23-TA-606: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 9 "Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ārstniecības likuma 15. pants.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt efektīvu Centrālās medicīnas ētikas komitejas (turpmāk - Komiteja) darbību, tajā skaitā veicinot biomedicīniskā progresa ētikas jautājumu attīstību un īstenošanu valstī, pozitīvi ietekmējot medicīniskās pētniecības jomu Latvijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 15.pantu Centrālā medicīnas ētikas komiteja (turpmāk – Komiteja) darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un tā izskata uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus. Biomedicīniskā progresa ētika ir morāles un tikumības vērtību un normu kopums biomedicīnā, kas attiecināms uz cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību ģenētiskajos, dzimuma atlases, transplantācijas un citos zinātniskajos pētījumos.
Komitejas darbība un funkcijas šobrīd tiek īstenotas atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.9 “Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikums” (turpmāk – Nolikums).
Komitejas darbība un funkcijas šobrīd tiek īstenotas atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.9 “Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikums” (turpmāk – Nolikums).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Līdzšinējā kārtība paredz, ka Komiteju materiāltehniski nodrošina un komitejas sekretariāta funkcijas veic Veselības ministrija. Pārskatot ar Veselības ministrijai deleģētās funkcijas un uzdevumus, kā arī izvērtējot funkciju apjomu, nepieciešamību un intensitāti, Veselības ministrijai ir nepieciešams stiprināt kapacitāti noteikto kompetenču jomā, nodrošinot to koordināciju un doto uzdevumu izpildes kontroli un analīzi. Tādējādi Komitejas darba materiāltehnisko nodrošināšanu un sekretariāta funkcijas veikšanu, kas noteikta Nolikumā, Veselības ministrija rosinājusi nodot Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” 24.punktā minētajai padotības iestādei – Rīgas Stradiņa universitātei.
2. Nolikumā noteikts, ka Komitejas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī komitejas darbā pieaicinātie speciālisti un eksperti par darbu komitejā atalgojumu nesaņem. 2024. gada 3. janvārī ir stājies spēkā 2023. gada 6. decembrī pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", kas noteic, ka Centrālā medicīnas ētikas komiteja, izskatot uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus, piemēro maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets. Saistībā ar minēto, nepieciešams veikt grozījumus Nolikumā.
2. Nolikumā noteikts, ka Komitejas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī komitejas darbā pieaicinātie speciālisti un eksperti par darbu komitejā atalgojumu nesaņem. 2024. gada 3. janvārī ir stājies spēkā 2023. gada 6. decembrī pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", kas noteic, ka Centrālā medicīnas ētikas komiteja, izskatot uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus, piemēro maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets. Saistībā ar minēto, nepieciešams veikt grozījumus Nolikumā.
Risinājuma apraksts
1. Ar Rīgas Stradiņa universitātes saņemto atbalstu par turpmāku Komitejas darbībai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošināšanu un sekretariāta funkcijas veikšanu, nepieciešams veikt grozījumus Nolikumā, kas noteiktu Rīgas Stradiņa universitāti kā minēto funkciju pārņēmēju. Nolikuma 12. punktā tiek veikts tehnisks grozījumus, aizstājot iestādi "Veselības ministrija" ar "Rīgas Stradiņa universitāti", kas turpmāk veikts Komitejas materiāltehnisko nodrošināšanu un Komitejas sekretariāta funkcijas, institucionāli efektivizējot Komitejas funkciju un lietu izskatīšanu.
Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām biomedicīnas pētījumu iestādēm, kur tiek attīstīta ne tikai pati pētniecība, bet arī pētniecības ētika. To atspoguļo arī mācību kursi, proti, topošie ārsti un pētnieki saņem speciālu izglītību pētījumu ētikas jautājumos, bet Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki (piemēram, asoc. prof. V. Sīlis) ir snieguši ievērojamu ieguldījumu pētījumu ētiskās pārraudzības izpētē, rezultātus publicējot recenzētos starptautiskos izdevumos. Blakus tam tiek attīstīta arī ar medicīnas tiesībām saistītā joma, kas nodrošina dialogu starp juristiem un ētikas speciālistiem.
2. Noteikumu projekts paredz, ka Komiteja sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Centrālās medicīnas ētikas komitejas pakalpojumu maksas cenrādi. Līdz šim Komiteja Nolikumā minētās funkcijas veica bez maksas, vienlaikus paredzot, ka Komitejas locekļi atalgojumu par darbu komitejā nesaņem. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes rosinājuma veicinātu kvalitatīvu Komitejas darbu, kā arī, ņemot vērā citu dalībvalstu praksi, atbilstoši Ārstniecības likuma 15.1 pantā noteiktajam tiks izveidots jauns Komitejas maksas pakalpojumu cenrādis, paredzot ieviest maksas pakalpojumus par Komitejas darbu. Maksa tiks iekasēta par Nolikumā minētajām Komitejas funkcijām, tajā skaitā saistībā ar pētījumu pieteikumu dokumentu novērtēšanu atzinuma saņemšanai. Tā, piemēram, Īrijā tiek iekasēta atšķirīga samaksa par pētījumu protokolu izskatīšanu atkarībā no tā, vai tam ir komerciāls vai nekomerciāls statuss (skat.tiešsaitē: https://www.nrecoffice.ie/apply/fees/). Kas attiecas uz Komitejas locekļu darba apmaksu, tad Norvēģijā tiek izmantota šāda stratēģija: komitejas locekļiem maksā valdības noteiktu summu, kas noteikta vienāda visām komitejām, valdēm, padomēm un citām līdzīgām institūcijām. Aprēķins iekļauj gan sagatavošanos sēdei, gan arī pašas sēdes laiku. Uz katru sēdi tiek rēķinātas 2 stundas sagatavošanās laika uz 1 sēdes stundu. Latvijā Komitejas sēdes ilgst vidēji 1 līdz 1,5 stundu, vienas sēdes laikā tiek vidēji izskatīti 6 līdz 8 pētījumu pieteikumi, kā arī tiek veikta citu Komitejas kompetencei atbilstošu jautājumu izvērtēšana.
Iekasētā maksa tiktu novirzīta Komitejas personālsastāva darba apmaksai, sekretariāta funkciju un materiāltehniskā nodrošinājuma radīto izmaksu segšanai.
Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām biomedicīnas pētījumu iestādēm, kur tiek attīstīta ne tikai pati pētniecība, bet arī pētniecības ētika. To atspoguļo arī mācību kursi, proti, topošie ārsti un pētnieki saņem speciālu izglītību pētījumu ētikas jautājumos, bet Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki (piemēram, asoc. prof. V. Sīlis) ir snieguši ievērojamu ieguldījumu pētījumu ētiskās pārraudzības izpētē, rezultātus publicējot recenzētos starptautiskos izdevumos. Blakus tam tiek attīstīta arī ar medicīnas tiesībām saistītā joma, kas nodrošina dialogu starp juristiem un ētikas speciālistiem.
2. Noteikumu projekts paredz, ka Komiteja sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Centrālās medicīnas ētikas komitejas pakalpojumu maksas cenrādi. Līdz šim Komiteja Nolikumā minētās funkcijas veica bez maksas, vienlaikus paredzot, ka Komitejas locekļi atalgojumu par darbu komitejā nesaņem. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes rosinājuma veicinātu kvalitatīvu Komitejas darbu, kā arī, ņemot vērā citu dalībvalstu praksi, atbilstoši Ārstniecības likuma 15.1 pantā noteiktajam tiks izveidots jauns Komitejas maksas pakalpojumu cenrādis, paredzot ieviest maksas pakalpojumus par Komitejas darbu. Maksa tiks iekasēta par Nolikumā minētajām Komitejas funkcijām, tajā skaitā saistībā ar pētījumu pieteikumu dokumentu novērtēšanu atzinuma saņemšanai. Tā, piemēram, Īrijā tiek iekasēta atšķirīga samaksa par pētījumu protokolu izskatīšanu atkarībā no tā, vai tam ir komerciāls vai nekomerciāls statuss (skat.tiešsaitē: https://www.nrecoffice.ie/apply/fees/). Kas attiecas uz Komitejas locekļu darba apmaksu, tad Norvēģijā tiek izmantota šāda stratēģija: komitejas locekļiem maksā valdības noteiktu summu, kas noteikta vienāda visām komitejām, valdēm, padomēm un citām līdzīgām institūcijām. Aprēķins iekļauj gan sagatavošanos sēdei, gan arī pašas sēdes laiku. Uz katru sēdi tiek rēķinātas 2 stundas sagatavošanās laika uz 1 sēdes stundu. Latvijā Komitejas sēdes ilgst vidēji 1 līdz 1,5 stundu, vienas sēdes laikā tiek vidēji izskatīti 6 līdz 8 pētījumu pieteikumi, kā arī tiek veikta citu Komitejas kompetencei atbilstošu jautājumu izvērtēšana.
Iekasētā maksa tiktu novirzīta Komitejas personālsastāva darba apmaksai, sekretariāta funkciju un materiāltehniskā nodrošinājuma radīto izmaksu segšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Tiks sekmēta uz sociālajām problēmām attiecināmo jautājumu biomedicīniskā progresa ētikas jomā un veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, pateicoties Komitejas konsultatīvajam darbam, sniedzot konsultācijas un ieteikumus biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos.
Komitejas pilnvērtīgs darbs pozitīvi ietekmēs medicīniskās pētniecības jomu Latvijā, tā kā pētījuma veikšanai medicīnā jāsaņem pozitīvs Komitejas lēmums (atzinums).
Komitejas pilnvērtīgs darbs pozitīvi ietekmēs medicīniskās pētniecības jomu Latvijā, tā kā pētījuma veikšanai medicīnā jāsaņem pozitīvs Komitejas lēmums (atzinums).
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. . Ministru kabineta noteikumi "Centrālās medicīnas ētikas komitejas maksas pakalpojumu cenrādis"
Pamatojums un apraksts
Ārstniecības likuma 15.1 pants
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Rīgas Stradiņa universitāteNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Rīgas Stradiņa universitāte
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ar noteikumu projektu tiek samazināts administratīvais slogs Veselības ministrijai, kas turpmāk vairs neveiks Komitejas materiāltehniskā nodrošinājuma un sekretariāta funkcijas, bet palielināsies administratīvais slogs Rīgas Stradiņa universitātei. Atbilstoši Nolikumam paredzēts, ka Komitejas sēdes sasauc pēc nepieciešamības, ņemot vērā Komitejas konsultatīvās funkcijas un uzdevumus.
Lai nodrošinātu Komitejas sēdes organizēšanu, Rīgas Stradiņa universitātei administratīvā sloga palielinājums izpaudīsies kā saņemto iesniegumu atbilstības izskatīšana, iesniegumu sagatavošana izskatīšanai Komitejā (sēdes darba plāna izstrāde, sēdes uzaicinājuma nosūtīšana, sēdes organizēšana), Komitejas sēdes protokolēšana, protokola saskaņošana, lēmumu sagatavošana, nosūtīšana, telefoniska/rakstiska saziņa ar iesniedzējiem, veicot konsultācijas, kā arī sniedzot informāciju par iesniegto dokumentu atbilstību, to virzību utml.
Ar noteikumu projektu netiek mainīta Komitejas kompetence un funkcijas, paredzēts, ka Komiteja veiks savas funkcijas līdzšinējā kārtībā.
Lai nodrošinātu Komitejas sēdes organizēšanu, Rīgas Stradiņa universitātei administratīvā sloga palielinājums izpaudīsies kā saņemto iesniegumu atbilstības izskatīšana, iesniegumu sagatavošana izskatīšanai Komitejā (sēdes darba plāna izstrāde, sēdes uzaicinājuma nosūtīšana, sēdes organizēšana), Komitejas sēdes protokolēšana, protokola saskaņošana, lēmumu sagatavošana, nosūtīšana, telefoniska/rakstiska saziņa ar iesniedzējiem, veicot konsultācijas, kā arī sniedzot informāciju par iesniegto dokumentu atbilstību, to virzību utml.
Ar noteikumu projektu netiek mainīta Komitejas kompetence un funkcijas, paredzēts, ka Komiteja veiks savas funkcijas līdzšinējā kārtībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks sekmēta uz sociālajām problēmām attiecināmo biomedicīniskā progresa ētikas jautājumu izskatīšana un zinātniskā attīstība, pateicoties Komitejas konsultatīvajam darbam.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi