Anotācija (ex-ante)

1. Noteikumu projekta 1.punkts (MK noteikumu Nr. 499 izdošanas pamatojums).
MK noteikumu Nr. 499 izdošanas pamatojums norādīts Muitas likuma 25.panta otrās daļas 1. un 2.punkts. Proti, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, anulē un atceļ Muitas likuma 25.panta panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus; kā arī atsevišķus jautājumus par vienkāršoto deklarēšanu, ierakstu deklarētāja reģistros un atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanu.

Likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" (Nr.1214/Lp14) 11.pants paredz Muitas likuma 25.panta otro daļu papildināt ar jaunu 5.punktu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā iesniedz iesniegumu atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanai, piešķir, groza un atsauc atzītā OIM deklarētāja statusu, kā arī izdod un paziņo lēmumu par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu, grozīšanu vai atsaukšanu.

Vienlaikus, likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" (Nr.1214/Lp14) 12.pants paredz Muitas likumu papildināt ar jaunu 25.² pantu, kura ceturtajā un piektajā daļā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību personas reģistrēšanai Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgšanai no reģistra, kā arī kārtību, kādā reģistrā reģistrētā persona paziņo par izmaiņām reģistrācijas nosacījumos. Vienlaikus Ministru kabinets noteiks Valsts ieņēmumu dienesta  tīmekļvietnē publicējamās ziņas par  personas reģistrāciju reģistrā.

Ņemot vērā, ka minēto regulēs MK noteikumi Nr. 499, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 499 izdošanas pamatojumu.

1. Noteikumu projekta 1.punkts (MK noteikumu Nr. 499 izdošanas pamatojums).
Tā kā MK noteikumos plānots noteikt nosacījumus un kārtību, kādā iesniedz iesniegumu atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanai, piešķir, groza un atsauc atzītā OIM deklarētāja statusu, kā arī izdod un paziņo lēmumu par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu, grozīšanu vai atsaukšanu; nosacījumus un kārtību personas reģistrēšanai Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgšanai no reģistra, kā arī kārtību, kādā reģistrā reģistrētā persona paziņo par izmaiņām apstākļos, kas bija par pamatu tās reģistrācijai un tāpat arī Valsts ieņēmumu dienesta  tīmekļvietnē publicējamās ziņas par  personas reģistrāciju reģistrā, nepieciešams MK noteikumu Nr. 499 izdošanas pamatojumu papildināt ar atsauci uz Muitas likuma 25.panta otrās daļas 5.punktu un 25.² panta ceturto un piekto daļu.

2. Noteikumu projekta 2.punkts, 6.punkts, 8.punkts, 20.punkts un 21.punkts (MK noteikumu Nr. 499 1.8.apakšpunkts; 3.² punkts; 4.² punkts; VII un IX nodaļa).
MK noteikumu Nr. 499 1.8.apakšpunkts paredz noteikt kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atceļ, atjauno un anulē atļauju izmantot Eiropas Savienības tranzīta procedūru papīra formā attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu.
Saskaņā ar regulas Nr. 2016/341 24. panta 1. punktā noteikto, atļaujas izmantot Eiropas Savienības tranzīta procedūru papīra formā attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu, varēja piemērot līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (NCTS) jaunināšanai.
2023. gada 27. novembrī Latvijā sāka darboties jauna Tranzīta kontroles sistēma (TKS2), kas izstrādāta atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos muitas jomā noteiktajiem tranzīta sistēmas jauninājumiem (NCTS 5. fāzē), t. sk. nodrošinot iespēju iesniegt tranzīta deklarācijas, kurās ir samazinātas datu prasības. Tādējādi vairs nepastāv nepieciešamība izmantot Eiropas Savienības tranzīta procedūru papīra formā attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu, un līdz ar to arī nepieciešamība saņemt atļaujas šādu tranzīta procedūru izmantošanai.
Līdz ar to nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr. 499 1.8. apakšpunktu un VII. un IX.nodaļu.
Vienlaikus jāprecizē redakcijas arī MK noteikumu Nr. 499 3.² un 4.²punktiem, svītrojot no tiem atsauci uz Savienības tranzīta procedūras izmantošanai attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu. Sekojoši MK noteikumu Nr.499 3.² punktā nepieciešams svītrot arī vārdu “apturēšanai” un 4.² punktā nepieciešams svītrot vārdus “apturēšanu, atjaunošanu”, jo minētais attiecas tikai uz atļauju Savienības tranzīta procedūras izmantošanai attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu.

Papildus MK noteikumu Nr.499 3.² punktā nepieciešams precizēt atzītā eksportētāja atļaujas patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi nosaukumu, vienādojot to ar citos MK noteikumu Nr.499 punktos lietotajam atļaujas nosaukumam. MK noteikumu Nr.499 1.6., 71.-74.punktā, kā arī XI.nodaļas virsrakstā lietots atļaujas pilnais nosaukums “atzītā eksportētāja atļauja patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi”, savukārt MK noteikumu Nr.499 3.² , 4.² un 74.¹ punktā lietots “atzītā eksportētāja atļauja”. Līdz ar to šādi tehniski precizējumi saistībā ar atļaujas nosaukumu nepieciešami arī MK noteikumu Nr.499 4.² punktā (noteikumu projekta 8.punkts) un 74.¹ punktā (noteikumu projekta 23.punkts).
 

2. Noteikumu projekta 2.punkts, 6.punkts, 8.punkts, 20.punkts un 21.punkts (MK noteikumu Nr. 499 1.8.apakšpunkts; 3.² punkts; 4.³ punkts; VII un IX nodaļa).
Ņemot vērā, ka vairs nav nepieciešams izmantot Eiropas Savienības tranzīta procedūru papīra formā attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu, un līdz ar to arī nepieciešamība saņemt atļaujas šādu tranzīta procedūru izmantošanai, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr. 499 1.8. apakšpunktu un VII. un IX.nodaļu.
Vienlaikus nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 499 3.² un 4.² punktu redakcijas, svītrojot no tiem atsauci uz Savienības tranzīta procedūras izmantošanai attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu.

Tā kā Muitas likumā netiek paredzēta muitas dokumentu iesniegšana papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr. 499 3.² punktu nosakot, ka iesniegumu atzītā eksportētāja atļaujas saņemšanai, grozīšanai, apturēšanai un atcelšanai un ar to saistītos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). 

3. Noteikumu projekta 3.punkts, 7.punkts, 9.punkts un 24.punkts (MK noteikumu Nr. 499 jauns 1.9.apakšpunkts; jauns 3.³ punkts; jauns 4.³ punkts; jauna XI.¹ nodaļa).

Atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 32.³⁷ pantam, Valsts ieņēmumu dienests noteikts kā nacionālā kompetentā iestāde OIM ieviešanā.
OIM ir jauns Eiropas Savienības instruments oglekļa emisiju ierobežošanai. OIM ir vērsts uz oglekļietilpīgu nozaru produktu importu. Mehānisma mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienībā importēto preču cenas precīzāk atspoguļotu ražošanas procesā izveidojušos oglekļa daudzumu un mudinātu trešo valstu ražotājus samazināt savas oglekļa emisijas. Tam būtu jāpalīdz novērst oglekļa emisijas pārvirzi, atturot Eiropas Savienības ražošanas pārorientēšanos uz trešajām valstīm, kurām siltumnīcefekta gāzu emisijas noteikumi nav tik stingri.
Regulas Nr. 2023/956 4. pants noteic, ka Savienības muitas teritorijā regulas Nr. 2023/956 1.pielikumā uzskaitītās preces importē tikai atzītais OIM deklarētājs (šādas preces ir piemēram, dzelzs un tērauda preces (piemēram, skrūves, bultskrūves un paplāksnes); mēslošanas līdzekļi; alumīnija preces; cements; ķīmiskas vielas; elektrība).
 Regulas Nr. 2023/956 5. pants noteic pienākumu ikvienam importētājam, kas ir iedibināts dalībvalstī, pirms preču importēšanas Savienības muitas teritorijā iesniegt pieteikumu atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai. Atbilstoši regulas Nr. 2023/956 5. panta 4. punktam, OIM atzīšanas pieteikumu OIM reģistrā reģistrē tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta muitas deklarācija.
Kritēriji atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanai noteikti regulas Nr. 2023/956 17.pantā, tomēr nacionālajā normatīvajā regulējumā ir nepieciešams reglamentēt, ka OIM atzīšanas pieteikumu izskata un lēmumu par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu, grozīšanu vai atteikumu piešķirt atzītā OIM deklarētāja statusu pieņem Valsts ieņēmumu dienests.
Līdz ar to, ar likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” (Nr.1214/Lp14) 11.pantu Muitas likuma 25.pants tiek papildināts ar jaunu 1.¹ daļu paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests piešķir regulā Nr. 2023/956 minēto atzītā OIM deklarētāja statusu.
Vienlaikus Muitas likuma 25.pants tiek papildināts ar jaunu otrās daļas 5.apakšpunktu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā iesniedz iesniegumu atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanai, piešķir, groza un atsauc atzītā OIM deklarētāja statusu, kā arī izdod un paziņo lēmumu par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu, grozīšanu vai atsaukšanu. Lai izpildītu minēto deleģējumu, MK noteikumos Nr. 499 jāparedz minētā kārtība un nosacījumi.

Atbilstoši Komisijas 2025. gada 17. marta Īstenošanas Regulas (ES) 2025/486, ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 piemērošanu attiecībā uz nosacījumiem un procedūrām, kas skar atzītā OIM deklarētāja statusu (turpmāk – regula Nr. 2025/486) 1. panta 1. punktam, pieteikšanās procedūras atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai būtu jāveic OIM reģistrā elektroniskā formātā. Šīs pašas regulas preambulas 4.punktā minēts, ka, lai saņemtu atļauju, pieteikuma iesniedzējam pirms preču pirmās importēšanas būtu jāiesniedz pieteikums iedibināšanas dalībvalstij, izmantojot OIM reģistrā nodrošinātu standarta formātu.
Savukārt, regulas Nr. 2023/956 14.pants nosaka, ka Eiropas Komisija izveido elektronisku OIM reģistru, kurā tiek uzkrāta informācija par atzītajiem OIM deklarētājiem un to OIM sertifikātiem. Reģistrs satur katra deklarētāja kontu ar tā identifikācijas datiem, EORI numuru, OIM konta numuru un informāciju par sertifikātiem (cena, datumi u.c.). Tas ietver arī datus par trešo valstu operatoriem un iekārtām. Informācija ir konfidenciāla, izņemot publiski pieejamos operatoru un iekārtu datus, ja vien operators nav atteicies no publiskošanas. Komisija publicē ikgadēju statistiku par emisijām, kas iekļautas importētajās precēs. Vienlaikus tiek paredzēti īstenošanas akti, kas regulē reģistra darbību, datu apmaiņu un pārbaudes procedūras.
Ņemot vērā minēto, nacionālajā regulējumā būtu jāparedz, kā notiks personu autentificēšana un piekļuves verificēšana, iesniedzot iesniegumu atzītā OIM deklarētāja statusa saņemšanai, grozīšanai un atsaukšanai un ar to saistītos dokumentus OIM reģistrā. Vienlaikus jāparedz, kā notiks personu autentificēšana un piekļuves verificēšana.
Līdzīgas normas paredzētas MK noteikumu Nr. 499 3.punktā un 3.¹ punktā saistībā ar dokumentu iesniegšanu izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013) 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma) un 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 2015/2447) 30. panta 1. punktā noteikto elektronisko sistēmu (turpmāk – AEO sistēma). 

Nacionālajā regulējumā nepieciešams paredzēt, kā Valsts ieņēmumu dienests izdod un paziņo lēmumus par atzītā OIM deklarētāja  statusa piešķiršanu, grozīšanu un atsaukšanu. Līdzīgas normas noteiktas MK noteikumu Nr. 499 4., 4.¹ un 4.² punktā saistībā ar dažādu citu Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu izdošanu un paziņošanu.

3. Noteikumu projekta 3.punkts, 7.punkts, 9.punkts un 24.punkts (MK noteikumu Nr. 499 jauns 1.9.apakšpunkts; jauns 3.³ punkts; jauns 4.³ punkts; jauna XI.¹ nodaļa).
Tā kā Muitas likuma 25.pants tiek papildināts ar jaunu 1.¹ daļu paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests piešķir regulā Nr. 2023/956 minēto atzītā OIM deklarētāja statusu, ar noteikumu projekta 3.punktu MK noteikumu Nr. 499 1.punkts tiek papildināts ar jaunu 1.9.apakšpunktu, paredzot Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā iesniedz iesniegumu atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanai, piešķir, groza un atsauc atzītā OIM deklarētāja statusu, kā arī izdod un paziņo lēmumu par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu, grozīšanu vai atsaukšanu. Minētā kārtība ietverta noteikumu projekta 24.punktā, ar kuru MK noteikumi Nr. 499 tiek papildināti ar jaunu XI1 nodaļu par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu, grozīšanu un atsaukšanu.

Ņemot vērā, ka gan regula Nr. 2023/956, gan regula Nr. 2025/486 paredz dokumentus saistībā ar atzītā OIM statusa iegūšanu iesniegt OIM reģistrā, ar noteikumu projekta 7.punktu MK noteikumi Nr. 499 tiek papildināti ar jaunu 3.³ punktu, tiesiskās skaidrības nolūkā paredzot, kādus tieši dokumentus persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot OIM reģistru un kā notiek personu autentificēšana un piekļuves verificēšana. Proti, iesniegumu atzītā OIM deklarētāja statusa saņemšanai, grozīšanai un atsaukšanai un ar to saistītos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz OIM reģistrā, personu autentificēšanai un piekļuves verificēšanai izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Lai noteiktu, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests izdod un paziņo lēmumus par atzītā OIM deklarētāja  statusa piešķiršanu, grozīšanu un atsaukšanu, ar noteikumu projekta 9.punktu MK noteikumi Nr. 499 tiek papildināti ar jaunu 4.³ punktu paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumus par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu un atsaukšanu izdod un paziņo OIM reģistrā.

4. Noteikumu projekta 4.punkts, 5.punkts, 10.punkts un 25.punkts (MK noteikumu Nr. 499 jauns 1.10.apakšpunkts un jauns 1.11.apakšpunkts; jauns 4.⁴ punkts un jauna XI.² nodaļa).

Ar likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” (Nr.1214/Lp14) 12.pantu Muitas likumā tiek iekļauts jauns 25.² pants paredzot, ka pārstāvja muitā pakalpojumus ir tiesīga sniegt persona, kura ir reģistrēta Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā (turpmāk – Reģistrs). Reģistru uztur Valsts ieņēmumu dienests. Informācija par pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju Reģistrā ir publiski pieejama un to publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
Vienlaikus Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības noteikt nosacījumus un kārtību pārstāvja muitā pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanai Reģistrā un izslēgšanai no Reģistra, kā arī kārtību, kādā Reģistrā reģistrētā persona paziņo par izmaiņām apstākļos, kas bija par pamatu tās reģistrācijai. Ministru kabinets noteikts arī Valsts ieņēmumu dienesta  tīmekļvietnē publicējamo informāciju par  pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju Reģistrā.

Muitas likuma 25.² panta un arī noteikumu projekta mērķis ir ieviest regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punktā paredzēto nosacījumu, ka dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, nolūkā veicināt pārstāvju muitā pakalpojumu sniegšanas pārskatāmību, nodrošinot, ka:
1) pārstāvības muitā pakalpojumus sniedz kvalificētas un pārbaudītas personas, kas pārzin muitas procedūras un tiesību aktus, mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā,
2) muitas klienti var pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja kompetenci un uzticamību, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvības pakalpojumu sniedzēju reģistru,
3) tiek ierobežota ēnu ekonomika, t.i., novērsta nelicencētu vai nelegālu pakalpojumu sniegšana,
4) uzraudzības muitas iestāde var sekot līdzi pārstāvības muitā pakalpojumu sniedzēju darbībai un saukt tos pie atbildības gadījumos, kad izdarīti pārkāpumi,
5) tiek aizsargātas klientu intereses un stiprināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei, t.sk. muitas dienestam, kā arī nodrošināta koncepta “Pazīsti savu klientu” stiprināšana.
Minētās normas izstrādei  Valsts ieņēmumu dienestā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās tostarp arī nozares pārstāvji. Četrās darba grupas sēdēs notika aktīvas diskusijas, viedokļu apmaiņa, nozares priekšlikumu izvērtēšana sistēmas pilnveidošanai. Jautājums par minēto iniciatīvu tika skatīts Finanšu ministrijas Konsultatīvajā padomē muitas politikas jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un uzņēmēju konsultatīvajā padomē.

Praksē konstatēts, ka, nodrošinot pārstāvības pakalpojumus muitā (Regulas Nr. 952/2013 18. panta 1. punkts), nereti tiek sniegts nekvalitatīvs pakalpojums (tai skaitā attiecībā uz muitas deklarācijas aizpildīšanu), proti, deklarētāja pārstāvja sagatavotā muitas deklarācija satur kļūdas, kas rada lieku administratīvo slogu muitas iestādei deklarācijas labošanas procesa administrēšanā pēc preču izlaišanas un rada pamatu deklarētāja administratīvai atbildībai saskaņā ar Muitas likuma 29. panta trešo daļu.
Analizējot veiktos labojumus muitas deklarācijās par 2024. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, konstatēts, ka 70 % neatbilstību radušās pārstāvja kļūdu dēļ. Raksturīgākās kļūdas ar budžeta ieņēmumu zaudējumiem līdz 150 euro ir šādas: nekorekti noteikta deklarētās preces muitas vērtība; nav pievienoti preču rēķini un pilnvaras vai pievienoti neatbilstoši preču rēķini un pilnvaras; norādīts neatbilstošs preces neto vai bruto svars; nekorekti norādīti pavaddokumentu kodi; pievienoti maksājumu uzdevumi, kas ir par mazāku summu nekā aprēķinātais nodokļu apmērs.
Savukārt raksturīgākās kļūdas ar budžeta ienākumu zaudējumiem virs 150 euro ir šādas: nekorekti norādīts preces Kombinētās nomenklatūras kods, papildprocedūras kods vai rēķina valūta; neatbilstoši piemērota preces izcelsme un muitas nodokļa preferenciālā likme; nepareizi vai vispār nav pievienotas darījuma vērtībai pieskaitāmās izmaksas, piemēram, transporta, apdrošināšanas izmaksas.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienības, kuras labo un anulē muitas deklarācijas pēc preču izlaišanas, kā arī veic cita veida pēcmuitošanas pārbaudes, 2024. gada pirmajos sešos mēnešos laboja 1056 eksporta deklarācijas un 1120 importa deklarācijas, kā arī anulēja 750 eksporta deklarācijas un 76 importa deklarācijas. 68 % importa deklarāciju gadījumā un 74,1 % eksporta deklarāciju gadījumā labošana/anulēšana veikta deklarācijām, kuras iesniegtas, izmantojot pārstāvja muitā pakalpojumus. Labošanai/anulēšanai pēcmuitošanā vidēji dienā tiek iesniegtas 20 eksporta deklarācijas un 14 importa deklarācijas, 85 % gadījumu importa deklarācijās labojumu rezultātā ir koriģēti muitas maksājumi, kas rada nopietnu slogu muitas iestādei, jo, lai apstiprinātu prasītos labojumus/anulēšanu muitas deklarācijās, jāveic apjomīga un detalizēta datu pārbaude. Minētais norāda uz riskiem muitas nodokļa iekasēšanā gadījumos, kad tiek izmantoti pārstāvības muitā pakalpojumi. Turklāt 30 % pieteikums deklarācijas labošanai iesniegts tajā pašā dienā vai 3 darbdienu laikā pēc preču izlaišanas muitas procedūrā.
Aizsargājot muitas klientu, proti, deklarētāju (importētāji/eksportētāji un to pārstāvji) intereses un nodrošinot, ka muitas klienti saņem kvalificētus pārstāvības muitā pakalpojumus, ar normu tiek stiprināts koncepts “Pazīsti savu klientu”, kura mērķis ir rūpēties par sakārtotu vidi, muitas klientu interesēm un novērst/samazināt iespējamību sniegt un saņemt nekvalitatīvus pārstāvju pakalpojumus. To nodrošinās publiski pieejama informācija par pārstāvības pakalpojumu sniedzējiem, kurus akceptējusi muitas iestāde (pārstāvības pakalpojumu sniedzēju muitā reģistrs).

Lai veicinātu muitā sniegtā pārstāvības pakalpojuma kvalitāti, proti, nodrošinātu, ka pārstāvības muitā pakalpojumus sniedz kvalificētas un pārbaudītas personas, kas pārzina muitas procedūras un tiesību aktus, mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā, aizsargājot klientu intereses un stiprinot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, t.sk. muitas dienestam, nepieciešams noteikt prasības pārstāvības muitā pakalpojumu sniedzējam. Līdz ar to ar Muitas likuma 25.² pantu noteikts, ka pārstāvja muitā pakalpojumus ir tiesīga sniegt persona, kura ir reģistrēta Reģistrā, savukārt nosacījumi un kārtība personas reģistrēšanai Reģistrā un izslēgšanai no Reģistra, kā arī kārtība, kādā Reģistrā reģistrētā persona paziņo par izmaiņām apstākļos, kas bija par pamatu tās reģistrācijai jāparedz MK noteikumos Nr. 499.

Ir valstis, kurās tiek piešķirts identifikācijas numurs, atsevišķās valstīs nepieciešama speciāla atļauja, vēl citās tiek piešķirta licence un jāsertificē arī darbinieki. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā muitas pārstāvis ir reglamentēta profesija. 
Piemēram, Francijā pārstāvības pakalpojuma sniedzējiem jābūt  reģistrētiem un jāsaņem atļauja - reģistrētā muitas pārstāvja atļauja. Atļauju izsniedz starpreģionālais muitas direktorāts un muitas pārstāvis ir reglamentēta profesija.
Itālijā muitas brokeriem jābūt reģistrētiem Profesionāļu reģistrā un jāsaņem sertifikāts. Muitas brokera sertifikātu/reģistrāciju piešķir pēc valsts eksāmena  nokārtošanas. Muitas brokeri ir pakļauti muitas apmācības prasībām, lai nodrošinātu, ka iegūtās zināšanas tiek regulāri atjauninātas.
Igaunijā noteikumi pārstāvības pakalpojuma sniegšanai iekļauti Muitas likumā. Pakalpojumus sniedz muitas aģentūras, kas darbojas ar sertificētu muitas aģentu starpniecību. Muitas aģentūras darbībai nepieciešama Muitas un nodokļu administrācijas izsniegta licence. Licenci neizsniedz, ja personai ir nodokļu parādi par nodevām, kas maksājamas, ievedot vai eksportējot preces; un ja persona neatbilst regulas Nr.952/2013 39. panta a) punktā noteiktajai prasībai (nav nopietnu vai atkārtotu muitas vai nodokļu pārkāpumu). Muitas aģents ir fiziska persona, kura ir nokārtojusi muitas aģenta eksāmenu un kurai muitas iestādes ir izsniegušas atbilstošo sertifikātu.

Ieviešot šādu regulējumu ilgtermiņā uzlabosies uzņēmējdarbības vide – no pakalpojumu tirgus tiks izslēgti negodprātīgi un nepietiekami kvalificēti pārstāvības muitā pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot, ka saņemot kvalitatīvus pārstāvības pakalpojums, tiek aizsargātas muitas klientu intereses un stiprināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei, t.sk., muitas dienestam. Vienlaikus, novēršot nelegālu pakalpojumu sniegšanu, tiks ierobežota ēnu ekonomika.

4. Noteikumu projekta 4.punkts, 5.punkts, 10.punkts un 25.punkts (MK noteikumu Nr. 499 jauns 1.10.apakšpunkts un jauns 1.11.apakšpunkts; jauns 4.⁴ punkts un jauna XI.² nodaļa).

Lai īstenotu ar likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” (Nr.1214/Lp14) 12.pantu Muitas likumā iekļautajā jaunajā 25.² pantā paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību pārstāvja muitā pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanai Reģistrā un izslēgšanai no Reģistra, kā arī kārtību, kādā Reģistrā reģistrētā persona paziņo par izmaiņām apstākļos, kas bija par pamatu tās reģistrācijai, MK noteikumu Nr. 499 1.punkts jāpapildina ar šādu kārtību, kā arī ar to, ka tiek noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta  tīmekļvietnē publicējamo informāciju par  pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju Reģistrā.

Vienlaikus MK noteikumos Nr. 499 nepieciešams iekļaut jaunu nodaļu par pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu Reģistrā un izslēgšanu no reģistra.
Valsts ieņēmumu dienests reģistrēs personu Reģistrā, ja tā atbildīs regulas Nr. 952/2013 39. panta a) punkta prasībām, proti, personai nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību. Vienlaikus personai nedrīkst būt nodokļu parāda, kas pārsniedz 150 euro un ir jābūt saņēmušai Muitas likuma 25.¹ pantā minēto apliecinājumu profesionālās kvalifikācijas standartiem vai jābūt noslēgtam darba līgumu ar personu, kura saņēmusi šādu apliecinājumu, vai personai ir vismaz trīs gadu praktiskā darba pieredze muitas jomā. Šos nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja persona ir atzītā uzņēmēja, atzītā nosūtītāja, atzītā saņēmēja, vispārējā galvojuma atļaujas turētājs, vai arī persona ir tiesīga sniegt pārstāvja muitā pakalpojumus saskaņā ar tiesību aktiem, kādi noteikti Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts.

Lai persona tiktu iekļauta Reģistrā, tai ir jāiesniedz iesniegums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Iesniegumā norādāmā informācija tiks noteikta MK noteikumu Nr.499 74.⁷ punktā, vienlaikus personu ērtībai Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicēs iesnieguma paraugu (veidlapu).
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) personai jāsniedz informācija arī gadījumā, ja rodas kādas izmaiņas saistībā ar Reģistrā iekļaujamajiem nosacījumiem. 

Ja persona atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem vai arī jau ir atsevišķu muitas atļauju turētājs, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par personas iekļaušanu Reģistrā. Ar noteikumu projekta 10.punktu tiek paredzēts, ka šādu lēmumu Valsts ieņēmumu dienests paziņo Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Persona tiks izslēgta no Reģistra pēc personas pašas vēlēšanās vai arī tā vairs neatbildīs noteiktām prasībām.
Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē tiks publicēta informācija par pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju Reģistrā, norādot personas reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI numuru); juridiskās personas nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, kā arī reģistrācijas datumu reģistrā un izslēgšanas no Reģistra datumu.

Regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punkts paredz, ka dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Tomēr, neskarot to, ka attiecīgā dalībvalsts var piemērot mazāk stingrus kritērijus, pārstāvis muitā, kurš atbilst 39. panta a) līdz d) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, ir tiesīgs šādus pakalpojumus sniegt dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

Līdz ar to regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punkts ietver skaidru nošķīrumu starp nacionālo regulējumu (attiecināmu uz dalībvalstī reģistrētiem pārstāvjiem muitā) un Savienības līmeņa regulējumu, kas tiek piemērots tieši. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, kādi kritēriji būs noteikti nacionālajā regulējumā, citā dalībvalstī reģistrēts pārstāvis būs tiesīgs tikt iekļauts Reģistrā, ja tas atbildīs regulas Nr. 952/2013 39. panta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, šajā gadījumā regulas norma tiks piemērota tieši.

Noteikumu 74.5 punktā ietvertie kritēriji attiecas uz Latvijā reģistrētu pārstāvju muitā iekļaušanu Reģistrā un ir noteikti, pamatojoties uz regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punkta pirmajā teikumā ietverto dalībvalstu kompetenci paredzēt attiecīgus nosacījumus savā dalībvalstī reģistrētām personām.
Vienlaikus noteikumu 74.5 punktā paredzētie kritēriji neierobežo un neizslēdz regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punkta otrā teikuma tiešu piemērošanu attiecībā uz citā dalībvalstī reģistrētām personām.
Tādējādi, noteikumu 74.5 punktā ietvertais regulējums ir piemērojams apjomā, kādu pieļauj regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punkta pirmais teikums.

Regulas Nr. 952/2013 39. panta a) apakšpunkts – personai nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību.
Noteikumu projektā iekļautais nosacījums prasa personas atbilstību regulas Nr. 952/2013 39. panta a) apakšpunkta prasībām.
Noteikumu projektā iekļautais nosacījums attiecībā uz pārkāpumiem ir identisks regulā Nr. 952/2013 iekļautajam nosacījumam.

Regulas Nr. 952/2013 39. panta b) apakšpunkts - pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis augsta līmeņa kontroli pār savām darbībām un preču plūsmu, izmantojot komerciālās un, attiecīgos gadījumos, pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēmu, kas ļauj veikt pienācīgu muitas kontroli.
Noteikumu projektā šāds kritērijs, lai personu iekļautu Reģistrā, tiešā veidā nav iekļauts, jo personas iekļaušanai Reģistrā ir pietiekami, ka personai nav sodāmība, nav parādu un ir atbilstoša kvalifikācija. Turklāt jāņem vērā, ka regulas Nr. 952/2013 39. panta a) līdz d) punktā minētie kritēriji pamatā attiecas uz atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu.

Regulas Nr. 952/2013 39. panta c) apakšpunkts - finansiāla maksātspēja, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu saistības, ņemot vērā attiecīgā darījumdarbības veida specifiku.
Noteikumu projektā iekļautais nosacījums paredz, ka personai nav nodokļu parāda, kas pārsniedz 150 euro, izņemot gadījumus, kad attiecīgo nodokļu maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti, sadalīti termiņos, atlikti vai atkārtoti sadalīti termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums, vai pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona pilda minētās nodokļa parāda saistības.

Noteikumu projektā paredzētais nodokļu parāda kritērijs attiecas uz Latvijā reģistrētiem pārstāvjiem muitā un kalpo kā administratīvs un proporcionāls rādītājs personas spējai izpildīt savas finansiālās saistības, vienlaikus paredzot  izņēmumus gadījumos, kad nodokļu parāds tiek apmaksāts saskaņā ar kompetentās iestādes pieņemtiem lēmumiem.

Regulas Nr. 952/2013 39. panta d) apakšpunkts - praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību.
Noteikumu projektā iekļautais nosacījums – ir iegūts diploms par profesionālo augstāko izglītību ar iegūtu profesionālo kvalifikāciju muitas jomā vai apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi muitas jomā, vai pierādīta vismaz trīs gadu praktiskā darba pieredze muitas jautājumos.
 
Noteikumu projektā iekļautais nosacījums attiecībā uz kvalifikāciju ir identisks regulā Nr. 952/2013 iekļautajam nosacījumam, ievērojot Muitas likuma 25.1 pantā minēto, ka atbilstību regulas Nr. 952/2013 39. panta "d" punktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem apliecina diploms par profesionālo augstāko izglītību ar iegūtu profesionālo kvalifikāciju muitas jomā vai apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi muitas jomā.

Izvērtējot minētos aspektus, secināms, ka nacionālais regulējums nebūs stingrāks kā regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punktā minētais. Līdz ar to pārstāvis muitā, kurš atbildīs regulā Nr. 952/2013 18. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem, būs tiesīgs sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kas nebūs dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

Noteikumu 74.6 punktā paredzēs, ka noteikumu 74.5 punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, ja pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzējs ir atzītā uzņēmēja, atzītā nosūtītāja, atzītā saņēmēja, vispārējā galvojuma atļaujas turētājs, vai ir tiesīgs sniegt pārstāvja muitā pakalpojumus saskaņā ar tiesību aktiem, kādi noteikti Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts.

Ja pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzējs ir atzītā uzņēmēja, atzītā nosūtītāja, atzītā saņēmēja, vispārējā galvojuma atļaujas turētājs, tas nozīmē, ka viņš jau atbilst minētajiem kritērijiem (nav parādu, nav sodāmība un ir atbilstoša kvalifikācija).
Savukārt, ja pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt pārstāvja muitā pakalpojumus saskaņā ar tiesību aktiem, kādi noteikti tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, uzskatāms, ka viņš jau atbilst noteiktiem kritērijiem un nav pamata to apšaubīt. Minētais darbojas kā atzīšanas un administratīvās vienkāršošanas mehānisms, kas balstās uz savstarpējās uzticēšanās principu un nepieļauj prasību atkārtotu pārbaudi gadījumos, kad kompetenta iestāde citā dalībvalstī jau ir izvērtējusi personas atbilstību attiecīgajiem kritērijiem.


 

5. Noteikumu projekta 11.punkts, 15.punkts un 17.punkts (MK noteikumu Nr. 499 jauns 10.3.apakšpunkts, 19.3.apakšpunkts un 30.3.apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 499 10.3.apakšpunktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt atļauju izmantot vienkāršotu deklarāciju, ja cita starpā atļaujas turētājs šādu atļauju nav izmantojis ilgāk par 90 dienām. Līdzīga norma paredzēta MK noteikumu Nr. 499 19.3.apakšpunktā un 30.3.apakšpunktā saistībā ar atļauju izmantot ierakstu deklarētāja reģistros un atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanu.

Saņemot minētās atļaujas, uzņēmumiem ne vienmēr ir iespējams paredzēt un plānot preču plūsmu ilgtermiņā un bieži izveidojas situācijas, kad kāda no atļaujām netiek izmantota ilgāk par 90 dienām. Šobrīd šādos gadījumos, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 499 attiecīgo normu, Valsts ieņēmumu dienests aicina atļaujas turētājus izteikt viedokli par atļaujas turpmāko izmantošanu vai atteikties no tās.
Rodas situācijas, kad kāds uzņēmums nespēj pietiekami pamatot, kāpēc šī atļauja konkrētajā brīdī ir jāsaglabā un atsakās no tās, bet pēc kāda laika, mainoties preču plūsmai, tā tomēr ir nepieciešama. Šādos gadījumos uzņēmējam atkal ir jāsniedz iesniegums atļaujas saņemšanai. Minētais rada zināmu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Ņemot vērā šī brīža situāciju, kad preču plūsmas būtiski mainās un visi uzņēmēji cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, būtu jāpagarina šobrīd MK noteikumos Nr. 499 paredzētais atļauju izmantošanas termiņš no 90 dienām uz 6 mēnešiem.

5. Noteikumu projekta 11.punkts, 15.punkts un 17.punkts (MK noteikumu Nr. 499 jauns 10.3.apakšpunkts, 19.3.apakšpunkts un 30.3.apakšpunkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, kuri izmanto atļauju izmantot vienkāršotu deklarāciju, atļauju izmantot ierakstu deklarētāja reģistros, kā arī atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam, nepieciešams pagarināt termiņu, pie kāda minētās atļaujas tiek apturētas.
Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kas raksturojas ar būtiski samazinātu ārējo tirdzniecības aktivitāti un neregulāru preču plūsmu, 90 dienu termiņu nepieciešams pagarināt uz 6 mēnešiem.

Šobrīd uzņēmumiem starptautisko pārvadājumu biežums ir samazinājies un kravas tiek saņemtas vai nosūtītas neregulāri, bieži vien ar pārtraukumiem ilgāk nekā 90 dienas. Atļauju apturēšana neaktivitātes dēļ palielina administratīvo slogu uzņēmējiem, jo nākas atkārtoti veikt dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu.
Šobrīd MK noteikumos Nr. 499 esošais termiņš neatspoguļo ekonomisko realitāti, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbībā. Līdz ar to nepieciešams pagarināt termiņu no 90 dienām uz 6 mēnešiem, lai nodrošinātu lielāku elastību un atbilstošāku regulējumu faktiskajai situācijai.

6. Noteikumu projekta 12.punkts, 13.punkts un 14.punkts (MK noteikumu Nr. 499 14.²1. apakšpunkts, 14.² 2.apakšpunkts un 14.³ punkts).

Pamatojoties uz regulas Nr. 2015/2446  B pielikumā (Kopējās datu prasības attiecībā uz deklarācijām, paziņojumiem un Savienības preču muitas statusa apliecinājumu) noteiktajiem apzīmējumiem, nepieciešams veikt tehniskus precizējumus MK noteikumu Nr. 499 14.² un 14.³ punktā.

Komisijas 2020. gada 7. decembra Deleģētā regula (ES) 2021/234, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 attiecībā uz kopējām datu prasībām un Deleģēto regulu (ES) 2016/341 attiecībā uz kodiem, kuri jāizmanto noteiktās veidlapās precizē kopējās datu prasības muitas deklarācijām un kodu izmantošanas kārtību, lai nodrošinātu atbilstību Savienības Muitas kodeksa struktūrai un elektronisko datu apmaiņas standartiem Eiropas Savienībā.
Minētie grozījumi regulā veikti, lai saskaņotu datu prasības ar attīstītajām muitas elektroniskajām sistēmām;   nodrošinātu vienotu pieeju datu apstrādei visā Eiropas Savienībā, kā arī, lai atjauninātu datu elementu numerāciju un struktūru, lai atbilstu jaunajiem tehniskajiem un juridiskajiem standartiem.
Tādējādi ir jāprecizē attiecīgos datu elementu apzīmējumus MK noteikumu Nr. 499 14.² un 14.³ punktā, aizstājot tos ar atjauninātajiem 10 ciparu numerācijas kodiem, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām Eiropas Savienības datu prasībām.
 

6. Noteikumu projekta 12.punkts, 13.punkts un 14.punkts (MK noteikumu Nr. 499 14.21. apakšpunkts, 14.2 2.apakšpunkts un 14.3 punkts).

Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 499  14.² un 14.³ punktā minēto datu elementu apzīmējumu atbilstību jaunajām Eiropas Savienības datu prasībām, nepieciešams minētos datu elementus aizstāt ar atjauninātajiem 10 ciparu numerācijas kodiem.
 

7. Noteikumu projekta 16.punkts (MK noteikumu Nr. 499 23.punkts).

MK noteikumi Nr. 499 nosaka kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, atceļ un anulē atļauju izmantot atzītā nosūtītāja statusu un atļauju izmantot atzītā saņēmēja statusu.
Atzītā nosūtītāja statuss nodrošina iespēju uzsākt Savienības tranzīta procedūru bez nepieciešamības uzrādīt preces muitas iestādē; tranzīta deklarāciju iesniegt elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās, kā arī preces izlaist tranzītam patstāvīgi, ja muitas iestāde nav paziņojusi par kontroles nepieciešamību. Ja nepieciešams, tad muitas kontrole tiek veikta atzītā nosūtītāja norādītajā vietā, nevis muitas iestādē.
Savukārt, atzītā saņēmēja statuss nodrošina iespēju noslēgt tranzīta procedūru elektroniski, bez preču uzrādīšanas galamērķa muitas iestādē. Šādā gadījumā preces var saņemt atzītā saņēmēja norādītajās vietās – uzņēmuma telpās, noliktavā, brīvajā zonā u.c. Ja nav paziņots par kontroles nepieciešamību, uzņēmējs patstāvīgi izpilda procedūru.

Vienlaikus MK noteikumu Nr. 499 23. punkts paredz ierobežojumu atzītā saņēmēja un atzītā nosūtītāja statusa izmantošanai. Proti, atzītā nosūtītāja statusu un atzītā saņēmēja statusu neizmanto attiecībā uz stratēģiskas nozīmes precēm; radioaktīvām vielām, kodolmateriāliem un citiem jonizējošā starojuma avotiem; ozona slāni noārdošām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem; bīstamām ķīmiskām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem; narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas; Kimberli procesa sertifikācijas sistēmai pakļautiem neapstrādātiem dimantiem, kā arī citām precēm, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Ar mērķi veicināt atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanu un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī mazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, tika vērtēta iespēja samazināt uzņēmējiem – atzītajiem nosūtītajiem un atzītajiem saņēmējiem - noteiktos ierobežojumus. Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ir iespējams atteikties no MK noteikumu Nr. 499  23. punktā noteiktā ierobežojuma, kurš liedz izmantot atzītā nosūtītāja statusu un atzītā saņēmēja statusu attiecībā uz noteikta veida precēm. 
 
Saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču pārvietošana pāri Eiropas Savienības ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta. Tas nozīmē, ka preces, kuru ievešana, izvešana vai pārvietošana tranzītā nav aizliegta, saņemot atbilstošu atļauju (licenci) vai iesniedzot citus atbilstošus dokumentus, var tikt ievestas, izvestas vai pārvietotas tranzītā Eiropas Savienībā.
 
Atbilstoši šobrīd MK noteikumos Nr. 499 noteiktajam atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, uzsākot un noslēdzot Savienības tranzīta procedūru, nav atļauts izmantot arī gadījumos, kad atļaujas turētājs ir saņēmis attiecīgās kompetentās iestādes atļauju (saskaņojumu) konkrētas preces ievešanai vai pārvietošanai tranzītā, piemēram, stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licenci vairākkārtējai izmantošanai, tādejādi nevajadzīgi ierobežojot atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja atļauju izmantošanu.
 
Uzņēmēji, kas saņēmuši atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, tiek uzskatīti par uzticamiem muitas sadarbības partneriem, jo viņi ir izpildījuši noteiktas prasības, t. sk. atbilstoši regulas Nr. 952/2013 39. panta b) punktā un regulas Nr. 2015/2447 25. panta 1. punkta k) apakšpunktā noteiktajam ieviesuši atbilstošas procedūras ievešanas un izvešanas licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem, tostarp pasākumus preču, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, atšķiršanai no citām precēm, un pasākumus atbilstības nodrošināšanai minētajiem aizliegumiem un ierobežojumiem. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests veic nepārtrauktu šo atļauju nosacījumu izpildes pārraudzību, lai pārliecinātos, vai atļaujas turētājs izpilda konkrētās atļaujas saņemšanas kritērijus un nosacījumus un ar īpašu rūpību attiecas pret saviem pienākumiem. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt vai atcelt atļauju, ja tiek konstatēts, ka atļaujas turētājs neizpilda kādu no tās turēšanai noteiktajiem kritērijiem.
 
Atbilstoši Regulas Nr. 952/2013 46. pantam muitas kontroles ir jāveic, izmantojot riskos balstītu pieeju, nodrošinot riska analīzi, īstenojot izlases veida pārbaudes un vērtējot muitas formalitāšu kārtošanas kvalitāti un disciplīnu, preču veidu un uz to attiecināmos normatīvajos aktos paredzētos ierobežojumus un aizliegumus.
Lai nodrošinātu, ka netiks ievestas vai pārvietotas neatļautas preces vai preces bez atbilstošām atļaujām, licencēm, dokumentiem un kompensētu MK noteikumu Nr. 499 23. punkta svītrošanu, tiks ieviesti izlases veida risku mazinošie pasākumi, kas ietver tostarp tranzīta deklarācijas novirzīšanu kontrolei konkrēta pavaddokumenta veida vai pavaddokumenta atceļoša (izņēmumu piemērošana) koda izmantošanas gadījumā, atkarībā no preču veida un citiem kritērijiem.
 
Turpmāk atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantotājam kā uzticamam muitas partnerim būs jānodrošina pastāvīga uzraudzībā esošo preču atbilstība normatīvajos aktos paredzētajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.
 
Ja kādas kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas izmantošana, noformējot konkrētā tranzīta deklarāciju, ir jāapstiprina muitas iestādei, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantotājam patstāvīgi ir jānodrošina atļaujas uzrādīšana tuvākajā muitas iestādē atzīmju veikšanai. Savukārt, ja kādas kompetentās iestādes atļaujas saņēmējs nav atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantotājs, bet tā ir nepieciešama tranzīta procedūras izpildei, tā pienākums ir patstāvīgi pārliecināties kompetentajās iestādēs par tās esamību un izmantošanu.

 

7. Noteikumu projekta 16.punkts (MK noteikumu Nr. 499 23.punkts).

Veicinot atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanu un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kā arī mazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr. 499 23.punktu. 
 

8. Noteikumu projekta 18.punkts un 19.punkts (MK noteikumu Nr. 499 33.punkts un 37.punkts).

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 499 33.punktam, lai saņemtu atzītā uzņēmēja atļauju, uzņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma "Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem" I un IV sadaļā un regulas Nr. 2015/2447 A pielikumā "Kopējo datu prasību formāti un kodējumi pieteikumiem un lēmumiem" noteiktajām prasībām. 

Savukārt MK noteikumu Nr. 499 3.¹ punktā noteikts, ka iesniegumu atzītā uzņēmēja atļaujas saņemšanai, grozīšanai, apturēšanai un atcelšanai un ar to saistītos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz regulas Nr. 2015/2447  30. panta 1. punktā noteiktajā elektroniskajā sistēmā (AEO sistēmā), personu autentificēšanai un piekļuves verificēšanai lietojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Lai skaidri un nepārprotami noteiktu, ka visa informācijas apmaiņa un atļauju administrēšana tiek veikta izmantojot AEO sistēmu, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr. 499 33. un 37. punktu.
 

8. Noteikumu projekta 18.punkts un 19.punkts (MK noteikumu Nr. 499 33.punkts un 37.punkts).

Lai skaidri un nepārprotami noteiktu, ka visa informācijas apmaiņa un atļauju administrēšana saistībā ar atzītā uzņēmēja atļauju tiek veikta izmantojot AEO sistēmu, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr. 499 33.punktu nosakot, ka atzītā uzņēmēja atļaujas saņemšanai, uzņēmējs iesniedz iesniegumu MK noteikumu Nr. 499 3.¹ punktā minētajā sistēmā. 
Atbilstoši precizējumi veicami arī MK noteikumu Nr. 499 37.punktā.
 

9. Noteikumu projekta 19.punkts (MK noteikumu Nr. 499 37.punkts).

Atbilstoši regulas Nr. 952/2023 23. panta 2. punktam muitas atļauju turētājiem nekavējoties  jāinformē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu.
MK noteikumu Nr. 499 37.punktā noteikts, ka atzītā uzņēmēja atļaujas turētājam par atsevišķu ziņu izmaiņām pašnovērtējuma anketā rakstiski jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.
Pašnovērtējuma anketas 1.iedaļas 1.1.3.ailē un 3.iedaļas 3.7.1. “c” un 3.8.2. ailē tiek norādīta informācija par uzņēmuma muitas jautājumiem atbildīgo personu, datorsistēmu aizsardzību un dokumentācijas drošību. Šī informācija pamato uzņēmuma atbilstību regulas Nr. 2015/2447 24.panta 1.punkta “b” apakšpunkta, 25.panta 1.punkta “i” un “j” apakšpunkta nosacījumiem.
Līdz ar to, ievērojot  regulas Nr. 952/2023 23. panta 2. punkta nosacījumus, kā arī, lai nodrošinātu AEO koncepcijas pamatprincipu ievērošanu (muitas un uzņēmēju partnerība), nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr. 499 37. punktu, nosakot, ka gadījumos, kad izmaiņas radušās pašnovērtējuma anketas 1.iedaļas 1.1.3.ailē un 3.iedaļas 3.7.1. “c” un 3.8.2. ailē, ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.

AEO statuss ir balstīts uz uzņēmēju brīvprātīgu apņemšanos nodrošināt atbilstību AEO atļaujas piešķiršanas kritērijiem un nosacījumiem, kā arī ar augstu atbildību un rūpību sekot to izpildei. Saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 23. panta 1. un 2. punktu, AEO pamatpienākums ir pastāvīgi pārraudzīt AEO atļaujas kritēriju un nosacījumu izpildi, kā arī nekavējoties informēt muitas iestādi par jebkurām izmaiņām, kas var ietekmēt uzņēmuma atbilstību AEO kritērijiem un nosacījumiem. Šī prasība ir būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos starp uzņēmējiem un muitas dienestu, kas ir viens no AEO koncepcijas mērķiem.

Turklāt, atbilstoši regulas Nr. 2015/2446 15. panta 1. punkta "c" apakšpunktam, AEO sniegtā informācija par šādām izmaiņām var kalpot par pamatu atkārtotai atļaujas novērtēšanai. Grozījumi nacionālajā regulējumā palīdzēs uzņēmējiem precīzāk izprast, kādas izmaiņas tiek uzskatītas par būtiskām, un attiecīgi – kad un kādā formā ir nepieciešams informēt muitas dienestu.

Saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 26. panta 1. punktu viens no nosacījumiem AEO atļaujas saņemšanai ir pašnovērtējuma anketas iesniegšana. Vienlaikus regulas Nr. 952/2013 23. panta 2. punkts paredz, ka AEO pienākums ir nekavējoties sniegt muitas dienestiem informāciju par jebkādiem apstākļiem, kas iestājušies pēc atļaujas izsniegšanas un var ietekmēt tās turpmāko derīgumu vai saturu.
Tādējādi, ja pēc atļaujas piešķiršanas anketā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies, AEO pienākums ir informēt muitas iestādi, iesniedzot atkārtoti aktualizētu pašnovērtējuma anketu vai citu dokumentu, kas atspoguļo aktuālo situāciju. Šāda pieeja nodrošina skaidrību, pārskatāmību un savlaicīgu riska izvērtēšanu. Minētā prasība attiecībā uz pašnovērtējuma anketā minēto informāciju ir tieši saistīta ar regulas Nr. 952/2013 23. panta 1. un 2. punktu.

 

9. Noteikumu projekta 19.punkts (MK noteikumu Nr. 499 37.punkts).

Ievērojot  regulas Nr. 952/2023 23. panta 2. punkta nosacījumus, kā arī, lai nodrošinātu AEO koncepcijas pamatprincipu ievērošanu (muitas un uzņēmēju partnerība), nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr. 499 37. punktu, nosakot, ka gadījumos, kad izmaiņas radušās pašnovērtējuma anketas 1.iedaļas 1.1.3.ailē un 3.iedaļas 3.7.1. “c” un 3.8.2. ailē, ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.