22-TA-54: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 328 "Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz palielināt kaujamo dzīvnieku skaitu kautuvēs, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū (turpmāk- mazjaudas kautuves), kā arī atļaut kautuvēs iegūto gaļu kā izejvielu piegādāt atzītiem uzņēmumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj kaut noteiktu skaitu dzīvnieku un no tiem iegūto gaļu mazā daudzumā realizēt vietējā tirgū.
Vērtējot Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumus Nr. 328 "Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū" (turpmāk – noteikumi Nr.328) atbilstību šī brīža ekonomiskajai situācijai, jo īpaši saistībā ar mazo, tostarp ģimenes, uzņēmumu nodarbinātību un nodarbināto iespējām strādāt un finansiāli nodrošināt savas ģimenes, kā arī citus Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā iegūtu pārtiku, redzams, ka ir jāpārskata kaujamo dzīvnieku skaits atbilstoši pašreizējai situācijai. Noteikumos Nr.328 nepieciešams grozīt atļauto kaujamo mājputnu skaitu, atsevišķi izdalot skrējējputnus (piemēram, strausus), ka arī iekļaujot mājputnu dalījumu pēc svara, nenorādot konkrētu sugu. Zināms, ka Latvijā tiek audzēti un kauti patēriņam dažādi mājputni. Arī mājputnu svars variē no aptuveni 0,150 kg (piemēram, paipala) līdz pat 20 kg (piemēram, tītars). Tādēļ atbilstoši būtu norādīt kaujamo putnu kautsvaru.
Vērtējot Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumus Nr. 328 "Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū" (turpmāk – noteikumi Nr.328) atbilstību šī brīža ekonomiskajai situācijai, jo īpaši saistībā ar mazo, tostarp ģimenes, uzņēmumu nodarbinātību un nodarbināto iespējām strādāt un finansiāli nodrošināt savas ģimenes, kā arī citus Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā iegūtu pārtiku, redzams, ka ir jāpārskata kaujamo dzīvnieku skaits atbilstoši pašreizējai situācijai. Noteikumos Nr.328 nepieciešams grozīt atļauto kaujamo mājputnu skaitu, atsevišķi izdalot skrējējputnus (piemēram, strausus), ka arī iekļaujot mājputnu dalījumu pēc svara, nenorādot konkrētu sugu. Zināms, ka Latvijā tiek audzēti un kauti patēriņam dažādi mājputni. Arī mājputnu svars variē no aptuveni 0,150 kg (piemēram, paipala) līdz pat 20 kg (piemēram, tītars). Tādēļ atbilstoši būtu norādīt kaujamo putnu kautsvaru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr.328 ir norādīts kopējais kaujamo mājputnu skaits. Tas rada nevienlīdzīgus apstākļus starp dažādu sugu putnu audzētājiem. Īpaši tas skar tos mazjaudas kautuvju īpašniekus, kuri kauj putnus, kuru svars nepārsniedz 1kg.
Risinājuma apraksts
Lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus, kā arī, lai veicinātu mazjaudas kautuvju konkurētspēju ir jānosaka kaujamo mājputnu dalījums pēc svara. Vienlaikus, uzņēmēju ekonomiskās un finansiālās vides uzlabošanai, ir jāpārskata un jāpalielina arī citu mazjaudas kautuvē kaujamo dzīvnieku skaits.
Problēmas apraksts
Šobrīd mazjaudas kautuvēs kauto dzīvnieku gaļu, saskaņā ar noteikumiem, ir liegts piegādāt pārstrādei uzņēmumiem, kuri atzīti saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku prasībām. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests), veicot uzraudzību, novērojis, ka samazinoties cilvēku ienākumiem un pieaugot citiem negatīviem faktoriem, kas liedz uzlabot cilvēku labklājību, proporcionāli pieaug to personu skaits, kuras cenšas izplatīt dzīvnieku izcelsmes pārtiku nelegālā veidā, tādējādi veicinot krāpniecības pieaugumu. Visbiežāk šādus gadījumus konstatē saistībā ar savvaļā nomedīto dzīvnieku gaļu, mājputnu gaļu un no tiem gatavotajiem produktiem – desām, konserviem u.c.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu krāpniecības apjomu, kas ne tikai negatīvi ietekmē Latvijas kā valsts koptēlu, bet var radīt patērētāju veselības apdraudējumu, ir jāatļauj piegādāt mazjaudas kautuvēs iegūto gaļu atzītiem uzņēmumiem. Ražošanas procesam tiks nodrošināta dienesta uzraudzība.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr.328 ir noteikts, ka ir atļauts apstrādāt savvaļā nomedītos lielos un mazos medījamos dzīvniekus, bet nav norādīts to skaits. Sākotnēji savvaļā nomedīto dzīvnieku skaits netika norādīts, jo noteikumu sagatavošanas laikā pieejamā informācija liecināja, ka šādi apstrādāto dzīvnieku skaits mazjaudas kautuvēs būs neliels. Šobrīd savvaļā nomedītos dzīvnieku skaits, ko nogādā apstrādei mazjaudas kautuvēs, pieaug. Dienestam, nezinot kaujamo dzīvnieku skaitu, ir apgrūtinoši nodrošināt veterināro ekspertīzi.
Risinājuma apraksts
Lai kontrolētu mazjaudas kautuvēs apstrādāto savvaļā nomedīto dzīvnieku skaitu un atvieglotu kompetentās iestādes darbu, veicot uzraudzību, noteikumos Nr.328 jānosaka pieļaujamais apstrādājamo dzīvnieku skaits, kas nomedīti savvaļā.
Problēmas apraksts
Noteikumos nr. 328 ir noteikts, ka, ja pie kautuves ir izvietota mājputnu vai zaķveidīgo dzīvnieku saimniecība, pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem, informējot pilnvaroto veterinārārstu, var veikt dienesta pilnvarota persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājputnu un zaķveidīgo gaļas apriti nelielā apjomā apguvusi mācību kursu par pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem.Ņemot vērā to, ka pilnvarots veterinārārsts ir dienesta darbinieks ir jāprecizē noteikumu 14.1 punkta redakcija un jāpapildina noteikumu 22.punkts, iekļaujot dienesta pilnvarotu apmācīto personu. Noteikumos jāprecizē, kuros gadījumos dienesta pilnvarotais veterinārārsts neliek veselības marķējumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā nosakot ka, informējot dienestu, pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem var veikt dienesta pilnvarota persona. Precizējot, ka slēdzams skapis, seifs vai slēdzama galda atvilktne kautuvē ir pieejams arī dienesta pilnvarotas apmācītas personas vajadzībām. Precizēts, kuros gadījumos neliek veselības marķējumu.
Problēmas apraksts
Noteikumos nr.328 ir noteikts, ka mājputnus kauj grupās un pēc katras grupas nokaušanas un apstrādes kaušanas vietu tīra un mazgā. Arī zaķveidīgos kauj grupās, tādēļ jāpapildina noteikumu 11. un 12.punkts ar zaķveidīgajiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā nosakot, ka arī zaķveidīgos kauj grupās un pēc katras grupas nokaušanas un apstrādes kaušanas vietu tīra un mazgā.
Problēmas apraksts
Noteikumos nr.328 ir noteikts, ka kautuvē drīkst apstrādāt un sadalīt nomedītos savvaļas medījamos dzīvniekus. tā kā līdz šim nebija noteikts apstrādājamo dzīvnieku skaits, tad noteikumos bija iekļauts šāds punkts. Grozījumi paredz noteikt ierobežotu skaitu arī medījamo dzīvnieku apstrādei mazjaudas kautuvēs, tādēļ no noteikumiem būtu jāsvītro 12.1punkts.
Risinājuma apraksts
Svītrot 12.1punktu noteikumos nr.328.
Problēmas apraksts
Noteikumu nr.328 16.punktā ir noteiktas prasības gaļas iekšējai temperatūrai visos pārtikas aprites posmos. Šobrīd nav iekļauta temperatūras prasība saldētajai gaļai, kas ir būtiski, lai nodrošinātu saldētas gaļas nekaitīgumu un kvalitāti.
Risinājuma apraksts
Papildināt noteikumus ar temperatūras norādi saldētajai gaļai visos pārtikas aprites posmos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz konkurētspējas palielināšanu uzņēmējam. Noteikumu Nr.328 grozījumi neradīs papildus slogu uzņēmējam un kaujamo dzīvnieku skaita palielināšana ir uzņēmēja brīva izvēle.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkuram iedzīvotājam būs iespējas iegādāties mazjaudas kautuvē iegūto gaļu kā tas ir bijis jau līdz šim. Ieviešot noteikumu projekta grozījumus, pieaugs iespēja iegādāties gaļas produktus, kuru pārstrāde veikta atzītā uzņēmumā. Tādējādi mazināsies patērētāja veselības apdraudējuma risks iegādāties produktus no nezināma un nereģistrēta tirgoņa.
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā noteiktais tiesiskais regulējums attiecas uz uzņēmējiem, kuri reģistrējuši dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā kautuvi maziem daudzumiem vietējam tirgum. Šobrīd dienesta uzņēmumu reģistrā ir iekļauti 19 šādi uzņēmumi. Papildinot noteikumus Nr.328 un paredzot iespēju piegādāt mazjaudas kautuvēs iegūto gaļu pārstrādei atzītā uzņēmumā, tas var skart arī ieinteresētos atzītos pārstrādes uzņēmumus. Šobrīd dienesta uzņēmumu reģistrā ir iekļauti 129 gaļas pārstrādes uzņēmumi. Ņemot vērā mazo mazjaudas kautuvju skaitu, arī iesaistīto gaļas pārstrādes uzņēmumu ieinteresētība un iesaiste varētu būt neliela. Tomēr, sarunās ar abu pušu uzņēmējiem šāda interese ir izrādīta.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
JāCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija par noteikumu projektu tika ievietota Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti) un Zemkopības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” (https://www.zm.gov.lv/zemkopibas- ......no 00. ....... līdz 00. .......
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzņēmējiem ir iespēja palielināt kaujamo dzīvnieku skaitu, iegūto gaļu piegādāt plašākam klientu lokam, līdz ar to uzlabojot sociālo situāciju gan sev tuvākajā vidē - ģimenē, gan uzņēmumā strādājošo vidū, gan, iespējams, veicinot papildus darba vietu izveidi uzņēmumam tuvajā apkārtne.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi