Anotācija (ex-ante)

Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 27.¹punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Ministru kabineta 2018.gada 27.marta noteikumu Nr. 173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.173) 2.punkts nosaka, ka sociālās atstumtības riskam ir pakļautas šādas iedzīvotāju grupas:
1)personas ar invaliditāti;
2) personas ar garīga rakstura traucējumiem;
3) personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam;
4) bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, bezdarbnieki, kas vecāki par 54 gadiem, un ilgstošie bezdarbnieki;
5) etniskā minoritāte romi;
6) ieslodzītie vai personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas;
7) personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām;
8) personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta naktspatversmē;
9) cilvēktirdzniecības upuri;
10) personas, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss;
11) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni vecumā no 15 gadiem, kā arī šai grupai atbilstošas pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
12) vecāki vai aizbildnis, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti;
13) personas, kas aprūpē bērnu pēc pilngadības sasniegšanas, mazbērnu, brāli, pusbrāli, māsu, pusmāsu, vecāku, vecvecāku vai laulāto, ja aprūpējamais ir persona, kurai noteikta I invaliditātes grupa, vai persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta II invaliditātes grupa.
Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.32 “Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām” (turpmāk – noteikumi Nr.32) nosaka personu loku, kuras atbilst sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam:
1) ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus;
2) nepilnās ģimenes;
3) invalīdi;
4) personas virs darbaspējas vecuma;
5) 15–25 gadus veci jaunieši;
6) personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;
7) ilgstošie bezdarbnieki;
8) bezpajumtnieki;
9) cilvēktirdzniecības upuri;
10) politiski represētās personas;
11) personas, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, vai viņu ģimenes;
12) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes;
13) personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes;
14) ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu;
15) bērni;
16) no vardarbības cietušās personas.

Tādējādi noteikumos Nr.173 un noteikumos Nr.32 uzskaitītās iedzīvotāju grupas ir izmantotas par pamatu, izvērtējot un nosakot mērķa grupas šā Noteikumu projekta izpratnē, kā arī uzklausīts noteikumu projekta izstrādes procesā paustais viedoklis.

 

Atbilstoši Izglītības likumā dotajam deleģējumam noteikumu projekts paredz kārtību, kādā pašvaldība slēdz līgumu un piedalās akreditētas privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 27.¹ punktā minētajā gadījumā, kā arī sociālās mērķa grupas, no kurām jābūt 10 procentiem privātās izglītības iestādē mācību procesā iesaistīto izglītojamo.

Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība sedz izdevumus privātajai izglītības iestādei, ja mācību procesā iesaistīti vismaz 10 procenti izglītojamo no šādām sociālo mērķu grupām:
1) bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm;
2) bērni ar invaliditāti;
3) bērni no etniskās minoritātes romi;
4) bērni no reemigrantu ģimenēm;
5) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni;
6) bērni no daudzbērnu ģimenēm;
7) bērni, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (tostarp ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumu Nr.173  2.2.apakšpunktam sociālās atstumtības riskam citstarp pakļautas personas ar garīga rakstura traucējumiem).

Skaidrojam, ka atbilstību prasībai par 10 procentiem izglītojamo, kuri pārstāv sociālās mērķa grupas, vērtē pret kopējo izglītojamo skaitu privātajā izglītības iestādē, nevis tikai konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto izglītojamo skaitu privātajā izglītības iestādē.

Lai privātā izglītības iestāde saņemtu pašvaldības atbalstu, tai ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1) privātā izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā;
2) privātās izglītības iestādes faktiskā adrese sakrīt ar juridisko adresi;
3) izglītojamā dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
4) izglītojamais ir reģistrēts Valsts izglītības informācijas sistēmā vispārējās pamatizglītības programmā;
5) privātā izglītības iestāde vai tās dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums;
6) no privātās izglītības iestādes mācību procesā iesaistītajiem izglītojamiem ne mazāk kā 10 procenti ir no augstāk minētajām sociālajām mērķa grupām;
7) iepriekšējā punktā minēto izglītojamo mācību maksu sedz privātā izglītības iestāde;
8) privātai izglītības iestādei vai tās dibinātājam uz līguma slēgšanas dienu nav nodokļu parādu Publisko iepirkumu likuma izpratnē arī gadījumā, ja netiek veikts iepirkums.

Lai saņemtu atbalstu, privātā izglītības iestāde vai tās dibinātājs iesniedz iesniegumu par atbalsta saņemšanu pašvaldībā, kurā ir deklarēta izglītojamā dzīvesvieta. 

Noteikumu 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktos norādīto informāciju pašvaldība pārbauda pati saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr.402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi” 10.punktu, kurš nosaka, ka pakalpojuma turētājs e-pakalpojuma organizēšanā ievēro vienreizes principu, no e-pakalpojuma saņēmēja atkārtoti nepieprasot datus, kuri jau ir valsts pārvaldes rīcībā, tai skaitā:
1) izmantojot e-pakalpojuma saņēmēja lietotā personas elektroniskās identifikācijas līdzekļa nosūtītos datus;
2) izmantojot valsts informācijas sistēmās un pakalpojuma turētāja pārziņā esošos datus;
3) izmantojot pakalpojumu portāla www.latvija.lv lietotāja darba vietā esošos datus;
4) organizējot e-pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanu no citām valsts pārvaldes iestādēm, ja tie pieejami elektroniski pakalpes veidā;
5) izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāja pakalpes;
6) pēc iespējas nodrošinot datu aizpildīšanu automātiski.
Tādējādi par atbilstību noteikumu projekta 2.punktā ietvertajiem kritērijiem pašvaldībai ir iespējams pārliecināties atbilstoši tai pieejamajai informācijai. Piemēram, Valsts izglītības informācijas sistēmā – par privātās izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā, īstenotajām izglītības programmām, izglītojamā reģistrāciju konkrētā izglītības programmā; par to, vai privātās izglītības iestādes dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, pašvaldība var pārliecināties Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā (pieejams: https://www6.vid.gov.lv/SLO) un Sociālo uzņēmumu reģistrā (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-uznemumu-registrs). Lai pārliecinātos par izglītojamo piederību noteiktām sociālajām mērķa grupām, izmantojami dažādi institūciju dati un pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmas, piemēram,  no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – par tautību, no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) – par personas invaliditāti, no pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām – par mājsaimniecības maznodrošinātību vai trūcīgumu, bērniem bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Turklāt “Vienotās pašvaldību sistēmas (VPS) Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma (SOPA)” ir pieslēgta vairākām informācijas sistēmām (piemēram, VDEĀVK informācijas sistēmai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistram, kurās iespējams pārliecināties par izglītojamā atbilstībai kādai no sociālajām mērķgrupām.

Pašvaldība mēneša laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izvērtē privātās izglītības iestādes atbilstību noteikumu projekta 2. punktā noteiktajām prasībām un noslēdz līgumu, ja atbilstība prasībām ir nodrošināta. Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt privātajai izglītības iestādei vai tās dibinātājam papildu dokumentus, ja tie ir nepieciešami iesnieguma iesniedzēja izvērtēšanai, nosakot termiņu to iesniegšanai, kas nedrīkst būt īsāks par piecām darbdienām (4.punkts). Pašvaldība var slēgt divu veidu līgumus: divpusējo, starp pašvaldību un privāto izglītības iestādi vai tās dibinātāju; trīspusējo, nosakot pienākumus un atbildību arī bērna likumiskajam pārstāvim.

Attiecībā uz izglītojamo skaitu privātā izglītības iestāde iesniedz izrakstu no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Vienlaikus privātai izglītības iestādei nepieciešams apliecināt, ka vismaz 10 procenti no attiecīgā izglītojamo skaita ir no sociālām mērķa grupām, un viņu mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Lai būtu vienota izpratne, par kādiem uzturēšanas izdevumiem pašvaldība sedz izmaksas privātajai izglītības iestādei, Līgumā pašvaldība iekļauj noteikumu projekta 10.punktā noteiktos izdevumus.

Pašvaldība nosaka kārtību, kādā tā regulāri pārbauda privātās izglītības iestādes un tās dibinātāja atbilstību noteikumu projektā noteiktajām prasībām (kad līgumattiecības jau ir izveidotas). Gadījumā, ja privātā izglītības iestāde vai tās dibinātājs atkārtoti neiesniedz nepieciešamo informāciju pašvaldības noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par piecām darbdienām, pašvaldība ir tiesība pārtraukt līgumu ar privāto izglītības iestādi vai tās dibinātāju.

Tāpat pašvaldībai ir jānosaka, kā tiek gūta pārliecība/ tiek izvērtēts, vai piešķirtais pašvaldības finansējums tiek izlietots atbilstoši mērķim.

Pašvaldības atteikumu noslēgt līgumu iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (likums „Par pašvaldībām”, Administratīvā procesa likums).

Noteikumu projekts paredz, ka privātā izglītības iestāde, kas saņem atbalstu, nav tiesīga noteikt maksu par attiecīgā izglītojamā izglītības ieguvi.

Atbilstoši Izglītības likuma 17. panta 2.¹ daļai, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības bērnudārzā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai), un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātajā bērnudārzā, tad pašvaldība privātajam bērnudārzam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības bērnudārzā. Pašvaldības atbalstu bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus, aprēķina atbilstoši MK 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 „Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei”.

Sekojot līdzīgai pieejai, arī noteikumu projektā noteikts, ka izmaksas, ko pašvaldība sedz privātajai izglītības iestādei, nosakāmas atbilstoši vidējām izmaksām budžeta gadā pašvaldības vispārējās  izglītības iestādēs vispārējās, izņemot speciālās, pamatizglītības programmas īstenošanai. Tāpat līdzīgi ir noteikts arī regulējums par atbalsta nepiešķiršanu par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi, kā arī noteikti neapmeklējuma attaisnojošie iemesli (ārsta izsniegta izziņa, bērna likumisko pārstāvju rakstiski sniegta informācija pirms plānotās prombūtnes, kas kopumā nav ilgāka par 60 kalendāra dienām mācību gada laikā).

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministra kabinetam doto deleģējumu Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 27.¹ punktā. Vienlaikus joprojām ir spēkā Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 5.punkts, kas paredz, ka pašvaldība uz savstarpēju līgumu pamata var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts neierobežo pašvaldību tiesības uz savstarpēju līgumu pamata piedalīties jebkuras privātās izglītības iestādes finansēšanā – arī tādu izglītības iestāžu, kas neatbilst noteikumu projektā izvirzītajiem kritērijiem.

Noteikumu projekts paredz, ka tas stāsies spēkā 2024.gada 1.septembrī.