Anotācija (ex-ante)

2022. gada 24. februārī Krievijas sāktās agresijas pret Ukrainu rezultātā, Moldovā ieplūda liels Ukrainas bēgļu skaits, un pašlaik valstī atrodas aptuveni 100 000 Ukrainas bēgļu. Kopš Krievijas agresijas kara sākuma, Moldova ikdienā sastopas ar kara izraisītām drošības, sociālām, ekonomiskām, humanitārām un politiskām sekām. Moldova, kurai ir viens no zemākajiem IKP per capita rādītājiem Eiropā, 2022. gadā piedzīvoja ~30% inflāciju un ekonomikas sarukšanu par ~5%. Neskatoties uz situācijas pakāpenisko normalizāciju, esošās krīzes izraisīja strauju nabadzības pieaugumu, palielinot cilvēku skaitu, kas atrodas zem nabadzības sliekšņa no 25% 2021. gadā līdz 32% 2023. gadā.

Moldova (izņemot Pārdņestras reģionu) importē ~80% no patērētajiem energoresursiem. Krievijas agresija Ukrainā un enerģētiskā šantāža Moldovā izraisīja lielāko un nopietnāko enerģētikas krīzi Moldovas vēsturē. Krīzi galvenokārt noteica trīs faktori: 1) Ukrainas, kā galvenā ārējā elektrības piegādātāja, elektroenerģijas piegāžu samazināšana Krievijas radīto infrastruktūras bojājumu un savu kritisko vajadzību apmierināšanas dēļ; 2) Krievijas “Gazprom” gāzes piegādes apjoma samazināšana uz pusi un tam sekojošā enerģētiskā šantāža; 3) Krievijas agresijas kara izraisītais energoresursu cenu kāpums pasaulē. Šie faktori izraisīja komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu līdz pat 700%. 2025. gadā Moldova var piedzīvot enerģētisko krīzi saistībā ar Krievijas-Ukrainas gāzes tranzīta līguma termiņa beigām (01.01.2025.).

Esošās grūtības turpina izmantot pro-krieviskā opozīcija, lai veidotu propagandas naratīvus publiskajā telpā ar mērķi graut atbalstu gan Moldovas pro-eiropeiskajai valdībai, gan tās veiksmīgi uzņemtajam kursam uz integrāciju Eiropas Savienībā (turpmāk - ES). Tas ir īpaši aktuāli 2024. gada Moldovas prezidenta vēlēšanu un konstitucionālā referenduma par pievienošanos ES kontekstā (abi notiks š.g. 20. oktobrī), kuros tiek novērota Krievijas iejaukšanās, kā arī kontekstā ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām 2025. gadā.

Enerģētikas problēmu risināšanai Moldova ir izveidojusi Enerģētikas pārejas un neatkarības fondu (Energy Transition and Independence Fund), kurā starptautiskie partneri tiek aicināti ieguldīt līdzekļus Moldovas enerģētiskās neatkarības veicināšanā, nepieciešamās enerģētiskās infrastruktūras izbūvē un atjaunojamās enerģijas kapacitāšu palielināšanā.

Lai sniegtu palīdzību Moldovai gan atbalstot Ukrainas bēgļus valstī, gan cīnoties pret Krievijas īstenotajām ļaunprātīgajām hibrīda aktivitātēm, kā arī stiprinot Moldovas kopējo drošību un noturību, starptautiskie partneri ir snieguši būtisku atbalstu Moldovai. Kopš 2021. gada, ES ir sniegušas atbalstu Moldovai grantu un aizdevumu formā vairāk nekā 2,2 mljrd. euro apmērā. Enerģētikas jomā ES Moldovā veicina enerģētikas infrastruktūras izbūvi un sniedz atbalstu enerģētikas piegādātāju diversifikācijai. 2022. gadā Moldova tika pievienota arī Eiropas kontinentālajam elektrotīklam.

Lai sniegt atbalstu Moldovas enerģētiskas krīzes pārvārēšanai, 2023. gadā Latvija iemaksāja 50 000 euro Moldovas Enerģētikas pārejas un neatkarības fondā. Arī šogad, solidarizējoties ar Moldovu un pievienojoties starptautiskajam atbalstam Moldovai, plānots veikt iemaksu Moldovas Enerģētikas pārejas un neatkarības fondā 50 000 euro apmērā. Iemaksa būtu tiešs Latvijas atbalsts Moldovas enerģētiskā sektora noturības veicināšanai, jo īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos, Moldovas ierobežoto finanšu resursu apjomu, kā arī iespējamo jauno enerģētisko krīzi Krievijas-Ukrainas gāzes tranzīta līguma pārtraukšanas dēļ.