Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktu VID ir virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju (no 2024. gada 1. jūlija – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, turpmāk tiek lietots minētais termins) uzraudzības un kontroles institūcija, kurai ir Novēršanas likuma 46. un 47. pantā noteiktie pienākumi un tiesības attiecībā uz tās uzraugāmajiem subjektiem.
Regulas Nr. 2023/1114 93. panta 1. punkts nosaka dalībvalsts pienākumu izraudzīties kompetento iestādi, kas būs atbildīga par Regulā Nr. 2023/1114 noteikto funkciju un pienākumu izpildi, tai skaitā, par darbības atļaujas izsniegšanu Regulā Nr. 2023/1114 norādītajiem subjektiem.
Regulas Nr. 2023/1114 subjekti ir fiziskas, juridiskas personas un konkrētas cita veida struktūras, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā, kam būs saistošas Regulas Nr. 2023/1114 prasības attiecībā par atļaujas saņemšanu. Tāpat Regulas Nr. 2023/1114 81. panta 7. punkts nosaka dalībvalsts pienākumu publiskot kritērijus, kas noteiktu nepieciešamo zināšanu un kompetences apjomu fiziskām personām, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, vārdā sniedz konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem vai kriptoaktīvu pakalpojumu.
Līdz ar to Regulas Nr. 2023/1114 tiešas piemērojamības nodrošināšanai nacionālo normatīvo aktu līmenī ir nepieciešams noteikt kompetento iestādi uzraudzības jomā, kas būs atbildīga par Regulā Nr. 2023/1114 noteikto funkciju un pienākumu izpildi.

Ar Likumprojekta 4. panta pirmo daļu noteikts, ka no Likumprojekta spēkā stāšanās Latvijas Banka būs uzskatāma par kompetento uzraudzības iestādi Latvijā saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 93. panta 1. punktu.
Likumprojekta 4. panta otrajā daļā ietvertas Latvijas Bankas tiesības noteikt personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvājumā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. un 63. pantu (turpmāk visi kopā – likuma subjekti), to darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību Latvijas Bankai. Lai arī šādas informācijas sniegšanas prasības lielā vairumā gadījumu jau ir tieši noteiktas Regulas Nr. 2023/1114 normās, Regula Nr. 2023/1114 atsevišķos gadījumos paredz kompetentās iestādes tiesības noteikt papildu prasības, kas pārsniedz Regulas Nr. 2023/1114 apmēru (piemēram, Regulas Nr. 2023/1114 22. panta 2. punkts, kas paredz iespēju noteikt prasības sniegt informāciju arī par emitētajiem aktīviem piesaistītajiem žetoniem, kuru vērtība ir mazāka nekā 100 000 000 euro.
Likumprojekta 4. panta trešā daļa paredz Latvijas Bankas tiesības noteikt likuma subjektiem to darbību regulējošas prasības vai kārtību šo prasību izpildei saskaņā ar Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju, publisko piedāvājumu vai pielaišanu tirdzniecībai, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.
Likumprojekta 4. panta ceturtā daļa paredz, ka Latvijas Banka noteiks kritērijus, kurus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, izmanto, lai nodrošinātu, ka to vārdā klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā, un kārtību, kādā šie kritēriji publiskojami saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 81. panta 7. punktu.
Likuma subjektu vidū iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji (no 2024. gada 1. jūlija – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji), kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID, gan arī finanšu tirgus dalībnieki, kuri jau ir saņēmuši Latvijas Bankas (līdz 2022. gada 31. decembrim – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) izdotu licenci vai atļauju noteikta veida finanšu pakalpojumu sniegšanai, proti, kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, centrālie vērtspapīru depozitāriji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, regulētā tirgus organizētāji (Regulā Nr. 2023/1114 lietots termins “tirgus operators” atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajam terminam “regulētā tirgus organizētājs”), ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieki, kuru darbību regulē speciālie normatīvie akti un kuri saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 noteikumiem ir tiesīgi veikt aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emisiju vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.
Finanšu tirgus dalībnieki, kuri jau ir saņēmuši Latvijas Bankas izdotu licenci vai atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai, Regulas Nr.2023/1114 darbības ietvaros būs tiesīgi sniegt tikai noteikta veida pakalpojumus:
1) kredītiestāde – kriptoaktīvu pakalpojumus, aktīviem piesaistītu žetonu emisiju un e-naudas žetonu emisiju;
2) centrālais vērtspapīru depozitārijs – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta 1. punkta 17. apakšpunktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
3) ieguldījumu brokeru sabiedrība – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta 1. punkta 17., 18., 19., 21., 22., 23. 24. un 25. apakšpunktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
4) regulētā tirgus organizētājs – Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 18. apakšpunktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
5) elektroniskās naudas iestāde – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta 1. punkta 17. un 26. apakšpunktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu un e-naudas žetonu emisiju;
6) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība – Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 24. un 25. apakšpunktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu;
7) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks – Regulas Nr. 2023/1114  3. panta 1. punkta 23., 24. un 25. apakšpunktā noteikto kriptoaktīvu pakalpojumu.
Augstāk minētajiem finanšu tirgus dalībniekiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešama atļauja, kuru Latvijas Banka izsniegs saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. pantu, savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – atļauja, kuru Latvijas Bankas izsniegs saskaņā ar Regulas 2023/1114  63. pantu.
Likumprojekta 4. panta piektajā daļa noteikts, ka likuma subjektu uzraudzības īstenošanā Latvijas Bankai ir Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 1. un 3. punktā noteiktās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras. Regula Nr. 2023/1114 ir tieši piemērojama, līdz ar to Latvijas Bankai kā uzraudzības iestādei ir pienākums piemērot tās 94. panta 1. vai 3. punktā minētas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras. Latvijas Bankas likuma X nodaļa nosaka procesuālo kārtību, kādā Latvijas Banka var veikt pārbaudes pie tās uzraudzītā finanšu tirgus dalībnieka, pieprasīt informāciju un dokumentus, kā arī noteikt dažādus pienākumus. Šīs pilnvaras atsevišķos gadījumos ir īstenojamas, pamatojoties uz tiesneša lēmumu. Ja īstenojot likuma subjekta uzraudzību, rodas pamatotas aizdomas par to, ka tiek pārkāptas Likumprojektā, uz tā pamata izdotajos Latvijas Bankas izdotajos noteikumos, Regulā Nr. 2023/1114 vai citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos kriptoaktīvu jomā noteiktās prasības, līdz brīdim, kad ir novērsts pārkāpums, Latvijas Bankai, ievērojot Latvijas Bankas likuma X nodaļā noteikto procesuālo kārtību, ir tiesības attiecībā uz likuma subjektu vai par pārkāpumu atbildīgo personu piemērot Regulas Nr. 2023/1114 94. panta 1. vai 3. punktā noteiktos uzraudzības pasākumus. Termins "citi Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti kriptoaktīvu jomā" iekļauj arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu Nr. 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849. Uzraudzības pasākumi nav vērsti uz atbildības piemērošanu, tie ir nesodoša rakstura administratīvi tiesiski ietekmēšanas līdzekļi. Likumprojekts neparedz Latvijas Bankai tiesības noteikt stingrākus  uzraudzības pasākumus, kā tas ir noteikts Regulā 2023/1114. Latvijas Bankai ir tiesības veikt darbības (uzraudzības pasākumus), kas vērstas uz finanšu tirgus dalībnieku darbības uzlabošanu ļoti agrīnā iespējamo problēmu posmā, kad preventīvi tiek novērsti potenciālie normatīvo aktu pārkāpumi, vai situācijās, kad ir konstatēts pārkāpums, bet ir jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz to, lai aizsargātu finanšu tirgu vai finanšu pakalpojumu saņēmējus no tālākas pārkāpumu iespējamās ietekmes, piemēram, palielināt pārbaužu skaitu, pieprasīt – papildu pārskatus, uzturēt augstāku kapitālu, pilnveidot stratēģiju, izstrādāt plānus, sašaurināt biznesu, kā arī ierobežot kāda pakalpojuma sniegšanu vai aktīvu iesaldēšanu līdz brīdim, kad ir novērst potenciālā apdraudējums finanšu tirgus dalībnieka darbības stabilitātei. Uzraudzības pasākumu piemērošanas mērķis ir novērst pārkāpuma turpināšanos un, ja nepieciešams, noteikt darbības ierobežojumus līdz konstatētais normatīvo aktu pārkāpums ir novērsts. Minētās darbības tiek veiktas uzraudzības ietvaros. Ja ar tām nav iespējams panākt personas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, tiek piemēroti citi tāda veida pasākumi, kas vērsti uz atbildības piemērošanu – administratīvie pasākumi vai sankcijas.
Likumprojekta 5. pantā ietverti likuma subjektu vispārīgie pienākumi un tiesības. Likuma subjektam ir pienākums nekavējoties informēt Latvijas Banku par visām būtiskām izmaiņām, tai skaitā, par visiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt likuma subjekta turpmāko darbību vai informācijā, kas tai iesniegta, lai saņemtu atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus. Termins "būtiskas izmaiņas" ir interpretējams kā tādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas attiecīgā likuma subjekta saimnieciskās darbības iekšējos procesos un dokumentos, kā rezultātā likuma subjektam ir pienākums par to nekavējoties informēt Latvijas Banku. Tāpat arī likumprojekta 5. panta otrajā daļā ir noregulētas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja tiesības atvērt kontu Latvijas Bankā, ievērojot Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumus, starp kuriem tiks noteikti atbilstības kritēriji kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, lai tas varētu atvērt kontu Latvijas Bankā. Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam tiks izstrādāti, ievērojot Eirosistēmas vienoto politiku attiecībā uz šādu kontu apkalpošanu nacionālajā centrālajā bankā. Šādas tiesības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam izriet no Regulas Nr. 2023/1114 70. panta 3. punkta. Tāpat kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi atvērt kontu arī jebkurā kredītiestādē, kā tas paredzēts Regulas 2023/1114 70. panta 3. punktā. Papildus jānorāda Regulas Nr. 2023/1114 82. apsvērumā noteiktais, proti “ja [kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam] to darījumdarbības modeļa dēļ jātur naudas līdzekļi, kā definēts Direktīvā (ES) 2015/2366, banknošu, monētu, virtuālās naudas vai elektroniskās naudas veidā, kas pieder to klientiem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem šādi naudas līdzekļi būtu jānovieto kredītiestādē vai centrālajā bankā, ja tajā ir iespējams atvērt kontu”. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts ir nosūtāms Eiropas Centrālai bankai saskaņošanai.
Likumprojekta 6. pantā noregulēts maksājumu apmērs, kas ir jāveic attiecīgam kriptoaktīvu tirgus dalībniekam par pakalpojumu sniegšanu. Proti, personai, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus vai publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai, ja tā nav finanšu tirgus dalībnieks, kura darbību jau uzrauga Latvijas Banka; finanšu tirgus dalībniekam, kura darbību jau uzrauga Latvijas Banka; kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas saņēmis kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, kā arī finanšu tirgus dalībniekam, izņemot kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, centrālo vērtspapīru depozitāriju un regulētā tirgus organizētāju, kura darbību uzrauga Latvijas Banka. Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 24. pantu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku maksājumu konkrēto apmēru un šo maksājumu veikšanas kārtību nosaka Latvijas Banka (skat. Latvijas Bankas 2022. gada 19. decembra noteikumus Nr. 235 “Noteikumi par finanšu tirgus dalībnieku maksājumu apmēru un šo maksājumu aprēķināšanas un veikšanas kārtību”). Vienlaikus šo maksājumu administrēšanu veic Latvijas Banka atbilstoši finanšu tirgus dalībnieku veikto maksājumu apmēriem. Likumprojekta 6. panta pirmā, otrā un trešā daļa paredz personu pienākumu veikt maksājumus Latvijas Bankai par pieteikuma, kuru persona iesniegusi Latvijas Bankai nolūkā saņemt attiecīgajās tiesību normās minēto atļauju, izskatīšanu. Likumprojekta 6. pantā noteiktās maksas par pieteikuma izskatīšanu pirms noteikta veida atļaujas izsniegšanas un par kriptoaktīvu nozarē darbojošos personu uzraudzības veikšanu ir balstītas uz līdzīga algoritma, kā tas tiek piemērots citiem finanšu tirgus dalībniekiem pēc vienlīdzības principa. Maksa par pieteikuma izskatīšanu pirms noteikta veida atļaujas izsniegšanas nav noteikta par atļaujas izsniegšanu, bet ir paredzēta un tās apmērs ir noteikts tieši administratīvo izmaksu segšanai, kas rodas administratīvā procesa ietvaros izskatot iesniegto pieteikumu. Maksas veikšana nerada personai tiesības uz attiecīgo atļauju. Personai negatīva lēmuma gadījumā – ja prasītā atļauja tai netiek izsniegta – veiktā maksa par pieteikuma izskatīšanu personai netiek atmaksāta. Katra valsts ievēro atšķirīgu praksi uzraudzības maksas aprēķina algoritmu noteikšanai. Likumprojekta izstrādes laikā nav precīzi zināmi maksājumu apmēri, kas varētu būt noteikti citās valstīs attiecībā uz kriptoaktīvu tirgus dalībnieku uzraudzību. Likumprojekta izstrādes laikā ir zināms, ka Igaunijā par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai iesniegtā pieteikuma izskatīšanu ir apsvērts noteikt maksu 3000 euro, kas ir salīdzināma ar projektā paredzēto maksu 2500 euro, kas par šādu procesu ir paredzēta noteikt Latvijā. Latvijā paredzētā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības maksa ir 5000 euro un līdz 1.4% no bruto ieņēmumiem, kas ir iegūti no darbībām ar kriptoaktīviem. Ir valstis, kurās uzraudzības maksas aprēķins tiek balstīts uz procentu apmēra no aktīviem vai kapitāla. Arī Igaunijā periodisko maksu par uzraudzību ir iecerēts noteikt, ņemot vērā kopējo turēto līdzekļu apmēru. Līdz ar to nav iespējams salīdzināt pilnībā dažādas maksājumu apmēra aprēķināšanas metodes. Likumprojektā noteikto maksu apmēra robežas attiecīgajam kriptoaktīvu tirgus dalībniekam ir noteiktas, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, tādēļ to apmērs galvenokārt atkarīgs no diviem faktoriem: attiecīgā finanšu tirgus segmenta uzraudzībai nepieciešamajiem resursiem un šī segmenta lieluma jeb finanšu tirgus dalībnieku skaita un to ieņēmumu no kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas apjoma.
No Latvijas Republikas Satversmes 91. panta izrietošais vienlīdzības princips paredz, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir jābūt atšķirīgai. Kā atzinusi Satversmes tiesa, vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamatojums (skat. Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 5. punktu un  2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 10. punktu).
Atbilstoši Satversmes tiesas 2020. gada 20. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-09-03 20. punktam visi finanšu tirgus dalībnieki, kuriem ir pienākums veikt uzraudzības maksājumus, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos un nav pieļaujama atšķirīga attieksme pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Ar Likumprojektā ietverto regulējumu ir paredzēts, ka personām, kuras plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, personām, kuras plāno publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai, ja šīs personas nav finanšu tirgus dalībnieki, kuru darbību uzrauga Latvijas Banka, ir pienākums maksāt par attiecīgās atļaujas saņemšanai iesniegtā pieteikuma izskatīšanu. Tāpat šāds pienākums ir arī finanšu tirgus dalībniekiem, kuru darbību uzrauga Latvijas Banka, tai skaitā, emitentiem, kuri ir saņēmuši atļauju publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai pielaist to tirdzniecībai, lai saņemtu atļauju publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai katru citu aktīviem piesaistītu žetonu.
Ar Likumprojektā ietverto regulējumu ir paredzēts, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, maksā Latvijas Bankai  5 000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu. Tie finanšu tirgus dalībnieki, kuru darbību jau uzrauga Latvijas Banka un kuriem jau ir pienākums veikt maksājumus to uzraudzības nodrošināšanai, ja tie ir saņēmuši atļauju sniegt arī kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. pantu, maksā Latvijas Bankai līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu. Šīs pienākums netiek attiecināts uz kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, centrālo vērtspapīru depozitāriju un regulētā tirgus organizētāju, kuru veicamā maksa Latvijas Bankai saskaņā ar to darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem tiek noteikta pēc atšķirīgiem principiem, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas gadījumā to veicamās maksas aprēķinā tiktu ietverta arī to darbība kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas jomā.
Ievērojot katra konkrētā finanšu tirgus segmenta un attiecīgo finanšu tirgus dalībnieku darbības specifiku, likumdevējs katras finanšu tirgus dalībnieku grupas darbību regulējošajā likumā ir noteicis atšķirīgu uzraudzības finansēšanai veicamā maksājuma pieļaujamo apmēru un tā aprēķināšanas kārtību, tostarp bāzi, no kuras maksājums tiek aprēķināts.
Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka nodokļu maksāšanas pienākuma aspektā attiecīgā nodokļa maksātāji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos arī tad, ja normatīvie akti noteic atšķirīgu šā nodokļa maksāšanas kārtību (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 22.2. punktu un 2018. gada  29. jūlija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 12. punktu).
Ņemot vērā to, ka finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības finansēšanai ir izmantojami finanšu tirgus dalībnieku veiktie maksājumi, kādas finanšu tirgus dalībnieku grupas veikto maksājumu nepietiekamības gadījumā vai nu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzība kļūtu neiespējama vispār vai arī tā būtu īstenojama izmantojot citas finanšu tirgus dalībnieku grupas veiktos uzraudzības maksājumus, t.s. šķērssubsidēšanu, kas lai arī praksē ir iespējama, tomēr nav plānojama kā vēlama, jo rada tiešu vienlīdzības principa pārkāpumu.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji maksā uzraudzības maksājumus, lai finansētu to darbības uzraudzību kopumā, kas aptver arī to daļu, kas attiecas uz to veiktajiem darījumiem. Kādai vienai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju grupai nav paredzēts pienākums finansēt kādas citas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju grupas darbības uzraudzību, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem kopumā nav paredzēts pienākums finansēt kādas citas finanšu tirgus dalībnieku grupas darbības uzraudzību, līdz ar to nebūtu pamata paredzēt arī citiem  finanšu tirgus dalībniekiem vai kādām to grupām pienākumu finansēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību.  Ievērojot minēto, ar likumprojektu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts tāds uzraudzības maksājumu apmērs, lai tas nodrošinātu to darbības uzraudzības finansēšanu kopumā.
Likumprojekta 7. pantā ir ietverti Regulā Nr.2023/1114 noteiktie pārkāpumu sastāvi, kas sadalīti pēc kategorijām, ievērojot Regulas Nr.2023/1114 111. panta 1. punktā noteikto sadalījumu.
Likumprojekta 8. pantā noteikts, ka Latvijas Bankai kā kompetentajai uzraudzības iestādei ir pilnvaras piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus likuma subjektiem vai par pārkāpumu atbildīgajām personām par konkrētajiem Likumprojekta 7. pantā specificētajiem Regulas Nr.2023/1114 prasību pārkāpumiem. Uzraudzības pilnvaru, kā arī administratīvo pasākumu un sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošanā Latvijas Bankai būs pienākums vadīties pēc Regulas 2023/1114 112. pantā noteiktajiem principiem. Atbilstoši vispārējai Latvijā pieņemtajai praksei nodrošināt pārskatatbildību attiecībā uz sodoša rakstura administratīvo piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību iestādē arī Latvijas Banka ir izstrādājusi ieteikumus sankciju noteikšanai personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību regulējošos normatīvos aktus (Likumprojekta izstrādes brīdī spēkā esošie šādi ieteikumi ir pieņemti 2023. gada 16. janvārī, Nr. 403/3; aktuālā redakcija pieejama: https://datnes.latvijasbanka.lv/tiesibu-akti/p403-3_Ieteikumi_sankciju_piemerosanai.pdf). Pēc Likumprojekta pieņemšanas minētie ieteikumi tiks atbilstoši papildināti, lai tie būtu piemērojami arī sankciju apjoma noteikšanai par pārkāpumiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā. Papildus jānorāda, ka Likumprojekta 8. panta otrajā daļā, kurā noregulēta piemērojamā sankcija mātes sabiedrības meitas sabiedrībai vai šīs meitas sabiedrības filiālei, norādītie ES tiesību akti grāmatvedības jomā ietver tiesību aktus, kas grāmatvedības jomā ir saistoši personām, kuras darbību veic Eiropas Savienībā, un kuri tai skaitā izriet no: a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK transponēšanas nacionālajos normatīvajos aktos; b) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.
Likumprojekta 8. panta trešajā daļā ir noregulēti Latvijas Bankas piemērojamie administratīvie pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt ieguldītāju nevis sodīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju.
Likumprojekta 8. panta trešās daļas 1. punktā noteiktais administratīvais pasākums – "pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz attiecīgo rīcību par šā likuma 7. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., vai 10. punktā minēto pārkāpumu” ir vērsts uz to, lai aizsargātu investoru intereses un pārkāpumu gadījumā, ja par pārkāpumu atbildīgajā persona neizbeidz pārkāpumu pēc Latvijas Bankas lūguma, tad pret pārkāpumu atbildīgo personu var tikt piemērots administratīvais pasākums, kas tam uzliktu par pienākumu izbeigt pārkāpumu. Pēc minētā administratīvā pasākuma piemērošanas attiecīgā persona netiktu uzskatīta par sodītu, kā arī administratīvais pasākums būtiski neietekmētu šīs personas reputāciju.
Likumprojekta 8. panta trešās daļas 2. un 3. punktā noteikto administratīvo pasākumu:
2) noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus ieņemt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes locekļa amatu par šā likuma 7. panta 4., 5., 6., 7., 8. vai 9. punktā minēto pārkāpumu;
3) noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus veikt darījumus savā vārdā par šā likuma 7. panta 5., 6., 7., 8. vai 9. punktā minēto pārkāpumu,
piemērošanas mērķis ir vērsts uz to, lai uz personas pagaidu atstatīšanas no pienākumu veikšanas laiku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pienācīgā kārtībā nodrošinātu iekšējos procesus, uzlabotu pārvaldības modeli un konkrētā persona tiktu atturēta no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas vai iekšējo procesu sakārtošanas traucēšanas, kā arī veiktas citas darbības administratīvā pasākuma mērķa nodrošināšanai. Tiesību subjekti, uz kuriem attiecas konkrētā tiesību norma, ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklis vai cita fiziskā persona, kura pati izdarījusi pārkāpumu vai kuras rīcība ir radījusi pārkāpumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbībā. Piemērojamie administratīvie pasākumi būtiski neietekmē personas reputāciju un nerada būtiskas nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, kā tas būtu gadījumos, ja personai tiktu piemērotas Likumprojektā noteiktās sankcijas. Likumprojekta 8. panta trešās daļas 2. un 3. punktā norādītie administratīvie pasākumi ir aizliegums personai veikt tikai noteiktus pienākumus, kuri saistīti ar izdarīto pārkāpumu, taču tas neliedz šai personai pildīt citus amata pienākumus vai veikt citu profesionālo darbību.
Latvijas Bankas kā sankcijas noteiktās  soda naudas maksājumus likuma subjekts vai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā persona, kurai tā uzlikta, veiks pārskaitot to uz šai personai norādīto Valsts kases kontu. Maksājumu administrēšanu veiks Latvijas Banka finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības ietvaros, sekojot līdzi saistību izpildes kārtībai un nepieciešamības gadījumā nodrošinot administratīvo aktu nodošanu piespiedu izpildei.
Lai nodalītu sankcijas no administratīvajiem pasākumiem administratīvajā procesā, sankcijas ir vērstas uz personas sodīšanu par notikušiem pārkāpumiem. Finanšu tirgus dalībniekiem par pārkāpumiem var piemērot tādas sankcijas kā, piemēram, brīdinājums, soda nauda, darbības atļaujas anulēšana, tiesību ierobežošana amatpersonai vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai. Ar sankciju piemērošanu personai atbildību nosaka piespiedu kārtā ar konkrētu nolūku sodīt, lai atturētu šo personu no turpmāku līdzīgu, kā arī citu pārkāpumu izdarīšanas finanšu tirgū. Sankcijas skar personu aizsargājamās intereses, tai skaitā, var radīt ietekmi uz personas reputāciju, kā arī var radīt personai nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, izpaužoties samazinātu ieņēmumu veidā. Administratīvie pasākumi vērsti uz personas darbības uzlabošanu piespiedu veidā, turklāt, kad pārkāpumi jau ir konstatēti.  Finanšu tirgus dalībniekiem par pārkāpumiem var piemērot tādus administratīvos pasākumus, piemēram, pieprasīt, lai atbildīgais finanšu tirgus dalībnieks vai persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību, uzlikt par pienākumu atsaukt no amata amatpersonu. Administratīvo pasākumu piemēro par personas jau izdarītu pārkāpumu, par kuru nav samērīgi piemērot sodoša rakstura sankciju, taču uz to nepieciešams reaģēt, lai ierobežotu vai novērstu iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm.
Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka aktīviem piesaistīta žetona emitentam, kas ir Novēršanas likuma subjekts, e-naudas žetona emitentam, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam piemēros Novēršanas likumā noteiktās sankcijas.
Likumprojekta 9. panta pirmajā daļā noregulēts administratīvās lietas izskatīšanas termiņš, proti, lēmumu par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no administratīvās lietas ierosināšanas. Minētais termiņš noteikts, lai nodrošinātu pienācīgu šādu lietu izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par  pārkāpumiem kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu jomā. Šādu lietu izskatīšana ir sarežģīta kriptoaktīvu tirgus dalībnieku iespējamās pārrobežu darbības dēļ, tajā skaitā, iesaistīto klientu skaita un ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ.
Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti ir apstrīdami vispārējā kārtībā, tāpēc projektā par to nav paredzēts īpašs regulējums. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi. Latvijas Bankas likuma 50. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Bankas padome izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt finanšu tirgus un Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošos likumos noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par sankciju piemērošanu un lēmumus par Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku tiesību, saistību izpildes un darbības ierobežojumiem. Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 50. panta piekto daļu minētās komitejas lēmumu var apstrīdēt Latvijas Bankas padomē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā Latvijas Bankā atbildību piemēros Latvijas Bankas likuma 50. panta pirmajā daļā minētā komiteja, tās lēmumi būs apstrīdami Latvijas Bankas padomē saskaņā ar minētā likuma 50. panta piekto daļu. Savukārt, ja attiecīgo atbildību piemēros Latvijas Bankas padome, tad tās lēmumi būs apstrīdami Latvijas Bankas padomē vai uzreiz pārsūdzami tiesā, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76. panta otrās daļas noteikumiem.
Likumprojekta 9. panta otrā daļa nosaka Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanas kārtību, paredzot, ka pieteikums jāiesniedz Administratīvajā apgabaltiesā. Šāds risinājums attiecībā uz Latvijas Bankas lēmumu pārsūdzēšanu noteikt uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā izriet no administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas, proti, risinājuma variants attiecas uz tādiem institūciju orgāniem, kas sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem, pieņem lēmumu koleģiāli, ir funkcionāli neatkarīgi un spēj nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi. Koncepcija šādas institūcijas, tai skaitā, Latvijas Banku dēvē par quasi tiesām, kuru lēmumi ir pielīdzināmi pirmās instances tiesas nolēmumiem, tādēļ pārsūdzami uzreiz apgabaltiesā. Papildus jānorāda, ka Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, paredzēta situācijās, kad ir nepieciešams ātri un efektīvi rīkoties. Finanšu tirgū ir noteiktas situācijas, kur ir nepieciešams tūlītējs risinājums, lai tā sekas neietekmētu ekonomiskās, finanšu vai citas norises valstī, kā rezultātā nav iespējams radīt situāciju, kad administratīvā akta darbība tiek apturēta, kā rezultātā visiem finanšu tirgus dalībniekiem var tikt apdraudēta ne tikai finanšu stabilitāte, bet arī tiesiskā noteiktība attiecīgajā sektorā. Šāds tiesību ierobežojums ir nelabvēlīgs likuma subjektam vai par pārkāpumu atbildīgajai personai, taču Latvijas Bankai ir tiesības tādu piemērot, izvērtējot, vai konkrētajā administratīvajā aktā minēto mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem tiesiskajiem līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu likuma subjekta vai par pārkāpumu atbildīgās personas darbību, tā, lai ar šiem tiesiskajiem līdzekļiem saglabātu likuma subjektu esošo finanšu situāciju, neradot draudus Latvijas kriptoaktīvu nozares drošībai un stabilitātei kopumā.
Likumprojekta 10. pantā noregulēts noilguma jautājums. Noilguma termiņa noteikšanā ir ņemts vērā tas, ka kriptoaktīvu jomā lietas varētu būt sarežģītas, jo tajās var tik iesaistīts plašs klientu skaits, kā arī darījumu ģeogrāfijas un kriptoaktīvu jomas tehnoloģiskais apskats. Darījumi var būt ar pārrobežu raksturu, kas papildu var apgrūtināt savlaicīgu vai ātru konkrētās situācijas izvērtējumu. Līdz ar to Likumprojekta 10. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijas Bankai ir tiesības ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Minētais termiņš lietas ierosināšanai ir noteikts, jo Latvijas Banka, piemēram, kriptoaktīvu tirgus dalībnieka darbībā pārkāpumu var konstatēt tikai konkrētā kriptoaktīvu tirgus dalībnieka pārbaudes laikā, kas var tikt veikta atkarībā no Latvijas Bankā apstiprinātā pārbaužu plāna (atkarībā no reģistrēto kriptoaktīvu tirgus dalībnieku skaita un to aktivitātes), piemēram, vienu reizi trīs vai četros gados.

Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkts nosaka, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas savus pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem sniedza pirms 2024. gada 30. decembra, var turpināt to darīt līdz 2026. gada 1. jūlijam vai līdz brīdim, kad tiem piešķir vai atsaka atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot minēto pārejas posma režīmu attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai saīsināt tā ilgumu, ja tās uzskata, ka to valsts tiesiskais regulējums, kas piemērojams pirms 2024. gada 30. decembra, ir mazāk stingrs nekā Regula Nr. 2023/1114.
Lai nodrošinātu VID uzraugāmo subjektu – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju – darbības uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, ievērojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteikto pārejas posma režīmu, Likumprojekta pārejas noteikumos nepieciešams noregulēt, cik ilgu laika periodu no Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas dienas VID turpina veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kā arī kādā termiņā VID nodod Latvijas Bankai tā rīcībā esošo uzraudzības funkcijas īstenošanas rezultātā iegūto informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā noregulētas to kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus līdz 2024. gada 30. decembrim un kuru darbību atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu  legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, tiesības līdz 2025. gada 30. jūnijam turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus nesaņemot Latvijas Bankas izsniegtu atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām. Ja šāds kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz pieteikumu Latvijas Bankai atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām saņemšanai, tas ir tiesīgs kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu bez minētās atļaujas turpināt līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir izskatījusi tā pieteikumu un pieņēmusi lēmumu saistībā ar atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām.
Likumprojekta pārejas noteikumu 3. punktā noregulēts VID pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nodot tā rīcībā esošo uzraudzības funkcijas īstenošanas rezultātā iegūto informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz 2025. gada 30. jūnijam iesnieguši Latvijas Bankai pieteikumu par atļaujas piešķiršanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām.