25-TA-1384: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pašlaik spēkā ir Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 240), kas nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā arī teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, lai precizētu tiesisko regulējumu attiecībā uz prasību minimālā attāluma ievērošanai no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz noteikumu Nr. 240 140. punkts nosaka, ka plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ir jāievēro minimālie attālumi no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei:
1) 50 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu līdz 20 dzīvnieku vienībām;
2) 100 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 21 līdz 50 dzīvnieku vienību;
3) 300 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 51 līdz 500 dzīvnieku vienību;
4) 500 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu vairāk par 501 dzīvnieku vienībām.
Noteikumu Nr. 240 140. punkta sākotnējais mērķis bija distancēt dzīvojamo un publisko apbūvi no traucējošām smakām, trokšņiem un cita veida piesārņojumiem, ko rada lauksaimniecības dzīvnieki.
Savukārt noteikumu Nr. 240 142. punkts paredz, ka šo noteikumu 140. punktā minētos attālumus var samazināt, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves īpašnieka) rakstveida saskaņojums.
Turklāt lopkopības uzņēmumiem ir jāievēro virkne citas (ar noteikumiem Nr. 240 nesaistītas) vides aizsardzību regulējošas prasības, kas noteiktas citos normatīvajos aktos, piemēram, likumā "Par piesārņojumu", likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un uz minēto likumu pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos:
1) Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";
2) Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumi Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos", kuros no 2018. gada 1. janvāra smakas mērķlielums stundas periodam ir samazināts divas reizes;
3) Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību";
4) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs", kas izvirza prasības kūtsmēslu savākšanai, novadīšanai un uzglabāšanai, kuru 8. punkts nosaka nepieciešamību ierīkot kūtsmēslu krātuvi vai iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei, ja tiek projektēta jauna vai pārbūvēta esoša dzīvnieku novietne. Kūtsmēslu krātuves tilpumam jābūt tādam, kas kūtsmēslu uzglabāšana jānodrošina vismaz astoņus mēnešus;
5) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma", kuros izvirzītas prasības mēslošanas kārtībai un mēslošanas ierobežojumi vai aizliegumi mēslot noteiktos apstākļos, tostarp nosakot ierobežojumu, ka ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;
6) Ministru kabineta 2009. gada 2. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti", kuros noteikti kvalitātes normatīvi ārtelpu gaisam troposfērā, monitoringa metodes, kā arī īstenojamie pasākumi gaisa kvalitātes normatīvu pārsnieguma gadījumos. Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību. Atbilstības gaisa kvalitātes normatīvam vai tā pārsniegums tiek vērtēts emisijas limita projektu izstrādes gaitā katrai plānotajai darbībai pirms A atļaujas pieprasīšanas;
7) Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi" paredzēta kārtība stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādei, lai novērstu, ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju no stacionāriem piesārņojuma avotiem.
Tāpat jāievēro arī Eiropas Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumā 2017/302/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām.
Turklāt pirms būvniecības uzsākšanas katrai lauksaimniecības būvei ir jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN) atkarībā no tā, cik liela dzīvnieku novietne tiek veidota vai arī tiek modernizēta esošā. Minētajās procedūrās tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, kā arī izvirzīti vides nosacījumi, lai paredzēto darbību piesārņojuma risks tiktu mazināts. IVN nepieciešams katram A kategorijas piesārņojošās darbības operatoram – fermai neatkarīgi no tā pārziņā esošām novietnēm, turklāt pirms būvniecības uzsākšanas sabiedriskās apspriešanas procedūrā tiek noskaidrots sabiedrības viedoklis, kā to paredz pakārtotie normatīvie akti. Piedevām dzīvnieku novietņu izvietojums pašvaldības teritorijā tiek regulēts atbilstoši teritorijas plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, nosakot, kurā teritorijā novietne var tikt būvēta, kā arī teritorijas plānojumā izvirzot specifiskas papildu prasības un/vai nosacījumus, kā darbība ir īstenojama. Piemēram, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta otrajā daļā ir noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus. Pašvaldības rīcībā tiek nodota visaptveroša informācija par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras laikā identificētajām ietekmēm, ievērojot paredzētajā darbībā plānotās tehnoloģijas un atbilstības vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības. Šādā gadījumā lēmuma pieņemšanu par paredzētās darbības akceptu likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" deleģē pašvaldībai.
1) 50 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu līdz 20 dzīvnieku vienībām;
2) 100 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 21 līdz 50 dzīvnieku vienību;
3) 300 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 51 līdz 500 dzīvnieku vienību;
4) 500 m – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu vairāk par 501 dzīvnieku vienībām.
Noteikumu Nr. 240 140. punkta sākotnējais mērķis bija distancēt dzīvojamo un publisko apbūvi no traucējošām smakām, trokšņiem un cita veida piesārņojumiem, ko rada lauksaimniecības dzīvnieki.
Savukārt noteikumu Nr. 240 142. punkts paredz, ka šo noteikumu 140. punktā minētos attālumus var samazināt, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves īpašnieka) rakstveida saskaņojums.
Turklāt lopkopības uzņēmumiem ir jāievēro virkne citas (ar noteikumiem Nr. 240 nesaistītas) vides aizsardzību regulējošas prasības, kas noteiktas citos normatīvajos aktos, piemēram, likumā "Par piesārņojumu", likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un uz minēto likumu pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos:
1) Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";
2) Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumi Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos", kuros no 2018. gada 1. janvāra smakas mērķlielums stundas periodam ir samazināts divas reizes;
3) Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību";
4) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs", kas izvirza prasības kūtsmēslu savākšanai, novadīšanai un uzglabāšanai, kuru 8. punkts nosaka nepieciešamību ierīkot kūtsmēslu krātuvi vai iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei, ja tiek projektēta jauna vai pārbūvēta esoša dzīvnieku novietne. Kūtsmēslu krātuves tilpumam jābūt tādam, kas kūtsmēslu uzglabāšana jānodrošina vismaz astoņus mēnešus;
5) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma", kuros izvirzītas prasības mēslošanas kārtībai un mēslošanas ierobežojumi vai aizliegumi mēslot noteiktos apstākļos, tostarp nosakot ierobežojumu, ka ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;
6) Ministru kabineta 2009. gada 2. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti", kuros noteikti kvalitātes normatīvi ārtelpu gaisam troposfērā, monitoringa metodes, kā arī īstenojamie pasākumi gaisa kvalitātes normatīvu pārsnieguma gadījumos. Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību. Atbilstības gaisa kvalitātes normatīvam vai tā pārsniegums tiek vērtēts emisijas limita projektu izstrādes gaitā katrai plānotajai darbībai pirms A atļaujas pieprasīšanas;
7) Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi" paredzēta kārtība stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādei, lai novērstu, ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju no stacionāriem piesārņojuma avotiem.
Tāpat jāievēro arī Eiropas Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumā 2017/302/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām.
Turklāt pirms būvniecības uzsākšanas katrai lauksaimniecības būvei ir jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN) atkarībā no tā, cik liela dzīvnieku novietne tiek veidota vai arī tiek modernizēta esošā. Minētajās procedūrās tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, kā arī izvirzīti vides nosacījumi, lai paredzēto darbību piesārņojuma risks tiktu mazināts. IVN nepieciešams katram A kategorijas piesārņojošās darbības operatoram – fermai neatkarīgi no tā pārziņā esošām novietnēm, turklāt pirms būvniecības uzsākšanas sabiedriskās apspriešanas procedūrā tiek noskaidrots sabiedrības viedoklis, kā to paredz pakārtotie normatīvie akti. Piedevām dzīvnieku novietņu izvietojums pašvaldības teritorijā tiek regulēts atbilstoši teritorijas plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, nosakot, kurā teritorijā novietne var tikt būvēta, kā arī teritorijas plānojumā izvirzot specifiskas papildu prasības un/vai nosacījumus, kā darbība ir īstenojama. Piemēram, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta otrajā daļā ir noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus. Pašvaldības rīcībā tiek nodota visaptveroša informācija par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras laikā identificētajām ietekmēm, ievērojot paredzētajā darbībā plānotās tehnoloģijas un atbilstības vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības. Šādā gadījumā lēmuma pieņemšanu par paredzētās darbības akceptu likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" deleģē pašvaldībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Latvijas Republikas teritorijas apdzīvojuma struktūru, lauksaimniekiem ir ļoti problemātiski atrast vietu, kas būtu piemērota lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētu būvju būvniecībai un vienlaikus tās tuvumā neatrastos dzīvojamā vai publiskā apbūve, kas ievērojami apgrūtina lauksaimnieku saimniecisko darbību.
Kopējā situācija lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs ir ievērojami mainījusies, proti, ir attīstījušies tehnoloģiskie risinājumi. Piemēram, šobrīd būvējot dzīvnieku audzēšanas novietni, tiek uzbūvēta arī biogāzes stacija, kuras darbības procesā tiek noņemts absolūtais vairākums smaku, tāpat arī mēslu un biogāzes ražošanas procesu izgājušā substrāta uzglabāšana līdz iestrādei augsnē notiek slēgtās (apjumtās) krātuvēs un īpaša vērība tiek pievērsta ventilācijas sistēmām. Vienlaikus visi šie pasākumi prasa ievērojamas investīcijas, kas var sasniegt pat vairāk kā 20 % no kopējām dzīvnieku novietnes izmaksām un tādēļ, lai nodrošinātu investīciju atmaksāšanos, ir jābūvē lielākas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kuru apjomu šobrīd mākslīgi un nevajadzīgi ierobežo noteikumu Nr. 240 140. punkts.
Bez tam, pirms būvdarbu uzsākšanas liela uzmanība tiek veltīta lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju atrašanās vietu apsekošanai, izpētei un izvērtēšanai, jo pie noteiktiem apstākļiem var būt arī situācija, kad noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktie attālumi ir nepietiekami un lauksaimniekiem ir jāievēro lielāki attālumi, jo to paredz vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Attiecīgi tiesiskajam regulējumam būtu jāstrādā arī pretējā virzienā, t.i., ja izpētes procesā iegūtie dati un vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku novietnes atrašanos tuvāk dzīvojamai vai publiskai apbūvei par noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktajiem attālumiem, tad normatīvajā aktā būtu jāiekļauj regulējums, kas atļautu samazināt noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktos attālumus.
Līdz ar to tiesiskajā regulējumā attiecībā uz prasību par minimālā attāluma ievērošanu no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei ir jāveic precizējumi, kas minimālā attāluma noteikšanā atļauj ņemt vērā arī pielietotos tehnoloģiskos risinājumus, kas nodrošina, ka tiek ievērotas vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz piesārņojuma līmeni pie dzīvojamās vai publiskās apbūves.
Tāds tiesiskais regulējums ļautu efektīvāk izmantot esošās lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kā arī būvēt jaunas, tai skaitā vietās, kur agrāk vēsturiski ir atradušies lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksi, izmantojot labākos tehnoloģiskos risinājumus, lai mazinātu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvju ietekmi uz vidi, piemēram pielietojot efektīvākas ventilācijas sistēmas, slēgtas mēslu krātuves u.tml. Šādu jaunu, ar modernām tehnoloģijām aprīkotu lauksaimniecības dzīvnieku novietņu būvniecība dotu ievērojamu pienesumu ekonomikai gan tiešo investīciju veidā, gan arī turpmākās to ekspluatācijas laikā radot jaunas darba vietas ne tikai dzīvnieku audzēšanas kompleksā, bet arī ar to saistītajās nozarēs, kas nodarbojas ar lopbarības audzēšanu un iegūtās dzīvnieku produkcijas pārstrādi.
Kopējā situācija lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs ir ievērojami mainījusies, proti, ir attīstījušies tehnoloģiskie risinājumi. Piemēram, šobrīd būvējot dzīvnieku audzēšanas novietni, tiek uzbūvēta arī biogāzes stacija, kuras darbības procesā tiek noņemts absolūtais vairākums smaku, tāpat arī mēslu un biogāzes ražošanas procesu izgājušā substrāta uzglabāšana līdz iestrādei augsnē notiek slēgtās (apjumtās) krātuvēs un īpaša vērība tiek pievērsta ventilācijas sistēmām. Vienlaikus visi šie pasākumi prasa ievērojamas investīcijas, kas var sasniegt pat vairāk kā 20 % no kopējām dzīvnieku novietnes izmaksām un tādēļ, lai nodrošinātu investīciju atmaksāšanos, ir jābūvē lielākas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kuru apjomu šobrīd mākslīgi un nevajadzīgi ierobežo noteikumu Nr. 240 140. punkts.
Bez tam, pirms būvdarbu uzsākšanas liela uzmanība tiek veltīta lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju atrašanās vietu apsekošanai, izpētei un izvērtēšanai, jo pie noteiktiem apstākļiem var būt arī situācija, kad noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktie attālumi ir nepietiekami un lauksaimniekiem ir jāievēro lielāki attālumi, jo to paredz vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Attiecīgi tiesiskajam regulējumam būtu jāstrādā arī pretējā virzienā, t.i., ja izpētes procesā iegūtie dati un vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku novietnes atrašanos tuvāk dzīvojamai vai publiskai apbūvei par noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktajiem attālumiem, tad normatīvajā aktā būtu jāiekļauj regulējums, kas atļautu samazināt noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktos attālumus.
Līdz ar to tiesiskajā regulējumā attiecībā uz prasību par minimālā attāluma ievērošanu no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei ir jāveic precizējumi, kas minimālā attāluma noteikšanā atļauj ņemt vērā arī pielietotos tehnoloģiskos risinājumus, kas nodrošina, ka tiek ievērotas vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz piesārņojuma līmeni pie dzīvojamās vai publiskās apbūves.
Tāds tiesiskais regulējums ļautu efektīvāk izmantot esošās lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kā arī būvēt jaunas, tai skaitā vietās, kur agrāk vēsturiski ir atradušies lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksi, izmantojot labākos tehnoloģiskos risinājumus, lai mazinātu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvju ietekmi uz vidi, piemēram pielietojot efektīvākas ventilācijas sistēmas, slēgtas mēslu krātuves u.tml. Šādu jaunu, ar modernām tehnoloģijām aprīkotu lauksaimniecības dzīvnieku novietņu būvniecība dotu ievērojamu pienesumu ekonomikai gan tiešo investīciju veidā, gan arī turpmākās to ekspluatācijas laikā radot jaunas darba vietas ne tikai dzīvnieku audzēšanas kompleksā, bet arī ar to saistītajās nozarēs, kas nodarbojas ar lopbarības audzēšanu un iegūtās dzīvnieku produkcijas pārstrādi.
Risinājuma apraksts
Lai sekmētu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un mehāniski to neierobežotu, noteikumu 240 142. punkts jāpapildina, ietverot tajā prasību, kas minimālā attāluma noteikšanā paredz ņemt vērā arī pielietotos tehnoloģiskos risinājumus un nodrošina, ka tiek ievērotas vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz piesārņojuma līmeni pie dzīvojamās vai publiskās apbūves plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku īpašnieki un turētāji, kuri nodarbojas ar intensīvu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un kuriem ir izsniegta A kategorijas atļauja saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu".
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums samazinās administratīvo slogu ganāmpulku īpašniekiem.
Juridiskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku īpašnieki un turētāji, kuri nodarbojas ar intensīvu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un kuriem ir izsniegta A kategorijas atļauja saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu".
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums samazinās administratīvo slogu ganāmpulku īpašniekiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs sekmējot lauksaimniecības nozares attīstību un jaunu darbavietu radīšanu lauku vidē.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un dažāda lieluma uzņēmumus, sekmējot lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un jaunu darba vietu radīšanu nozarē.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums veicinās nodarbinātības izaugsmi ne tikai lopkopības nozarē, bet arī citās, ar to saistītajās nozarēs, piemēram, lopbarības ražošanas, pārtikas ražošanas u.c. nozarēs.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija.Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība "Zemnieku saeima"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar šo noteikumu projektu tiks veicināta lauku teritoriju attīstība.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar šo noteikumu projektu tiks uzlabota ietekmes uz vidi precīzāka izvērtēšana pirms lauksaimniecības dzīvnieku novietņu būves uzsākšanas, nepasliktinās iedzīvotāju dzīves kvalitāti apdzīvotā teritorijā un neradīs apdraudējumu videi un veselībai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi