25-TA-377: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Par Tieslietu ministrijas 2021. gada pārskata sagatavošanas pareizību" (turpmāk – Valsts kontroles revīzijas ziņojums) cita starpā tika izteikts ieteikums Tieslietu ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei (turpmāk - Pārvalde), sadarbojoties ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, izvērtēt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos un veikt pasākumus, kas sekmētu ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzību, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu un informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par darījumiem ar ieslodzīto naudas līdzekļiem.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāte” cita starpā tika izteikts ieteikums Tieslietu ministrijai un Pārvaldei veikt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts un pašvaldību (tajā skaitā sociālo dienestu) informācijas sistēmām objektīvas informācijas ieguvei par notiesātā dzīvesvietu, izglītību, ģimenes stāvokli u.tml. atbilstoši tiesiskajam regulējumam.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāte” cita starpā tika izteikts ieteikums Tieslietu ministrijai un Pārvaldei veikt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts un pašvaldību (tajā skaitā sociālo dienestu) informācijas sistēmām objektīvas informācijas ieguvei par notiesātā dzīvesvietu, izglītību, ģimenes stāvokli u.tml. atbilstoši tiesiskajam regulējumam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ņemot vērā minēto Valsts kontroles revīzijas ziņojumos izteiktos ieteikumus, ar izstrādātajiem grozījumiem tiek piedāvāts risinājums, lai nodrošinātu atbilstošu ieslodzīto naudas līdzekļu aprites kontroli, kā arī izstrādāts regulējums par Ieslodzīto informācijas sistēmu (turpmāk – IIS2), tai skaitā ietverot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā institūcijas saņems un nodos informāciju IIS2. Tāpat projekts paredz regulējumu attiecībā uz brīvprātīgo darbu un tā norises kārtību ieslodzījuma vietā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodeksa) 48. panta pirmajai un otrajai daļai notiesātajiem ir atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita Pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā (turpmāk – konts) vai brīvības atņemšanas iestādes kasē. Notiesātā naudu uzglabā kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Līdzīgi arī atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktam, 20. panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai apcietinātajam ir tiesības saņemt naudas pārvedumus, naudu, ko apcietinātais saņem ar pārvedumu vai kas iemaksāta izmeklēšanas cietuma kasē, viņam neizsniedz, bet ieskaita kontā vai izmeklēšanas cietuma kasē. Naudas pārvedumus apcietinātais drīkst veikt tikai ar procesa virzītāja atļauju. Apcietinātā naudu uzglabā kontā vai izmeklēšanas cietuma kasē un uzskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.
Tādējādi ir noteikta īpaša kārtība ieslodzīto naudas apritei, tās aprite ir pieļaujama un arī aktīvi notiek. Ieslodzīto naudas apritē ir iesaistītas divas institūcijas – Valsts kase (maksājumu pakalpojumu sniedzējs Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē un tā nodrošina maksājumu pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 7.decembra noteikumiem Nr.778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu") un Pārvalde (konta turētājs, iniciē darbības ar kontā esošajiem līdzekļiem atbilstoši ieslodzītā iesniegumam).Tomēr Pārvalde nav vairāku personu līdzekļu apriti kontrolējošu likumu subjekts, jo tā nav ne maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ne kredītiestāde.
Tādējādi ir noteikta īpaša kārtība ieslodzīto naudas apritei, tās aprite ir pieļaujama un arī aktīvi notiek. Ieslodzīto naudas apritē ir iesaistītas divas institūcijas – Valsts kase (maksājumu pakalpojumu sniedzējs Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē un tā nodrošina maksājumu pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 7.decembra noteikumiem Nr.778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu") un Pārvalde (konta turētājs, iniciē darbības ar kontā esošajiem līdzekļiem atbilstoši ieslodzītā iesniegumam).Tomēr Pārvalde nav vairāku personu līdzekļu apriti kontrolējošu likumu subjekts, jo tā nav ne maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ne kredītiestāde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – Likums) 22.3 panta pirmā daļa noteic, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, kā arī kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
Tā kā Pārvalde nav ne kredītiestāde, ne maksājuma pakalpojuma sniedzējs, uz Pārvaldi tieši neattiecas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā noteiktais. Taču šis likums nenoteic, ka tajā minētais neattiecas uz ieslodzītajiem kā sabiedrības grupu, un ir jāsekmē ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzība un jānodrošina nodokļu nomaksa un informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par darījumiem ar ieslodzīto naudas līdzekļiem.
Tā kā Pārvalde nav ne kredītiestāde, ne maksājuma pakalpojuma sniedzējs, uz Pārvaldi tieši neattiecas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā noteiktais. Taču šis likums nenoteic, ka tajā minētais neattiecas uz ieslodzītajiem kā sabiedrības grupu, un ir jāsekmē ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzība un jānodrošina nodokļu nomaksa un informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par darījumiem ar ieslodzīto naudas līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Tāpēc priekšlikums paredz noteikt, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, Pārvalde līdz katra gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto (gan apcietināto, gan notiesāto) un bijušo ieslodzīto, kura kontā iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā minētajai fiziskas personas kontu apgrozījuma summai vai kura kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējai summai.
Minētā informācija Valsts ieņēmumu dienestam tiks iesniegta Excel formātā, jo Pārvalde nevar nodrošināt informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumu Nr. 276 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu, un skaidras naudas iemaksām” 2. punktu (proti, ievērojot Extensible Markup Language (turpmāk – XML) shēmas struktūru). Tas skaidrojams ar to, ka resursu vadības sistēmā Horizon, kurā ir informācija par ieslodzīto naudas līdzekļiem, nav atskaites, kas nodrošinātu datus pieprasītā apjomā, ko var sagatavot XML shēmas struktūrā. Līdz ar to informāciju no resursu vadības sistēmas Horizon Pārvalde apstrādās manuāli Excel formātā, filtrējot datus.
Informācijā tiks norādītas tās pašas ziņas, kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta 1.2 daļā, kuras Valsts ieņēmumu dienestam sniedz kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, un kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta 1.4 daļā, kuras Valsts ieņēmumu dienestam sniedz kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa ir 7000 euro vai vairāk.
Šajā pantā noteiktajos gadījumos informācija par bijušo ieslodzīto tiks sniegta tikai par tādu bijušo ieslodzīto, kas ir bijis ieslodzītais taksācijas gada laikā, un tikai par periodu, kurā tas ir atradies ieslodzījuma vietā. Brīdī, kad persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas, attiecīgi ieslodzījuma vietai nav informācijas par personas ienākumiem un tā nevar būt atbildīga par informācijas sniegšanu.
Minētā informācija Valsts ieņēmumu dienestam tiks iesniegta Excel formātā, jo Pārvalde nevar nodrošināt informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumu Nr. 276 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu, un skaidras naudas iemaksām” 2. punktu (proti, ievērojot Extensible Markup Language (turpmāk – XML) shēmas struktūru). Tas skaidrojams ar to, ka resursu vadības sistēmā Horizon, kurā ir informācija par ieslodzīto naudas līdzekļiem, nav atskaites, kas nodrošinātu datus pieprasītā apjomā, ko var sagatavot XML shēmas struktūrā. Līdz ar to informāciju no resursu vadības sistēmas Horizon Pārvalde apstrādās manuāli Excel formātā, filtrējot datus.
Informācijā tiks norādītas tās pašas ziņas, kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta 1.2 daļā, kuras Valsts ieņēmumu dienestam sniedz kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, un kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta 1.4 daļā, kuras Valsts ieņēmumu dienestam sniedz kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa ir 7000 euro vai vairāk.
Šajā pantā noteiktajos gadījumos informācija par bijušo ieslodzīto tiks sniegta tikai par tādu bijušo ieslodzīto, kas ir bijis ieslodzītais taksācijas gada laikā, un tikai par periodu, kurā tas ir atradies ieslodzījuma vietā. Brīdī, kad persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas, attiecīgi ieslodzījuma vietai nav informācijas par personas ienākumiem un tā nevar būt atbildīga par informācijas sniegšanu.
Problēmas apraksts
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punkta b apakšpunkts noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām līdz 1425 euro taksācijas gada laikā – ja dāvinātājs ir šā punkta "a" apakšpunktā neminēta fiziskā persona (laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē). Arī šī prasība attiecas uz ieslodzītajiem kā sabiedrības grupu, tāpēc ir jānosaka kārtība šādas informācijas sniegšanai.
Atbilstoši ieslodzījuma izpildi regulējošajiem normatīvajiem aktiem ieslodzītajiem ir tiesības saņemt ne tikai no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī maksas veselības aprūpes pakalpojumus par saviem personiskajiem līdzekļiem. Tāpat ieslodzītie var attālināti iegūt augstāko izglītību, sedzot izdevumus no personiskajiem līdzekļiem. Taču ieslodzījuma vietai ne vienmēr ir pieejama nepieciešamā informācija par to, vai pārveduma mērķis ir, piemēram, medicīnas pakalpojumu vai ar izglītību saistīto izdevumu segšana, kas liecinātu par to, ka attiecīgā naudas summa nav ietverama ar gada apliekamajā ienākumā.
Atbilstoši ieslodzījuma izpildi regulējošajiem normatīvajiem aktiem ieslodzītajiem ir tiesības saņemt ne tikai no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī maksas veselības aprūpes pakalpojumus par saviem personiskajiem līdzekļiem. Tāpat ieslodzītie var attālināti iegūt augstāko izglītību, sedzot izdevumus no personiskajiem līdzekļiem. Taču ieslodzījuma vietai ne vienmēr ir pieejama nepieciešamā informācija par to, vai pārveduma mērķis ir, piemēram, medicīnas pakalpojumu vai ar izglītību saistīto izdevumu segšana, kas liecinātu par to, ka attiecīgā naudas summa nav ietverama ar gada apliekamajā ienākumā.
Risinājuma apraksts
Tāpēc projekts paredz noteikt, ka, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, Pārvalde līdz katra gada 1.februārim sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, nosūtot to uz Valsts ieņēmuma dienesta e-adresi, par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, kurš iepriekšējā gadā no jebkuras fiziskas personas ir saņēmis naudas pārvedumus (dāvanas), kas pārsniedz likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punkta b apakšpunktā noteikto apmēru. Informācijā tiks norādīts ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā, vārds, uzvārds, personas kods, fiziskās personas, no kuras saņemts naudas pārvedums (dāvana), vārds, uzvārds, personas kods un no minētās fiziskās personas iepriekšējā taksācijas gadā saņemto naudas pārvedumu summu.
Vienlaikus Pārvalde nesniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par personu sabiedrībā, kurai ieslodzītais būs pārskaitījis summu, kas pārsniedz 1425 euro, jo likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punktā noteiktajos gadījumos pienākums deklarēt saņemtos ienākumus un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir pārskaitījuma saņēmējam.
Attiecībā uz ieslodzītās personas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju norādāms, ka apcietinātajiem un notiesātajiem slēgtajā cietumā ir aizliegts lietot mobilos telefonus un datorus, turklāt viņiem nav brīvas piekļuves internetam.
Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) dokumentu "Gada ienākumu deklarācija", vai papīra formātā. Pieslēgties EDS jebkura persona var izmantojot autentifikāciju (interbanku, eID) vai drošu elektronisko parakstu (eParaksts, eParaksts Mobile), kā arī, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto lietotājvārdu un paroli. Ja nav iespējams izmantot kādu no autentifikācijas iespējām vai drošu elektronisko parakstu, Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt personai lietotāja vārdu un paroli EDS lietošanai. Lai iegūtu lietotāja vārdu un paroli, personai jāaizpilda iesniegums un jāiesniedz tas klātienē Valsts ieņēmumu dienestā.
Taču attiecībā uz ieslodzījumā esošajām personām ir jāņem vērā, ka ieslodzītie nevar iesniegt dokumentus klātienē Valsts ieņēmumu dienestā, izņemot atklātā cietuma notiesātos. Tāpat apcietinātie un notiesātie slēgtajā cietumā nevar piekļūt EDS, izmantojot autentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu. Turklāt personu apliecinošs dokuments glabājās ieslodzīto personas lietā un drošības apsvērumu dēļ ne pie kādiem apstākļiem netiek izsniegts ieslodzītajam, kamēr viņš atrodas ieslodzījuma vietā.
Saskaņā ar Kodeksa 41. panta sesto daļu notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Līdz ar to notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, var patstāvīgi piekļūt EDS un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Taču apcietinātajiem un notiesātajiem slēgtajā cietumā vienīgā iespēja iesniegt gada ienākumu deklarāciju ir iesniegt to papīra formātā.
Vienlaikus Pārvalde nesniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par personu sabiedrībā, kurai ieslodzītais būs pārskaitījis summu, kas pārsniedz 1425 euro, jo likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punktā noteiktajos gadījumos pienākums deklarēt saņemtos ienākumus un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir pārskaitījuma saņēmējam.
Attiecībā uz ieslodzītās personas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju norādāms, ka apcietinātajiem un notiesātajiem slēgtajā cietumā ir aizliegts lietot mobilos telefonus un datorus, turklāt viņiem nav brīvas piekļuves internetam.
Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) dokumentu "Gada ienākumu deklarācija", vai papīra formātā. Pieslēgties EDS jebkura persona var izmantojot autentifikāciju (interbanku, eID) vai drošu elektronisko parakstu (eParaksts, eParaksts Mobile), kā arī, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto lietotājvārdu un paroli. Ja nav iespējams izmantot kādu no autentifikācijas iespējām vai drošu elektronisko parakstu, Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt personai lietotāja vārdu un paroli EDS lietošanai. Lai iegūtu lietotāja vārdu un paroli, personai jāaizpilda iesniegums un jāiesniedz tas klātienē Valsts ieņēmumu dienestā.
Taču attiecībā uz ieslodzījumā esošajām personām ir jāņem vērā, ka ieslodzītie nevar iesniegt dokumentus klātienē Valsts ieņēmumu dienestā, izņemot atklātā cietuma notiesātos. Tāpat apcietinātie un notiesātie slēgtajā cietumā nevar piekļūt EDS, izmantojot autentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu. Turklāt personu apliecinošs dokuments glabājās ieslodzīto personas lietā un drošības apsvērumu dēļ ne pie kādiem apstākļiem netiek izsniegts ieslodzītajam, kamēr viņš atrodas ieslodzījuma vietā.
Saskaņā ar Kodeksa 41. panta sesto daļu notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Līdz ar to notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, var patstāvīgi piekļūt EDS un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Taču apcietinātajiem un notiesātajiem slēgtajā cietumā vienīgā iespēja iesniegt gada ienākumu deklarāciju ir iesniegt to papīra formātā.
Problēmas apraksts
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmā daļa noteic, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta (turpmāk — subjekts) pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Subjekts ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
Risinājuma apraksts
Pārvalde nav subjekts, taču Pārvaldei atbilstoši Novēršanas likuma 3.1 pantam primāri ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu, tāpēc projekts paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteikt, ka, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, Pārvalde, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, nekavējoties ziņo arī Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Ņemot vērā, ka minētais regulējums paredz Pārvaldes pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, tad grozījumi paredz arī noteikt, ka uz Pārvaldi piemērojami likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā noteiktie Novēršanas likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi saistībā ar ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem valsts ieņēmumu jomā.
Problēmas apraksts
Pārvalde nav subjekts un līdz ar to uz Pārvaldi neattiecas pienākums noteiktos gadījumos iesniegt sliekšņa deklarāciju.
Risinājuma apraksts
Ir jāsekmē arī ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzība, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, projekts paredz noteikt, ka Pārvalde reizi nedēļā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju, nosūtot to uz Valsts ieņēmuma dienesta e-adresi, par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kas iepriekšējā periodā veicis skaidras naudas darījumu, ja darījums atbilst normatīvajos aktos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem gadījumiem. Normatīvais akts par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kuros noteikti gadījumi, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama par skaidras naudas darījumu, šobrīd ir Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu". Pārvalde, sniedzot informāciju, norādīs ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārdu, uzvārdu, personas kodu, un skaidrā naudā veikto darījumu kopējo summu.
Problēmas apraksts
Šobrīd ieslodzījuma vietai, saņemot ieslodzītajam domātu naudas pārvedumus, ne vienmēr ir zināms ienākošā maksājuma maksātāja personas kods un Pārvaldei nav ne tiesību, ne iespēju to noskaidrot, lai Pārvalde varētu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju arī par fizisko personu, no kuras saņemts naudas pārvedums. Atbilstoši Pārvaldes sniegtajai informācijai par maksājumiem kontā 2024. gadā:
1) ienākošie maksājumi – kopā 91169, t.sk., no Latvijas banku kontiem 78747 (86,87%), no citu valstu kontiem 12422 (13,63%);
2) izejošie maksājumi – kopā ir 8711, t.sk., uz Latvijas banku kontiem 7475 (85,81%), uz citu valstu kontiem 1236 (14,19%).
Citās valstīs arī tiek mainīta kārtība, kādā var tikt veikti naudas pārvedumi ieslodzītajiem. Piemēram, Lielbritānijā tuvinieki vairs nevar ieslodzītajiem nosūtīt naudu ar bankas pārskaitījumu, čeku, pasta pārvedumu vai nosūtīt skaidru naudu pa pastu. Tā vietā ir jāizmanto debetkarte, maksājumu veicot tiešsaistē (vietne maksājuma veikšanai ir pieejama Lielbritānijas Ieslodzījuma un probācijas dienesta mājas lapā). Vienlaikus tiek paredzēta iespēja personai lūgt izņēmuma kārtībā nosūtīt ieslodzītajam naudu pa pastu, taču pirms tam personai ir nepieciešams lūgt īpašu atļauju cietuma priekšniekam. Šo izņēmumu var lūgt personas, kurām, piemēram, nav iespējas lietot datoru, viedtālruni vai internetu, nav debetkartes. Izņēmums ir pieļaujams tikai tajos gadījumos, kad personai naudas sūtīšana pa pastu ir vienīgā iespēja. Personai ir jāaizpilda īpašas formas veidlapa, kurai ir jāpievieno pierādījumi, piemēram, atteikums konta atvēršanai, pierādījumu, ka bankas konts nepieļauj pieeju debetkartei vai čeku grāmatai. Kad ir aizpildīta šī veidlapa, naudu drīkst nosūtīt tikai tad, kad persona ir saņēmusi atļauju izņēmuma kārtā nosūtīt ieslodzītajam naudu pa pastu. Turklāt, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietas drošību, cietuma priekšnieks minēto atļauju nosūtīt naudu pa pastu var atsaukt jebkurā brīdī (sīkāka informācija pieejama: https://www.gov.uk/send-prisoner-money).
1) ienākošie maksājumi – kopā 91169, t.sk., no Latvijas banku kontiem 78747 (86,87%), no citu valstu kontiem 12422 (13,63%);
2) izejošie maksājumi – kopā ir 8711, t.sk., uz Latvijas banku kontiem 7475 (85,81%), uz citu valstu kontiem 1236 (14,19%).
Citās valstīs arī tiek mainīta kārtība, kādā var tikt veikti naudas pārvedumi ieslodzītajiem. Piemēram, Lielbritānijā tuvinieki vairs nevar ieslodzītajiem nosūtīt naudu ar bankas pārskaitījumu, čeku, pasta pārvedumu vai nosūtīt skaidru naudu pa pastu. Tā vietā ir jāizmanto debetkarte, maksājumu veicot tiešsaistē (vietne maksājuma veikšanai ir pieejama Lielbritānijas Ieslodzījuma un probācijas dienesta mājas lapā). Vienlaikus tiek paredzēta iespēja personai lūgt izņēmuma kārtībā nosūtīt ieslodzītajam naudu pa pastu, taču pirms tam personai ir nepieciešams lūgt īpašu atļauju cietuma priekšniekam. Šo izņēmumu var lūgt personas, kurām, piemēram, nav iespējas lietot datoru, viedtālruni vai internetu, nav debetkartes. Izņēmums ir pieļaujams tikai tajos gadījumos, kad personai naudas sūtīšana pa pastu ir vienīgā iespēja. Personai ir jāaizpilda īpašas formas veidlapa, kurai ir jāpievieno pierādījumi, piemēram, atteikums konta atvēršanai, pierādījumu, ka bankas konts nepieļauj pieeju debetkartei vai čeku grāmatai. Kad ir aizpildīta šī veidlapa, naudu drīkst nosūtīt tikai tad, kad persona ir saņēmusi atļauju izņēmuma kārtā nosūtīt ieslodzītajam naudu pa pastu. Turklāt, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietas drošību, cietuma priekšnieks minēto atļauju nosūtīt naudu pa pastu var atsaukt jebkurā brīdī (sīkāka informācija pieejama: https://www.gov.uk/send-prisoner-money).
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, projekts papildus paredz noteikt, ka, lai nodrošinātu šajā pantā minētās informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, ieslodzītajam adresētu naudas pārvedumu, kas nav identificējams (nav norādīts naudas nosūtītāja vārds, uzvārds, personas kods), tiek atgriezts naudas nosūtītājam. Līdz ar to turpmāk naudas pārvedumus ieslodzītajiem varēs veikt tikai tad, ja fiziskā persona, kas veic naudas pārvedumu, būs identificējama, proti, viņa, veicot pārvedumu, būs norādījusi savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pretējā gadījumā naudas pārvedums tiks atgriezts naudas nosūtītājam.
Problēmas apraksts
Pārvaldes kompetencē ir nodrošināt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi. Lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Pārvaldei ir nepieciešams apstrādāt personas datus. Neviens no normatīvajiem aktiem nenosaka veidu, kādā Pārvaldei ir jāapstrādā personas dati – papīra vai elektroniskā formātā – , bet gan nosaka Pārvaldes un citu valsts institūciju pienākumus/funkcijas/uzdevumus/tiesības apstrādāt sodu izpildes un apcietinājuma kā drošības līdzekļa īstenošanas gaitā radušos personas datus, kas ir ietverti gan valsts institūciju pārziņā esošajās informācijas sistēmās vai reģistros, gan dokumentos, kurus ir pienākums radīt attiecīgajai valsts institūcijai, kā arī nodot personas datus atbilstoši normatīvo aktu prasībām citām valsts institūcijām.
Līdz ar to, lai ātrāk, efektīvāk un pārskatāmāk varētu apstrādāt personas datus, Pārvalde uztur sistēmu "Ieslodzīto informācijas sistēma" (turpmāk – IIS2). IIS2 ir valsts nozīmes informācijas sistēma. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu valsts informācijas sistēmu izstrādā, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem vai informatīvo ziņojumu. Turklāt Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļa kopsakarā ar šī paša panta 1.2 daļu noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma, kā arī valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai.
Ņemot vērā minēto, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums ir atbilstoši papildināms.
Līdz ar to, lai ātrāk, efektīvāk un pārskatāmāk varētu apstrādāt personas datus, Pārvalde uztur sistēmu "Ieslodzīto informācijas sistēma" (turpmāk – IIS2). IIS2 ir valsts nozīmes informācijas sistēma. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu valsts informācijas sistēmu izstrādā, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem vai informatīvo ziņojumu. Turklāt Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļa kopsakarā ar šī paša panta 1.2 daļu noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma, kā arī valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai.
Ņemot vērā minēto, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums ir atbilstoši papildināms.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmās daļas un 1.1 daļas 1. un 2. punkta prasības, projektā ir ietverts atbilstošs regulējums. Projekts paredz noteikt, ka IIS2 pārzinis un turētājs ir Pārvalde. Tāpat projektā noteikts IIS2 darbības mērķis – nodrošināt Pārvaldes funkciju īstenošanu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildes jomā – un definēti mērķi, kuru sasniegšanai Pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, vispārējās valsts civildienesta ierēdnim un darbiniekam (turpmāk kopā – Pārvaldes personāls) ir tiesības IIS2 apstrādāt informāciju. Projektā ir arī noteikts, par kādām personu grupām IIS2 ir iekļauta informācija, piemēram, par ieslodzītajiem, par ieslodzīto radiniekiem, par personām, kuras ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai, par Pārvaldes personālu un brīvprātīgā darba veicējiem (turpmāk – brīvprātīgais). IIS2 apstrādā ne tikai informāciju par konkrētām peronu grupām, bet tā nodrošina arī Pārvaldes iekšējās lietošanas informācijas pārvaldību un informācijas apriti, proti, tā darbojās kā dokumentu lietvedības sistēma, kurā reģistrē un apstrādā dokumentus.
Ņemot vērā, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļa noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļas 3., 4., 5. un 6. punkta prasību izpildei, projektā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus.
E-lietas platformas darbību regulē Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likums un uz tā pamata izdoti Ministru kabineta 2022. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 217 "E-lietas platformas datu apstrādes noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 217).
E-lietas platformas risinājums paredz, ka viena portāla ietvaros iestādes sniedz un saņem informāciju. Pārvalde e-lietas platformai pieslēdzās, izmantojot IIS2. Līdz ar to projekts paredz arī noteikt, ka Pārvalde, nodrošinot savu noteikto funkciju izpildi, informāciju var nodot un saņemt, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumus.
Ņemot vērā, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļa noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļas 3., 4., 5. un 6. punkta prasību izpildei, projektā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus.
E-lietas platformas darbību regulē Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likums un uz tā pamata izdoti Ministru kabineta 2022. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 217 "E-lietas platformas datu apstrādes noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 217).
E-lietas platformas risinājums paredz, ka viena portāla ietvaros iestādes sniedz un saņem informāciju. Pārvalde e-lietas platformai pieslēdzās, izmantojot IIS2. Līdz ar to projekts paredz arī noteikt, ka Pārvalde, nodrošinot savu noteikto funkciju izpildi, informāciju var nodot un saņemt, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumus.
Problēmas apraksts
Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" (turpmāk – Policijas direktīvas likums) 12. panta pirmā daļa nosaka datu subjekta piekļuves tiesības, savukārt otrā daļa nosaka ierobežojumus datu subjekta piekļuves tiesību īstenošanai. Lai minētie ierobežojumi tiktu īstenoti, tos ir nepieciešams uzskaitīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Policijas direktīvas likuma 12. panta otrā daļa noteikto ierobežojumu datu subjekta piekļuves tiesību īstenošanai, projektā ir ietverts regulējums, kurā ir noteikta ieslodzītā kā datu subjekta piekļuves tiesību īstenošanas kārtība un uzskaitīti gadījumi, kad Pārvalde nenodrošina datu subjektam piekļuves tiesības saviem datiem. Proti, projekts paredz noteikt, ka Pārvalde nenodrošina ieslodzītā piekļuves tiesības saviem personas datiem, ko iegūst un apstrādā risku un vajadzību izvērtēšanas procesā, atlases dalībai resocializācijas programmai procesā, kā arī informācijai un personas datiem, kas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā, ieslodzītā vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Turklāt jau šobrīd arī Kodeksa 15.4 pantā ir uzskaitīti informācijas izsniegšanas ierobežojumi notiesātajiem, piemēram, notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā, informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām, informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu utt.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 9. panta otro daļu Pārvaldes Mācību centrs nodrošina pētniecības darba koordinēšanu Pārvaldē, kā arī pētījumu veikšanu un organizēšanu tās darbības, darbības rezultātu un Pārvaldei vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu izpētes nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka pētījuma veikšanas ietvaros tiks apstrādāti personas dati, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā ir jānosaka atsevišķu datu subjekta tiesību izmantošanas ierobežojumi, ciktāl šādu tiesību izmantošana var neļaut vai būtiski traucēt pētījuma mērķu sasniegšanu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, projektā ir uzskaitīti datu subjekta tiesību izmantošanas ierobežojumi, proti, datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem, tiesības labot personas datus, tiesības ierobežot personas datu apstrādi un tiesības iebilst pret personas datu apstrādi. Projekts paredz noteikt, ja personas datus apstrādā pētniecības nolūkos, kas norādīti Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 9. panta otrajā daļā, datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem, tiesības labot personas datus, tiesības ierobežot personas datu apstrādi un tiesības iebilst pret personas datu apstrādi netiek piemērotas, ciktāl tās var neļaut vai būtiski traucēt konkrēto nolūku sasniegšanu un atkāpes ir vajadzīgas šī nolūka sasniegšanai.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 9. panta 1. punktam ir aizliegta īpašu kategoriju personas datu apstrāde, izņemot, ja ir piemērojami Datu Regulas 9. panta 2. punktā minētie izņēmumi un atbilstoši likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (turpmāk – Policijas direktīvas likums) 8. pantam īpašu kategoriju personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja šāda apstrāde ir noteikta attiecīgā likumā, uz šādu apstrādi attiecas datu subjekta tiesību garantijas, un personas datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu būtiskas datu subjekta vai citas fiziskās personas intereses. Ņemot vērā, ka Pārvalde savu funkciju izpildei apstrādās ieslodzīto īpašu kategoriju datus, tas ir skaidri jānorāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.
Risinājuma apraksts
Lai Pārvalde veiktu likumā noteiktās funkcijas piemēram, nodrošinātu veselības aprūpi ieslodzītajam, atrodoties ieslodzījuma vietā, atbilstoši ieslodzītā veselības stāvoklim un saskaņā ar Kodeksu, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu un Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība", Pārvaldei ir tiesības apstrādāt ieslodzīto veselības datus. Tāpat, lai veiktu citas likumā noteiktās Pārvaldes funkcijas, piemēram, īstenojot resocializāciju un garīgo aprūpi ieslodzītajiem, izstrādājot ieslodzītajiem individuālus resocializācijas risku un vajadzību novērtējuma plānus, Pārvaldei ir nepieciešamība apstrādāt arī personas datus, kas atklāj ieslodzītā reliģisko vai filozofisko pārliecību, politiskos uzskatus, kā arī dažkārt informāciju par ieslodzītā dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju. Pārvalde apstrādā informāciju par ieslodzītā seksuālo orientāciju, arī gadījumos, kad ieslodzītie reģistrē laulību ieslodzījuma vietā, vai taisīs zvērināta notāra notariālu aktu par partnerību.
Problēmas apraksts
Līdz ar personas brīvības atņemšanu un izolēšanu no sabiedrības tiek uzsākts ieslodzītā resocializācijas jeb atgriešanās sabiedrībā process. Kā neatņemamu sastāvdaļu šajā procesā ieņem pati sabiedrība, kas izraidījusi personu. Sabiedrības iesaistīšanās resocializācijas procesā ļauj ieslodzītajam saņemt atbalstu, jaunas zināšanas un prasmes, lai dzīvotu likumpaklausīgu un piepildītu dzīvi, kas šādā veidā vairo kā indivīda, tā arī sabiedrības vispārējo labklājību. Lai brīvprātīgais darbs varētu noritēt mērķtiecīgi, jēgpilni un droši, kā pašiem brīvprātīgajiem, tā arī Pārvaldes personālam un ieslodzītajiem, tad šo jomu ir nepieciešams noregulēt. Pārvaldes brīvprātīgā darba regulējums veidots pēc pārbaudītas Valsts probācijas dienesta prakses, papildinot to ar atsevišķiem nosacījumiem, kas ir būtiski Pārvaldei brīvprātīgo jomā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ar jaunu nodaļu, kurā būs noteikts regulējums attiecībā uz brīvprātīgo darbu un tā norises kārtību ieslodzījuma vietā. Izvērtējot visus ieslodzījuma vietu darbības aspektus un drošības apsvērumus, ir pilnīgi skaidrs, ka brīvprātīgo iesaiste ir pieļaujama tikai noteiktās darbības jomās. Projektā ietvertajā 38. pantā ir noteikts, kādos pasākumus ieslodzījuma vietā var iesaistīt brīvprātīgos:
1) izglītības un darba prasmju attīstīšanā un veicināšanā;
2) lietderīgu brīvā laika pavadīšanā un brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanā;
3) atbalsta sniegšanā atkarību pārvarēšanas procesā,
4) ģimenes saišu stiprināšanas pasākumu organizēšanā un īstenošanā;
5) sociālo jautājumu risināšanā.
Šie pasākumi nodrošina dažāda veida atbalstu ieslodzītajiem, palīdz veidot vai uzturēt sakni ar sabiedrību un var palīdzēt arī laika periodā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Būtiski, ka projekts paredz noteikt, ka brīvprātīgo neiesaista notiesātā riska un vajadzību novērtēšanā, jo to veic speciāli apmācīts Pārvaldes personāls, kā arī sociālās uzvedības korekcijas nodrošināšanas pasākumos, kas ir sarežģītākā korekcijas procesa sastāvdaļa.
Ieslodzītie ir īpaša personu grupa, ar kuru tās specifikas dēļ nevar strādāt jebkura persona. Darbs un saskarsme ar ieslodzītajiem nereti var būt emocionāli ļoti smaga, ieslodzītie bieži mēģina manipulēt ar personām, it īpaši, ja persona nav ieslodzījuma vietu personāls, lai iegūtu kādus neatļautus labumus, tāpēc brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietā nevar veikt tādas personas, kurām šāda saskarsme var nodarīt pāri. Tāpēc projektā ietvertais 39. pants noteic brīvprātīgo atlases kritērijus, un tie vērsti gan uz to, lai nodrošinātu tikai pilngadīgu un rīcībspējīgu brīvprātīgo saskarsmi ar ieslodzītajiem, gan uz to, lai nepieļautu sodītu personu saskarsmi ar ieslodzītajiem.
Vienlaikus pants paredz arī izņēmuma gadījumu, kad sodīta persona var kļūt par brīvprātīgo, jo ārvalstu pieredze rāda, ka iepriekš sodītas personas, kas nostājušās uz likumpaklausīgas dzīves ceļa vai tikušas galā ar atkarībām, ir ļoti motivējošs brīvprātīgā darba resurss. Tāpat pantā paredzēts, ka Pārvaldes priekšnieks var noteikt prasības attiecībā uz brīvprātīgo profesionālo kvalifikāciju un personīgajām īpašībām, ja tas nepieciešams noteiktu brīvprātīga darba uzdevumu veikšanai. Šāds nosacījums ļaus nodrošināt, ka brīvprātīgo darbu ar ieslodzītajiem veic nevis jebkurš brīvprātīgais, bet speciāli atlasīts un ieslodzītā vajadzībām vislabāk atbilstošs brīvprātīgais.
Projekts ietver arī brīvprātīgā tiesības un pienākumus, kas veidoti, balstoties uz nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu brīvprātīgā darbu ar ieslodzītajiem. Tāpēc brīvprātīgajam ir tiesības saņemt līgumā par brīvprātīgo darbu noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un atbalstu no Pārvaldes personāla.
Vienlaikus brīvprātīgajam ir šādi pienākumi:
1) iepazīties ar Pārvaldes iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz tā darbības jomu, ievērot šos normatīvos aktus, kā arī ētikas principus;
2) godprātīgi, ievērojot paredzētos termiņus, pildīt noslēgto līgumu par brīvprātīgo darbu;
3) piedalīties Pārvaldes organizētajās mācībās vai citās kvalifikācijas celšanas mācībās saistībā ar savu darbības jomu
Tā kā brīvprātīgajam, veicot brīvprātīgo darbu, var rasties izdevumi, piemēram, sabiedriskā transporta izdevumi nokļūšanai līdz ieslodzījuma vietai, ir nepieciešams noteikt vienotu pieeju, kādā brīvprātīgie saņem izdevumu kompensāciju un šo kompensāciju apmērus. Līdz ar to projektā ir ietverts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas paredz kārtību, kādā brīvprātīgais saņem kompensāciju par izdevumiem, kas radušies brīvprātīgā darba veikšanas laikā, un izdevumu kompensācijas apmēru. Lai nodrošinātu vienveidīgu pieeju, izmaksājot kompensācijas brīvprātīgā darba veicējiem, Ministru kabineta noteikumos ietverto kompensāciju apmērs nepārsniegs likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (9. panta pirmās daļas 16. un 44. punkts) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” (54.2 punkts) noteiktos kompensāciju apmērus brīvprātīgā darba veicējiem, kā arī tiks ievēroti citi minētajos normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu brīvprātīgā darba veicējiem.
Brīvprātīgā darba likumā tiek paredzēts regulējums gan attiecībā uz brīvprātīgā darba veicēju, gan brīvprātīgā darba organizētāju kā atsevišķu subjektu. Šī likuma 3. pantā noteikts, ka brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt:
1) biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām;
2) valsts un pašvaldību iestādēm;
3) politiskajām partijām un to apvienībām;
4) sociālajiem uzņēmumiem.
Ņemot vērā ieslodzījuma vietu darbības specifiku, ir nepieciešams noteikt, kuri no Brīvprātīgā darba likumā minētajiem brīvprātīgo darba organizētajiem var darboties arī ieslodzījuma vietās. Tāpēc projektā (41. pants) paredzēts noteikt, ka biedrībai, nodibinājumam un sociālajam uzņēmumam ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietā noteiktajās jomās, ja Pārvaldes priekšnieks ar biedrību, nodibinājumu vai sociālo uzņēmumu ir noslēdzis vienošanos. Vienošanās noslēgšana ir kritiski svarīga, lai precīzi noteiktu organizētāja darbības robežas un sasniedzamos mērķus, jo ieslodzījuma vietās brīvprātīgo darbs vienmēr būs personāla vadīta ieslodzīto resocializācijas procesa papildelements. Tā ir būtiska atšķirība no brīvprātīgā darba organizētāja darbības ārpus ieslodzījuma vietām, un tāpēc šādas attiecības ir jānoformē rakstiskas vienošanās veidā. Ieslodzījuma vietu darbības specifikas dēļ un ieslodzīto resocializācijas vajadzību dēļ, brīvprātīgā darba organizētājs darbosies kontrolētos apstākļos un tam vienmēr būs jāpakļaujas drošības, uzraudzības, un kārtības nodrošināšanas prasībām, kā arī dažādiem ierobežojumiem, kas saistās ar ieslodzīto mērķa grupas atlasi.
Ņemot vērā šo specifiku, projektā tiek izvirzītas papildus prasības brīvprātīgo darba organizētājiem gan attiecībā uz reputāciju, gan to pārstāvju atbilstību 39.panta prasībām. Šādi nosacījumi tiek noteikti arī tāpēc, lai atturētu bijušo ieslodzīto dibinātu nevalstisko organizāciju iesaisti, kuru mērķi nav savienojami ar ieslodzīto resocializācijas veicināšanu.
1) izglītības un darba prasmju attīstīšanā un veicināšanā;
2) lietderīgu brīvā laika pavadīšanā un brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanā;
3) atbalsta sniegšanā atkarību pārvarēšanas procesā,
4) ģimenes saišu stiprināšanas pasākumu organizēšanā un īstenošanā;
5) sociālo jautājumu risināšanā.
Šie pasākumi nodrošina dažāda veida atbalstu ieslodzītajiem, palīdz veidot vai uzturēt sakni ar sabiedrību un var palīdzēt arī laika periodā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Būtiski, ka projekts paredz noteikt, ka brīvprātīgo neiesaista notiesātā riska un vajadzību novērtēšanā, jo to veic speciāli apmācīts Pārvaldes personāls, kā arī sociālās uzvedības korekcijas nodrošināšanas pasākumos, kas ir sarežģītākā korekcijas procesa sastāvdaļa.
Ieslodzītie ir īpaša personu grupa, ar kuru tās specifikas dēļ nevar strādāt jebkura persona. Darbs un saskarsme ar ieslodzītajiem nereti var būt emocionāli ļoti smaga, ieslodzītie bieži mēģina manipulēt ar personām, it īpaši, ja persona nav ieslodzījuma vietu personāls, lai iegūtu kādus neatļautus labumus, tāpēc brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietā nevar veikt tādas personas, kurām šāda saskarsme var nodarīt pāri. Tāpēc projektā ietvertais 39. pants noteic brīvprātīgo atlases kritērijus, un tie vērsti gan uz to, lai nodrošinātu tikai pilngadīgu un rīcībspējīgu brīvprātīgo saskarsmi ar ieslodzītajiem, gan uz to, lai nepieļautu sodītu personu saskarsmi ar ieslodzītajiem.
Vienlaikus pants paredz arī izņēmuma gadījumu, kad sodīta persona var kļūt par brīvprātīgo, jo ārvalstu pieredze rāda, ka iepriekš sodītas personas, kas nostājušās uz likumpaklausīgas dzīves ceļa vai tikušas galā ar atkarībām, ir ļoti motivējošs brīvprātīgā darba resurss. Tāpat pantā paredzēts, ka Pārvaldes priekšnieks var noteikt prasības attiecībā uz brīvprātīgo profesionālo kvalifikāciju un personīgajām īpašībām, ja tas nepieciešams noteiktu brīvprātīga darba uzdevumu veikšanai. Šāds nosacījums ļaus nodrošināt, ka brīvprātīgo darbu ar ieslodzītajiem veic nevis jebkurš brīvprātīgais, bet speciāli atlasīts un ieslodzītā vajadzībām vislabāk atbilstošs brīvprātīgais.
Projekts ietver arī brīvprātīgā tiesības un pienākumus, kas veidoti, balstoties uz nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu brīvprātīgā darbu ar ieslodzītajiem. Tāpēc brīvprātīgajam ir tiesības saņemt līgumā par brīvprātīgo darbu noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un atbalstu no Pārvaldes personāla.
Vienlaikus brīvprātīgajam ir šādi pienākumi:
1) iepazīties ar Pārvaldes iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz tā darbības jomu, ievērot šos normatīvos aktus, kā arī ētikas principus;
2) godprātīgi, ievērojot paredzētos termiņus, pildīt noslēgto līgumu par brīvprātīgo darbu;
3) piedalīties Pārvaldes organizētajās mācībās vai citās kvalifikācijas celšanas mācībās saistībā ar savu darbības jomu
Tā kā brīvprātīgajam, veicot brīvprātīgo darbu, var rasties izdevumi, piemēram, sabiedriskā transporta izdevumi nokļūšanai līdz ieslodzījuma vietai, ir nepieciešams noteikt vienotu pieeju, kādā brīvprātīgie saņem izdevumu kompensāciju un šo kompensāciju apmērus. Līdz ar to projektā ir ietverts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas paredz kārtību, kādā brīvprātīgais saņem kompensāciju par izdevumiem, kas radušies brīvprātīgā darba veikšanas laikā, un izdevumu kompensācijas apmēru. Lai nodrošinātu vienveidīgu pieeju, izmaksājot kompensācijas brīvprātīgā darba veicējiem, Ministru kabineta noteikumos ietverto kompensāciju apmērs nepārsniegs likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (9. panta pirmās daļas 16. un 44. punkts) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” (54.2 punkts) noteiktos kompensāciju apmērus brīvprātīgā darba veicējiem, kā arī tiks ievēroti citi minētajos normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu brīvprātīgā darba veicējiem.
Brīvprātīgā darba likumā tiek paredzēts regulējums gan attiecībā uz brīvprātīgā darba veicēju, gan brīvprātīgā darba organizētāju kā atsevišķu subjektu. Šī likuma 3. pantā noteikts, ka brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt:
1) biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām;
2) valsts un pašvaldību iestādēm;
3) politiskajām partijām un to apvienībām;
4) sociālajiem uzņēmumiem.
Ņemot vērā ieslodzījuma vietu darbības specifiku, ir nepieciešams noteikt, kuri no Brīvprātīgā darba likumā minētajiem brīvprātīgo darba organizētajiem var darboties arī ieslodzījuma vietās. Tāpēc projektā (41. pants) paredzēts noteikt, ka biedrībai, nodibinājumam un sociālajam uzņēmumam ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietā noteiktajās jomās, ja Pārvaldes priekšnieks ar biedrību, nodibinājumu vai sociālo uzņēmumu ir noslēdzis vienošanos. Vienošanās noslēgšana ir kritiski svarīga, lai precīzi noteiktu organizētāja darbības robežas un sasniedzamos mērķus, jo ieslodzījuma vietās brīvprātīgo darbs vienmēr būs personāla vadīta ieslodzīto resocializācijas procesa papildelements. Tā ir būtiska atšķirība no brīvprātīgā darba organizētāja darbības ārpus ieslodzījuma vietām, un tāpēc šādas attiecības ir jānoformē rakstiskas vienošanās veidā. Ieslodzījuma vietu darbības specifikas dēļ un ieslodzīto resocializācijas vajadzību dēļ, brīvprātīgā darba organizētājs darbosies kontrolētos apstākļos un tam vienmēr būs jāpakļaujas drošības, uzraudzības, un kārtības nodrošināšanas prasībām, kā arī dažādiem ierobežojumiem, kas saistās ar ieslodzīto mērķa grupas atlasi.
Ņemot vērā šo specifiku, projektā tiek izvirzītas papildus prasības brīvprātīgo darba organizētājiem gan attiecībā uz reputāciju, gan to pārstāvju atbilstību 39.panta prasībām. Šādi nosacījumi tiek noteikti arī tāpēc, lai atturētu bijušo ieslodzīto dibinātu nevalstisko organizāciju iesaisti, kuru mērķi nav savienojami ar ieslodzīto resocializācijas veicināšanu.
Problēmas apraksts
Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka Pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir persona ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un speciālo dienesta pakāpi, kura devusi zvērestu un dienē Pārvaldē. Tomēr praksē Pārvaldes amatpersonas uzreiz pēc pieņemšanas var tikt iesaistītas dienesta pienākumu veikšanā, un tikai pēc kāda laika tās tiek nosūtītās uz Pārvaldes Mācību centra nodrošināto profesionālo izglītošanu vai profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 2. panta pirmā daļa noteic, ka dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Pārvaldē (turpmāk – Iestāde) ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona, kam ir speciālā ienesta pakāpe (turpmāk – amatpersona). Tāpat Dienesta gaitas likuma 4. pantā ir noteiktas obligātās prasības dienestam, 7. pantā ir noteiktas prasības pieņemšanai dienestā (t.sk. nosacījums par vidējo izglītību kā kritērijs pieņemšanai dienestā) un citi jautājumi.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 2. panta pirmā daļa noteic, ka dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Pārvaldē (turpmāk – Iestāde) ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona, kam ir speciālā ienesta pakāpe (turpmāk – amatpersona). Tāpat Dienesta gaitas likuma 4. pantā ir noteiktas obligātās prasības dienestam, 7. pantā ir noteiktas prasības pieņemšanai dienestā (t.sk. nosacījums par vidējo izglītību kā kritērijs pieņemšanai dienestā) un citi jautājumi.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, projekts paredz precizēt Likuma 4. panta otrajā daļā ietverto amatpersonas jēdzienu, līdzīgi kā Dienesta gaitas 2. panta pirmajā daļā, nosakot, ka amatpersona ir persona, kura ieņem amatu Pārvaldē un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Tāpat minētais grozījums paredz precizējošu grozījumu, nosakot, ka amatpersonas tiesisko statusu, tiesības un pienākumus nosaka ne tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums, bet arī Dienesta gaitas likums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ar brīvības atņemšanu notiesātas personas
- Personas, kurām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums
Ietekmes apraksts
2025. gada 3.februārī ieslodzījuma vietās atradās 3520 ieslodzītās personas.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta normu izpilde tiks nodrošināta iesaistītajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Ieslodzīto informācijas sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:
1) IIS2 iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādājamo personas datu veidus, to apstrādes noteikumus un kārtību, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, IIS2 auditācijas pierakstu uzglabāšanas nosacījumus un kārtību;
2) institūcijas, kurām ir pienākums nodot informāciju IIS2 un nododamo datu apjomu;
3) institūcijas, kurām valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir tiesības saņemt un izmantot informāciju no IIS2, institūcijām un personām izsniedzamo datu apjomu, informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.
1) IIS2 iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādājamo personas datu veidus, to apstrādes noteikumus un kārtību, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, IIS2 auditācijas pierakstu uzglabāšanas nosacījumus un kārtību;
2) institūcijas, kurām ir pienākums nodot informāciju IIS2 un nododamo datu apjomu;
3) institūcijas, kurām valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir tiesības saņemt un izmantot informāciju no IIS2, institūcijām un personām izsniedzamo datu apjomu, informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Latvijas Banka, Finanšu izlūkošanas dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana norisinājās no 2025.gada 12.marta līdz 2025.gada 27.martam. Publiskās apspriešanas laikā viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektam ir ietekme uz fizisko personu datu aizsardzību, ņemot vērā, ka projektā ietvertie grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (projekta 2. un 3. pants), kas paredz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, un regulējumu par IIS2, ir saistīti ar fizisko personu datu apstrādi.
Policijas direktīvas likuma 5. pants noteic, ka personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu tikai tiktāl, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kuru kompetentā iestāde veic minētā likuma 2. pantā minētajos nolūkos un kurš ir noteikts ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu. Policijas direktīvas likuma 2. pants noteic, ka likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kad kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai:
1) novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus;
2) piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus;
3) veiktu citas ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu saistītas darbības, tostarp piemērotu procesuālos piespiedu līdzekļus, nodrošinātu to personu uzraudzību, kuras nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības, procesa par noziedzīgi iegūtu mantu, procesa par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskajām personām, procesa par spēkā esošu nolēmumu jaunu izskatīšanu norisi un to ietvaros pieņemto lēmumu izpildi.
Ņemot vērā minēto, kompetentā iestāde šajā gadījumā ir Pārvalde, kas projektā 3. pantā noteiktajos gadījumos personas datu apstrādi veiks, pamatojoties uz Policijas direktīvas likuma 2. un 5. pantā noteikto, lai nodrošinātu brīvības atņemšanas soda un drošības līdzekļa – apcietinājums – izpildi.
Savukārt projekta 2. pantā noteiktajos gadījumos, kad personas dati ir jānodod Valsts ieņēmumu dienestam, Pārvalde personas datu apstrādi veiks, pamatojoties uz Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini (Pārvaldi) attiecināmu juridisku pienākumu.
Par projekta 2. pantā ietvertajiem grozījumiem (par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam): ņemot vērā, ka atbilstoši Kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteiktajam ieslodzīto naudas apritē ir iesaistīta Pārvalde, kas iniciē darbības ar kontā esošajiem līdzekļiem atbilstoši ieslodzīto iesniegumam, projekts paredz, ka Pārvalde sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzīto naudas apriti. Minētās informācijas sniegšana izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām" un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Taču tā kā Pārvalde nav ne kredītiestāde, ne maksājuma pakalpojuma sniedzējs, kā arī ņemot vērā ieslodzīto naudas līdzekļu aprites īpašo kārtību, Pārvaldes pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešams noregulēt atsevišķi, ietverot to Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.
Projektā noteiktais informācijas sniegšanas mērķis ir noteikts atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 un 22.3pantā noteiktajiem mērķiem: veicināt nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu un lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.
Ievērojot minēto, projekta 2. pantā ietvertie grozījumi (par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) paredz noteikt, ka, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, Pārvaldes priekšnieka noteikta amatpersona līdz katra gada 1. februārim iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam informāciju:
1) par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, ja kontā iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontu apgrozījumu summai.
Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir:
a) ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārds, uzvārds un personas kods;
b) konta atlikuma summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās, kopējā debeta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā un kopējā kredīta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā;
2) ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, ja kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējai summai. Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārds, uzvārds un personas kods, un kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējo summu euro iepriekšējā gadā;
3) ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kurš iepriekšējā taksācijas gada laikā no fiziskās personas saņēmis naudas pārvedumus (dāvanas), kas pārsniedz likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punkta b apakšpunktā noteikto apmēru. Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā, kā arī fiziskās personas, no kuras saņemts naudas pārvedums (dāvana), vārds, uzvārds, personas kods, un no minētās fiziskās personas iepriekšējā taksācijas gadā saņemto naudas pārvedumu summa.
Šī informācija ir minimālais nepieciešamais datu apjoms, lai Valsts ieņēmumu dienestam tiktu sniegta nepieciešamā informācija labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanai.
Tāpat, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, projekta 2. pants paredz reizi nedēļā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kas iepriekšējā periodā veicis skaidras naudas darījumu, ja darījums atbilst normatīvajos aktos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem gadījumiem. Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārds, uzvārds, personas kods un skaidrā naudā veikto darījumu kopējā summa. Šī informācija ir minimālais nepieciešamais datu apjoms, lai Valsts ieņēmumu dienests tiktu informēts par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto skaidras naudas darījumiem, kas atbilst normatīvajos aktos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem gadījumiem.
Projekta 2. pantā noteiktajos gadījumos informācija par bijušo ieslodzīto tiks sniegta tikai par tādu bijušo ieslodzīto, kas ir bijis ieslodzīts taksācijas gada laikā un par periodu, kurā persona ir atradusies ieslodzījuma vietā. Iepriekš minēto projekta 2. pantā ietverto grozījumu ietvaros netiks veikta datu glabāšana.
Par projekta 3. pantā ietvertajiem grozījumiem (par IIS2):
Lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Pārvaldei ir nepieciešams apstrādāt personas datus. Pārvalde uztur IIS2, kas ir valsts nozīmes informācijas sistēma. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu valsts informācijas sistēmu izstrādā, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem vai informatīvo ziņojumu. Turklāt Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļa kopsakarā ar šī paša panta 1.2 daļu noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma, kā arī valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai.
Projekts paredz noteikt:
1) IIS2 pārzinis un turētājs ir Pārvalde;
2) IIS2 darbības mērķis ir nodrošināt Pārvaldes funkciju īstenošanu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildes jomā. Tāpat projekts nosaka mērķus, kuru sasniegšanai Pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, vispārējās valsts civildienesta ierēdnim un darbiniekam ir tiesības IIS2 apstrādāt informāciju.
3) personu grupas, par kurām IIS2 ir iekļauta informācija.
Ņemot vērā, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļa noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļas 3., 4., 5. un 6. punkta prasību izpildei, projektā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus, kas noteiks:
1) IIS2 iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādājamo personas datu veidus, to apstrādes noteikumus un kārtību, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, IIS2 auditācijas pierakstu uzglabāšanas nosacījumus un kārtību;
2) institūcijas, kurām ir pienākums nodot informāciju IIS2 un nododamo datu apjomu;
3) institūcijas, kurām valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir tiesības saņemt un apstrādāt informāciju no IIS2, institūcijām un personām izsniedzamo datu apjomu, informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.
Tiesiskais pamats personas datu apstrādei IIS2 ir Policijas direktīvas likuma 5. pants vai Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts, piemēram, Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir piemērojams apstrādājot IIS2 Pārvaldes nodarbināto personas datus.
Lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Pārvalde IIS2 apstrādās ieslodzīto, bijušo ieslodzīto, personu, kura ar tiesas spriedumu ir notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu, kas jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, vai ar arestu, vai personu, kurai ar tiesas lēmumu vai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteiktais sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, ja šāda persona vēl neatrodas ieslodzījuma vietā, personas datus, kā arī ieslodzītā likumiskā pārstāvja, laulātā, radinieka, partnera un pilnvarotu personu personas datus, piemēram, lai nodrošinātu ieslodzītā tikšanos ar minētajām personām. Lai nodrošinātu Kodeksa 77. pantā noteiktās tiesības bērnam uzturēties ar māti ieslodzījuma vietā, Pārvaldes IIS2 apstrādā bērna, kas uzturas ieslodzījuma vietā kopā ar māti, personas datus.
Tāpat Pārvalde IIS2 apstrādā personu, kura ierodas ieslodzījuma vietā, lai pildītu savus profesionālos pienākumus, piemēram, izmeklētāja, advokāta, prokurora, dzimtsarakstu nodaļas darbinieka, Valsts probācijas dienesta darbinieka, brīvprātīgā darba veicējs personas datus. Būtiski, ka profesionālie pienākumi var būt visdažādākie, un tiem nav jābūt saistīties ar kriminālprocesa nodrošināšanu. Lai persona varētu iekļūt ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai, tai ir jāiesniedz dokuments (iesniegums), kurā tiek norādīts attiecīgās personas vārds, uzvārds, personas kods (ja nav personas koda, tad dzimšanas datums) un apmeklējuma mērķa, tādā veidā arī ieslodzījuma vieta piekļūst personas datiem, kuri tiek ievadīti IIS2.
IIS2 netiks ievadīti dati par personām, kuras saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta pirmo daļu var apmeklēt ieslodzījuma vietas bez speciālās atļaujas, kā arī par personām, kuras ierodas ieslodzījuma vietā, lai novērstu apdraudējuma situāciju (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigāde, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, Valsts policijas ekipāža, avārijas dienests).
Šobrīd Pārvalde, izmantojot IIS2, personas datu apmaiņu plāno veikt starpsistēmu tiešsaistes datu pārraides režīmā ar šādām iestādēm vai informācijas sistēmām: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Nacionālo veselības dienestu, Latvijas Republikas prokuratūru, Labklājības ministriju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Valsts probācijas dienestu, Tiesu administrāciju, Uzturlīdzekļu garantijas fondu, Valsts policiju, Veselības ministriju, pašvaldībām (SOPA), Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts zemes dienestu, Uzņēmumu reģistru, Veselības un darbnespēju ekspertīzes ārstu valstu komisiju, Valsts kasi, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Izglītības ministriju, Tiesu izpildītāju datu bāzi un Bāriņtiesu datu bāzi. Minētās iestādes IIS2 iekļauto informāciju saņems vai nodos tādā apmērā, kāds tām ir nepieciešams, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos iestādes uzdevumus un funkcijas.
Ņemot vērā, ka uz projekta sagatavošanas brīdi nav iespējams izveidot izsmeļošu sarakstu ar institūcijām, kuras varēs saņemt vai nodot informāciju no IIS2, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu katru reizi veicot grozījumus likumā, lai to papildinātu ar informāciju saņemošo institūciju, minētās institūcijas tiks noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Savukārt Atvērto datu portālam Pārvalde no IIS2 plāno nodot depersonalizētus statistikas datus, piemēram, par ieslodzīto kopskaita dinamiku, ieslodzīto sadalījumu (pēc ieslodzītā iemesla, dzimuma, pilsoniskās piederības, vecuma, piespriestā soda termiņa, izvietojuma veida u.c.), ieslodzīto disciplinārās prakses statistiku, ieslodzīto nodarbinātības statistiku, ieslodzīto izglītošanas ieslodzījuma vietā statistiku, ieslodzīto iesaistes resocializācijas programmās statistiku, kā arī notiesāto atbrīvošanas informācijas statistiku.
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmas likuma 5. panta 1.2 daļai precīzs iestādēm vai informācijas sistēmām nododamās vai saņemamās informācijas apjoms tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, kuros noteiks IIS2 iekļaujamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādās IIS2 un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai IIS2 iekļautajai informācijai.
Pārvalde IIS2 apstrādās vismaz šādu kategoriju personas datus – identifikācijas datus, kontaktinformācijas datus, finanšu datus, izglītības datus, demogrāfiskos datus, nodarbinātības datus, datus par ģimenes stāvokli, datus par sodāmību un pārkāpumiem, datus par kriminālprocesiem, kā arī citas personas datu kategorijas, kuras nepieciešamas Pārvaldes funkciju izpildei. Ministru kabineta izdotajos noteikumos precīzi būs noteikts IIS2 iekļaujamās informācijas personas datu apjoms.
Projekts paredz, ka Pārvalde IIS2 apstrādā ieslodzīto īpašu kategoriju personas datus: ieslodzītā veselības datus, personas datus, kas atklāj ieslodzītā reliģisko vai filozofisko pārliecību, politiskos uzskatus, datus par ieslodzītā dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju. Minēto datu apstrādes mērķis ir nodrošināt apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, notiesāto resocializāciju, apcietināto sociālo rehabilitāciju, garīgo aprūpi, kā arī veselības aprūpi.
Lai Pārvalde veiktu likumā noteiktās funkcijas piemēram, nodrošinātu veselības aprūpi ieslodzītajam, atrodoties ieslodzījuma vietā, atbilstoši ieslodzītā veselības stāvoklim un saskaņā ar Kodeksu, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu un Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība", Pārvaldei ir nepieciešams apstrādāt ieslodzīto veselības datus.
Īstenojot resocializāciju un garīgo aprūpi ieslodzītajiem, izstrādājot ieslodzītajiem individuālus resocializācijas risku un vajadzību novērtējuma plānus, Pārvaldei ir nepieciešamība apstrādāt personas datus, kas atklāj ieslodzītā reliģisko vai filozofisko pārliecību, politiskos uzskatus. Piemēram, datus, kas atklāj filozofisko pārliecību vai politiskos uzskatus, Pārvaldei ir nepieciešams apstrādāt, lai konstatētu un izvērtētu ieslodzītā radikalizācijas riskus. Radikalizācijas riskus izvērtē Pārvaldes Drošības daļa, Uzraudzības daļa un Resocializācijas daļa. Minētā informācija ir nepieciešama, risku un vajadzību novērtējumam, kura mērķis ir noteikt notiesātajam individuālus un atbilstošus piemērojamos resocializācijas līdzekļus antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpes mazināšanai, plānojot resocializācijas procesu notiesātā soda izpildes laikā. Kā arī informācija par ieslodzītā filozofisko pārliecību un politiskajiem uzskatiem Pārvaldei ir nepieciešama piedaloties starpinstitūciju sadarbības sanāksmēs, kuru mērķis ir mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Pārvaldei apstrādā informāciju par ieslodzītā dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju. Pārvalde apstrādā minētos personas datus piemēram, gadījumos, kad ieslodzītie reģistrē laulību ieslodzījuma vietā, vai taisīs zvērināta notāra notariālu aktu par partnerību.
Projekts paredz atsevišķos gadījumos ierobežot ieslodzītā piekļuves tiesības saviem personas datiem. Proti projekts paredz ierobežot piekļuvi ieslodzītā personas datiem, kurus iegūst un apstrādā risku un vajadzību izvērtēšanas procesā, atlases dalībai resocializācijas programmai procesā, kā arī informācijai un personas datiem, kas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā, ieslodzītā vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Jau šobrīd Kodeksa 15.4 pantā ir uzskaitīti informācijas izsniegšanas ierobežojumi notiesātajiem, piemēram, notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā, informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām, informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu utt.
Lai Pārvalde varētu nodrošināt savu funkciju izpildi, ieslodzītajam netiek nodrošinātas tiesības piekļūt viņa personas datiem, kurus iegūst un apstrādā risku un vajadzību novērtēšanas procesā, resocializācijas programmu īstenošanas procesā, jo pastāv iespēja, ka ieslodzītais var sniegt sociāli vēlamas atbildes, kas padara viņa risku un vajadzības novērtēšanas un resocializācijas procesu neefektīvu. Risku un vajadzību novērtēšanas procesā iegūtā informācija paredzēta Pārvaldes resocializācijas amatpersonām darba pienākumu veikšanai. Minētās informācijas izpaušana ieslodzītajam var apgrūtināt Pārvaldes darbību un traucēt resocializācijas darbiniekam veikt savus pienākumus. Informācija, kas var atklāt metodoloģiju, ko izmanto Pārvaldes nodarbinātie, veicot riska un vajadzību novērtēšanu, un tā ir paredzēta konkrētam, speciāli apmācītam nodarbināto lokam, kuri to izmanto resocializācijas darbā. Minētās informācijas nonākšana ieslodzītā rīcībā var negatīvi ietekmēt ieslodzītā resocializācijas procesu un tā efektivitāti.
Turklāt, ņemot vērā ieslodzījuma vietas vides specifiku un to, ka likumā nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt visu iespējamo informāciju, kuras izsniegšana ieslodzītajiem var apdraudēt citu personu un ieslodzījuma vietas drošību kopumā, Projekts paredz, ka arī jebkura cita informācija un personas dati, kas satur informāciju, kuras izsniegšana var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā, ieslodzītā vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, netiek izsniegta.
Lai Pārvalde varētu veikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 9. pantā otrajā daļā noteikto funkciju izpildi, kas nosaka, ka Pārvaldes Mācību centrs nodrošina pētniecības darba koordinēšanu Pārvaldē, kā arī pētījumu veikšanu un organizēšanu tās darbības, darbības rezultātu un Pārvaldei vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu izpētes nodrošināšanu, Projektā ir nepieciešams ierobežot personas piekļuves tiesības. Ņemot vērā, ka pētījuma veikšanas ietvaros tiks apstrādāti personas dati, Projektā ir ietverts regulējums, kas nosaka datu subjekta tiesību izmantošanas ierobežojumus, ja personas datus apstrādā pētniecības nolūkos, ciktāl šādu tiesību izmantošana var neļaut vai būtiski traucēt pētījuma mērķu sasniegšanu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2. panta 5.2 daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārvalde iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu. Atbilstoši minētajam Ministru kabinets izdos noteikumus, kuros noteiks informāciju par personas datu apstrādes nolūku, kā arī garantijām, ka personas datu apstrāde tiks veikta likumīgi, godprātīgi, tikai noteiktā datu apstrādes nolūka ietvaros, un īstenojot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus personas datu aizsardzībai.
Policijas direktīvas likuma 5. pants noteic, ka personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu tikai tiktāl, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kuru kompetentā iestāde veic minētā likuma 2. pantā minētajos nolūkos un kurš ir noteikts ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu. Policijas direktīvas likuma 2. pants noteic, ka likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kad kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai:
1) novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus;
2) piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus;
3) veiktu citas ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu saistītas darbības, tostarp piemērotu procesuālos piespiedu līdzekļus, nodrošinātu to personu uzraudzību, kuras nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības, procesa par noziedzīgi iegūtu mantu, procesa par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskajām personām, procesa par spēkā esošu nolēmumu jaunu izskatīšanu norisi un to ietvaros pieņemto lēmumu izpildi.
Ņemot vērā minēto, kompetentā iestāde šajā gadījumā ir Pārvalde, kas projektā 3. pantā noteiktajos gadījumos personas datu apstrādi veiks, pamatojoties uz Policijas direktīvas likuma 2. un 5. pantā noteikto, lai nodrošinātu brīvības atņemšanas soda un drošības līdzekļa – apcietinājums – izpildi.
Savukārt projekta 2. pantā noteiktajos gadījumos, kad personas dati ir jānodod Valsts ieņēmumu dienestam, Pārvalde personas datu apstrādi veiks, pamatojoties uz Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini (Pārvaldi) attiecināmu juridisku pienākumu.
Par projekta 2. pantā ietvertajiem grozījumiem (par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam): ņemot vērā, ka atbilstoši Kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteiktajam ieslodzīto naudas apritē ir iesaistīta Pārvalde, kas iniciē darbības ar kontā esošajiem līdzekļiem atbilstoši ieslodzīto iesniegumam, projekts paredz, ka Pārvalde sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzīto naudas apriti. Minētās informācijas sniegšana izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām" un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Taču tā kā Pārvalde nav ne kredītiestāde, ne maksājuma pakalpojuma sniedzējs, kā arī ņemot vērā ieslodzīto naudas līdzekļu aprites īpašo kārtību, Pārvaldes pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešams noregulēt atsevišķi, ietverot to Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.
Projektā noteiktais informācijas sniegšanas mērķis ir noteikts atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 un 22.3pantā noteiktajiem mērķiem: veicināt nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu un lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.
Ievērojot minēto, projekta 2. pantā ietvertie grozījumi (par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) paredz noteikt, ka, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, Pārvaldes priekšnieka noteikta amatpersona līdz katra gada 1. februārim iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam informāciju:
1) par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, ja kontā iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontu apgrozījumu summai.
Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir:
a) ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārds, uzvārds un personas kods;
b) konta atlikuma summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās, kopējā debeta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā un kopējā kredīta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā;
2) ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, ja kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējai summai. Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārds, uzvārds un personas kods, un kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējo summu euro iepriekšējā gadā;
3) ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kurš iepriekšējā taksācijas gada laikā no fiziskās personas saņēmis naudas pārvedumus (dāvanas), kas pārsniedz likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punkta b apakšpunktā noteikto apmēru. Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā, kā arī fiziskās personas, no kuras saņemts naudas pārvedums (dāvana), vārds, uzvārds, personas kods, un no minētās fiziskās personas iepriekšējā taksācijas gadā saņemto naudas pārvedumu summa.
Šī informācija ir minimālais nepieciešamais datu apjoms, lai Valsts ieņēmumu dienestam tiktu sniegta nepieciešamā informācija labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanai.
Tāpat, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, projekta 2. pants paredz reizi nedēļā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kas iepriekšējā periodā veicis skaidras naudas darījumu, ja darījums atbilst normatīvajos aktos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem gadījumiem. Apstrādājamo datu apjoms šajā gadījumā ir ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārds, uzvārds, personas kods un skaidrā naudā veikto darījumu kopējā summa. Šī informācija ir minimālais nepieciešamais datu apjoms, lai Valsts ieņēmumu dienests tiktu informēts par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto skaidras naudas darījumiem, kas atbilst normatīvajos aktos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem gadījumiem.
Projekta 2. pantā noteiktajos gadījumos informācija par bijušo ieslodzīto tiks sniegta tikai par tādu bijušo ieslodzīto, kas ir bijis ieslodzīts taksācijas gada laikā un par periodu, kurā persona ir atradusies ieslodzījuma vietā. Iepriekš minēto projekta 2. pantā ietverto grozījumu ietvaros netiks veikta datu glabāšana.
Par projekta 3. pantā ietvertajiem grozījumiem (par IIS2):
Lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Pārvaldei ir nepieciešams apstrādāt personas datus. Pārvalde uztur IIS2, kas ir valsts nozīmes informācijas sistēma. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu valsts informācijas sistēmu izstrādā, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem vai informatīvo ziņojumu. Turklāt Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļa kopsakarā ar šī paša panta 1.2 daļu noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma, kā arī valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai.
Projekts paredz noteikt:
1) IIS2 pārzinis un turētājs ir Pārvalde;
2) IIS2 darbības mērķis ir nodrošināt Pārvaldes funkciju īstenošanu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildes jomā. Tāpat projekts nosaka mērķus, kuru sasniegšanai Pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, vispārējās valsts civildienesta ierēdnim un darbiniekam ir tiesības IIS2 apstrādāt informāciju.
3) personu grupas, par kurām IIS2 ir iekļauta informācija.
Ņemot vērā, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2 daļa noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļas 3., 4., 5. un 6. punkta prasību izpildei, projektā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus, kas noteiks:
1) IIS2 iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādājamo personas datu veidus, to apstrādes noteikumus un kārtību, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, IIS2 auditācijas pierakstu uzglabāšanas nosacījumus un kārtību;
2) institūcijas, kurām ir pienākums nodot informāciju IIS2 un nododamo datu apjomu;
3) institūcijas, kurām valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir tiesības saņemt un apstrādāt informāciju no IIS2, institūcijām un personām izsniedzamo datu apjomu, informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.
Tiesiskais pamats personas datu apstrādei IIS2 ir Policijas direktīvas likuma 5. pants vai Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts, piemēram, Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir piemērojams apstrādājot IIS2 Pārvaldes nodarbināto personas datus.
Lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Pārvalde IIS2 apstrādās ieslodzīto, bijušo ieslodzīto, personu, kura ar tiesas spriedumu ir notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu, kas jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, vai ar arestu, vai personu, kurai ar tiesas lēmumu vai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteiktais sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, ja šāda persona vēl neatrodas ieslodzījuma vietā, personas datus, kā arī ieslodzītā likumiskā pārstāvja, laulātā, radinieka, partnera un pilnvarotu personu personas datus, piemēram, lai nodrošinātu ieslodzītā tikšanos ar minētajām personām. Lai nodrošinātu Kodeksa 77. pantā noteiktās tiesības bērnam uzturēties ar māti ieslodzījuma vietā, Pārvaldes IIS2 apstrādā bērna, kas uzturas ieslodzījuma vietā kopā ar māti, personas datus.
Tāpat Pārvalde IIS2 apstrādā personu, kura ierodas ieslodzījuma vietā, lai pildītu savus profesionālos pienākumus, piemēram, izmeklētāja, advokāta, prokurora, dzimtsarakstu nodaļas darbinieka, Valsts probācijas dienesta darbinieka, brīvprātīgā darba veicējs personas datus. Būtiski, ka profesionālie pienākumi var būt visdažādākie, un tiem nav jābūt saistīties ar kriminālprocesa nodrošināšanu. Lai persona varētu iekļūt ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai, tai ir jāiesniedz dokuments (iesniegums), kurā tiek norādīts attiecīgās personas vārds, uzvārds, personas kods (ja nav personas koda, tad dzimšanas datums) un apmeklējuma mērķa, tādā veidā arī ieslodzījuma vieta piekļūst personas datiem, kuri tiek ievadīti IIS2.
IIS2 netiks ievadīti dati par personām, kuras saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta pirmo daļu var apmeklēt ieslodzījuma vietas bez speciālās atļaujas, kā arī par personām, kuras ierodas ieslodzījuma vietā, lai novērstu apdraudējuma situāciju (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigāde, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, Valsts policijas ekipāža, avārijas dienests).
Šobrīd Pārvalde, izmantojot IIS2, personas datu apmaiņu plāno veikt starpsistēmu tiešsaistes datu pārraides režīmā ar šādām iestādēm vai informācijas sistēmām: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Nacionālo veselības dienestu, Latvijas Republikas prokuratūru, Labklājības ministriju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Valsts probācijas dienestu, Tiesu administrāciju, Uzturlīdzekļu garantijas fondu, Valsts policiju, Veselības ministriju, pašvaldībām (SOPA), Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts zemes dienestu, Uzņēmumu reģistru, Veselības un darbnespēju ekspertīzes ārstu valstu komisiju, Valsts kasi, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Izglītības ministriju, Tiesu izpildītāju datu bāzi un Bāriņtiesu datu bāzi. Minētās iestādes IIS2 iekļauto informāciju saņems vai nodos tādā apmērā, kāds tām ir nepieciešams, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos iestādes uzdevumus un funkcijas.
Ņemot vērā, ka uz projekta sagatavošanas brīdi nav iespējams izveidot izsmeļošu sarakstu ar institūcijām, kuras varēs saņemt vai nodot informāciju no IIS2, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu katru reizi veicot grozījumus likumā, lai to papildinātu ar informāciju saņemošo institūciju, minētās institūcijas tiks noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Savukārt Atvērto datu portālam Pārvalde no IIS2 plāno nodot depersonalizētus statistikas datus, piemēram, par ieslodzīto kopskaita dinamiku, ieslodzīto sadalījumu (pēc ieslodzītā iemesla, dzimuma, pilsoniskās piederības, vecuma, piespriestā soda termiņa, izvietojuma veida u.c.), ieslodzīto disciplinārās prakses statistiku, ieslodzīto nodarbinātības statistiku, ieslodzīto izglītošanas ieslodzījuma vietā statistiku, ieslodzīto iesaistes resocializācijas programmās statistiku, kā arī notiesāto atbrīvošanas informācijas statistiku.
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmas likuma 5. panta 1.2 daļai precīzs iestādēm vai informācijas sistēmām nododamās vai saņemamās informācijas apjoms tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, kuros noteiks IIS2 iekļaujamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādās IIS2 un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai IIS2 iekļautajai informācijai.
Pārvalde IIS2 apstrādās vismaz šādu kategoriju personas datus – identifikācijas datus, kontaktinformācijas datus, finanšu datus, izglītības datus, demogrāfiskos datus, nodarbinātības datus, datus par ģimenes stāvokli, datus par sodāmību un pārkāpumiem, datus par kriminālprocesiem, kā arī citas personas datu kategorijas, kuras nepieciešamas Pārvaldes funkciju izpildei. Ministru kabineta izdotajos noteikumos precīzi būs noteikts IIS2 iekļaujamās informācijas personas datu apjoms.
Projekts paredz, ka Pārvalde IIS2 apstrādā ieslodzīto īpašu kategoriju personas datus: ieslodzītā veselības datus, personas datus, kas atklāj ieslodzītā reliģisko vai filozofisko pārliecību, politiskos uzskatus, datus par ieslodzītā dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju. Minēto datu apstrādes mērķis ir nodrošināt apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, notiesāto resocializāciju, apcietināto sociālo rehabilitāciju, garīgo aprūpi, kā arī veselības aprūpi.
Lai Pārvalde veiktu likumā noteiktās funkcijas piemēram, nodrošinātu veselības aprūpi ieslodzītajam, atrodoties ieslodzījuma vietā, atbilstoši ieslodzītā veselības stāvoklim un saskaņā ar Kodeksu, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu un Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība", Pārvaldei ir nepieciešams apstrādāt ieslodzīto veselības datus.
Īstenojot resocializāciju un garīgo aprūpi ieslodzītajiem, izstrādājot ieslodzītajiem individuālus resocializācijas risku un vajadzību novērtējuma plānus, Pārvaldei ir nepieciešamība apstrādāt personas datus, kas atklāj ieslodzītā reliģisko vai filozofisko pārliecību, politiskos uzskatus. Piemēram, datus, kas atklāj filozofisko pārliecību vai politiskos uzskatus, Pārvaldei ir nepieciešams apstrādāt, lai konstatētu un izvērtētu ieslodzītā radikalizācijas riskus. Radikalizācijas riskus izvērtē Pārvaldes Drošības daļa, Uzraudzības daļa un Resocializācijas daļa. Minētā informācija ir nepieciešama, risku un vajadzību novērtējumam, kura mērķis ir noteikt notiesātajam individuālus un atbilstošus piemērojamos resocializācijas līdzekļus antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpes mazināšanai, plānojot resocializācijas procesu notiesātā soda izpildes laikā. Kā arī informācija par ieslodzītā filozofisko pārliecību un politiskajiem uzskatiem Pārvaldei ir nepieciešama piedaloties starpinstitūciju sadarbības sanāksmēs, kuru mērķis ir mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Pārvaldei apstrādā informāciju par ieslodzītā dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju. Pārvalde apstrādā minētos personas datus piemēram, gadījumos, kad ieslodzītie reģistrē laulību ieslodzījuma vietā, vai taisīs zvērināta notāra notariālu aktu par partnerību.
Projekts paredz atsevišķos gadījumos ierobežot ieslodzītā piekļuves tiesības saviem personas datiem. Proti projekts paredz ierobežot piekļuvi ieslodzītā personas datiem, kurus iegūst un apstrādā risku un vajadzību izvērtēšanas procesā, atlases dalībai resocializācijas programmai procesā, kā arī informācijai un personas datiem, kas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā, ieslodzītā vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Jau šobrīd Kodeksa 15.4 pantā ir uzskaitīti informācijas izsniegšanas ierobežojumi notiesātajiem, piemēram, notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā, informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām, informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu utt.
Lai Pārvalde varētu nodrošināt savu funkciju izpildi, ieslodzītajam netiek nodrošinātas tiesības piekļūt viņa personas datiem, kurus iegūst un apstrādā risku un vajadzību novērtēšanas procesā, resocializācijas programmu īstenošanas procesā, jo pastāv iespēja, ka ieslodzītais var sniegt sociāli vēlamas atbildes, kas padara viņa risku un vajadzības novērtēšanas un resocializācijas procesu neefektīvu. Risku un vajadzību novērtēšanas procesā iegūtā informācija paredzēta Pārvaldes resocializācijas amatpersonām darba pienākumu veikšanai. Minētās informācijas izpaušana ieslodzītajam var apgrūtināt Pārvaldes darbību un traucēt resocializācijas darbiniekam veikt savus pienākumus. Informācija, kas var atklāt metodoloģiju, ko izmanto Pārvaldes nodarbinātie, veicot riska un vajadzību novērtēšanu, un tā ir paredzēta konkrētam, speciāli apmācītam nodarbināto lokam, kuri to izmanto resocializācijas darbā. Minētās informācijas nonākšana ieslodzītā rīcībā var negatīvi ietekmēt ieslodzītā resocializācijas procesu un tā efektivitāti.
Turklāt, ņemot vērā ieslodzījuma vietas vides specifiku un to, ka likumā nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt visu iespējamo informāciju, kuras izsniegšana ieslodzītajiem var apdraudēt citu personu un ieslodzījuma vietas drošību kopumā, Projekts paredz, ka arī jebkura cita informācija un personas dati, kas satur informāciju, kuras izsniegšana var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā, ieslodzītā vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, netiek izsniegta.
Lai Pārvalde varētu veikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 9. pantā otrajā daļā noteikto funkciju izpildi, kas nosaka, ka Pārvaldes Mācību centrs nodrošina pētniecības darba koordinēšanu Pārvaldē, kā arī pētījumu veikšanu un organizēšanu tās darbības, darbības rezultātu un Pārvaldei vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu izpētes nodrošināšanu, Projektā ir nepieciešams ierobežot personas piekļuves tiesības. Ņemot vērā, ka pētījuma veikšanas ietvaros tiks apstrādāti personas dati, Projektā ir ietverts regulējums, kas nosaka datu subjekta tiesību izmantošanas ierobežojumus, ja personas datus apstrādā pētniecības nolūkos, ciktāl šādu tiesību izmantošana var neļaut vai būtiski traucēt pētījuma mērķu sasniegšanu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2. panta 5.2 daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārvalde iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu. Atbilstoši minētajam Ministru kabinets izdos noteikumus, kuros noteiks informāciju par personas datu apstrādes nolūku, kā arī garantijām, ka personas datu apstrāde tiks veikta likumīgi, godprātīgi, tikai noteiktā datu apstrādes nolūka ietvaros, un īstenojot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus personas datu aizsardzībai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi