23-TA-3322: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Grietiņas" Brunavas pagastā, Bauskas novadā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederošo nekustamo īpašumu "Grietiņas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4046 011 0104) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0104) 1,01 ha platībā – Brunavas pagastā, Bauskas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvatļaujai Nr. BIS-BL-370327-265 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS4 posma "Misa - Latvijas/Lietuvas robeža" apakšposms DPS5" (būvatļauja Nr. 11) izstrādātajiem būvprojekta tehniskajiem risinājumiem Rail Baltica projekta robeža skar Nekustamo īpašumu, paredzot zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0104):
- daļas 0,0077 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa - infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- daļas 0,0648 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa tilta vai pārvada izbūvei;
- daļas 0,0361 ha platībā izmantošanu pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
- daļas 0,2033 ha platībā izmantošanu pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla).
Atlikumā veidojas zemes vienības daļa 0,6981 ha platībā, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 20. septembra atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1652/N nav veidojama kā atsevišķa zemes vienība un nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Īpašnieks 2022. gada 1. novembra iesniegumā ir norādījis, ka nepiekrīt zemes vienības daļas 0,6981 ha platībā saglabāšanai īpašumā. Līdz ar to, pamatojoties uz Likuma 6. panta pirmo daļu, Nekustamais īpašums atsavināms visā tā sastāvā.
Nekustamais īpašums tiek atsavināts publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Atbilstoši būvatļaujai Nr. BIS-BL-370327-265 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS4 posma "Misa - Latvijas/Lietuvas robeža" apakšposms DPS5" (būvatļauja Nr. 11) izstrādātajiem būvprojekta tehniskajiem risinājumiem Rail Baltica projekta robeža skar Nekustamo īpašumu, paredzot zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0104):
- daļas 0,0077 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa - infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- daļas 0,0648 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa tilta vai pārvada izbūvei;
- daļas 0,0361 ha platībā izmantošanu pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
- daļas 0,2033 ha platībā izmantošanu pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla).
Atlikumā veidojas zemes vienības daļa 0,6981 ha platībā, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 20. septembra atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1652/N nav veidojama kā atsevišķa zemes vienība un nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Īpašnieks 2022. gada 1. novembra iesniegumā ir norādījis, ka nepiekrīt zemes vienības daļas 0,6981 ha platībā saglabāšanai īpašumā. Līdz ar to, pamatojoties uz Likuma 6. panta pirmo daļu, Nekustamais īpašums atsavināms visā tā sastāvā.
Nekustamais īpašums tiek atsavināts publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Brunavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000351098 šādā sastāvā: zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0104 1,01 ha platībā.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes vai citi apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā: gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 0,4 kV, aizsargjosla gar autoceļu Rīga - Bauska - Lietuvas robeža.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta ceturto daļu atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustamā īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Nekustamajam īpašumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā noteiktie apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās - 0,09 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar autoceļu - 0,6 ha platībā.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 12. pantu ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
Aizsargjoslu likuma VI nodaļa satur noteikumus par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem minētajās aizsargjoslās. Līdz ar to secināms, ka Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība".
Īpašnieks ar 2022. gada 1. novembra iesniegumu ir pieteicis prasījumus un informējis par apstākļiem un lietām, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma vērtību:
1. Uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0104 36 m2 platībā ir izvietots reklāmas stends un par tā izvietošanu 2019. gada 5. jūlijā noslēgts nomas līgums ar termiņu līdz 2025. gada 30. jūnijam (turpmāk – apakšnomas līgums). Apakšnomas līgums ir ilgtermiņa sadarbības forma. Īpašnieks lūdz ņemt vērā nomas cenu potenciālo pieaugumu, ievērojot inflāciju. Tiešie aprēķinātie zaudējumi ir 60,50 EUR/mēnesī x 36 mēneši = 2178 EUR. Nākotnes negūtie ienākumi ir 60,50 EUR/mēnesī + inflācija %, prognozētais cenu kāpums nākamajiem gadiem +10%=66,55 EUR/mēnesī, attiecīgi 798,60 EUR/gadā*30=23 958 EUR.
2. Citi plānotie negūtie ienākumi no lauksaimniecības 200 EUR gadā.
Saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju 2019. gada 27. februārī starp Īpašnieku un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Stendi" (turpmāk – SIA STENDI), kuras vienīgais dalībnieks ir Īpašnieks, noslēgts Nekustamā īpašuma nomas līgums par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības 1,01 ha platībā nodošanu lietošanā SIA STENDI (turpmāk – Nomas līgums). Nomas līgums stājies spēkā 2019. gada 1. martā un noslēgts uz laiku līdz 2059. gada 31. decembrim. Nomas līgums zemesgrāmatā nav reģistrēts.
Saskaņā ar Nomas līguma noteikumiem noteikta nomas maksa 200 EUR mēnesī, kuru nomnieks maksā reizi piecos gados – attiecīgā gada pēdējā dienā.
Ņemot vērā, ka Nomas līgumā nomas maksa noteikta virs tirgus vērtības un darījums noslēgts starp saistītām personām, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību, sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs nav piemērojis ieņēmumu metodi un Nekustamā īpašuma vērtību noteicis, piemērojot tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeju.
Saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju 2019. gada 5. jūlijā starp Īpašniekam piederošo SIA STENDI un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "SIGNBOX" (turpmāk – SIA SIGNBOX) noslēgts apakšnomas līgums par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības daļas 36 m2 iznomāšanu SIA SIGNBOX reklāmas stenda izvietošanai.
Apakšnomas līgums stājies spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un noslēgts uz laiku uz trīs gadiem – līdz 2022. gada 30. jūnijam. Apakšnomas līgums zemesgrāmatā nav reģistrēts. Saskaņā ar Apakšnomas līguma noteikumiem, ja kāda no pusēm sešu mēnešu laikā pirms līguma termiņa beigām nepaziņo otrai pusei par Apakšnomas līguma izbeigšanu, Apakšnomas līgums ir uzskatāms par automātiski pagarinātu uz tādu pašu termiņu – trīs gadiem.
No Īpašnieka sniegtās informācijas un 2023. gada 3. janvārī iesniegtajiem dokumentiem (konta pārskats par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim), kas apliecina SIA STENDI ienākumu gūšanu no SIA SIGNBOX, izriet, ka Apakšnomas līgums ir uzskatāms par automātiski pagarinātu.
Saskaņā ar Apakšnomas līguma noteikumiem noteikta nomas maksa 60,50 EUR, tai skaitā PVN 21% 10,50 EUR apmērā, par vienu kalendāro mēnesi, kuru nomnieks sāk maksāt no 2019. gada 1. septembra un tās apmaksa veicama ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendāro dienu laikā pēc rēķina saņemšanas.
SIA STENDI noslēgtais Apakšnomas līgums par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības daļas 36 m2 nodošanu apakšnomā SIA SIGNBOX neietekmē Īpašnieka ienākumus no nomas maksas no SIA STENDI, negūtie nomas ieņēmumi attiecināmi uz Īpašniekam piederošo SIA STENDI.
Nosakot Nekustamā īpašuma vērtību, sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs aprēķinu veicis divās daļās atbilstoši faktiskajai izmantošanai – veicot zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0104 lauksaimnieciski izmantojamās daļas 1,0064 ha platībā tirgus vērtības aprēķinu un atsevišķi aprēķinot tirgus vērtību zemes vienības daļai 0,0036 ha platībā, kas izmantota reklāmas stenda izvietošanai.
Atbilstoši Civillikuma 2174. pantam, atsavinot nomas priekšmetu, ieguvējam jāievēro nomas līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126. p.). Konkrētajā situācijā valstij nav pamata pārņemt Nomas līguma saistības, jo šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, proti, Nekustamais īpašums pāries valsts īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras Nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" Rail Baltica projektam nepieciešamā atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 1. decembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzību par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to tirgus vērtības 16 812,20 EUR apmērā.
Komisija pieņēma lēmumu noraidīt un papildus tirgus vērtībai atlīdzības apmērā neiekļaut:
- iespējamos nomas maksas ieņēmumu zaudējumus no apakšnomas līguma, ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināta, ievērtējot uz zemes vienības esošā reklāmas stenda esamību un ar to saistītos potenciālos ienākumus;
- citus plānotos ienākumus no lauksaimniecības 200 EUR gadā apmērā. Nekustamā īpašuma novērtēšanā ir pielietota tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeja, kas nodrošina Īpašniekam ienesīguma produktivitātes rādītāju kompensēšanu, jo, novērtējot Nekustamo īpašumu, ir ņemts vērā lauksaimniecības zemes kvalitatīvais novērtējums un salīdzinājumam veikta to darījumu (salīdzināmo darījumu) apskate, kas sniedz informāciju par darījumiem ar līdzvērtīgas kvalitātes lauksaimniecības zemēm. Tirgus darījumos ar lauksaimniecības zemēm potenciālie pircēji ir jau ņēmuši vērā potenciālo ienesīgumu. Turklāt Īpašnieks nav iesniedzis visus ieņēmumu gūšanas faktu un izmaksas pamatojošos dokumentus.
Īpašnieks 2023. gada 22. novembrī iesniedza piekrišanu Nekustamā īpašuma atsavināšanai par noteikto atlīdzības apmēru.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 03.1-02/53 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to 16 812,20 EUR (tirgus vērtība).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes vai citi apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā: gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 0,4 kV, aizsargjosla gar autoceļu Rīga - Bauska - Lietuvas robeža.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta ceturto daļu atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustamā īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Nekustamajam īpašumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā noteiktie apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās - 0,09 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar autoceļu - 0,6 ha platībā.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 12. pantu ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
Aizsargjoslu likuma VI nodaļa satur noteikumus par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem minētajās aizsargjoslās. Līdz ar to secināms, ka Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība".
Īpašnieks ar 2022. gada 1. novembra iesniegumu ir pieteicis prasījumus un informējis par apstākļiem un lietām, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma vērtību:
1. Uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0104 36 m2 platībā ir izvietots reklāmas stends un par tā izvietošanu 2019. gada 5. jūlijā noslēgts nomas līgums ar termiņu līdz 2025. gada 30. jūnijam (turpmāk – apakšnomas līgums). Apakšnomas līgums ir ilgtermiņa sadarbības forma. Īpašnieks lūdz ņemt vērā nomas cenu potenciālo pieaugumu, ievērojot inflāciju. Tiešie aprēķinātie zaudējumi ir 60,50 EUR/mēnesī x 36 mēneši = 2178 EUR. Nākotnes negūtie ienākumi ir 60,50 EUR/mēnesī + inflācija %, prognozētais cenu kāpums nākamajiem gadiem +10%=66,55 EUR/mēnesī, attiecīgi 798,60 EUR/gadā*30=23 958 EUR.
2. Citi plānotie negūtie ienākumi no lauksaimniecības 200 EUR gadā.
Saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju 2019. gada 27. februārī starp Īpašnieku un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Stendi" (turpmāk – SIA STENDI), kuras vienīgais dalībnieks ir Īpašnieks, noslēgts Nekustamā īpašuma nomas līgums par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības 1,01 ha platībā nodošanu lietošanā SIA STENDI (turpmāk – Nomas līgums). Nomas līgums stājies spēkā 2019. gada 1. martā un noslēgts uz laiku līdz 2059. gada 31. decembrim. Nomas līgums zemesgrāmatā nav reģistrēts.
Saskaņā ar Nomas līguma noteikumiem noteikta nomas maksa 200 EUR mēnesī, kuru nomnieks maksā reizi piecos gados – attiecīgā gada pēdējā dienā.
Ņemot vērā, ka Nomas līgumā nomas maksa noteikta virs tirgus vērtības un darījums noslēgts starp saistītām personām, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību, sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs nav piemērojis ieņēmumu metodi un Nekustamā īpašuma vērtību noteicis, piemērojot tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeju.
Saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju 2019. gada 5. jūlijā starp Īpašniekam piederošo SIA STENDI un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "SIGNBOX" (turpmāk – SIA SIGNBOX) noslēgts apakšnomas līgums par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības daļas 36 m2 iznomāšanu SIA SIGNBOX reklāmas stenda izvietošanai.
Apakšnomas līgums stājies spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un noslēgts uz laiku uz trīs gadiem – līdz 2022. gada 30. jūnijam. Apakšnomas līgums zemesgrāmatā nav reģistrēts. Saskaņā ar Apakšnomas līguma noteikumiem, ja kāda no pusēm sešu mēnešu laikā pirms līguma termiņa beigām nepaziņo otrai pusei par Apakšnomas līguma izbeigšanu, Apakšnomas līgums ir uzskatāms par automātiski pagarinātu uz tādu pašu termiņu – trīs gadiem.
No Īpašnieka sniegtās informācijas un 2023. gada 3. janvārī iesniegtajiem dokumentiem (konta pārskats par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim), kas apliecina SIA STENDI ienākumu gūšanu no SIA SIGNBOX, izriet, ka Apakšnomas līgums ir uzskatāms par automātiski pagarinātu.
Saskaņā ar Apakšnomas līguma noteikumiem noteikta nomas maksa 60,50 EUR, tai skaitā PVN 21% 10,50 EUR apmērā, par vienu kalendāro mēnesi, kuru nomnieks sāk maksāt no 2019. gada 1. septembra un tās apmaksa veicama ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendāro dienu laikā pēc rēķina saņemšanas.
SIA STENDI noslēgtais Apakšnomas līgums par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības daļas 36 m2 nodošanu apakšnomā SIA SIGNBOX neietekmē Īpašnieka ienākumus no nomas maksas no SIA STENDI, negūtie nomas ieņēmumi attiecināmi uz Īpašniekam piederošo SIA STENDI.
Nosakot Nekustamā īpašuma vērtību, sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs aprēķinu veicis divās daļās atbilstoši faktiskajai izmantošanai – veicot zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0104 lauksaimnieciski izmantojamās daļas 1,0064 ha platībā tirgus vērtības aprēķinu un atsevišķi aprēķinot tirgus vērtību zemes vienības daļai 0,0036 ha platībā, kas izmantota reklāmas stenda izvietošanai.
Atbilstoši Civillikuma 2174. pantam, atsavinot nomas priekšmetu, ieguvējam jāievēro nomas līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126. p.). Konkrētajā situācijā valstij nav pamata pārņemt Nomas līguma saistības, jo šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, proti, Nekustamais īpašums pāries valsts īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras Nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" Rail Baltica projektam nepieciešamā atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 1. decembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzību par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to tirgus vērtības 16 812,20 EUR apmērā.
Komisija pieņēma lēmumu noraidīt un papildus tirgus vērtībai atlīdzības apmērā neiekļaut:
- iespējamos nomas maksas ieņēmumu zaudējumus no apakšnomas līguma, ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināta, ievērtējot uz zemes vienības esošā reklāmas stenda esamību un ar to saistītos potenciālos ienākumus;
- citus plānotos ienākumus no lauksaimniecības 200 EUR gadā apmērā. Nekustamā īpašuma novērtēšanā ir pielietota tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeja, kas nodrošina Īpašniekam ienesīguma produktivitātes rādītāju kompensēšanu, jo, novērtējot Nekustamo īpašumu, ir ņemts vērā lauksaimniecības zemes kvalitatīvais novērtējums un salīdzinājumam veikta to darījumu (salīdzināmo darījumu) apskate, kas sniedz informāciju par darījumiem ar līdzvērtīgas kvalitātes lauksaimniecības zemēm. Tirgus darījumos ar lauksaimniecības zemēm potenciālie pircēji ir jau ņēmuši vērā potenciālo ienesīgumu. Turklāt Īpašnieks nav iesniedzis visus ieņēmumu gūšanas faktu un izmaksas pamatojošos dokumentus.
Īpašnieks 2023. gada 22. novembrī iesniedza piekrišanu Nekustamā īpašuma atsavināšanai par noteikto atlīdzības apmēru.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 03.1-02/53 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to 16 812,20 EUR (tirgus vērtība).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz no privātpersonas atsavināt nekustamo īpašumu "Grietiņas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4046 011 0104) Brunavas pagastā, Bauskas novadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamais īpašums tiek atsavināts transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašumu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošais Nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no līdzekļiem, kas paredzēti akciju sabiedrības “RB Rail” un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2020. gada 13. novembrī noslēgtajā līgumā Nr. INEA/CEF/TRAN/M2019/2098073 par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta attīstībai.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no līdzekļiem, kas paredzēti akciju sabiedrības “RB Rail” un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2020. gada 13. novembrī noslēgtajā līgumā Nr. INEA/CEF/TRAN/M2019/2098073 par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta attīstībai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projektā izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".
Projektā izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi