22-TA-3743: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts meža zemes Meža prospektā 42A, Jūrmalā, privatizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts.
Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojums Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” (1.1.apakšpunkts).
Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumi Nr.557 „Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojums Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” (1.1.apakšpunkts).
Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumi Nr.557 „Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktajam saņemtu Ministru kabineta atļauju, privatizējot 4300/4909 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Meža prospektā 42A, Jūrmalā, kadastra Nr.13000045404, privatizēt arī minētā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās meža zemes 0,23 ha platībā valstij piederošās 4300/4909 domājamās daļas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums Meža prospektā 42A, Jūrmalā, kadastra Nr.13000045404 (turpmāk – Nekustamais īpašums), kas sastāv no divām ēkām – garāžas ar kadastra apzīmējumu 13000045404004 un lietderīgo platību 215,8 m2 un garāžas ar kadastra apzīmējumu 13000045404005 un lietderīgo platību 275,1 m2, kā arī zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 13000045404 un platību 0,4317 ha (turpmāk – Zemesgabals), 2002.gada 17.maijā ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000068486 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar 2001.gada 23.marta nomas līgumu, kurā grozījumi izdarīti ar 2002.gada 2.augusta pārjaunojumu, 2002.gada 18.septembra vienošanos, 2005.gada 25.maija vienošanos, 2007.gada 5.aprīļa vienošanos, 2008.gada 30.aprīļa vienošanos un 2009.gada 20.februāra vienošanos, daļa no Nekustamā īpašuma – garāžas ēka ar kadastra apzīmējumu 13000045404004, 2142/2751 domājamās daļas no garāžas ēkas ar kadastra apzīmējumu 13000045404005 un 4300/4909 domājamās daļas no Zemesgabala (turpmāk kopā – Objekts) bija iznomāta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Sasniegums”, reģistrācijas Nr.40103009629 (turpmāk – Sabiedrība).
Objekta privatizācijas ierosinājums, ko iesniedza Sabiedrība, saņemts un reģistrēts SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, reģistrācijas Nr.40003192154 (turpmāk – Possessor), privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 14.augustā ar Nr.1.207.
Ņemot vērā izveidojušos nomas maksas parādu, ar Possessor valdes 2010.gada 23.februāra lēmumu Nr.35/188 „Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Meža prospektā 42A (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 004 5404), nomas līguma izbeigšanu ar SIA Rīgas uzņēmējsabiedrību „Sasniegums”” Objekta nomas līgums ar Sabiedrību tika izbeigts.
Ar Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” (1.1.apakšpunkts) Objekts nodots privatizācijai, ar 2007.gada 13.februāra aktu Objekts pārņemts Possessor valdījumā.
Ar Ministru kabineta 2007.gada 30.maija rīkojumu Nr.319 „Par valsts nekustamās mantas domājamo daļu Jūrmalā, Meža prospektā 42A, pārdošanu” valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” tika atļauts pārdot īrniekam par brīvu cenu valsts nekustamo mantu – dzīvokli (609/4909 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma (ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.11 60,9 m2 platībā)) Jūrmalā, Meža prospektā 42A. Pamatojoties uz minēto Ministru kabineta rīkojumu, valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” pārdeva dzīvokļa īrniekam (turpmāk – Sākotnējais kopīpašnieks) dzīvokli nedzīvojamā ēkā ar kadastra apzīmējumu 13000045404005 un atsavināja arī Zemesgabala domājamo daļu, tajā skaitā meža zemi. Minētās personas īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma 609/4909 domājamām daļām Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000068486 nostiprinātas 2009.gada 21.jūlijā. Valstij Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000068486 nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma 4300/4909 domājamām daļām – Objektu.
2008.gada 25.februārī Possessor saņēma Sākotnējā kopīpašnieka iesniegumu par Objekta privatizāciju.
Konstatējot, ka Zemesgabalā ir meža zeme un līdz ar to Objekta privatizācija Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu dēļ nav iespējama, Possessor Sākotnējam kopīpašniekam lūdza informāciju, vai viņš piekrīt Zemesgabala sadalei, atdalot no tā meža zemi. 2010.gada 18.februārī Possessor saņemta Sākotnējā kopīpašnieka vēstule, ka viņš nepiekrīt Zemesgabala sadalei.
Pamatojoties uz 2010.gada 19.aprīļa pirkuma līgumu, 2010.gada 17.maijā īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma 609/4909 domājamām daļām nostiprinātas citai fiziskai personai (turpmāk – Kopīpašnieks).
2010.gada 29.novembrī Zemesgabalā tika veikta meža inventarizācija, un saskaņā ar to Zemesgabalā ir meža nogabals 0,23 ha platībā.
Ar 2010.gada 31.decembra Nekustamā īpašuma daļas nomas līgumu telpas 30,33 m2 platībā, kas atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā būvē ar kadastra apzīmējumu 13000045404005, un tām piekritīgā Zemesgabala daļa iznomāta Kopīpašniekam līdz Objekta pirkuma līguma noslēgšanai. 2011.gada 18.maijā starp Possessor un Kopīpašnieku noslēgta vienošanās par Nekustamā īpašuma lietošanas kārtību.
2011.gada 27.janvārī Possessor saņēma Kopīpašnieka vēstuli ar piekrišanu iespējamai Zemesgabala sadalei, atdalot no tā meža zemi.
2013.gada 2.septembrī Possessor saņēma Kopīpašnieka iesniegumu par Objekta privatizācijas turpināšanu.
Tā kā atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemesgabalā ir aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu 0,3659 ha platībā, un saskaņā ar Dzelzceļa likuma 15.panta pirmo daļu zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, ko nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, Possessor valsts akciju sabiedrībai „Latvijas dzelzceļš” pieprasīja ziņas, vai Zemesgabals atrodas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā. 2011.gada 12.maijā Possessor saņēma valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” vēstuli Nr.D-2/652-2011, ka Zemesgabals neatrodas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā.
Ņemot vērā Kopīpašnieka piekrišanu Zemesgabala sadalei, atdalot no tā meža zemi, Possessor vērsās Jūrmalas pilsētas būvvaldē ar lūgumu izsniegt atļauju izstrādāt zemes ierīcības projektu Zemesgabala sadalei un norādīt projekta izstrādes nosacījumus. 2011.gada 8.augustā Possessor saņēma Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vēstuli Nr.14-1/1837, kurā norādīts, ka pašvaldība nepiekrīt Zemesgabala sadalei, jo jaunveidojamie zemesgabali neatbilst pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (minimālajai jaunveidojamās zemes vienības platībai jābūt 3600 m2).
Tā kā 2011.gada 15.decembrī tika pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.565 (protokols Nr.24, 28.punkts) par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem galīgās redakcijas apstiprināšanu, un pašvaldība aicināja iesniegt atsauksmes un priekšlikumus par teritorijas plānojumu, Possessor Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļai iesniedza priekšlikumu par nepieciešamību Zemesgabalam noteikt minimālo jaunveidojamās zemes vienības platību 1500 m2. 2012.gada 26.jūnijā Possessor saņēma Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vēstuli Nr.14-1/2009, kurā norādīts, ka Possessor iesniegums tiks pievienots teritorijas plānojuma otrās redakcijas sabiedriskās apspriešanas materiāliem un nodots izskatīšanai teritorijas plānojuma izstrādes darba grupā.
Ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” tika apstiprināts jauns Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums, bet Possessor priekšlikums tajā netika ņemts vērā.
Jūrmalas pilsētas dome 2013.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.14-1/1024, 2013.gada 15.oktobra vēstulē Nr.14-1/3036 un 2014.gada 30.jūnija vēstulē Nr.14-1/2216 atkārtoti informēja, ka Zemesgabala sadale nav iespējama.
Arī atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem, kas apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, Zemesgabala sadale nav iespējama. Par to Jūrmalas pilsētas dome informēja 2021.gada 19.jūnija vēstulē Nr.14-1/1072, norādot, ka nepiekrīt no Zemesgabala atdalīt meža zemi 0,23 ha platībā, jo atdalāmajai zemes vienībai netiks nodrošināta piekļūšana atbilstoši apbūves noteikumu prasībām un jaunizveidojamo zemes vienību konfigurācija neatbildīs apkārtējās teritorijas pilsētbūvnieciskajai struktūrai.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
zeme zem ēkām – 0,1538 ha;
mežu platība – 0,2275 ha;
pārējās zemes platība – 0,0504 ha,
kā ar šādi apgrūtinājumi:
aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu – 0,3659 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 0,0504 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabala lietošanas mērķis visā platībā ir rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 1001).
Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas "OZOLS" pieejamo informāciju, zemesgabalā ir konstatēts īpaši aizsargājams biotops: Mežainas piejūras kāpas.
Papildus pie saskaņošanas procesa norādāms:
1. Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojums Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” tika noteiktā kārtībā saskaņots ar citām ministrijām un izskatīts Ministru kabineta sēdē. Ne likums „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), ne Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) neparedz privatizācijas procesā tāda administratīvā akta kā „lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu” pieņemšanu. Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta otro, trešo un piekto daļu tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par attiecīga valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai. Lēmuma projekts par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valsts īpašuma objektu šādā gadījumā Ministru kabinetā tiek skatīts pirms vai vienlaikus ar sagatavoto lēmuma projektu par šī valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.
Ņemot vērā to, ka Nekustamais īpašums ir kopīpašums, tā valsts daļas saglabāšana valsts īpašumā nav racionāla un lietderīga.
2. Nekustamais īpašums saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošo noteikumu Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem neatrodas krasta kāpu aizsargjoslā.
3. Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktā noteikts, ka privatizējot kopīpašumā esošu valsts īpašuma objektu, kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts īpašuma objekta valstij piederošo domājamo daļu pārdod Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšana izsludināma šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā, uzaicinot pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.panta ceturto daļu, ja izsludinātajā termiņā pirmpirkuma tiesīgās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Kopīpašnieks ir arī Objekta daļas nomnieks, bet konkrētajā gadījumā saskaņā ar Privatizācijas likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktu šāds nomas līgums nerada pirmpirkuma tiesības; pirmpirkuma tiesības uz Objektu viņam ir atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktam kā Nekustamā īpašuma kopīpašniekam, no kura saņemts iesniegums par Objekta privatizācijas turpināšanu.
Saskaņā ar 2001.gada 23.marta nomas līgumu, kurā grozījumi izdarīti ar 2002.gada 2.augusta pārjaunojumu, 2002.gada 18.septembra vienošanos, 2005.gada 25.maija vienošanos, 2007.gada 5.aprīļa vienošanos, 2008.gada 30.aprīļa vienošanos un 2009.gada 20.februāra vienošanos, daļa no Nekustamā īpašuma – garāžas ēka ar kadastra apzīmējumu 13000045404004, 2142/2751 domājamās daļas no garāžas ēkas ar kadastra apzīmējumu 13000045404005 un 4300/4909 domājamās daļas no Zemesgabala (turpmāk kopā – Objekts) bija iznomāta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Sasniegums”, reģistrācijas Nr.40103009629 (turpmāk – Sabiedrība).
Objekta privatizācijas ierosinājums, ko iesniedza Sabiedrība, saņemts un reģistrēts SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, reģistrācijas Nr.40003192154 (turpmāk – Possessor), privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 14.augustā ar Nr.1.207.
Ņemot vērā izveidojušos nomas maksas parādu, ar Possessor valdes 2010.gada 23.februāra lēmumu Nr.35/188 „Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Meža prospektā 42A (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 004 5404), nomas līguma izbeigšanu ar SIA Rīgas uzņēmējsabiedrību „Sasniegums”” Objekta nomas līgums ar Sabiedrību tika izbeigts.
Ar Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” (1.1.apakšpunkts) Objekts nodots privatizācijai, ar 2007.gada 13.februāra aktu Objekts pārņemts Possessor valdījumā.
Ar Ministru kabineta 2007.gada 30.maija rīkojumu Nr.319 „Par valsts nekustamās mantas domājamo daļu Jūrmalā, Meža prospektā 42A, pārdošanu” valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” tika atļauts pārdot īrniekam par brīvu cenu valsts nekustamo mantu – dzīvokli (609/4909 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma (ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.11 60,9 m2 platībā)) Jūrmalā, Meža prospektā 42A. Pamatojoties uz minēto Ministru kabineta rīkojumu, valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” pārdeva dzīvokļa īrniekam (turpmāk – Sākotnējais kopīpašnieks) dzīvokli nedzīvojamā ēkā ar kadastra apzīmējumu 13000045404005 un atsavināja arī Zemesgabala domājamo daļu, tajā skaitā meža zemi. Minētās personas īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma 609/4909 domājamām daļām Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000068486 nostiprinātas 2009.gada 21.jūlijā. Valstij Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000068486 nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma 4300/4909 domājamām daļām – Objektu.
2008.gada 25.februārī Possessor saņēma Sākotnējā kopīpašnieka iesniegumu par Objekta privatizāciju.
Konstatējot, ka Zemesgabalā ir meža zeme un līdz ar to Objekta privatizācija Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu dēļ nav iespējama, Possessor Sākotnējam kopīpašniekam lūdza informāciju, vai viņš piekrīt Zemesgabala sadalei, atdalot no tā meža zemi. 2010.gada 18.februārī Possessor saņemta Sākotnējā kopīpašnieka vēstule, ka viņš nepiekrīt Zemesgabala sadalei.
Pamatojoties uz 2010.gada 19.aprīļa pirkuma līgumu, 2010.gada 17.maijā īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma 609/4909 domājamām daļām nostiprinātas citai fiziskai personai (turpmāk – Kopīpašnieks).
2010.gada 29.novembrī Zemesgabalā tika veikta meža inventarizācija, un saskaņā ar to Zemesgabalā ir meža nogabals 0,23 ha platībā.
Ar 2010.gada 31.decembra Nekustamā īpašuma daļas nomas līgumu telpas 30,33 m2 platībā, kas atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā būvē ar kadastra apzīmējumu 13000045404005, un tām piekritīgā Zemesgabala daļa iznomāta Kopīpašniekam līdz Objekta pirkuma līguma noslēgšanai. 2011.gada 18.maijā starp Possessor un Kopīpašnieku noslēgta vienošanās par Nekustamā īpašuma lietošanas kārtību.
2011.gada 27.janvārī Possessor saņēma Kopīpašnieka vēstuli ar piekrišanu iespējamai Zemesgabala sadalei, atdalot no tā meža zemi.
2013.gada 2.septembrī Possessor saņēma Kopīpašnieka iesniegumu par Objekta privatizācijas turpināšanu.
Tā kā atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemesgabalā ir aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu 0,3659 ha platībā, un saskaņā ar Dzelzceļa likuma 15.panta pirmo daļu zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, ko nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, Possessor valsts akciju sabiedrībai „Latvijas dzelzceļš” pieprasīja ziņas, vai Zemesgabals atrodas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā. 2011.gada 12.maijā Possessor saņēma valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” vēstuli Nr.D-2/652-2011, ka Zemesgabals neatrodas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā.
Ņemot vērā Kopīpašnieka piekrišanu Zemesgabala sadalei, atdalot no tā meža zemi, Possessor vērsās Jūrmalas pilsētas būvvaldē ar lūgumu izsniegt atļauju izstrādāt zemes ierīcības projektu Zemesgabala sadalei un norādīt projekta izstrādes nosacījumus. 2011.gada 8.augustā Possessor saņēma Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vēstuli Nr.14-1/1837, kurā norādīts, ka pašvaldība nepiekrīt Zemesgabala sadalei, jo jaunveidojamie zemesgabali neatbilst pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (minimālajai jaunveidojamās zemes vienības platībai jābūt 3600 m2).
Tā kā 2011.gada 15.decembrī tika pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.565 (protokols Nr.24, 28.punkts) par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem galīgās redakcijas apstiprināšanu, un pašvaldība aicināja iesniegt atsauksmes un priekšlikumus par teritorijas plānojumu, Possessor Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļai iesniedza priekšlikumu par nepieciešamību Zemesgabalam noteikt minimālo jaunveidojamās zemes vienības platību 1500 m2. 2012.gada 26.jūnijā Possessor saņēma Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vēstuli Nr.14-1/2009, kurā norādīts, ka Possessor iesniegums tiks pievienots teritorijas plānojuma otrās redakcijas sabiedriskās apspriešanas materiāliem un nodots izskatīšanai teritorijas plānojuma izstrādes darba grupā.
Ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” tika apstiprināts jauns Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums, bet Possessor priekšlikums tajā netika ņemts vērā.
Jūrmalas pilsētas dome 2013.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.14-1/1024, 2013.gada 15.oktobra vēstulē Nr.14-1/3036 un 2014.gada 30.jūnija vēstulē Nr.14-1/2216 atkārtoti informēja, ka Zemesgabala sadale nav iespējama.
Arī atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem, kas apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, Zemesgabala sadale nav iespējama. Par to Jūrmalas pilsētas dome informēja 2021.gada 19.jūnija vēstulē Nr.14-1/1072, norādot, ka nepiekrīt no Zemesgabala atdalīt meža zemi 0,23 ha platībā, jo atdalāmajai zemes vienībai netiks nodrošināta piekļūšana atbilstoši apbūves noteikumu prasībām un jaunizveidojamo zemes vienību konfigurācija neatbildīs apkārtējās teritorijas pilsētbūvnieciskajai struktūrai.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts šāds zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
zeme zem ēkām – 0,1538 ha;
mežu platība – 0,2275 ha;
pārējās zemes platība – 0,0504 ha,
kā ar šādi apgrūtinājumi:
aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu – 0,3659 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 0,0504 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Zemesgabala lietošanas mērķis visā platībā ir rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 1001).
Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas "OZOLS" pieejamo informāciju, zemesgabalā ir konstatēts īpaši aizsargājams biotops: Mežainas piejūras kāpas.
Papildus pie saskaņošanas procesa norādāms:
1. Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojums Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” tika noteiktā kārtībā saskaņots ar citām ministrijām un izskatīts Ministru kabineta sēdē. Ne likums „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), ne Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) neparedz privatizācijas procesā tāda administratīvā akta kā „lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu” pieņemšanu. Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta otro, trešo un piekto daļu tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par attiecīga valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai. Lēmuma projekts par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valsts īpašuma objektu šādā gadījumā Ministru kabinetā tiek skatīts pirms vai vienlaikus ar sagatavoto lēmuma projektu par šī valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.
Ņemot vērā to, ka Nekustamais īpašums ir kopīpašums, tā valsts daļas saglabāšana valsts īpašumā nav racionāla un lietderīga.
2. Nekustamais īpašums saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošo noteikumu Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem neatrodas krasta kāpu aizsargjoslā.
3. Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktā noteikts, ka privatizējot kopīpašumā esošu valsts īpašuma objektu, kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts īpašuma objekta valstij piederošo domājamo daļu pārdod Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšana izsludināma šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā, uzaicinot pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.panta ceturto daļu, ja izsludinātajā termiņā pirmpirkuma tiesīgās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Kopīpašnieks ir arī Objekta daļas nomnieks, bet konkrētajā gadījumā saskaņā ar Privatizācijas likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktu šāds nomas līgums nerada pirmpirkuma tiesības; pirmpirkuma tiesības uz Objektu viņam ir atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktam kā Nekustamā īpašuma kopīpašniekam, no kura saņemts iesniegums par Objekta privatizācijas turpināšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā pēc Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojuma Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” pieņemšanas tika konstatēts, ka Objekta sastāvā ir meža zeme, kuras privatizāciju nepieļāva Meža likuma 44.panta ceturtās daļas redakcija, kas bija spēkā no 2006.gada 21.marta līdz 2021.gada 18.maijam, pirmpirkuma tiesīgās personas (sākotnēji – Sabiedrība, pēc tam – Nekustamā īpašuma kopīpašnieki) nevarēja izmantot savas likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības uz Objektu.
Lai novērstu šo šķērsli Objekta privatizācijai un varētu no Zemesgabala nodalīt meža zemi, Possessor gan iesniedza priekšlikumus pašvaldībai par nepieciešamajiem grozījumiem teritorijas plānojumā, gan ilgstoši veica saraksti ar to. Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Objekta privatizācija nav izbeigta, jo saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu, ja valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi ir apstiprināti un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju.
Savukārt Objekta privatizācijas noteikumi netika izstrādāti un apstiprināti, jo Meža likuma 44.panta redakcija, kas bija spēkā no 2006.gada 21.marta līdz 2021.gada 18.maijam, nepieļāva valsts īpašuma objekta (būvju un ar tām saistītās zemes) sastāvā esošas valsts meža zemes privatizāciju.
Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju. Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot valstij piederošas būves kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jūrmalas pilsētas dome 2021.gada 19.jūnija vēstulē Nr.14-1/1072 informēja, ka nepiekrīt no Zemesgabala atdalīt meža zemi 0,23 ha platībā, jo atdalāmajai zemes vienībai netiks nodrošināta piekļūšana atbilstoši apbūves noteikumu prasībām un jaunizveidojamo zemes vienību konfigurācija neatbildīs apkārtējās teritorijas pilsētbūvnieciskajai struktūrai. Tātad Zemesgabala sadale, nodalot valsts meža zemi, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkta 1.kritērijs.
Ņemot vērā minēto, normatīvajos aktos nav ierobežojumu Objekta sastāvā esošās valsts meža zemes privatizācijai.
Lai novērstu šo šķērsli Objekta privatizācijai un varētu no Zemesgabala nodalīt meža zemi, Possessor gan iesniedza priekšlikumus pašvaldībai par nepieciešamajiem grozījumiem teritorijas plānojumā, gan ilgstoši veica saraksti ar to. Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Objekta privatizācija nav izbeigta, jo saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu, ja valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi ir apstiprināti un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju.
Savukārt Objekta privatizācijas noteikumi netika izstrādāti un apstiprināti, jo Meža likuma 44.panta redakcija, kas bija spēkā no 2006.gada 21.marta līdz 2021.gada 18.maijam, nepieļāva valsts īpašuma objekta (būvju un ar tām saistītās zemes) sastāvā esošas valsts meža zemes privatizāciju.
Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju. Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot valstij piederošas būves kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jūrmalas pilsētas dome 2021.gada 19.jūnija vēstulē Nr.14-1/1072 informēja, ka nepiekrīt no Zemesgabala atdalīt meža zemi 0,23 ha platībā, jo atdalāmajai zemes vienībai netiks nodrošināta piekļūšana atbilstoši apbūves noteikumu prasībām un jaunizveidojamo zemes vienību konfigurācija neatbildīs apkārtējās teritorijas pilsētbūvnieciskajai struktūrai. Tātad Zemesgabala sadale, nodalot valsts meža zemi, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkta 1.kritērijs.
Ņemot vērā minēto, normatīvajos aktos nav ierobežojumu Objekta sastāvā esošās valsts meža zemes privatizācijai.
Risinājuma apraksts
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju, lai, privatizējot Objektu, varētu privatizēt arī tajā ietilpstošā Zemesgabala sastāvā esošās meža zemes valstij piederošās domājamās daļas.
Pirmpirkuma tiesības uz Objektu atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktam ir Kopīpašniekam.
Privatizējot Objektu, tajā skaitā meža zemi, tiks ņemts vērā Privatizācijas pabeigšanas likumā un Atsavināšanas likumā noteiktais. T.i. Privatizācijas pabeigšanas likuma pārējas noteikumu 24.punkts nosaka, ka privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu, kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
Privatizējot Objektu, tiks ņemti vērā likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta nosacījumi.
Nākamajam Objekta ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 5.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Objekta privatizāciju veiks Possessor.
Pirmpirkuma tiesības uz Objektu atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktam ir Kopīpašniekam.
Privatizējot Objektu, tajā skaitā meža zemi, tiks ņemts vērā Privatizācijas pabeigšanas likumā un Atsavināšanas likumā noteiktais. T.i. Privatizācijas pabeigšanas likuma pārējas noteikumu 24.punkts nosaka, ka privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu, kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
Privatizējot Objektu, tiks ņemti vērā likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta nosacījumi.
Nākamajam Objekta ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 5.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Objekta privatizāciju veiks Possessor.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Privatizācijā iesaistītās personas.
Ietekmes apraksts
Jautājuma būtība skar Ministru kabineta tiesības atļaut, privatizējot valsts īpašuma objektu, privatizēt arī tajā ietilpstošās valsts meža zemes 0,23 ha platībā valstij piederošās 4300/4909 domājamās daļas. Rīkojuma projekts attiecināms uz visām personām, kuras privatizēs rīkojuma projektā minēto valsts īpašuma objektu. Līdz ar to šis jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
Juridiskās personas
- Privatizācijā iesaistītās personas.
Ietekmes apraksts
Jautājuma būtība skar Ministru kabineta tiesības atļaut, privatizējot valsts īpašuma objektu, privatizēt arī tajā ietilpstošās valsts meža zemes 0,23 ha platībā valstij piederošās 4300/4909 domājamās daļas. Rīkojuma projekts attiecināms uz visām personām, kuras privatizēs rīkojuma projektā minēto valsts īpašuma objektu. Līdz ar to šis jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekta ierosinājums no SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekta pielikumā pievienotie konkrētās lietas personu datus saturošie dokumenti ir ierobežotas pieejamības un paredzēti tikai tiesiski korekta lēmuma pieņemšanai, bez publicēšanas iespējām. Projekts skar datu aizsardzību un nodrošina samērīgu datu apstrādi, ciktāl valsts funkciju nodrošināšanai tiek apstrādāti fizisko personu dati saistībā ar publisko reģistru un aktīvu pārvaldību atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktam, pildot likumīgo uzdevumu un pilnvarojumu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi