1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
Likumprojekts "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" sagatavots, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Papildus ir precizēta likuma darbības joma, nosakot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Spēkā esošā Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma (turpmāk – likums) 1. panta 4.1 punktā skaidrots termins "ĢMO apzināta izplatīšana", bet līdz ar straujo ĢMO izplatību pasaulē un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) arvien biežāk tiek konstatēta neapzināta vai netīša ES neatļautu ĢMO izplatīšana vidē un tirgū. Palielinās tādu gadījumu skaits, kad ES neatļauti ĢMO tiek konstatēti ES dalībvalstīs (piemēram, ģenētiski modificētas (turpmāk – ĢM) dekoratīvās akvāriju zivis vai ĢM petūnijas), kā arī ĢMO piejaukums tiek konstatēts konvencionālo un bioloģisko kultūraugu pētniecības laukos un konvencionālajās sēklās. Operatori, kas izplata sēklas, īsteno piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu ĢMO brīvas sēklas, bet vienmēr pastāv iespēja, ka, par spīti šiem pasākumiem, sēklas var saturēt nelielu ĢMO piejaukumu, ko ne vienmēr visās laboratorijās ar tajās pieejamām metodēm var konstatēt.
2021. gada aprīlī Latvijā, testējot sēklu un augu pavairojamā materiāla paraugus ĢMO klātbūtnes noteikšanai, vasaras rapšu vienas partijas sēklas materiāla paraugos tika konstatēts ĢM sēklu ĢM rapša līnijas RT73 (lieto arī apzīmējumu GT73) piejaukums. Latvijā paraugus ĢMO skrīninga gēnu klātbūtnes noteikšanai kvalitatīvi un kvantitatīvi izmeklēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – BIOR). Minētā partija pirms ievešanas Latvijā tika pārbaudīta uz ĢMO klātbūtni – to apliecināja arī sēklu ievedēja iesniegtie pavaddokumenti, un ĢMO klātbūtne tajā netika konstatēta. Šis gadījums ir viens no vairākiem, kas pēdējo gadu laikā noticis ES dalībvalstīs, kad tirgū un vidē neapzināti vai netīši nonāk ES tirgū neatļautas ĢMO līnijas, kuru piejaukums sēklās lielākoties ir zem kvantifikācijas līmeņa, t.i., piejaukums ir tik mazs, ka laboratoriski ir tikai iespējams noteikt tā klātbūtni, bet to nav iespējams kvantificēt.
CIRCABC (ES dalībvalstu valsts pārvaldes komunikācijas un informācijas datubāze) tiek regulāri ievietota informācija par ES dalībvalstu pieredzi, kad neapzināts vai netīšs ĢMO piejaukums tiek konstatēts sēklās, augu pavairošanas materiālā un kultūraugos, turklāt pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad pārdošanā tiek konstatētas dekoratīvās ĢM zivis. Lielākoties dalībvalstis atsauc no tirgus piesārņoto sēklu un augu pavairošanas materiālu, kā arī iznīcina sējumus. Situācijās, kad notikusi neatļauta ĢMO izplatīšana vidē, tiek noteikti arī monitoringa pasākumi, kas ietver divu gadu uzraudzību ĢMO skartajiem laukiem. Pašlaik dalībvalstīs nav skaidra mehānisma, kā rīkoties ar neatļautajām ĢM zivtiņām, un neviena no valstīm nav informējusi par šo zivtiņu utilizāciju.
Sazinoties ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK) un informējot to par gadījumu 2021. gada aprīlī Latvijā, Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) saņēma ieteikumu rīkoties tāpat kā citas dalībvalstis, un Latvijas kompetentās institūcijas to arī darīja.
Pasaulē strauji attīstās gēnu inženierijas tehnoloģijas un aizvien biežāk tiek ģenētiski modificēti ne tikai mikroorganismi, bet arī augi un dzīvnieki. Daudzās pasaules un ES dalībvalstīs ir noteikts regulējums ĢM augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai. Tā kā arī Latvijā eksperimentāliem nolūkiem tiek izmantoti ĢM dzīvnieki un pētījumos ar dzīvniekiem izmantoti ĢM mikroorganismi, tad, lai novērstu iespējamo kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ir nepieciešams paplašināt likuma ietvaru, iekļaujot tajā prasības par ĢM augiem un dzīvniekiem, kā arī attiecīgi grozīt normatīvos aktus šajā jomā.
Likuma 13. pantā noteikta Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – pārvalde) kompetence - pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk – birojs) ieteikumus, kas būtu ietverami nosacījumos par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai.
Iesaistīšana ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) novērtējuma procesā izriet no Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)", kuru 4. punkts paredz, ka birojs norāda gan institūcijas, ar kurām nepieciešams konsultēties, gan nosacījumus, kas ietverami novērtējuma ziņojumā. Ja paredzētā darbība skar vai var ietekmēt Natura 2000 teritoriju, birojs lūdz pārvaldei sniegt viedokli par darbības nosacījumiem.
Likuma 14. pantā noteiktā Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) kompetence nodrošināt drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli ir noteikta VDI likumā (tostarp attiecībā uz laboratorijām, kurās notiek ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežota izmantošana).
Tā kā likuma 14. pantā noteiktā norma ir deklaratīva un nenosaka papildu VDI kompetences tām, kas jau minētas spēkā esošajos darba drošības un darba aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos, tiek izslēgts arī likuma 14. pants.
Atbilstoši precizējot 33. panta otro daļu, tās 1. punktā ir jāpaplašina VAAD kompetence situācijās, kad ĢMO piejaukums konstatēts konvencionālajās vai bioloģiskajās sēklās, augu pavairošanas materiālā vai notikusi neapzināta ĢM kultūraugu audzēšana. Pašreizējā redakcijā 33. panta otrās daļas 4. punkta "a" un "b" apakšpunktā minēti tikai tie gadījumi, kas saistīti ar ĢM sēklām, ĢM augu pavairošanas materiālu un ĢM kultūraugiem, tāpēc 1. punkts tiek papildināts ar "c" apakšpunktu, ietverot arī tos gadījumus, kad ĢMO piejaukums ir konstatēts konvencionālajās vai bioloģiskajās sēklās, augu pavairošanas materiālā vai kultūraugos.
Redakcionāli precizējot 33. panta otrās daļas 2. punktu, noteikta Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) kompetence.
Atbilstoši precizējot 33. panta otrās daļas 3. punktu, ir jāpaplašina Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) kompetence situācijās, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
33. panta trešā daļa, kurā noteiktas VAAD tiesības, ir jāizsaka jaunā redakcijā. 1. punktu nepieciešams redakcionāli labot, lai savstarpēji saskaņotu un visos ĢMO apriti regulējošajos normatīvajos aktos lietotu jēdzienu "svītrot reģistrāciju". 2. punkts ir jāpapildina, lai noteiktu, kādu lēmumu pieņem VAAD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ĢMO apriti.
Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanu. Minētie aizsardzības pasākumi jāattiecina ne tikai uz līdzāspastāvēšanu, bet arī uz
neapzinātu ĢM kultūraugu audzēšanu, nosakot, ka lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Ievērojot risku, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi var radīt ĢMO, ar 2014. gada 25. septembra likuma grozījumiem ir noteikts speciāls regulējums, kas izņēmuma kārtā VAAD dod tiesības neapturēt administratīvā akta darbību un spēkā esamību, kamēr notiek pārsūdzības process. Tāpat noteikts, ka pieņemto lēmumu par sējumu un stādījumu iznīcināšanu jāizpilda noteiktā termiņā, kā arī paredzēta piespiedu iznīcināšana lēmuma nepildīšanas gadījumā.
Piemēram, 2021. gadā, kad tika konstatēts ĢMO piejaukums konvencionālajās sēklās, VAAD nekavējoties apturēja minēto sēklu apriti, kā arī noskaidroja, kuri lauksaimnieki bija iesējuši minēto sēklu, un lika iznīcināt sējumus attiecīgajos laukos. Minētie pasākumi bija operatīvi, negaidot lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas rezultātus, jo ĢMO piejaukums izsētajās sēklās radīja draudus – ES audzēšanai neatļautais ĢMO varēja nekontrolēti izplatīties vidē.
Likumprojektā paredzēts, ka VAAD pēc kultūraugu iznīcināšanas piecu darbdienu laikā rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par to sugu sējumiem un stādījumiem, kuriem paredzēti platību maksājumi. Paredzēts arī iekļaut tiesību normu, nosakot, ka VAAD var aizliegt uz noteiktu laiku audzēt noteikta veida kultūraugus.
3. punktā ir saglabāta pašlaik spēkā esošā likuma redakcija, kurā noteikts, ka VAAD ir tiesības piespiedu kārtā iznīcināt sējumus un stādījumus, ja noteiktā termiņā nav izpildīts šīs panta daļas 2. punktā minētais lēmums.
Lai kontrolējošo institūciju loma un tiesības būtu nepārprotami skaidras, 33. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, nosakot PVD un VVD tiesības situācijās, kad notikusi tādu ĢMO aprite, kas rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, vai to izplatīšana neatbilst normatīvajiem aktiem par ĢMO apriti.
33. panta ceturtajā daļā noteiks, ka PVD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas un dzīvnieku barības apriti var pieņemt lēmumu par ĢM pārtikas un barības turpmāko izmantošanu, pārstrādi vai iznīcināšanu, kā arī par ĢM dzīvnieku izplatīšanas tirgū pārtraukšanu vai iznīcināšanu.
33. panta piektajā daļā noteikts, ka VVD būs tiesības pieņemt lēmumu par to, ka ĢMO izplatīšanas vidē izmēģinājumiem sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm, kā arī tiesības piespiedu kārtā iznīcināt minētos sējumus vai stādījumus, ja minētais lēmums noteiktā termiņā nav izpildīts. Noteikts, ka VVD ir tiesības pieprasīt nodrošināt izolācijas attālumu ievērošanu no ĢM kultūraugu audzēšanas vietas līdz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000 vietās) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
VVD tiek dotas arī tiesības īstenot atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespējamo risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
Savukārt Direktīvas 2009/41/EK 13. pantā noteikts:
"1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms mikroorganismu ierobežotas izmantošanas sākšanas:
a) attiecībā uz procesiem, kas saistīti ar mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, tiek sastādīts ārkārtējo pasākumu plāns, ja ierobežošanas līdzekļu bojājums var uzreiz vai pēc kāda laika radīt nopietnas briesmas cilvēkiem, kas atrodas ārpus telpām, un/vai videi, izņemot gadījumu, kad tāds ārkārtas pasākumu plāns sastādīts saskaņā ar citu Kopienas tiesību aktu prasībām;
b) informācija par šādiem ārkārtas pasākumu plāniem, ietverot attiecīgus aizsargpasākumus, kas jāveic, pienācīgā kārtā, turklāt bez īpaša pieprasījuma, tiek darīta zināma tām organizācijām un iestādēm, kas var ciest negadījumā. Šādu informāciju atjauno ik pēc atbilstīga laikposma. Tai ir arī jābūt publiski pieejamai."
Kopš 2008. gada 1. decembra ir spēkā Ministru kabineta 2008. gada 22. septembra noteikumi Nr. 784 "Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 784), kuros ir paredzēta rīcība ārkārtas gadījumos. Noteikumu Nr. 784 6.14. apakšpunktā noteikts, ka zinātniskā institūcija paziņojumā par tādu ierobežotas izmantošanas darbību sākšanu, kas atbilst otrajai drošības klasei, iesniedz BIOR (kopš noteikumu Nr. 784 grozījumiem ar 2015. gada 10. februāra noteikumiem Nr. 74) "informāciju par rīcību ārkārtas gadījumos un to teritoriju īpašnieku sarakstu, kuri varētu tikt apdraudēti ierobežotas izmantošanas ārkārtas gadījumā" un saskaņā ar 9.14. apakšpunktā noteikto "informāciju par ārkārtas gadījumu novēršanu, rīcības plānu ārkārtas gadījumos, to teritoriju īpašnieku sarakstu, kuri varētu tikt apdraudēti ierobežotās izmantošanas ārkārtas gadījumā", ja pieteikums attiecas uz ierobežotas izmantošanas darbībām, kas atbilst 3. vai 4. drošības klasei.
Noteikumu 46. un 47. punkts savukārt nosaka BIOR pienākumu informēt par ārkārtas gadījumu gan ZM, gan Eiropas Komisiju, ja ir radīts kaitējums citā ES dalībvalstī (paziņojot šo noteikumu 20.12. apakšpunktā prasīto informāciju).
Noteikumi paredz arī zinātniskās institūcijas pienākumu informēt par ārkārtas gadījumu VDI saskaņā ar noteikumu 20.12. apakšpunktu.
Tā kā likuma 34. panta norma ir zaudējusi savu aktualitāti, dublē citā normatīvajā aktā noteikto regulējumu un ir maldinošs attiecībā uz institūciju kompetenci, tas ir jāizslēdz un jāprecizē citas likuma normas saistībā ar terminu "ārkārtas gadījums".
Ņemot vērā neatļauto ĢMO gadījumu skaita palielināšanos ES teritorijā, ir būtiski ĢMO aprites terminā iekļaut arī gadījumus, kas attiecas uz neapzinātu ĢMO izplatīšanu, lai uzraudzības un kontroles institūcijas var attiecīgi rīkoties, ja apritē tiek konstatēti neatļauti ĢMO.
Daudzās ES dalībvalstīs gēnu inženierijas tehnoloģiju attīstības rezultātā darbs laboratorijās notiek ne tikai ar ĢM mikroorganismiem, bet arī ar ĢM augiem un dzīvniekiem, tāpēc arī Latvijā ir svarīgi izstrādāt regulējumu, kas noteiks prasības ne tikai ĢM mikroorganismu, bet arī lielāku organismu, t.i., ĢMO, ierobežotai izmantošanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- lauksaimnieki
- visi uzņēmumi
1) personas, kas izplata sēklas, veic kultūraugu pētījumus vai arī audzē kultūraugus;
2) kompetentās institūcijas (PVD, VAAD, VVD), kuru pārziņā ir ĢMO uzraudzība un kontrole;
3) laboratorijas, kurās notiek pētnieciskā darbība ar ĢMO.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2008. gada 22. septembra noteikumi Nr. 784 "Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība"
4.1.2. Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 1 "Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi"
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
1) apzināti izplatot vidē ģenētiski modificētus organismus tādos nolūkos, kas nav laišana tirgū Kopienā;
2) laižot tirgū Kopienā produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem.
a) dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanai;
b) oficiālo kontroļu finansēšanai;
c) administratīvajai palīdzībai un sadarbībai starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu nosacījumu piemērošanu;
d) Komisijas kontroļu īstenošanai dalībvalstīs un trešajās valstīs;
e) to nosacījumu pieņemšanai, kas jāizpilda attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešās valsts;
f) ar oficiālām kontrolēm saistītās informācijas un datu pārvaldībai paredzētas datorizētas informācijas sistēmas izveidei.
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Valsts vides dienests
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Likumprojekts paredz, ka izņēmuma gadījumos, kad jārīkojas steidzami, uzraudzības un kontroles institūcijas var pieprasīt no zinātniskās ekspertu komisijai atzinumu par ĢMO radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi piecu darbdienu laikā.
Likumprojekts paredz paplašināt ĢMO ierobežotās izmantošanas ietvaru, nosakot prasības ne tikai ĢM mikroorganismiem, bet arī lielākiem organismiem, tādiem kā ĢM augi un dzīvnieki.