Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" (21-TA-16) tiek noteikts, ka neirofiziologa specialitāte ir papildspecialitāte. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Noteikumos Nr. 317 1.pielikumā ietverto ārstniecības personu klasifikatoru.

Sniedzam Noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" (21-TA-16) minēto aprakstu:
Noteikt neirofiziologa specialitāti kā papildspecialitāti, lai neirofiziologa specialitāti varētu apgūt neirologi un bērnu neirologi. Saskaņā ar Latvijas Bērnu neirologu biedrības  un Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumu  tiek noteikts, ka neirofiziologa specialitāti var apgūt arī bērnu neirologi. Līdz ar to līdzšinējā neirologa apakšspecialitāte “Neirofiziologs” tiek pārveidota par papildspecialitāti, ko var apgūt neirologi un bērnu neirologi. Attiecīgi tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (21-TA-541) 1.pielikumā ietvertajā ārstniecības personu klasifikatorā un grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 460 "Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām" (21-TA-598) 1.un 2.pielikumā. Kā arī tiek veikts grozījums Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" (21-TA-597), lai 3.pielikumā “Ārstniecības personu dalījums riska grupās un piemērojamais riska koeficients” aizstātu apakšspecialitātes kodu (A201) ar papildspecialitātes kodu (PP35).
Neirofiziologa specialitāte ir medicīnas specialitāte, kas veltīta kvantitatīvas un objektīvas perifēro nervu, muskuļu, jušanas un sāpju sistēmas, miega, bezsamaņas un apziņas stāvokļa izvērtēšanai dažādu slimību gadījumos. Pēdējā laikā papildus tiek veikta arī intraoperatīvā monitorēšana, pacientu izmeklēšana intensīvās terapijas nodaļā, kā arī pielietotas invazīvas un neinvazīvas neiromodulācijas diagnostikas un ārstēšanas metodes. Neirofiziologa specialitāte prasa gan klīniskās iemaņas, gan tehniskās zināšanas. Darba apjoms nozīmē to, ka neirofiziologs plāno un veic diagnostiku, simptomu un rezultātu analīzi, terapeitisko orientāciju un prognozi par traucējumiem, kas izraisa pacientu problēmas. Specializētā izglītība un apmācība neirofizioloģijas specialitātē nodrošina zināšanu apguvi par nervu sistēmas anatomiju un fizioloģiju, neiroloģiskajām slimībām un to patofizioloģiskajiem mehānismiem, kā arī citām slimībām un traumām, kas maina perifērās (neiromuskulārās) vai centrālo nervu sistēmu funkcijas, sensorās sistēmas, izziņas un miega funkcijas.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – Direktīva 36/2005) V pielikuma 5.1.3. punktā noteiktais minimālais apmācību ilgums Klīniskā neirofiziologa specialitātē ir 4 gadi. Noteikumu Nr.268 noteiktais apmācības ilgums atbilst Direktīvas 36/2005 prasībām. Latvijā tā tika veidota kā neirologa apakšspecialitāte, bet šobrīd tiek pārveidota par papildspecialitāti, lai to varētu apgūt arī bērnu neirologi. Tas nozīmē, ka ārsts apgūst neirologa pamatspecialitāti (rezidentūras ilgums 4 gadi) vai bērnu neirologa pamatspecialitāti (rezidentūras ilgums 4 gadi) un tad neirofiziologa papildspecialitāti. Būtiski ir norādīt, ka augstskolas izveidota studiju rezultātu atzīšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumi Nr. 505 "Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi" noteiktajai kārtībai. Formālajā izglītībā pamatspecialitātē sasniegtos studiju rezultātus var atzīt saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumiem Nr. 932 “ Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”. Tādējādi iespējams saīsināt studiju ilgumu papildspecialitātē.”  Tādējādi saīsinot studiju ilgumu papildspecialitātē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" noteikto kārtību normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
ES dalībvalstīs (Zviedrija, Somija, Norvēģija,Vācija, Itālija, Spānija, Grieķija u.c.) neirofiziologs ir kā pamatspecialitāte ar apmācības ilgumu 4-5 gadi. To paredz arī Eiropas Medicīnas speciālistu apvienības (UEMS) kritēriji. Apmācība sastāv no vispārējās neiroloģijas apgūšanas - pirmie 2 gadi, un dažādu nervu sistēmas funkcionālās diagnostikas metožu apgūšanas 2-3 gadi.

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" (21-TA-16) paredz, ka profesijas “Māsas palīgs” profesionālās kompetences var iegūt arī profesionālā tālākizglītības programmā, pieaugušo izglītības ietvaros. Līdz ar to Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" ir nepieciešams noteikt, ka Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iekļauj informāciju par māsas palīgiem, kuri ieguvuši profesionālās kvalifikācijas apliecību par profesionālās tālākizglītības programmas apguvi.

Sniedzam Noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" (21-TA-16) minēto aprakstu:
Atsaucoties uz Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” pausto, ka cenšoties noturēt darbaspēka produktivitāti un saglabāt konkurētspēju, daudzas OECD valstis ir veicinājušas mūžizglītības kultūru pieaugušo iedzīvotāju vidū, izmantojot politikas iniciatīvas, kas vērstas uz darba prasmju attīstību un uzturēšanu, profesionālās izglītības un darba vidē balstītu mācību pieejamību pieaugušajiem[1]. Tiek noteikts, ka profesijas “Māsas palīgs” profesionālās kompetences var iegūt arī profesionālā tālākizglītības programmā, pieaugušo izglītības ietvaros. Profesionālās tālākizglītības programmas apguvi tiek plānots nodrošināt pieaugušo izglītības ietvaros, proti, Eiropas Sociālā fonda projekta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ietvaros[2]. Veselības ministrija ir saņēmusi Latvijas Māsu asociācijas vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Māsu asociācija atbalsta profesionālo kvalifikācijas „Māsas palīgs” iegūšanu arī profesionālajā tālākizglītībā, kas dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju „Māsas palīgs”, kas tiktu nodrošināta iepriekš minētā ESF projekta 8.4.1. ietvaros. Eiropas Sociālā fonda projekta 8.5.2. "Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai" ietvaros tika izstrādāts māsas profesijas standarts, kas ir apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2019. gada 10. aprīļa sēdē[3] un modulārā arodizglītības programma[4]. Modulārās arodizglītības programma ietver, gan profesionālo kompetenču mācību kursus (t.sk. māsas palīga prakse), gan mūžizglītības kompetenču mācību kursus. Profesionālās izglītības likums nosaka, ka profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts arodizglītības vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā obligātā profesionālā satura apjoma[5]. Mācību ilgums profesionālās tālākizglītības programmā pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas 960 stundas, ietverot darba vidē balstītu mācību praksi. Arodizglītības programmu māsas palīga kvalifikācijas ieguvei īsteno medicīnas koledžas, kurām ir ilgstoša pieredze māsas palīga izglītības realizēšanā, teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņu nodrošināšana, tādēļ arī profesionālās tālākizglītības programmas māsas palīga profesionālās kompetences iegūšanai plānots, ka realizēs medicīnas koledžas. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto izglītojamajam, kurš apguvis akreditētu profesionālās tālākizglītības programmu, izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību, kas apliecina noteiktas profesionālās kvalifikācijas ieguvi[6]. Māsas palīga profesijas gadījumā tā ir profesionālās kvalifikācijas apliecība par iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajam līmenim. Attiecīgi tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" paredzot, ka Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iekļauj informāciju par māsas palīgiem, kuri ieguvuši profesionālās kvalifikācijas apliecību par profesionālās tālākizglītības programmas apguvi. Nav nepieciešamas izmaiņas esošajos valsts pārvaldes pakalpojumos: “Ārstniecības personu reģistrācija Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā”, un “Reģistrā iekļaujamā informācija”. Minētie valsts pārvaldes pakalpojumi pieprasāmi, izmantojot neklātienes kanālus.

[1] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija   rīkojums Nr. 436
[2] Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 474 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi". https://likumi.lv/ta/id/283669
[3] Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-101.pdf
[4] Pieejama: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/programmas/modularas/vesel_001.pdf
[5] Profesionālās izglītības likuma 28.panta piektā daļa
[6] Profesionālās izglītības likuma 6.panta trešās daļas 1.punkts
 

Latvijas Zobārstniecības asistentu asociācija (turpmāk – LZAA) ir lūgusi samazināt zobārsta asistenta profesijai Noteikumos Nr. 317 pārreģistrācijai Ārstniecības personu reģistrā  noteikto profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveides akadēmisko stundu skatu no 150 stundām uz 100 stundām. Priekšlikumu pamatojot, ka ir apvienota zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesija un līdz ar to ir mainījies zobārsta asistenta profesijas standarts[1]. Kā arī, lai finansiāli atslogotu zobārsta asistenta tālākizglītības pilnveidi piecu gadu laikā. Saskaņā ar LZAA sniegto informāciju vienam zobārsta asistentam tālākizglītības pasākumi piecu gadu laikā sastāda vismaz 415 eiro. Piemēram, neatliekamā medicīnas palīdzība sastāda vismaz 70 līdz 100 eiro, profesionālie tālākizglītības pasākumi zobārsta asistenta profesijas kompetences jomās – vismaz 345 eiro. LZAA ir novērojusi, ka dažkārt  zobārsta asistenti nav motivēti veikt profesionālo zināšanu, prasmju apguvi vai pilnveidi 150 stundu apmērā, bet gan labprātāk izmanto iespēju nokārtot profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, tādā veidā pārreģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā.


[1] 2018.gadā izvērtējot zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesionālās kompetences tika secināts, ka profesionālā darbība zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesijās  ir ļoti tuva, piemēram, dalība mutes dobuma ārstēšanas procesā un noteikto diagnostikas un ārstēšanas procedūru nodrošināšana zobārsta uzraudzībā. Tika nolemts apvienot zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesiju vienā profesijā "Zobārsta asistents". Zobārsta asistenta profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 06.02.2019. sēdē, protokols Nr. 1.
 

Samazināt zobārsta asistenta profesijai Noteikumos Nr. 317 pārreģistrācijai Ārstniecības personu reģistrā noteikto profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveides akadēmisko stundu skatu no 150 stundām uz 100 stundām. Turklāt, lai motivētu zobārsta asistentus pilnveidot profesionālās zināšanas un iegūt jaunas zināšanas profesijā, LZAA sadarbībā ar Latvijas Zobārstu asociāciju ir izstrādājusi rekomendējamo profesionālo zināšanu, prasmju apguves vai pilnveides tēmu sarakstu. Zobārsta asistenta profesijā pārreģistrācijai ārstniecības personu reģistrā rekomendējamas šādas tēmas un tālākizglītības punktu skaits: neatliekamā medicīniskā palīdzība 10 tālākizglītības punkti, dezinfekcija – 20, sterilizācija, stomatoloģija (terapija, protezēšana, ortodontija, implantoloģija, ķirurģija, mutes veselība, higiēna) 60 tālākizglītības punkti, vispārējā medicīnā 10 tālākizglītības punkti. Līdz ar to zobārsta asistents varēs apgūt savai profesijai nepieciešamās tēmas un aktualitātes zobārstniecības jomā. LZAA nodrošina tālākizglītības sēdes un pasākumus tajos ietverot aktuālās tēmas. Pēc LZAA aprēķiniem 100 tālākizglītības punktu apguve zobārsta asistentam izmaksās aptuveni 295 eiro. Tiek veicināts, lai zobārsta asistenti būtu motivēti apmeklēt tālākizglītības pasākumus, pilnveidot zināšanas un prasmes, kā arī iegūt jaunas zināšanas un būt kompetentiem speciālistiem savā profesijā.
Nav nepieciešamas izmaiņas esošajos valsts pārvaldes pakalpojumos: “Ārstniecības personu reģistrācija Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā”, un “Reģistrā iekļaujamā informācija”. Minētie valsts pārvaldes pakalpojumi pieprasāmi, izmantojot neklātienes kanālus.
Turklāt, lai zobārsta asistents atjaunotu reģistra termiņa Ārstniecības personu reģistrā tiek saglabāts pašreizējais Noteikumos Nr. 317  ietvertais nosacījums, proti, zobārsta asistentam, kuram ir beidzies reģistrācijas termiņš, ir tiesības to atjaunot uzrādot 150 tālākizglītības punktus.