Anotācija

1.2.1.1.pasākuma ietvaros identificētie risināmie jautājumi:

1) Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojuma Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" ietvaros programmā noteiktais iznākuma rādītājs "nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi" līdz 2029. gada 31. decembrim ir 167 uzņēmumi. 1.2.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts granta veidā, un šajā kārtā netiek paredzēts nefinanšu atbalsts, tādējādi pirmās kārtas noteikto sasniedzamo rādītāju "nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi" – 30 nav iespējams izpildīt. Savukārt saskaņā ar 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas pirmās atlases ietvaros apstiprinātajiem projektu iesniegumiem, nefinansiālu atbalstu paredzēts sniegt 289 uzņēmumiem, kas par 152 uzņēmumiem pārsniedz 1.2.1.1. pasākuma otrajai kārtai programmā noteikto iznākuma rādītāju – 137 uzņēmumi. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu specifiskā atbalsta mērķa rādītāja izpildi, ir pamatoti 1.2.1.1. pasākuma pirmās kārtas sasniedzamo rādītāju "nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi" – 30 pārcelt uz 1.2.1.1. pasākuma otro kārtu, attiecīgi precizējot rādītāju sadalījumu starp pasākuma kārtām.

2) 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas pirmā projektu iesniegumu atlase norisinājās no 2025. gada 3. marta līdz 2025. gada 7. maijam, kuras ietvaros atbalstīti 10 projekti par 7 705 948 euro (ERAF finansējums 6 550 056 euro un valsts budžeta finansējums 1155 892 euro), kas ir mazāk nekā to paredz MK noteikumu Nr. 775 10. punkts (9 779 778 euro). Pasākuma otrās kārtas pirmās projektu iesniegumu atlases rezultātā ir izveidojies finansējuma atlikums 2 073 829,50 euro (ERAF 1 762 753,79 euro un valsts budžeta finansējums 311 075,71 euro). Attiecīgi, lai nodrošinātu pilnu finansējuma apguvi, ministrija ir izstrādājusi MK noteikumu projektu, kas paredz 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otro atlasi.
1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas mērķis ir nodrošināt finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru. Līdz ar to neizmantotā finansējuma novirzīšana otrs atlases organizēšanai nodrošina atbilstību sākotnēji noteiktajam pasākuma mērķim, kā arī sekmē pilnīgāku pasākumam pieejamā finansējuma apguvi, saglabājot vienotu pasākuma ieviešanas loģiku.
Izstrādājot piedāvāto risinājumu, tika izvērtētas alternatīvas, tai skaitā:
virzīt finansējuma atlikumu pārdalei uz citiem pasākumiem;
organizēt otro atlasi šā paša pasākuma otrās kārtas ietvaros.
Pirmais alternatīvais risinājums nav uzskatāms par prioritāri lietderīgu, jo finansējuma pārdale uz citiem pasākumiem prasītu ilgāku ieviešanas procesu un mazinātu mazinātu pieejamā finansējuma apguves efektivitāti.
Savukārt otrais risinājums ir atzīstams par lietderīgāko un samērīgāko, jo tas ļauj izmantot jau izveidoto ieviešanas un uzraudzības ietvaru, to pilnveidojot, vienlaikus saglabājot atbalstu tajā pašā politikas mērķī, kuram finansējums paredzēts.
2026. gada 28. maija Deklarācijā par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Ministru kabineta iecerētās darbības prioritātēs ekonomikas un tautsaimniecības jomā ir noteikts, ka, stiprinot Latvijas ekonomisko drošību un konkurētspēju pasaulē, tiek atbalstīta Latvijas uzņēmēju mērķtiecīga ieiešana ārvalstu tirgos, Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumu sniegto iespēju izmantošana, kā arī jaunu līgumu noslēgšana. Līdz ar to otras atlases organizēšana un jaunu nacionālo rādītāju noteikšana ir saderīga ar valdības noteiktajām prioritātēm un sekmē to sasniegšanu. Vienlaikus 1.2.1.1. pasākuma otrajā kārtā uz atbalstu var pretendēt arī aizsardzības nozares biedrības un inovāciju kopas, tādējādi veicinot arī to Ministru kabineta deklarācijā noteikto prioritāšu īstenošanu, kas saistītas ar valsts drošības stiprināšanu un aizsardzības industrijas attīstību. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, pieteikumus plāno iesniegt arī nozaru organizācijas, kas pārstāv aizsardzības jomu, Austrumu pierobežu un inovāciju kopas. Līdz ar to šī atlase vērtējama kā stratēģiski nozīmīgs un nepieciešams.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka neizmantotā finansējuma novirzīšana 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrās atlases organizēšana ir pamatota, lietderīga un samērīga, jo tā nodrošina pilnvērtīgāku finansējuma apguvi, saglabā sasaisti ar pasākuma mērķi, ļauj efektīvi izmantot esošo ieviešanas ietvaru un atbilst valdības noteiktajām ekonomikas attīstības un inovāciju veicināšanas prioritātēm.

3) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" paredzētais mērķis ir nodrošināt atbalstu jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, t.sk. digitalizācijas jomā. Pasākuma mērķis ir nodrošināt finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru. Lai nodrošinātu 1.2.1.1. pasākuma mērķa sasniegšanu un brīvā finansējuma apguvi pēc otrās kārtas pirmās atlases, paredzēts organizēt otru atklātu projektu iesniegumu atlasi. MK noteikumu projektā paredzēts 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrās atlases ietvaros paplašināt termina "sadarbības tīkls" tvērumu, nosakot, ka sadarbības tīkls var būt arī inovācijas kopa, tādējādi nodrošinot, ka tiek veicināta uzņēmumu iesaiste starptautiskajās vērtību ķēdēs, veicinot uzņēmumu sadarbības līgumu noslēgšanu ar starptautiskajiem partneriem ārvalstīs un uzņēmumu pieteikumu sagatavošanu starptautisku projektu atlasēs. Attiecīgi MK noteikumu projektā nepieciešams skaidrot arī terminus "inovācijas kopa" un "inovācijas kopas koordinators".

4) Eksperimentēšana, pilotēšana un testēšana ir priekšnoteikums jaunu tehnoloģisko risinājumu gatavībai internacionalizācijai. Bez šādu darbību finansēšanas var pieaugt tehnoloģiskais un finanšu risks. Lai sekmētu 1.2.1.1. pasākuma mērķa sasniegšanu, sadarbības tīkla dalībnieka tiešajās attiecināmajās izmaksās pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē nepieciešams paredzēt pakalpojumu izmaksas eksperimentēšanai, pilotēšanai un testēšanai pirms investīciju ieguldījumiem, ja tas nodrošina internacionalizācijas aktivitātes un sadarbības veicināšanu starp publisko, privāto un pētniecības sektoru.
Tāpat, lai nodrošinātu, ka saņemtais atbalsts veicina sadarbības tīkla dalībnieku iesaisti starptautiskos projektu konkursos, nepieciešams noteikt sadarbības tīkla dalībnieka tiešo attiecināmo izmaksu sasaisti ar starptautisko projektu rakstīšanu.

5) Noteikumi Nr. 775 paredz, ka atbalstu 1.2.1.1. pasākuma ietvaros piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831. Ņemot vērā, ka pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē projekta iesniedzējs var būt inovācijas kopa, nepieciešams papildus paredzēt iespēju piemērot arī Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas ES Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk –  Komisijas regula Nr. 651/2014) 27. pantu. Atbalsts inovācijas kopām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 27. pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

6) Noteikumu Nr.775 12. punktā noteikts, ka ministrija pilda atbildīgās iestādes funkcijas. Atbilstoši Vadības likuma 11. panta trešās daļas 3. punktam ministrijas pienākums ir izstrādāt specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumus, t.sk. prasības projekta iesniedzējam, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi. Ņemot vērā minēto, ministrija 1.2.1.1. pasākuma īstenošanai noteica ieviešanas mehānismu atbilstoši daudzpakāpju projektu ieviešanas mehānismam - atbilstoši Noteikumu Nr.775 7.punktam pasākuma īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase (pirmā pakāpe). Atlasi veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde). Šīs atlases ietvaros finansējuma saņēmēji Noteikumu Nr.775 īstenošanā ir sadarbības tīkli (atbilst Noteikumu Nr.775 2.3. apakšpunktam), kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus un darbojas savstarpēji saistītās nozarēs. Savukārt gala labuma guvēji, kas saņem nefinanšu atbalstu, ir sadarbības tīkla dalībnieki, kas atbilst Noteikumu Nr.775 2.4. apakšpunkta nosacījumiem.
Atbilstoši Noteikumu Nr.775 46.10 apakšpunktam sadarbības tīkls izvērtē sadarbības tīkla dalībnieku atbilstību Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulai (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, un pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu. 1.2.1.1. pasākuma mērķis ir nodrošināt finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru. Sadarbības tīkli ir projekta īstenotāji, bet gala labuma guvēji ir sadarbības tīkla dalībnieki, attiecīgi, lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu, sadarbības tīkliem ir jāspēj atbilstoši Noteikumos Nr.775 noteiktajiem kritērijiem atbalstīt tikai tādus sadarbības tīkla dalībniekus, kuriem var piešķirt komercdarbības atbalstu. Cita starpā kā viens no šādiem kritērijiem ir arī Noteikumu Nr.775 53.1. apakšpunktā minētais - uz finansējumu nevar pretendēt, ja uz sadarbības tīkla dalībnieku ir attiecināms kāds no Vadības likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas nosacījumiem.

Ministrija ir vērsusies pie finansējuma saņēmējiem, lai noskaidrotu, kāda ir esošā statistika attiecībā uz noraidītajiem gala labuma guvējiem izslēgšanas kritēriju pārbaudē. Lai iegūtu šādus datus, ministrija ir vērsusies pie Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumu Nr. 529 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" īstenotājiem, jo 2.3.1.2.i investīcija un 1.2.1.1. pasākuma ietvaros atbalsta sniegšanas kārtība ir vienāda (daudzpakāpju projekts, kur finansējuma saņēmējs ir biedrība, bet gala labuma guvējs ir komersants). No iegūtajiem datiem secināms, kopā 2.3.1.2.i investīcijas 10 projektos kopējais atbalstīto uzņēmumu skaits uz 2025. gada 31. augustu ir 1614, savukārt tikai 7 uzņēmumi (0,4%) no visa šī skaita ir noraidīti, jo tiem konstatēta atbilstība izslēgšanas kritērijiem. Balstoties uz to, ka šis skaitlis ir niecīgs salīdzinājumā ar atbalstīto komersantu skaitu un uz sadarbības iestādei noteikto pienākumu. Lai atvieglotu sadarbības tīkla administratīvo slogu, MK noteikumu projekts paredz, ka sadarbības tīkls var pieprasīt sadarbības tīkla dalībniekam iesniegt apliecinājumu, ka tas neatbilst Noteikumu Nr.775 53.1. apakšpunktā minētajiem izslēgšanas nosacījumiem. Savukārt minēto informāciju pārbauda sadarbības iestāde reizi gadā izlases veidā atbilstoši tās iekšējiem noteikumiem.

MK noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas nosacījumos:

Precizētas definīcijas
MK noteikumu projekts precizē Noteikumu Nr.775 2.punktu,
1. papildinot ar 2.1.¹ un 2.1.² , 2.1.³ apakšpunktu, skaidrojot terminus inovācijas kopa, inovācijas kopas koordinators un projekta iesniedzēja dalībnieki. Inovāciju kopa nav noteikta kā atsevišķa juridiska persona, tā ir organizēta sadarbības struktūra  atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 92. punktā noteiktai definīcijai. Inovācijas kopas atbilstību Eiropas Savienības prasībām apliecina Eiropas Komisijas dokuments par projekta apstiprināšanu. Pasākuma ietvaros ar inovācijas kopu saprot Eiropas Komisijas apstiprinātu dalībnieku apvienību (konsorciju), kas kopīgi īsteno Eiropas Savienības programmas ietvaros apstiprinātu projektu. Eiropas Digitālās inovācijas centrs ir viens no šādas inovācijas kopas piemēriem un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/694 16. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Inovācijas kopas statusam var atbilst arī citas Eiropas Komisijas apstiprinātas dalībnieku apvienības, kas kopīgi īsteno Eiropas Savienības programmu projektus.
Inovācijas kopas koordinators ir inovācijas kopas dalībnieks, kurš inovācijas kopas vārdā iesniedz projekta iesniegumu, nodrošina inovācijas kopas projekta īstenošanu un ir inovācijas kopas pārvaldnieks Komisijas regula Nr. 651/2014 27. panta 2.punkta izpratnē;
2. precizējot 2.3. apakšpunktā termina "sadarbības tīkls" skaidrojumu, papildinot, ka sadarbības tīkls var būt arī inovācijas kopa. Ja projektu iesniedz inovācijas kopas koordinators inovācijas kopas vārdā, tad inovācijas kopa šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma par sadarbības tīklu;
3. precizējot 2.4. apakšpunktā noteikto termina "sadarbības tīkla dalībnieks" skaidrojumu, papildinot, ka sadarbības tīkla dalībnieki var būt arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības un nodibinājumi. Sadarbības tīkla dalībnieks var nebūt biedrības biedrs vai nodibinājuma vai inovācijas kopas dalībnieks. Atbalsta sniegšana savstarpēji nesaistītiem komersantiem, nodrošina atbalsta pieejamību plašākam komersantu lokam. Lai kļūtu par sadarbības tīkla dalībnieku komersants rakstiski vienojas ar sadarbības tīklu.
Ja projekta iesniedzējs ir inovācijas kopa, inovācijas kopas dalībnieki noslēdz līgumu par iesaistīšanos sadarbības tīkla programmā, nosakot, kurš būs sadarbības tīkla koordinators un kuri inovācijas kopas dalībnieki iesaistās sadarbības tīkla programmas īstenošanā. Noteikumu Nr.775 21.4. apakšpunktā (saistīts arī ar 17.3. un 46.2.2. apakšpunktiem) minētajā sarakstā, kas saistīts ar projekta iesnieguma iesniegšanu, inovācijas kopai ir jāiekļauj tie inovācijas kopas dalībnieki, kuri iesaistās sadarbības tīklu programmas īstenošanā, un to biedri.
MK noteikumu projekta izpratnē ar jēdzienu "dalība starptautiskā programmā" ir saprotama dalība Eiropas Komisijas organizētās programmās kā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", "Eiropas Kodolpētījumu organizācija", "Eiropas Kosmosa aģentūra" un līdzīgās Eiropas Savienības un NATO līmeņa sadarbības veicināšanas programmās.

Precizēti otrās kārtas pieejamā finansējuma nosacījumi
Lai nodrošinātu brīvā finansējuma apguvi pēc 1.2.1.1. otrās kārtas pirmās atlases, ar MK noteikumu projektu Noteikumos Nr.775 iekļauts 10. ¹ punkts, paredzot, ka pasākuma ietvaros sadarbības iestāde organizē otru atklātu projektu iesniegumu, ja pēc pirmās atklātas projektu iesniegumu atalses ir palicis brīvs nesadalītais finansējums.
Ar MK noteikumu projektu Noteikumu Nr.775 projekta otrā atlasē palielināts maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs:
- precizēts, ka 11.punts attiecas uz pasākuma pirmo atlasi;
- iekļauts 11.¹ punkts, ka pasākuma otrās atlases ietvaros vienam projekta iesniegumam minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), bet maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 1 036 914 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 881 377 euro un valsts budžeta finansējums – 155 537 euro. Maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs palielināts kopsakarā ar atbalstāmo darbību un izmaksu paplašināšanu, kā arī nacionālo rādītāju ieviešanu, lai nodrošinātu mērķētu sadarbības tīkla dalībnieku iesaisti starptautiskos projektu konkursos un sadarbības līgumu slēgšanu ar starptautiskiem partneriem ārvalstīs par biznesa projektu attīstību.
Noteikumi Nr. 775 paredz, ka projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizēts 19.punkts, paredzot,  ka minētais ierobežojums attiecas uz projekta iesniegumu skaitu visa pasākuma ietvaros.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai MK noteikumu projektu papildina Noteikumus Nr. 775 ar 19.¹ punktu, nosakot, ka otrās atlases ietvaros inovācijas kopa tiek uzskatīta par jaunu projekta iesniedzēju, pat ja kāds no tās dalībniekiem jau ir piedalījies pirmajā atlasē. Inovācijas kopa, lai arī var ietvert dalībniekus ar iepriekšēju pieredzi, veido jaunu organizatorisko kombināciju ar atšķirīgu darbības struktūru un kapacitāti, tādēļ to ir pamatoti vērtēt kā jaunu iesniedzēju.


Precizēti iznākuma rādītāji, pārdalot rādītājus starp pasākuma kārtām
Lai attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa ietvaros nodrošinātu iznākuma rādītāja "nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi" izpildi, tiek precizēts iznākuma rādītāju sadalījums starp 1.2.1.1. pasākuma kārtām, pārceļot pirmās kārtas rādītāju – 30 uz pasākuma otro kārtu, kurā faktiski tiek sniegts nefinansiāls atbalsts.  Tādējādi ar MK noteikumu projektu Noteikumu Nr.775 15.1. apakšpunktā noteiktie iznākuma rādītāji "atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)" un "nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi" no 137 tiek palielināti uz 167.

Noteikti nacionālie rādītāji mērķtiecīgākai sadarbības tīklu darbībai
Līdz ar 1.2.1.1.pasākuma otrās kārtas otro atlasi tiek paredzēts, ka ir pieejams atbalsts arī sadarbības tīkla dalībnieku iesaistei starptautiskos projektu konkursos un sadarbības līgumu slēgšanai ar starptautiskiem partneriem ārvalstīs par biznesa projektu attīstību, tad nepieciešams uzraudzīt, cik lielā mērā pasākuma otrās kārtas ietvaros saņemtais atbalsts veicina sadarbības tīkla dalībnieku iesaisti starptautiskos projektu konkursos un nodrošinātu objektīvu programmas rezultativitātes izvērtējumu.
Līdz ar MK noteikumu projektu tiek noteikti nacionālie rādītāji un tā vērtības. Uz pasākuma otro atlasi attiecas visi Noteikumu Nr.775 15. punktā noteiktie sasniedzamie rādītāji. Vienlaikus Noteikumos Nr.775 iekļauts jauns 15.3. apakšpunkts, kas noteic nacionālos rādītājus un attiecas tikai uz otro atlasi: apstiprināto uzņēmumu pieteikumu skaits starptautisko projektu atlasēs – 10 un atbalstītie uzņēmumi, kas noslēguši līgumus ar starptautiskiem partneriem ārvalstīs biznesa projektu attīstībai – 10.

Precizēti atbalstāmo darbību, to izmaksu un projektu iesniegumu iesniegšanas nosacījumi
1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē sadarbības tīkls var būt arī inovācijas kopa. Atbilstoši 17.1. apakšpunktā precizēts, ka prasība par reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā attiecināma tikai, ja projekta iesniedzējs ir biedrība. Izmaiņām nav ietekmes uz 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas pirmo atlasi.
MK noteikumu projekts precizē atbalstāmās darbības 25.6.3. apakšpunktā, nosakot, ka projektu iesniegumu sagatavošanai atbalstāma arī ekspertu piesaiste. ja sadarbības tīkls nevar palīdzēt sadarbības tīkla dalībniekiem sagatavot projekta iesniegumu dalībai starptautiskās programmās, tas var nodrošināt konsultanta vai eksperta piesaisti.
Piesaistot ekspertus (gan starptautiskos, gan vietējos), kuriem ir pieredze starptautisko projektu rakstīšanā, tiek nodrošināta kvalitatīva un tehniski pamatota projektu iesniegumu sagatavošana, kas ir būtisks priekšnoteikums uzņēmējdarbības izcilības veicināšanai un uzņēmumu internacionalizācijas spēju stiprināšanai. Ekspertus iespējams piesaistīt dažādos formātos, piemēram, ārpakalpojumu veidā, uz uzņēmuma līguma pamata.

Pasākuma ietvaros ir konstatētas situācijas, kurās šauras nišas komersantiem ir apgrūtināta citu sadarbības tīkla dalībnieku piesaiste kopīgu aktivitāšu īstenošanai, un šādos gadījumos aktivitātes nodrošina sadarbības tīkla mērķu sasniegšanu, bet tiek īstenotas individuāli. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu sadarbības tīkla iespējas īstenot mārketinga aktivitātes arī gadījumos, kad tās nepieciešamas viena sadarbības tīkla dalībnieka internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai, ir veikti tehniski precizējumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 25.5.6. punktā, precizējot atbalstāmo darbību tvērumu. Ar minēto precizējumu noteikts, ka mārketinga un atpazīstamības aktivitātes ir atbalstāmā darbība neatkarīgi no tajās iesaistīto sadarbības tīkla dalībnieku skaita, ja attiecīgās aktivitātes pēc būtības sniedz labumu sadarbības tīkla dalībniekiem un atbilst sadarbības tīkla mērķim.

Noteikumu Nr. 775 2024. gada 3. decembra anotācijā skaidrots, ka 27.2.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas saistītas ar sadarbības tīkla dalību starptautiskajās izstādēs attiecināmas sadarbības tīkla īstenotajām aktivitātēm iesaistot tajās visus sadarbības tīkla dalībniekus, vai plānojot aktivitātes, kas nepieciešamas konkrētam sadarbības tīkla dalībnieku lokam un atbalsts atsevišķu sadarbības tīkla dalībnieku dalībai starptautiskās izstādēs netiek sniegts. Lai novērstu ierobežojumu gadījumos, kad sadarbības tīkla dalībnieki darbojas šaurās nišās un tiem ir ierobežotas iespējas nodrošināt kopīgu dalību izstādēs, ar šo MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka atbalsts sadarbības tīkla dalībnieku dalībai starptautiskajās izstādēs var tikt piešķirts neatkarīgi no iesaistīto dalībnieku skaita, ja attiecīgā dalība ir atbilstoša sadarbības tīkla mērķim un sekmē sadarbību un internacionalizāciju.

Tāpat Noteikumu Nr. 775 26.6. apakšpunktā minētās darbības papildināts ar 25.6.4. apakšpunktu, otrajā atlasē paredzot atbalstu konsultāciju saņemšanai par digitālās transformācijas un inovāciju ieviešanu, kas saistītas ar jaunu vai esošu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju mērogošanu, kiberdrošības stiprināšanu un mākslīgā intelekta ieviešanu produktivitātes kāpināšanai. Šīs darbības mērķis ir veicināt sadarbības tīklu un inovāciju kopu dalībnieku spēju identificēt, sagatavot un ieviest inovatīvus un digitālus risinājumus uzņēmumu konkurētspējas, produktivitātes un eksporta kapacitātes paaugstināšanai RIS3 prioritārajās jomās. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība tiek uzskatīta par horizontālu virzītājspēku uzņēmumu internacionalizācijas un eksporta spēju stiprināšanai visās RIS3 prioritārās specializācijas jomās. Konsultācijas par digitālās transformācijas un inovāciju ieviešanas jautājumiem ietver organizācijas esošās situācijas izvērtēšanu, digitālās attīstības iespēju identificēšanu, pārmaiņu plānošanu un atbalstu inovāciju ieviešanā.
Noteikumu Nr. 775 25.6.4. apakšpunkts paredz, ka atbalsts ir pieejams konsultācijām, kas vienlaikus vērstas uz digitālās transformācijas un inovāciju ieviešanas risinājumu identificēšanu, sagatavošanu un ieviešanu uzņēmumā. Tādējādi atbalstāmas ir konsultācijas par jaunu vai esošu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādi, pilnveidošanu vai mērogošanu, kiberdrošības stiprināšanu un mākslīgā intelekta ieviešanu, ciktāl tās veicina gan inovāciju ieviešanu, gan uzņēmuma digitālo transformāciju un atbilst pasākuma mērķim.
Papildinājums nepieciešams, lai nodrošinātu sadarbības tīkla dalībniekiem pieejamu atbalstu kvalificētu konsultāciju saņemšanai digitālās transformācijas un inovāciju ieviešanā, tādējādi veicinot kvalitatīvu projektu īstenošanu, stiprinot to konkurētspēju un spēju integrēties starptautiskajos tirgos, kā arī paplašinot savstarpējās sadarbības iespējas.
Minētās konsultācijas sekmē jaunu risinājumu ieviešanu, vienlaikus paplašinot sadarbības iespējas, tai skaitā starptautiskā līmenī.

Lai novērstu interpretācijas atšķirības, precizēts Noteikumu Nr.775 25.5.8. un 27.2.6.  apakšpunkts un šajos apakšpunktos veiktie grozījumi ir attiecināmi retrospektīvi. Atbilstoši 27.2.6. apakšpunktam par produktu sertificēšanas izmaksām uzskatāmas arī uzņēmuma vadības, kvalitātes vai pārtikas nekaitīguma sistēmu sertifikācijas izmaksas (piemēram, FSSC 22000, BRC, Halal u. c.), ja attiecīgā sertifikācija ir nepieciešama produkta vai pakalpojuma mērogošanai un sadarbības tīkla dalībnieka internacionalizācijai. Ņemot vērā nozares specifiku, gadījumos, kad sertifikācija tiek piešķirta ražotnei vai vadības sistēmai un tās rezultātā sertificētu statusu iegūst arī tajā ražotie produkti, šādas izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 27.2.6. apakšpunktu. Šis nosacījums tiek precizēts, lai novērstu interpretācijas atšķirības un nepārprotami noteiktu, ka attiecināmas ir arī tādu sertifikāciju izmaksas, kur sertifikāts formāli tiek izsniegts uzņēmuma vadības sistēmai vai ražotnei, bet faktiski kalpo kā priekšnoteikums konkrēto produktu realizācijai eksporta tirgos un apliecina tajā ražoto produktu atbilstību attiecīgo tirgu prasībām.

Noteikumos Nr.775 27.1. punktā uzskaitītās sadarbības tīkla izmaksas attiecināmas gan sadarbības tīklam – biedrībai, gan sadarbības tīklam – inovācijas kopai. Attiecībā uz inovācijas kopu ar MK noteikumu projektu tiek ieviests 27.¹ punkts, kas noteic, ka inovācijas kopai 27.1 apakšpunktā minētajām izmaksām jābūt saistītām ar uzņēmumu pieteikumu sagatavošanu starptautisku projektu atlasēs un uzņēmumu sadarbības līgumu noslēgšanu ar starptautiskajiem partneriem, lai tās varētu tikt attiecinātas. 
Sadarbības tīklu dalībniekiem attiecināmas 27.2.punktā minētās izmaksas, neatkarīgi no tā vai sadarbības tīkls ir biedrība vai inovācijas kopa.
Papildus Noteikumu Nr.775 27.2.1. apakšpunktā precizēta sadarbības tīkla dalībnieka tiešo attiecināmo ārējo pakalpojumu izmaksu piemērošana, paredzot, ka ārējo pakalpojumu izmaksas attiecināmas, arī ja attiecīgie pakalpojumi netiek izmantoti sadarbības tīkla darbības nodrošināšanai, nodrošinot iespēju piesaistīt ārpakalpojumus sadarbības tīkla dalībnieku biznesa projektu attīstībai ārvalstīs.  Ņemot vērā, ka pasākuma mērķis ir sadarbības tīkla dalībnieka internacionalizācijas un sadarbības veicināšana, tad sadarbības tīkla dalībnieka iesaiste starptautiskā projektā palīdz sasniegt pasākuma mērķi. Ņemot vērā precizētās atbalstāmās darbības MK noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 775 27.punktā papildināt sadarbības tīkla dalībnieka tiešās attiecināmās izmaksas, nosakot, ka ir pieejamas arī:
-darba algas izmaksas, kas saistītas ar 25.6. apakšpunktā noteiktajām darbībām;
-pakalpojumu izmaksas eksperimentēšanai, pilotēšanai un testēšanai pirms investīciju ieguldījumiem, ja tas nepieciešams līgumu īstenošanai ar starptautiskiem partneriem ārvalstīs. Noteikumu Nr. 775 27.2.8. punktā minētās eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas izmaksas nav uzskatāma par pētniecību, bet uzskatāma par pakalpojuma vai produkta izmēģināšanas iespēju, pirms ieguldījumu veikšanas. MK noteikumu projektam nav ietekme uz pirmajā atlasē apstiprināto finansējuma saņēmēju attiecināmajām izmaksām, sasniedzamajiem rādītājiem un pieejamo finansējumu, ja nav noteikts pretēji.
Otrajā kārtā, ja projekta iesniedzējs ir inovācijas kopa, tā papildus publiskajam finansējumam var piesaistīt privāto finansējumu, lai īstenotu projektā plānotās aktivitātes.

Veikti tehniski precizējumi 17.3. un 46.2.2. apakšpunkta redakcijā, svītrojot prasību par projekta iesniedzēja dalībnieku savstarpējo nesaistību. Vienlaikus anotācija papildināta, skaidrojot neto apgrozījuma aprēķina kārtību gadījumos, kad projekta iesniedzēja dalībnieku vidū ir viena koncerna uzņēmumi, paredzot, ka koncerna neto apgrozījums tiek ņemts vērā tikai vienu reizi un netiek uzskaitīts dubulti. Vēršam uzmanību, ka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos šāds mehānisms jau bija paredzēts un netiek mainīts.

Tāpat MK noteikumu projekts precizē Noteikumu Nr.775 21. punktu, nosakot, ka gadījumā, ja projekta iesniedzējs ir inovācijas kopa tā iesniedz arī dokumentus, kas ir saistīti ar dalību starptautiskā programmā:
-līgumu ar Eiropas Komisiju par finansējuma piešķiršanu vai Eiropas Komisijas izsniegtu dokumentu par projekta apstiprināšanu;
-pieteikumu starptautiskās programmas finansējuma saņemšanai;
-detalizētu izmaksu tāmi, ja ir saņemts starptautiskais finansējums.
Prasība par 21.1. apakšpunktā minētā apliecinājuma iesniegšanu ir svītrota, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma vērtēšanā tiek ņemti vērā attiecīgie dati par visiem biedrības vai nodibinājuma biedriem vai otrajā atlasē, ja projekta iesniedzējs ir inovācijas kopa – par inovācijas kopas dalībniekiem, kuri iesaistās sadarbības tīkla programmas īstenošanā, un visiem to biedriem. Tāpat anotācijā jau ir skaidrots, ka inovāciju kopas dalībnieki noslēdz līgumu par iesaistīšanos sadarbības tīkla programmā, nosakot sadarbības tīkla koordinatoru un inovāciju kopas dalībniekus, kuri iesaistās sadarbības tīkla programmas īstenošanā. Tādējādi inovācijas kopas dalībnieku iesaistes apliecināšanai nepieciešamā informācija jau izriet no minētā līguma.
Veikti precizējumi Noteikumu Nr.775 21.4. apakšpunktā, samazinot minētajā apakšpunktā noteikto iesniedzamās informācijas apjomu, lai projekta iesniedzējam nav jāsniedz tādu informāciju, kas sadarbības iestādei jau ir pieejama publiskajos un valsts informācijas resursos.


Precizēti komercdarbības atbalsta nosacījumi
Ņemot vērā, ka 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē projekta iesniedzējs var būt inovācijas kopa, un atbalsta saņemšanai papildus paredzēta iespēja piemērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. pantu. Attiecīgi Noteikumos Nr.775 iekļauts 36.¹, 55.¹, 55.², 55.³, 57.¹, 57.² , 57.³, 57.⁴ , 57.⁵, 64.¹ , 70.¹, 73., 74. un 75. punkts, kā arī precizēts 36., 46., 51., 56., 57., 58., 60., 66., 67., 69. un 72.punkts.
Sadarbības tīkla dalībniekiem atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 (de minimis), neatkarīgi no tā vai sadarbības tīkls ir biedrība vai inovācijas kopa.
MK noteikumu projekts paredz atšķirīgu komercatbalsta piešķiršanas kārtību sadarbības tīklu attiecināmajām izmaksām atkarībā no tā vai sadarbības tīkls ir biedrība vai inovācijas kopa.
Ja sadarbības tīkls ir biedrība, atbalsts sadarbības tīkla attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts vienīgi saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 (de minimis atbalsts).
Ja sadarbības tīkls 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē ir inovācijas kopa, primāri atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem par darbības atbalstu inovācijas kopām.
Gadījumā, ja inovācijas kopai nevar piemērot regulas Nr. 651/2014 nosacījumus (piemēram, netiek izpildīti kvalifikācijas kritēriji vai citi ierobežojumi), tad paredzēts alternatīvs risinājums, proti, inovācijas kopas kā sadarbības tīkla izmaksām atbalstu piešķirt saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 (de minimis). Inovācijas kopai projekta iesniegumā ir jānorāda piemērojamais komercdarbības atbalsta regulējums. Ievērojot noteikumu 55.³ punktu, ja inovācijas kopai nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta nosacījumus, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda, ka atbalsts tiks saņemts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 (de minimis atbalsts). Pēc projekta iesnieguma iesniegšanas projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norādīto komercdarbības atbalsta regulējumu nevar mainīt.

Atbilstoši MK noteikumu projektam inovācijas kopas koordinators ir inovācijas kopas dalībnieks, kurš iesniedz projekta iesniegumu, nodrošina inovācijas kopas projekta īstenošanu un Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 2. punkta izpratnē pilda inovācijas kopas pārvaldnieka funkcijas. Tādējādi inovācijas kopas koordinators projekta ietvaros ir projekta iesniedzējs, savukārt pārējie inovācijas kopas dalībnieki projekta īstenošanā piedalās kā sadarbības partneri.
Saskaņā ar noteikumu 55.² punktu atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu inovācijas kopas koordinatoram kā inovācijas kopas pārvaldniekam. Inovācijas kopu veido vairāki dalībnieki, kuri iesaistās sadarbības tīkla programmas īstenošanā atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam. Ņemot vērā minēto, sadarbības iestāde vienošanos par projekta īstenošanu slēdz ar inovācijas kopas koordinatoru kā projekta iesniedzēju un finansējuma saņēmēju.
Vienlaikus, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta uzskaiti atbilstoši piemērojamajam atbalsta regulējumam, sadarbības iestāde izdod lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu katram inovācijas kopas dalībniekam, kurš iesaistās projekta īstenošanā un saņem atbalstu. Tādējādi līgumiskās attiecības projekta īstenošanai tiek nodibinātas ar inovācijas kopas koordinatoru, savukārt komercdarbības atbalsta uzskaite un piešķiršana tiek nodrošināta attiecībā uz katru inovācijas kopas dalībnieku atsevišķi.

Lai nodrošinātu demarkāciju 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē, ja inovācijas kopa saņem finansējumu projekta īstenošanai Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, tā nevar paralēli saņemt finansējumu par tām pašām darbībām Eiropas Savienības fondu programmas ietvaros. Attiecīgi Eiropas Savienības fondu projekta izdevumu attiecināmība šādos gadījumos var sākties tikai pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā projekta pabeigšanas.
Inovācijas kopai, saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 saņemto komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar programmas "Digitālā Eiropa" ietvaros sniegto atbalstu un ar citu valsts atbalstu, tai skaitā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā. Lai noteiktu, vai ir ievērotas Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, ņem vērā inovācijas kopai piešķirtā valsts atbalsta kopsummu.
Ņemot vērā, ka 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 1 036 914 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 881 377 euro un valsts budžeta finansējums – 155 537 euro, tiek ievērota Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "k" apakšpunktā minētā robežvērtība.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr.  651/2014 nosacījumi, inovācijas kopas koordinatoram ir pienākums atmaksāt Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai nelikumīgo projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Ja projekta iesniedzējs ir inovācijas kopa, 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta iesnieguma un atbalsta pieteikuma kopējām attiecināmajām izmaksām inovācijas kopai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 50 % saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 9. punktu.
Inovācijas kopas dalībnieki nodrošina, ka visas atbalsta summas, kas tiek piešķirtas inovācijas kopas darbībai saskaņā ar Komisijas regulas  Nr. 651/2014 27. panta 9. punktu, atsevišķā grāmatvedības uzskaitē ir skaidri nodalītas no tām summām, kuras ir pilnībā jānodod gala labuma guvējiem un kurām tiek piemērots de minimis regulējums.
1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē inovācijas kopas projekta iesniegums ir atbalstāms, ja projekta iesniegums Eiropas Komisijā starptautiskas programmas ietvaros ir iesniegts, pirms uzsākts darbs pie projekta vai pirms uzsākta atbalstāmā darbība. Par darbu pie projekta uzsākšanas uzskatāms brīdis, kad projekts pāriet no plānošanas uz praktisku izpildi, un uzsākta aktivitāšu praktiska īstenošana, piemēram, tiek slēgti līgumi ar piegādātājiem vai sadarbības partneriem, tiek veikti avansa maksājumi. Ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, darbu ar projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kurās pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums, ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu.
Lai nodrošinātu, ka regulējumā skaidri ir noteikts atbalsta piešķiršanas juridiskais brīdis, Noteikumu Nr.775 58. punkts precizēts, ka sadarbības iestādes lēmuma par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīklam pieņemšanas datums, un datums, kad sadarbības tīkls pieņēmis lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem, uzskatāms par komercdarbības atbalsta piešķiršanas datumu. Piemēram, sadarbības tīklam, ja projekta iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Lai nodrošinātu labvēlīgākus nosacījumus sadarbības tīkla dalībniekiem, MK noteikumu projekts paredz, ka sadarbības tīkla dalībniekam izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad sadarbības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par sadarbības tīkla projekta iesnieguma apstiprināšanu un minētais attiecas uz visu 1.2.1.1. pasākuma otro kārtu.
Tāpat Noteikumu Nr.775 58. punktā noteikts, ka otrajā atlasē sadarbības tīkla, ja projekta iesniedzējs ir inovācijas kopa, izmaksas ir attiecināmas no 2026. gada 1. jūlija, ja inovācijas kopa pirms 2026. gada 1. jūlija Eiropas Komisijā ir iesniegusi finansējuma pieteikumu un ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Komisiju par finansējuma piešķiršanu vai saņēmusi Eiropas Komisijas  dokumentu par projekta apstiprināšanu. Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. pantā noteiktajām stimulējošās ietekmes prasībām, finansējuma pieteikumu Eiropas Komisijai ir jāiesniedz pirms projekta darbu uzsākšanas, kas šajā gadījumā ir arī pirms 2026. gada 1. jūlija. Inovācijas kopas finansējuma pieteikumā Eiropas Komisijai, kas iesniegts pirms projekta darbu uzsākšanas, ietverta Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā un, ja piemērojams, 6. panta 3. punktā noteiktā informācija, kā arī projektam pieprasītā publiskā finansējuma apjoms (tostarp gan Eiropas Komisijas finansējums, gan atbalsts 1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros), tādējādi nodrošinot atbilstību nosacījumiem par stimulējošo ietekmi un apliecinot, ka atbalsta saņēmējs ir pieprasījis valsts atbalstu pirms projekta darbu uzsākšanas.
Izmaksu attiecināšana ne agrāk par 2026. gada 1. jūliju sadarbības tīklam, ja projekta iesniedzējs ir inovācijas kopa, ir pamatota ar nepieciešamību novērst dubultā finansējuma risku un nodrošināt, ka netiek finansētas darbības, kas jau īstenotas vai finansētas ar Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Tādējādi tiek nodrošināta skaidra dažādu finanšu avotu nošķirtība un atbilstība publiskā finansējuma piešķiršanas principiem.
Noteikumu Nr.775 58. punkta grozījumi ir attiecināmi retrospektīvi, t.i. attiecīgi no sadarbības iestādes pieņemtā lēmuma par sadarbības tīkla projekta iesnieguma apstiprināšanu vai 2026. gada 1. jūlija.

1.2.1.1. pasākuma otrās kārtas otrajā atlasē inovācijas kopai, saņemot atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. pantu, inovācijas kopas dalībnieki atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 2.punktam, nodrošina, ka visos gadījumos katram uzņēmumam saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem ir jāveic atsevišķa uzskaite par katras darbības (kopas īpašumtiesības, pārvaldība un izmantošana) izmaksām un ieņēmumiem.

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai tehniski precizēts MK noteikumu 51. punkts, paskaidrojot, ka sadarbības tīklam piemērojamā iepirkumu regulējuma izvēle ir atkarīga no tā, vai finansējuma saņēmējs kvalificējas kā pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

MK noteikumu projekts paredz, ka inovācijas kopa atsevišķas atbalstāmās darbības var īstenot ārpakalpojumu veidā, ciktāl tas saistīts ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 8. punktā minētajām darbībām. Šāda regulējuma iekļaušana ir nepieciešama, lai nodrošinātu inovācijas kopai iespēju, ja nepieciešams, iepirkt ārpakalpojumus konkrētu atbalstāmo darbību īstenošanai. Vienlaikus norma ir piemērojama tikai atsevišķām atbalstāmajām darbībām un tā nav interpretējama kā pamats visa projekta īstenošanas nodošanai ārpakalpojumā. Iepirkumus inovācijas kopa veic, piemērojot atbilstošos normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā, tai skaitā Publisko iepirkumu likumu vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci veicinošu iepirkuma procedūru.

Precizētas normas par attiecīgā izslēgšanas kritērija pārbaudi
Noteikumos Nr.775 iekļauts 53.¹ punkts, ka sadarbības tīkla dalībnieku atbilstības 53.1. apakšpunktā minētajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbaudei, attiecībā uz Vadības likuma 22. panta pirmajā daļā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, sadarbības tīkls no sadarbības tīkla dalībnieka pieprasa apliecinājumu, ka uz to nav attiecināmi Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktie izslēgšanas nosacījumi. Papildus Noteikumos Nr.775 iekļauts arī 53.² punkts, ka sadarbības iestāde reizi gadā, pie maksājuma pieprasījuma pārbaudes, izlases veidā pārbauda sadarbības tīkla dalībniekus, vai uz tiem nav attiecināmi izslēgšanas kritēriji. Gadījumā, ja sadarbības iestāde veiktās izlases pārbaudes laikā konstatē, ka sadarbības tīkla dalībnieks apliecinājuma sniegšanas brīdī atbilda Vadības likuma 22.pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem, tad sadarbības iestāde sadarbības tīklam pieprasa papildus informāciju, lai izslēgtu gadījumus, kad iesniegtā informācija varētu būt neprecīzi iesniegta vai tā iesniegta kļūdaini. Tomēr, ja apstiprinās, ka atbalsts ticis sniegts sadarbības tīkla dalībniekam, kas apliecinājuma sniegšanas brīdī atbilda Vadības likuma 22.pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem, tad šī tiek uzskatīta par neatbilstību/neatbilstoši veiktiem izdevumiem un sadarbības iestāde šo gadījumu izskata tāpat kā citus gadījumus, kad maksājuma pieprasījuma pārbaudē konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi. Līdz ar to līgumā par projekta īstenošanu šādi gadījumi konkrēti nav jāatrunā, jo sadarbības tīklu līgumos ar sadarbības iestādi jau ir iekļauts, ka "ja Projekta īstenošanā tiek konstatēti neatbilstoši veiktie izdevumi vai pārkāpums, pēc Sadarbības iestādes pieprasījuma atmaksāt Sadarbības iestādes norādītajā kontā nepamatoti izmaksāto Atbalsta summu vai tās daļu;".