpojumiem pacienta veselības aprūpes posmā, t.sk. pakalpojuma apmaksas modeli, ar kuru tiks pilnveidota veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un uzlabota pacientu drošība.

2022.gada 24.maija organizētajā sanāksmē “Par stacionārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu Rīgā Darba grupā” ar Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Rīgas domes pārstāvju klātbūtni tika panākta konceptuāla vienošanās par “Veselības aprūpes punkta izveide un veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (SAC)” pilotprojekta īstenošanu.

Pilotprojekta ietvaros plānots pilotēt veselības aprūpes punktu (struktūrvienību) un nodrošināt veselības aprūpes pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā tā veicinot un uzlabojot veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību pacientiem, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kur tiks nodrošināts pacientiem pietiekams un kvalitatīvs veselības aprūpes pakalpojums.

Turklāt tiks samazināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits un attiecīgi stacionāro ārstniecības iestāžu noslogotība ar pacientiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un tajā nesaņem pilnvērtīgu veselības aprūpi. 2020.gada tematiskās pārbaudes “Par sociālā aprūpes institūcijās klientiem nodrošinās aprūpes kvalitāti” Kopziņojumu (Veselības inspekcijas un Labklājības ministrijas integrētā pārbaude) pētījumi liecina, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kļūst par mājām arvien vecākiem cilvēkiem ar sarežģītākiem veselības stāvokļiem. Pētījumi liecina, ka nepietiekoša prevencija ilgtermiņa aprūpes iestādēs palielina nevēlamu notikumu risku (insults; kritieni un kaulu lūzumi, infekcijas, izgulējumi, hronisku slimību paasinājumi u.c.), novēršamu hospitalizāciju risku un ar to saistītas izmaksas. 

Šāda atbalstāmā pasākuma mērķis ir radīt un nodrošināt visaptverošu, uz cilvēku centrētu mulitdisciplināru veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju. 
Minētais atbalstāmais pasākums tiek plānots kā pilotprojekts, kura īstenošanas rezultātā tiks izvērtēti ieguvumi, lietderība un izmaksu efektivitāte veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai reģionos.
Pilotprojekts tiks īstenots iepirkuma ietvaros atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus.

Vēršam uzmanību, ka plānotā pilotprojekta ietvaros nav plānots veikt ieguldījumus infrastruktūrā.
Ar atklāta konkursa procedūru plānots noteikt, ka pilotprojekta realizētājam ir jābūt reģistrētam ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā un vienlaicīgi ārstniecības iestāžu reģistrā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” nosacījumiem, tādējādi nodrošinātam ar pilnvērtīgu infrastruktūru. Ņemot vērā to, ka SAM 9.2.5. mērķis ir uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, pilotprojekta pakalpojuma līguma izpildes vieta būs viens vai vairāki Latvijas Republikas reģioni ārpus Rīgas.

Pilotprojekta ietvaros plānots nodrošināt sekojošās darbības:
- nodrošināt integrētos pakalpojumus vismaz 150 unikālajiem pacientiem ar noteiktu 3 un 4 aprūpes līmeni 12 (divpadsmit) mēnešu periodā, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu;
- nodrošināt pacientam veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos transporta pakalpojumus;
- nodrošināt medikamentu, tehnisko palīglīdzekļu, medicīnas preču, medicīnas aparatūras un cita inventāra izsniegšanu pacientam;
- noslēgt vienošanos par profesionāla psihoemocionāla atbalsta (supervīzijas) nodrošināšanu veselības aprūpes punktā nodarbinātajām personām;
- sniegt informāciju sabiedrībai par rezultātiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā veselības aprūpes punktā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;
- nodrošināt pieredzes apmaiņas iespējas citiem ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem. 

Būtiski atzīmēt, ka šāda veida pakalpojumi Latvijā līdz šim netika realizēti, tie nav iekļauti valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un par šo pakalpojumu nodrošināšanu pilotprojekta ietvarā nav plānots slēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Minētie pakalpojumi tiks sniegti terminētā līguma ietvarā un veiksmīga rezultāta gadījumā, izpildot noteiktos kritērijus veselības aprūpes pakalpojumu saraksta paplašināšanai – veselības aprūpes pakalpojuma ārstnieciskais efekts, izmaksu lietderība, nepieciešamība sabiedrībā un savietojamība ar nacionālo veselības politiku, kā arī atbilstība pieejamiem finanšu resursiem – tiks iekļauti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un iedzīvināti visās Latvijas teritorijās. Attiecīgi tikai tad tiks noteikti pakalpojuma sniedzēji un teritorijas, kurās būs pieejami šādi ar tautsaimniecisku nozīmi sniegtie pakalpojumi.

Tāpat ļoti svarīgi atzīmēt, ka minētais pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un nav ieviešams saskaņā ar komercdarbības atbalsta regulējumu, jo tas neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm. Viens no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajiem valsts atbalsta raksturojošiem kritērijiem ir ekonomiskās priekšrocības pastāvēšana, kad saimnieciskās darbības veicējs iegūst ekonomiskās priekšrocības, kādas tas nevarētu iegūt tirgus apstākļos, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts. Ņemot vērā to, ka pakalpojuma sniedzējs tiks izvēlēts atklāta konkursa veidā — iepirkuma procedūras ietvaros, kurā atbilstoši publisko iepirkumu nosacījumiem visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus – uzskatām, ka pretendentam netiks sniegta ekonomiskā priekšrocība, kas tādējādi izslēgtu komercdarbības atbalsta esamību, jo publisko iepirkumu nosacījumi paredz iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem. Visi ieinteresētie pretendenti katrā konkursa procedūras posmā būs vienādi un pienācīgi informēti. Atklāta konkursa nolikums un ar konkursu visa saistošā dokumentācija būs pieejama Latvijas Republikas Veselības ministrijas profilā Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā www.eis.gov.lv, sākot ar dienu, kad paziņojums par līgumu tiks publicēts Iepirkuma uzraudzības biroja tīmekļvietnē https://www.iub.gov.lv/lv. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piedāvājumu iesniedzējiem, pirms procedūras plānots noteikt objektīvus atlases un līgumslēgšanas kritērijus, kas dotu iespēju objektīvi salīdzināt un novērtēt pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Tiesības noslēgt pakalpojuma līgumu tiks piešķirtas pretendentam, kura piedāvājums būs saimnieciski visizdevīgākais un atbilstošs tirgus vērtībai. Izstrādājot finanšu piedāvājumus, visiem pretendentiem būs vienādas iespējas un konkurentu piedāvājumi būs pakļauti vienādiem nosacījumiem. Ņemot vērā visus šos faktus un to, ka darījums tiks veikts konkursa kārtībā, uzskatām, ka darījums būs atbilstošs normāliem tirgus nosacījumiem. Tāpat vēršam uzmanību, ka, lai nodrošinātu ES fondu līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot risku, ir veikta tirgus izpēte un līgumcenas priekšizpēte.
 
Ņemot vērā iepriekšminēto, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.158 ar jaunu 23.3.punktu, kas nosaka, ka atbalstāmās darbības “Pasākumi pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai” ietvaros ir attiecināmas izmaksas veselības punkta pilotēšanai Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajā valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un tā darbības nodrošināšanai.

Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku SAM 9.2.5. īstenošanu, sasniedzot izvirzītos mērķus un uzlabojot projekta īstenošanu. Ņemot vērā faktu, ka grozījumi paredz papildus finansējumu SAM 9.2.5. mērķa īstenošanai, ārstniecības personu loka papildināšanu un atbalstāmo darbību paplašināšanu, būs nepieciešams veikt SAM 9.2.5. projekta grozījumus. Noteikumu projekta grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 28. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71. pantam.  Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā Veselības ministrijas īstenotais projekts joprojām atbildīs tiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ar kuriem tas tika sākotnēji apstiprināts.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 005 805
212 500
931 193
802 920
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 005 805
212 500
931 193
802 920
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 536 241
250 000
1 095 521
944 612
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 536 241
250 000
1 095 521
944 612
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-530 436
-37 500
-164 328
-141 692
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-530 436
-37 500
-164 328
-141 692
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-37 500
-141 692
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šobrīd SAM 9.2.5.kopējais finansējums (kopējās attiecināmās izmaksas) 14 612 707 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) finansējums – 12 420 800 euro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 euro.
Ar noteikumu projektu plānots palielināt SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 1 000 155   euro, pārdalot finansējumu no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju".
 
Finansējums tiek plānots Veselības ministrijas budžeta 63.07.00 apakšprogrammā „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”.

SAM 9.2.5. kopējais finansējums pa gadiem:
2017.gadā apgūts finansējums 3 150,51 euro (t.sk. ESF finansējumus 2 677,93 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 472,58 euro);
2018.gadā apgūts finansējums 1 183 035,77 euro (t.sk. ESF finansējumus 1 005 580,40 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 177 455,37 euro);
2019.gadā apgūts finansējums 2 521 363,28 euro (t.sk. ESF finansējumus 2 143 158,79 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 378 204,49 euro);
2020.gadā apgūts finansējums 2 694 448,01  euro (t.sk. ESF finansējumus 2 290 280,81 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  404 167,20 euro);
2021.gadā apgūts finansējums 3 384 491,03 euro (t.sk. ESF finansējumus 2 876 817,38 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  507 673,65 euro);
2022.gadā plānots apgūt finansējumu 3 786 241,00 euro (t.sk. ESF finansējumus  3 218 304,85 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  567 936,15 euro);
2023.gadā plānots apgūt finansējumu 2 040 132,40 euro (t.sk. ESF finansējumus  1 734 112,54 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  306 019,86 euro).

Laikā līdz 2021.gada 31.decembrim apgūts finansējums 9 786 488,60 euro apmērā, no kuriem 8 318 515,31 euro ir ESF finansējums, bet 1 467 973,29 euro valsts budžeta finansējums.
Finansējuma atlikums, kuru jāapgūst līdz projekta īstenošanas beigām (iekļaujot noteikumu projektā paredzēto finansējuma palielinājumu 1 000 155 euro apmērā) - 5 826 373,40 euro:
- 2022.gadā 3 786 241,00 euro, no kuriem 3 218 304,85 euro ir ESF finansējums, bet 567 936,15 euro valsts budžeta finansējums;
- 2023.gadā 2 040 132,40 euro, no kuriem 1 734 112,54 euro ir ESF finansējums, bet 306 019,86 euro valsts budžeta finansējums.
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” Veselības ministrijas pamatbudžetā 2022.gadam SAM  9.2.5. projekta īstenošanai plānotais finansējums sastāda 1 077 246 euro.
Atbilstoši veiktajām apropriācijas pārdalēm 2022.gadā uz 2022.gada 1.oktobri SAM 9.2.5. projektam pieejamais finansējums 2022.gadam sastāda 3 536 241 euro. 2022.gada septembrī sagatavoti priekšlikumi apropriācijas izmaiņām Veselības ministrijas budžetā, ietverot arī finansējuma palielinājumu SAM  9.2.5. projektam 250 000 euro apmērā (uz doto brīdi vēl nav apstiprināti). Papildus finansējums 2022.gadam šobrīd nav nepieciešams.

Atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” SAM 9.2.5.projektam plānotais finansējums 2023.gadam sastāda 1 095 521 euro, savukārt plānotais finansējums Veselības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu 2023.- 2025.gadam SAM 9.2.5. projektam 2023.gadam sastāda 956 703 euro. 2023.gadā ar iekšējo Veselības ministrijas rīkojumu plānots veikt līdzekļu pārdali no SAM 9.2.6. projekta uz SAM 9.2.5. projektu 271 515 euro apmērā.
Atlikušo finansējumu 811 915 euro apmērā 2023.gadam plānots pieprasīt no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai””.

Projektu īsteno Veselības ministrija un finansējums tiek plānots Veselības ministrijas valsts budžeta 63.07.00 programmā “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”. Visus augstāk minētos budžeta ieņēmumus veido ESF finansējums.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra noteikumos Nr. 718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju"

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka tiek veikta finansējuma pārdale no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju", nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra noteikumos Nr. 718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

Tiesību akta projekts nodrošina ātrāku un kvalitatīvāku SAM 9.2.5 mērķu sasniegšanu un pakalpojumu pieejamību sabiedrības interesēs un tam nav ietekmes uz sabiedrības pienākumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Veselības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Veselības ministrija.
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi