21-TA-865: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" sagatavots, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Papildus ir precizēta likuma darbības joma, nosakot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošā Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma (turpmāk – likums) 1. panta 4.1 punktā skaidrots termins "ĢMO apzināta izplatīšana", bet līdz ar straujo ĢMO izplatību pasaulē un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) arvien biežāk tiek konstatēta neapzināta vai netīša ES neatļautu ĢMO izplatīšana vidē un tirgū. Palielinās tādu gadījumu skaits, kad ES neatļauti ĢMO tiek konstatēti ES dalībvalstīs (piemēram, ģenētiski modificētas (turpmāk – ĢM) dekoratīvās akvāriju zivis vai ĢM petūnijas), kā arī ĢMO piejaukums tiek konstatēts konvencionālo un bioloģisko kultūraugu pētniecības laukos un konvencionālajās sēklās. Operatori, kas izplata sēklas, īsteno piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu ĢMO brīvas sēklas, bet vienmēr pastāv iespēja, ka, par spīti šiem pasākumiem, sēklas var saturēt nelielu ĢMO piejaukumu, ko ne vienmēr visās laboratorijās ar tajās pieejamām metodēm var konstatēt.
2021. gada aprīlī Latvijā, testējot sēklu un augu pavairojamā materiāla paraugus ĢMO klātbūtnes noteikšanai, vasaras rapšu vienas partijas sēklas materiāla paraugos tika konstatēts ĢM sēklu ĢM rapša līnijas RT73 (lieto arī apzīmējumu GT73) piejaukums. Latvijā paraugus ĢMO skrīninga gēnu klātbūtnes noteikšanai kvalitatīvi un kvantitatīvi izmeklēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – BIOR). Minētā partija pirms ievešanas Latvijā tika pārbaudīta uz ĢMO klātbūtni – to apliecināja arī sēklu ievedēja iesniegtie pavaddokumenti, un ĢMO klātbūtne tajā netika konstatēta. Šis gadījums ir viens no vairākiem, kas pēdējo gadu laikā noticis ES dalībvalstīs, kad tirgū un vidē neapzināti vai netīši nonāk ES tirgū neatļautas ĢMO līnijas, kuru piejaukums sēklās lielākoties ir zem kvantifikācijas līmeņa, t.i., piejaukums ir tik mazs, ka laboratoriski ir tikai iespējams noteikt tā klātbūtni, bet to nav iespējams kvantificēt.
CIRCABC (ES dalībvalstu valsts pārvaldes komunikācijas un informācijas datubāze) tiek regulāri ievietota informācija par ES dalībvalstu pieredzi, kad neapzināts vai netīšs ĢMO piejaukums tiek konstatēts sēklās, augu pavairošanas materiālā un kultūraugos, turklāt pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad pārdošanā tiek konstatētas dekoratīvās ĢM zivis. Lielākoties dalībvalstis atsauc no tirgus piesārņoto sēklu un augu pavairošanas materiālu, kā arī iznīcina sējumus. Situācijās, kad notikusi neatļauta ĢMO izplatīšana vidē, tiek noteikti arī monitoringa pasākumi, kas ietver divu gadu uzraudzību ĢMO skartajiem laukiem. Pašlaik dalībvalstīs nav skaidra mehānisma, kā rīkoties ar neatļautajām ĢM zivtiņām, un neviena no valstīm nav informējusi par šo zivtiņu utilizāciju.
Sazinoties ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK) un informējot to par gadījumu 2021. gada aprīlī Latvijā, Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) saņēma ieteikumu rīkoties tāpat kā citas dalībvalstis, un Latvijas kompetentās institūcijas to arī darīja.
Pasaulē strauji attīstās gēnu inženierijas tehnoloģijas un aizvien biežāk tiek ģenētiski modificēti ne tikai mikroorganismi, bet arī augi un dzīvnieki. Daudzās pasaules un ES dalībvalstīs ir noteikts regulējums ĢM augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai. Tā kā arī Latvijā eksperimentāliem nolūkiem tiek izmantoti ĢM dzīvnieki un pētījumos ar dzīvniekiem izmantoti ĢM mikroorganismi, tad, lai novērstu iespējamo kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ir nepieciešams paplašināt likuma ietvaru, iekļaujot tajā prasības par ĢM augiem un dzīvniekiem, kā arī attiecīgi grozīt normatīvos aktus šajā jomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma 7. panta 9. punktā noteikta Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) kompetence ņemt sēklu un augu pavairojamā materiāla paraugus, lai pārbaudītu ģenētiski modificēto organismu klātbūtni. Pašreizējā likuma redakcija pilnībā neaptver VAAD pilnvaras attiecībā uz sēklu un augu pavairojamā materiāla uzraudzību un kontroli.
Risinājuma apraksts
Likuma 7. panta 9. punkts ir atbilstoši jāprecizē, nosakot, ka VAAD nodrošina sēklu un augu pavairošanas materiālā uzraudzību un kontroli, lai nepieļautu ĢMO klātbūtni.
Problēmas apraksts
Likuma 11. pantā noteiktās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) funkcijas ĢMO uzraudzībā un kontrolē dublējas ar pienākumu, kas noteikts personai, kura plāno apzināti izplatīt vidē ĢMO, t.i., sagatavot monitoringa plānu pirms ĢMO apzinātas izplatīšanas vidē atļaujas saņemšanas (Ministru kabineta 2009. gada 26. maija noteikumu Nr. 457 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu" (turpmāk – noteikumi Nr.457) 62. un 68. punkts). Noteikumi Nr. 457 izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu, un tajā noteikts, ka operators, kas vēlas uzsākt ĢMO izplatīšanu vidē, sagatavo monitoringa programmu, kā arī regulāri veic ĢMO izplatīšanas vidē monitoringu.
Likuma 13. pantā noteikta Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – pārvalde) kompetence - pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk – birojs) ieteikumus, kas būtu ietverami nosacījumos par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai.
Iesaistīšana ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) novērtējuma procesā izriet no Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)", kuru 4. punkts paredz, ka birojs norāda gan institūcijas, ar kurām nepieciešams konsultēties, gan nosacījumus, kas ietverami novērtējuma ziņojumā. Ja paredzētā darbība skar vai var ietekmēt Natura 2000 teritoriju, birojs lūdz pārvaldei sniegt viedokli par darbības nosacījumiem.
Likuma 14. pantā noteiktā Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) kompetence nodrošināt drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli ir noteikta VDI likumā (tostarp attiecībā uz laboratorijām, kurās notiek ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežota izmantošana).
Likuma 13. pantā noteikta Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – pārvalde) kompetence - pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk – birojs) ieteikumus, kas būtu ietverami nosacījumos par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai.
Iesaistīšana ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) novērtējuma procesā izriet no Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)", kuru 4. punkts paredz, ka birojs norāda gan institūcijas, ar kurām nepieciešams konsultēties, gan nosacījumus, kas ietverami novērtējuma ziņojumā. Ja paredzētā darbība skar vai var ietekmēt Natura 2000 teritoriju, birojs lūdz pārvaldei sniegt viedokli par darbības nosacījumiem.
Likuma 14. pantā noteiktā Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) kompetence nodrošināt drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli ir noteikta VDI likumā (tostarp attiecībā uz laboratorijām, kurās notiek ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežota izmantošana).
Risinājuma apraksts
Efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai un resursu efektīvai izmantošanai nav pamatoti un lietderīgi dublēt centra funkcijas un operatora pienākumu sagatavot monitoringa programmu, ne arī dublēt ietekmes uz Natura 2000 novērtējumu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību, tāpēc tiek izslēgts likuma 11. un 13. pants.
Tā kā likuma 14. pantā noteiktā norma ir deklaratīva un nenosaka papildu VDI kompetences tām, kas jau minētas spēkā esošajos darba drošības un darba aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos, tiek izslēgts arī likuma 14. pants.
Tā kā likuma 14. pantā noteiktā norma ir deklaratīva un nenosaka papildu VDI kompetences tām, kas jau minētas spēkā esošajos darba drošības un darba aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos, tiek izslēgts arī likuma 14. pants.
Problēmas apraksts
Likuma 15. panta 3.1 daļā noteikts, ka zinātniskā ekspertu komisija ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma saņemšanas iesniedz BIOR atzinumu par ĢMO radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Uzraudzības un kontroles institūcijas minēto atzinumu ņem vērā, pieņemot lēmumu par ĢMO izplatīšanu vidē un tirgū. Prakse liecina, ka dažreiz zinātniskās ekspertu komisijas viedoklis ir nepieciešams daudz ātrāk, lai pieņemtu lēmumu un īstenotu atbilstošus pasākumus (piemēram, ja ir konstatēts ĢMO piejaukums sēklās, nekavējoties ir jāsāk aizsardzības pasākumi, tādi kā neizsēto sēklu atsaukšana no tirdzniecības, sējumu iznīcināšana, ja piesārņotā sēkla jau izsēta, lai nepieļautu augu ziedēšanu un ĢMO putekšņu un sēklu nonākšanu vidē, kur iespējama to krustošanās ar konvencionālajiem līdziniekiem).
Risinājuma apraksts
Likuma 15. panta 3.1 daļā jāparedz, ka izņēmuma gadījumos, kad jārīkojas steidzami, uzraudzības un kontroles institūcijas piecu darbdienu laikā no zinātniskās ekspertu komisijas var pieprasīt atzinumu par ĢMO radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar ĢMO normatīvo regulējumu Latvijā ir aizliegts izplatīt ES neatļautus ĢMO, tostarp sēklas, kurās konstatēts ĢMO piejaukums, bet tiesību normās nav skaidri noteikts, kuri pasākumi īstenojami, ja tirgū tiek konstatēti neatļauti ĢMO vai ĢMO piejaukums sēklās. Likumā nav precīzi noteikts rīcības algoritms, ja tiek konstatēta neapzināta vai netīša ĢMO izplatīšana vidē, kā arī nav nepārprotami skaidra kontrolējošo institūciju loma un tiesības. Nepieciešams precizēt likuma 33. pantu, kurā noteiktas uzraudzības un kontroles institūciju tiesības.
Risinājuma apraksts
Paredzēts precizēt likuma 33. pantu. Noteiktos apstākļos, kas minēti attiecīgajā tiesību normā, institūcijām ir jādod tiesības ne tikai noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, bet arī pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, attiecīgi precizējot likuma 33. panta pirmās daļas 3. punktu un otro daļu.
Atbilstoši precizējot 33. panta otro daļu, tās 1. punktā ir jāpaplašina VAAD kompetence situācijās, kad ĢMO piejaukums konstatēts konvencionālajās vai bioloģiskajās sēklās, augu pavairošanas materiālā vai notikusi neapzināta ĢM kultūraugu audzēšana. Pašreizējā redakcijā 33. panta otrās daļas 4. punkta "a" un "b" apakšpunktā minēti tikai tie gadījumi, kas saistīti ar ĢM sēklām, ĢM augu pavairošanas materiālu un ĢM kultūraugiem, tāpēc 1. punkts tiek papildināts ar "c" apakšpunktu, ietverot arī tos gadījumus, kad ĢMO piejaukums ir konstatēts konvencionālajās vai bioloģiskajās sēklās, augu pavairošanas materiālā vai kultūraugos.
Redakcionāli precizējot 33. panta otrās daļas 2. punktu, noteikta Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) kompetence.
Atbilstoši precizējot 33. panta otrās daļas 3. punktu, ir jāpaplašina Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) kompetence situācijās, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
33. panta trešā daļa, kurā noteiktas VAAD tiesības, ir jāizsaka jaunā redakcijā. 1. punktu nepieciešams redakcionāli labot, lai savstarpēji saskaņotu un visos ĢMO apriti regulējošajos normatīvajos aktos lietotu jēdzienu "svītrot reģistrāciju". 2. punkts ir jāpapildina, lai noteiktu, kādu lēmumu pieņem VAAD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ĢMO apriti.
Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanu. Minētie aizsardzības pasākumi jāattiecina ne tikai uz līdzāspastāvēšanu, bet arī uz
neapzinātu ĢM kultūraugu audzēšanu, nosakot, ka lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Ievērojot risku, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi var radīt ĢMO, ar 2014. gada 25. septembra likuma grozījumiem ir noteikts speciāls regulējums, kas izņēmuma kārtā VAAD dod tiesības neapturēt administratīvā akta darbību un spēkā esamību, kamēr notiek pārsūdzības process. Tāpat noteikts, ka pieņemto lēmumu par sējumu un stādījumu iznīcināšanu jāizpilda noteiktā termiņā, kā arī paredzēta piespiedu iznīcināšana lēmuma nepildīšanas gadījumā.
Piemēram, 2021. gadā, kad tika konstatēts ĢMO piejaukums konvencionālajās sēklās, VAAD nekavējoties apturēja minēto sēklu apriti, kā arī noskaidroja, kuri lauksaimnieki bija iesējuši minēto sēklu, un lika iznīcināt sējumus attiecīgajos laukos. Minētie pasākumi bija operatīvi, negaidot lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas rezultātus, jo ĢMO piejaukums izsētajās sēklās radīja draudus – ES audzēšanai neatļautais ĢMO varēja nekontrolēti izplatīties vidē.
Likumprojektā paredzēts, ka VAAD pēc kultūraugu iznīcināšanas piecu darbdienu laikā rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par to sugu sējumiem un stādījumiem, kuriem paredzēti platību maksājumi. Paredzēts arī iekļaut tiesību normu, nosakot, ka VAAD var aizliegt uz noteiktu laiku audzēt noteikta veida kultūraugus.
3. punktā ir saglabāta pašlaik spēkā esošā likuma redakcija, kurā noteikts, ka VAAD ir tiesības piespiedu kārtā iznīcināt sējumus un stādījumus, ja noteiktā termiņā nav izpildīts šīs panta daļas 2. punktā minētais lēmums.
Lai kontrolējošo institūciju loma un tiesības būtu nepārprotami skaidras, 33. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, nosakot PVD un VVD tiesības situācijās, kad notikusi tādu ĢMO aprite, kas rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, vai to izplatīšana neatbilst normatīvajiem aktiem par ĢMO apriti.
33. panta ceturtajā daļā noteiks, ka PVD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas un dzīvnieku barības apriti var pieņemt lēmumu par ĢM pārtikas un barības turpmāko izmantošanu, pārstrādi vai iznīcināšanu, kā arī par ĢM dzīvnieku izplatīšanas tirgū pārtraukšanu vai iznīcināšanu.
33. panta piektajā daļā noteikts, ka VVD būs tiesības pieņemt lēmumu par to, ka ĢMO izplatīšanas vidē izmēģinājumiem sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm, kā arī tiesības piespiedu kārtā iznīcināt minētos sējumus vai stādījumus, ja minētais lēmums noteiktā termiņā nav izpildīts. Noteikts, ka VVD ir tiesības pieprasīt nodrošināt izolācijas attālumu ievērošanu no ĢM kultūraugu audzēšanas vietas līdz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000 vietās) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
VVD tiek dotas arī tiesības īstenot atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespējamo risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
Atbilstoši precizējot 33. panta otro daļu, tās 1. punktā ir jāpaplašina VAAD kompetence situācijās, kad ĢMO piejaukums konstatēts konvencionālajās vai bioloģiskajās sēklās, augu pavairošanas materiālā vai notikusi neapzināta ĢM kultūraugu audzēšana. Pašreizējā redakcijā 33. panta otrās daļas 4. punkta "a" un "b" apakšpunktā minēti tikai tie gadījumi, kas saistīti ar ĢM sēklām, ĢM augu pavairošanas materiālu un ĢM kultūraugiem, tāpēc 1. punkts tiek papildināts ar "c" apakšpunktu, ietverot arī tos gadījumus, kad ĢMO piejaukums ir konstatēts konvencionālajās vai bioloģiskajās sēklās, augu pavairošanas materiālā vai kultūraugos.
Redakcionāli precizējot 33. panta otrās daļas 2. punktu, noteikta Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) kompetence.
Atbilstoši precizējot 33. panta otrās daļas 3. punktu, ir jāpaplašina Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) kompetence situācijās, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
33. panta trešā daļa, kurā noteiktas VAAD tiesības, ir jāizsaka jaunā redakcijā. 1. punktu nepieciešams redakcionāli labot, lai savstarpēji saskaņotu un visos ĢMO apriti regulējošajos normatīvajos aktos lietotu jēdzienu "svītrot reģistrāciju". 2. punkts ir jāpapildina, lai noteiktu, kādu lēmumu pieņem VAAD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ĢMO apriti.
Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanu. Minētie aizsardzības pasākumi jāattiecina ne tikai uz līdzāspastāvēšanu, bet arī uz
neapzinātu ĢM kultūraugu audzēšanu, nosakot, ka lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Ievērojot risku, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi var radīt ĢMO, ar 2014. gada 25. septembra likuma grozījumiem ir noteikts speciāls regulējums, kas izņēmuma kārtā VAAD dod tiesības neapturēt administratīvā akta darbību un spēkā esamību, kamēr notiek pārsūdzības process. Tāpat noteikts, ka pieņemto lēmumu par sējumu un stādījumu iznīcināšanu jāizpilda noteiktā termiņā, kā arī paredzēta piespiedu iznīcināšana lēmuma nepildīšanas gadījumā.
Piemēram, 2021. gadā, kad tika konstatēts ĢMO piejaukums konvencionālajās sēklās, VAAD nekavējoties apturēja minēto sēklu apriti, kā arī noskaidroja, kuri lauksaimnieki bija iesējuši minēto sēklu, un lika iznīcināt sējumus attiecīgajos laukos. Minētie pasākumi bija operatīvi, negaidot lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas rezultātus, jo ĢMO piejaukums izsētajās sēklās radīja draudus – ES audzēšanai neatļautais ĢMO varēja nekontrolēti izplatīties vidē.
Likumprojektā paredzēts, ka VAAD pēc kultūraugu iznīcināšanas piecu darbdienu laikā rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par to sugu sējumiem un stādījumiem, kuriem paredzēti platību maksājumi. Paredzēts arī iekļaut tiesību normu, nosakot, ka VAAD var aizliegt uz noteiktu laiku audzēt noteikta veida kultūraugus.
3. punktā ir saglabāta pašlaik spēkā esošā likuma redakcija, kurā noteikts, ka VAAD ir tiesības piespiedu kārtā iznīcināt sējumus un stādījumus, ja noteiktā termiņā nav izpildīts šīs panta daļas 2. punktā minētais lēmums.
Lai kontrolējošo institūciju loma un tiesības būtu nepārprotami skaidras, 33. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, nosakot PVD un VVD tiesības situācijās, kad notikusi tādu ĢMO aprite, kas rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, vai to izplatīšana neatbilst normatīvajiem aktiem par ĢMO apriti.
33. panta ceturtajā daļā noteiks, ka PVD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas un dzīvnieku barības apriti var pieņemt lēmumu par ĢM pārtikas un barības turpmāko izmantošanu, pārstrādi vai iznīcināšanu, kā arī par ĢM dzīvnieku izplatīšanas tirgū pārtraukšanu vai iznīcināšanu.
33. panta piektajā daļā noteikts, ka VVD būs tiesības pieņemt lēmumu par to, ka ĢMO izplatīšanas vidē izmēģinājumiem sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm, kā arī tiesības piespiedu kārtā iznīcināt minētos sējumus vai stādījumus, ja minētais lēmums noteiktā termiņā nav izpildīts. Noteikts, ka VVD ir tiesības pieprasīt nodrošināt izolācijas attālumu ievērošanu no ĢM kultūraugu audzēšanas vietas līdz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000 vietās) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
VVD tiek dotas arī tiesības īstenot atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespējamo risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
Problēmas apraksts
Likuma 34. pantā noteikta PVD rīcība ārkārtas gadījumos, t.i., kad ĢMO nejauši izkļūst ārpus kontroles saskaņā ar likuma 1. panta 9. punktā un Direktīvas 2009/41/EK 2. panta "d" apakšpunktā doto definīciju.
Savukārt Direktīvas 2009/41/EK 13. pantā noteikts:
"1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms mikroorganismu ierobežotas izmantošanas sākšanas:
a) attiecībā uz procesiem, kas saistīti ar mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, tiek sastādīts ārkārtējo pasākumu plāns, ja ierobežošanas līdzekļu bojājums var uzreiz vai pēc kāda laika radīt nopietnas briesmas cilvēkiem, kas atrodas ārpus telpām, un/vai videi, izņemot gadījumu, kad tāds ārkārtas pasākumu plāns sastādīts saskaņā ar citu Kopienas tiesību aktu prasībām;
b) informācija par šādiem ārkārtas pasākumu plāniem, ietverot attiecīgus aizsargpasākumus, kas jāveic, pienācīgā kārtā, turklāt bez īpaša pieprasījuma, tiek darīta zināma tām organizācijām un iestādēm, kas var ciest negadījumā. Šādu informāciju atjauno ik pēc atbilstīga laikposma. Tai ir arī jābūt publiski pieejamai."
Kopš 2008. gada 1. decembra ir spēkā Ministru kabineta 2008. gada 22. septembra noteikumi Nr. 784 "Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 784), kuros ir paredzēta rīcība ārkārtas gadījumos. Noteikumu Nr. 784 6.14. apakšpunktā noteikts, ka zinātniskā institūcija paziņojumā par tādu ierobežotas izmantošanas darbību sākšanu, kas atbilst otrajai drošības klasei, iesniedz BIOR (kopš noteikumu Nr. 784 grozījumiem ar 2015. gada 10. februāra noteikumiem Nr. 74) "informāciju par rīcību ārkārtas gadījumos un to teritoriju īpašnieku sarakstu, kuri varētu tikt apdraudēti ierobežotas izmantošanas ārkārtas gadījumā" un saskaņā ar 9.14. apakšpunktā noteikto "informāciju par ārkārtas gadījumu novēršanu, rīcības plānu ārkārtas gadījumos, to teritoriju īpašnieku sarakstu, kuri varētu tikt apdraudēti ierobežotās izmantošanas ārkārtas gadījumā", ja pieteikums attiecas uz ierobežotas izmantošanas darbībām, kas atbilst 3. vai 4. drošības klasei.
Noteikumu 46. un 47. punkts savukārt nosaka BIOR pienākumu informēt par ārkārtas gadījumu gan ZM, gan Eiropas Komisiju, ja ir radīts kaitējums citā ES dalībvalstī (paziņojot šo noteikumu 20.12. apakšpunktā prasīto informāciju).
Noteikumi paredz arī zinātniskās institūcijas pienākumu informēt par ārkārtas gadījumu VDI saskaņā ar noteikumu 20.12. apakšpunktu.
Tā kā likuma 34. panta norma ir zaudējusi savu aktualitāti, dublē citā normatīvajā aktā noteikto regulējumu un ir maldinošs attiecībā uz institūciju kompetenci, tas ir jāizslēdz un jāprecizē citas likuma normas saistībā ar terminu "ārkārtas gadījums".
Savukārt Direktīvas 2009/41/EK 13. pantā noteikts:
"1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms mikroorganismu ierobežotas izmantošanas sākšanas:
a) attiecībā uz procesiem, kas saistīti ar mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, tiek sastādīts ārkārtējo pasākumu plāns, ja ierobežošanas līdzekļu bojājums var uzreiz vai pēc kāda laika radīt nopietnas briesmas cilvēkiem, kas atrodas ārpus telpām, un/vai videi, izņemot gadījumu, kad tāds ārkārtas pasākumu plāns sastādīts saskaņā ar citu Kopienas tiesību aktu prasībām;
b) informācija par šādiem ārkārtas pasākumu plāniem, ietverot attiecīgus aizsargpasākumus, kas jāveic, pienācīgā kārtā, turklāt bez īpaša pieprasījuma, tiek darīta zināma tām organizācijām un iestādēm, kas var ciest negadījumā. Šādu informāciju atjauno ik pēc atbilstīga laikposma. Tai ir arī jābūt publiski pieejamai."
Kopš 2008. gada 1. decembra ir spēkā Ministru kabineta 2008. gada 22. septembra noteikumi Nr. 784 "Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 784), kuros ir paredzēta rīcība ārkārtas gadījumos. Noteikumu Nr. 784 6.14. apakšpunktā noteikts, ka zinātniskā institūcija paziņojumā par tādu ierobežotas izmantošanas darbību sākšanu, kas atbilst otrajai drošības klasei, iesniedz BIOR (kopš noteikumu Nr. 784 grozījumiem ar 2015. gada 10. februāra noteikumiem Nr. 74) "informāciju par rīcību ārkārtas gadījumos un to teritoriju īpašnieku sarakstu, kuri varētu tikt apdraudēti ierobežotas izmantošanas ārkārtas gadījumā" un saskaņā ar 9.14. apakšpunktā noteikto "informāciju par ārkārtas gadījumu novēršanu, rīcības plānu ārkārtas gadījumos, to teritoriju īpašnieku sarakstu, kuri varētu tikt apdraudēti ierobežotās izmantošanas ārkārtas gadījumā", ja pieteikums attiecas uz ierobežotas izmantošanas darbībām, kas atbilst 3. vai 4. drošības klasei.
Noteikumu 46. un 47. punkts savukārt nosaka BIOR pienākumu informēt par ārkārtas gadījumu gan ZM, gan Eiropas Komisiju, ja ir radīts kaitējums citā ES dalībvalstī (paziņojot šo noteikumu 20.12. apakšpunktā prasīto informāciju).
Noteikumi paredz arī zinātniskās institūcijas pienākumu informēt par ārkārtas gadījumu VDI saskaņā ar noteikumu 20.12. apakšpunktu.
Tā kā likuma 34. panta norma ir zaudējusi savu aktualitāti, dublē citā normatīvajā aktā noteikto regulējumu un ir maldinošs attiecībā uz institūciju kompetenci, tas ir jāizslēdz un jāprecizē citas likuma normas saistībā ar terminu "ārkārtas gadījums".
Risinājuma apraksts
Tiek izslēgts likuma 34. pants, kā arī likuma 1. panta 9. punktā dotā definīcija "ārkārtas gadījums". Jāprecizē likuma darbības joma attiecīgi likuma 4. panta pirmajā daļā, izslēdzot atsauci uz "drošības pasākumiem un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai".
Problēmas apraksts
Likuma 9. panta 5. punktā noteikts, ka BIOR nosaka ĢMO pārtikas un dzīvnieku barības paraugos, ģenētiski modificētos dzīvniekos, kā arī sēklās un augu pavairojamā materiālā. Nepieciešams nodrošināt likuma normu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK, (turpmāk – Regula 2017/625) 38. pantā noteiktajam. Regula 2017/625 noteic, ka dalībvalstīm ir jāieceļ oficiālās laboratorijas, kas veic laboratorisko analīzi, testēšanu un diagnostiku paraugiem, kuri paņemti oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā. BIOR jau pašlaik nodrošina ĢMO klātbūtnes noteikšanu PVD un VAAD oficiālo kontroļu laikā noņemtajos paraugos.
Risinājuma apraksts
Likuma 9. panta 5. punkts jāprecizē, ietverot atsauci uz Regulas 2017/625 38. pantu, lai noteiktu, ka BIOR pilda šajā regulā noteiktos oficiālās laboratorijas pienākumus attiecībā uz ĢMO noteikšanu pārtikā un dzīvnieku barībā, kā arī nosaka ģenētiski modificētos organismus dzīvniekos, sēklās un augu pavairojamā materiālā.
Problēmas apraksts
Likuma 8. pantā ir lietots nekorekts regulas 2017/625 atsauces saīsinājums – Oficiālo kontroļu regula.
Risinājuma apraksts
Likuma 8. pants jāgroza, precizējot korektu atsauces saīsinājumu uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/625.
Problēmas apraksts
Likuma 12. pantā noteikts, ka VVD kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu ĢMO apzinātas izplatīšanas laikā ĢMO izplatīšanai vidē izmēģinājumiem un ĢM audzēšanas laikā, bet likumā nav noteikta kompetentā institūcija, kas uzraudzītu un kontrolētu vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu, kad notikusi ĢMO nekontrolēta izplatīšanās vidē.
Risinājuma apraksts
Likuma 12. pantā nepieciešams paplašināt VVD kompetenci, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē, tā dodot VVD tiesības atbilstoši savai kompetencei izvērtēt ĢMO neapzinātas izplatīšanas nodarīto kaitējumu videi un īstenot nepieciešamos pasākumus – noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī pēc vajadzības sākt aizsardzības pasākumus.
Problēmas apraksts
Tā kā tiks izslēgts likuma 14. pants par VDI kompetenci un grozīts likuma 33. pants, kurā noteikta uzraudzības un kontroles institūciju kompetence, nepieciešams precizēt likuma 38. pantu, nosakot kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Risinājuma apraksts
Jāprecizē 38. panta pirmā un trešā daļa PVD un VVD kompetencei administratīvo pārkāpumu procesā ĢMO izplatīšanai vidē izmēģinājumiem un jāizslēdz panta ceturtā daļa, kas attiecas uz VDI kompetenci.
Problēmas apraksts
Likuma 1. panta 3. punktā ir skaidrots termins "ĢMO aprite" un 4. punktā – "ĢM mikroorganismu ierobežota izmantošana".
Ņemot vērā neatļauto ĢMO gadījumu skaita palielināšanos ES teritorijā, ir būtiski ĢMO aprites terminā iekļaut arī gadījumus, kas attiecas uz neapzinātu ĢMO izplatīšanu, lai uzraudzības un kontroles institūcijas var attiecīgi rīkoties, ja apritē tiek konstatēti neatļauti ĢMO.
Daudzās ES dalībvalstīs gēnu inženierijas tehnoloģiju attīstības rezultātā darbs laboratorijās notiek ne tikai ar ĢM mikroorganismiem, bet arī ar ĢM augiem un dzīvniekiem, tāpēc arī Latvijā ir svarīgi izstrādāt regulējumu, kas noteiks prasības ne tikai ĢM mikroorganismu, bet arī lielāku organismu, t.i., ĢMO, ierobežotai izmantošanai.
Ņemot vērā neatļauto ĢMO gadījumu skaita palielināšanos ES teritorijā, ir būtiski ĢMO aprites terminā iekļaut arī gadījumus, kas attiecas uz neapzinātu ĢMO izplatīšanu, lai uzraudzības un kontroles institūcijas var attiecīgi rīkoties, ja apritē tiek konstatēti neatļauti ĢMO.
Daudzās ES dalībvalstīs gēnu inženierijas tehnoloģiju attīstības rezultātā darbs laboratorijās notiek ne tikai ar ĢM mikroorganismiem, bet arī ar ĢM augiem un dzīvniekiem, tāpēc arī Latvijā ir svarīgi izstrādāt regulējumu, kas noteiks prasības ne tikai ĢM mikroorganismu, bet arī lielāku organismu, t.i., ĢMO, ierobežotai izmantošanai.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta 3. un 4. punkts ir atbilstoši jāprecizē, paplašinot abu terminu ietvaru, kā arī atbilstoši jāprecizē deleģējums Ministru kabinetam (likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts) noteikt ne tikai ĢM mikroorganismu, bet arī ĢMO ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtību. Likuma teksts (kur tas ir nepieciešams) jāpapildina, iekļaujot vārdus "ĢMO", kas ietver gan ĢM augus, gan ĢM dzīvniekus.
Problēmas apraksts
Likuma 1. panta 4.1 punktā ir skaidrots termins "ĢMO apzināta izplatīšana", bet nav izskaidrots, kas ir neapzināta ĢMO izplatīšana. Tas apgrūtina kompetento institūciju rīcību situācijās, kad ĢMO izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai tirgū notikusi bez nodoma vai arī notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē, piemēram, ceļmalās, grāvjos, pārkraušanas punktos, pārstrādes vietās, kurās iespējama ĢM sēklu nejauša izplatīšanās. Kontroles institūciju pilnvaras būs skaidrāk noteiktas, un nepieciešamā rīcība kļūs saprotamāka.
Risinājuma apraksts
Likums jāpapildina ar jaunu 4.2 punktu, lai skaidrotu, kas saprotams ar terminu "ĢMO neapzināta izplatīšana". Kontroles institūciju pilnvaras tiks skaidrāk noteiktas, un nepieciešamā rīcība būs saprotamāka.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Likumprojekts var ietekmēt personas, kas izplata sēklas vai audzē kultūraugus.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts var ietekmēt:
1) personas, kas izplata sēklas, veic kultūraugu pētījumus vai arī audzē kultūraugus;
2) kompetentās institūcijas (PVD, VAAD, VVD), kuru pārziņā ir ĢMO uzraudzība un kontrole;
3) laboratorijas, kurās notiek pētnieciskā darbība ar ĢMO.
1) personas, kas izplata sēklas, veic kultūraugu pētījumus vai arī audzē kultūraugus;
2) kompetentās institūcijas (PVD, VAAD, VVD), kuru pārziņā ir ĢMO uzraudzība un kontrole;
3) laboratorijas, kurās notiek pētnieciskā darbība ar ĢMO.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Likumprojekts var ietekmēt personas, kas izplata sēklas, veic kultūraugu pētījumus vai arī audzē kultūraugus, kā arī laboratorijas, kurās notiek pētnieciskā darbība ar ĢMO.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pat visniecīgākais ĢMO piejaukums sēklās ietekmē gan sēklu vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, gan zemniekus un zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar kultūraugu pētījumiem uz lauka. Ja sēklās tiek konstatēts ĢMO piejaukums, attiecīgā sēklu partija jāatsauc no tirdzniecības un jāatdod ievedējiem, bet sējumi jāiznīcina. Latvijā ir aizliegts izplatīt sēklas, kas satur ĢMO.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Pat visniecīgākais ĢMO piejaukums sēklās ietekmē gan sēklu vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, gan zemniekus un zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar kultūraugu pētījumiem uz lauka. Ja sēklās tiek konstatēts ĢMO piejaukums, attiecīgā sēklu partija jāatsauc no tirdzniecības un jāatdod ievedējiem, bet sējumi jāiznīcina. Latvijā ir aizliegts izplatīt sēklas, kas satur ĢMO.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2008. gada 22. septembra noteikumi Nr. 784 "Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ir nepieciešams izdarīt grozījumus un paplašināt noteikumu ietvaru, iekļaujot prasības par ĢM augiem un dzīvniekiem.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 1 "Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ir nepieciešams izdarīt grozījumus un ietvert prasību, kas paredz, ka situācijā, kad pētījumos ar dzīvniekiem tiek izmantoti ĢM mikroorganismi vai arī kad pētījumos izmantojamie dzīvnieki ir ģenētiski modificēti, izmēģinājumu veicējam PVD papildus jāiesniedz vai nu ĢMO ZEK izsniegts atzinums par to, ka atļauja ĢMM vai ĢM dzīvnieku ierobežotai izmantošanai nav nepieciešama, vai arī atļaujas kopija ĢMM un ĢM dzīvnieku ierobežotai izmantošanai (ĢMM ierobežotas izmantošanas darbībām, kas atbilst trešajai un ceturtajai drošības klasei, un ĢM dzīvnieku ierobežotai izmantošanai, ja tiem ir noteikta 3. vai 4. ierobežojuma pakāpe).
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32001L0018
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu
Apraksts
Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi:
1) apzināti izplatot vidē ģenētiski modificētus organismus tādos nolūkos, kas nav laišana tirgū Kopienā;
2) laižot tirgū Kopienā produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem.
1) apzināti izplatot vidē ģenētiski modificētus organismus tādos nolūkos, kas nav laišana tirgū Kopienā;
2) laižot tirgū Kopienā produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem.
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R0625
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK
Apraksts
Šajā regulā ir noteiktas prasības:
a) dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanai;
b) oficiālo kontroļu finansēšanai;
c) administratīvajai palīdzībai un sadarbībai starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu nosacījumu piemērošanu;
d) Komisijas kontroļu īstenošanai dalībvalstīs un trešajās valstīs;
e) to nosacījumu pieņemšanai, kas jāizpilda attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešās valsts;
f) ar oficiālām kontrolēm saistītās informācijas un datu pārvaldībai paredzētas datorizētas informācijas sistēmas izveidei.
a) dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanai;
b) oficiālo kontroļu finansēšanai;
c) administratīvajai palīdzībai un sadarbībai starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu nosacījumu piemērošanu;
d) Komisijas kontroļu īstenošanai dalībvalstīs un trešajās valstīs;
e) to nosacījumu pieņemšanai, kas jāizpilda attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešās valsts;
f) ar oficiālām kontrolēm saistītās informācijas un datu pārvaldībai paredzētas datorizētas informācijas sistēmas izveidei.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2001/18/EK 4. panta 5. punkts
15. pants (likuma 33. panta pirmās daļas 3. punkts, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa)
Pārņemtas daļēji
Prasības attiecībā uz informācijas apriti noteiktas likuma 31. pantā "Informācijas aprite".
Nē. Noteiktās prasības ietvertas, ņemot vērā citu ES dalībvalstu pieredzi un Komisijas ieteikumus.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2001/18/EK 4. panta 5. punkts neparedz dalībvalstu rīcības brīvību.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2017/625 38. pants
6. pants (likuma 9. panta 5. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Likums paredz plašāku BIOR kompetenci attiecibā uz
ĢMO kontroli, ietverot arī ĢMO kontroli dzīvniekos, sēklās un augu pavairošanas materiālā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2017/625 38. pants neparedz dalībvalstu rīcības brīvību.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts vides dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Vides konsultatīvā padome, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Biedrība "Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība", Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija", Biedrība "Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/243fa289-a0db-4eb1-8556-3254cedae9b2
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
2022. gada 16. februārī likumprojekts tika nosūtīts starpinstitūciju darba grupai "Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un dzīvnieku barība".
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi par likumprojektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Valsts vides dienests
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts paplašinās VAAD pilnvaras attiecībā uz sēklu un augu pavairojamā materiāla uzraudzību un kontroli un kultūraugu audzēšanu, ja konstatēts ĢMO piejaukums, un VVD pilnvaras, ja notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē vai konstatēts ĢMO piejaukums konvencionālo un bioloģisko kultūraugu pētniecības laukos.
Likumprojekts paredz, ka izņēmuma gadījumos, kad jārīkojas steidzami, uzraudzības un kontroles institūcijas var pieprasīt no zinātniskās ekspertu komisijai atzinumu par ĢMO radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi piecu darbdienu laikā.
Likumprojekts paredz paplašināt ĢMO ierobežotās izmantošanas ietvaru, nosakot prasības ne tikai ĢM mikroorganismiem, bet arī lielākiem organismiem, tādiem kā ĢM augi un dzīvnieki.
Likumprojekts paredz, ka izņēmuma gadījumos, kad jārīkojas steidzami, uzraudzības un kontroles institūcijas var pieprasīt no zinātniskās ekspertu komisijai atzinumu par ĢMO radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi piecu darbdienu laikā.
Likumprojekts paredz paplašināt ĢMO ierobežotās izmantošanas ietvaru, nosakot prasības ne tikai ĢM mikroorganismiem, bet arī lielākiem organismiem, tādiem kā ĢM augi un dzīvnieki.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi