Anotācija (ex-ante)

24-TA-802: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta vienošanās memorandu par sadarbības virsnieku norīkojumu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 "Par Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 1.11. punkts – “Stiprināta stratēģiskā partnerība ar ASV drošības politikas […] jomā.”
Sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk – ASV) ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Gadu gaitā tā ir nostiprinājusies un paplašinājusies. ASV klātbūtne Baltijas reģionā ir nenovērtējama un ir galvenais mūsu drošības garants. Ar dažādu divpusējās sadarbības programmu starpniecību ASV atbalsts ir ļāvis attīstīt Latvijas drošības un aizsardzības nozarei nozīmīgas spējas.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un ASV Aizsardzības departaments plāno noslēgt Vienošanās memorandu par sadarbības virsnieku norīkojumu (turpmāk – Vienošanās memorands). Ar šīs vienošanās parakstīšanu dažādu Latvijas un ASV divpusējās sadarbības pasākumu īstenošana kļūs efektīvāka.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Vienošanās memoranda mērķis ir noteikt visus sadarbības virsnieku pozīcijas izveidošanas, darbības un uzturēšanas pamatprincipus, nodrošinot iespēju nosūtīt sadarbības virsniekus darbam dažādās ASV Aizsardzības departamenta struktūrvienībās gan ASV, gan citu valstu teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.2 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, ko pārstāv Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, un ASV Aizsardzības departamenta, ko pārstāv ASV Armija, vienošanās memorandu par sadarbības virsnieku norīkojumu” (turpmāk – 2020.gada Vienošanās memorands) tika pieņemta vienošanās, kas paredz iespēju nosūtīt sadarbības virsniekus darbam ASV Armijā, taču minētajā ietvarā nav paredzēta līdzvērtīga kārtība attiecībā uz citām ASV Aizsardzības departamenta struktūrvienībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā plānoto sadarbības paplašināšanu ar ASV, ir nepieciešams izveidot ietvaru sadarbības virsnieku nosūtīšanai uz dažādām ASV Aizsardzības departamenta institūcijām. Tā kā 2020.gada Vienošanās memorands šādu kārtību paredz tikai attiecība uz sadarbības virsnieku nosūtīšanu darbam ASV Armijā, ir būtiski nodrošināt iespēju sadarbības virsnieku norīkošanai, neierobežojoties tikai ar vienu ASV Aizsardzības departamenta institūciju.
Risinājuma apraksts
Noslēdzot Vienošanās memorandu, tiktu paplašināts esošais ar 2020.gada Vienošanās memorandu izveidotais sadarbības ietvars, paredzot iespēju nosūtīt sadarbības virsniekus arī uz citām ASV Aizsardzības departamenta struktūrvienībām, tai skaitā ārpus ASV teritorijas, piemēram, ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecībā Eiropā, kas atrodas Vācijas teritorijā. Būtiski norādīt, ka 2020.gada Vienošanās memorands nezaudēs spēku ar Vienošanās memoranda spēkā stāšanos – tas turpinās darbību kontekstā ar sadarbības virsnieku nosūtīšanu darbam ASV Armijā, savukārt attiecībā uz citām ASV Aizsardzības departamenta institūcijām, tiks piemērots Vienošanās memorands.
Tiek plānots, ka, parakstot Vienošanās memorandu, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS) uz 3 gadu periodu būs tiesīgi nozīmēt sadarbības virsnieku darbam ASV Aizsardzības departamenta struktūrvienībās un vice versa. Sadarbības virsnieks varēs būt gan militārpersona, gan civilpersona ar pilnvarām pārstāvēt līgumslēdzējpusi dažādās sadarbības programmās, projektos vai citos jautājumos.
Sadarbības virsnieka nozīmēšana balstīsies uz nepieciešamību, un abpusēju labumu, kas periodiski tiks izvērtēts. Sadarbības virsnieka atlases procedūra NBS būs sasaistīta ar profesionālo izvērtēšanu, kas sevī ietver karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes, personisko īpašību novērtējumu. Atlasīto Sadarbības virsnieka kandidātu NBS virza uz Aizsardzības ministrijas Augstāko atestācijas komisiju, kura izvērtē un atestē karavīra atbilstību ieņemamajam amatam.
Sadarbības virsnieku līgumā ir atrunāti sadarbības virsnieku pienākumi un tiesības, piemēram – tas, ka sadarbības virsnieki neveiks dienesta pienākumus vai nesniegs pakalpojumus uzņemošajai valstij. Dienesta laikā sadarbības virsniekam ir jāievēro uzņemošās valsts procedūras, noteikumi un likumi, taču operacionālo kontroli saglabā nosūtošā valsts.
IV pantā ietverts princips, ka nosūtošā valsts sedz visus ar dienesta pienākumiem saistītos sadarbības virsnieka izdevumus. Norādām, ka šobrīd nav piemērojama starptautiska nolīguma, kas būtu uzskatāms par izņēmumu IV panta 4.1.3.apakšpunkta kontekstā. Uz nosūtītajiem sadarbības virsniekiem ir attiecināms Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu (turpmāk - NATO SOFA) un gadījumā, ja ASV sadarbības virsnieks atrodas Latvijā, arī Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību aizsardzības jomā, kas stājās spēkā 2017. gada 5.aprīlī, (turpmāk - DCA) regulējums, kas Latvijas un ASV spēkiem paredz atbrīvojumus no atsevišķiem nodokļiem, atrodoties otras valsts teritorijā. Kārtība, kādā sadarbības virsnieks no uzņemošās valsts atgūs samaksātos nodokļus, no kuru nomaksas atbrīvo NATO SOFA vai DCA, būtu identiska esošajai kārtībai, kādā nosūtošās NATO dalībvalsts spēki atgūst konkrētos samaksātos nodokļus no uzņemošās NATO dalībvalsts vai attiecīgi esošajai kārtībai DCA paredzēto nosacījumu izpildei. Ņemot vērā minēto, ir uzskatāms, ka izdevumu tvērumā, ko Vienošanās memoranda ietvaros sedz katra Puse, ietilpst nodokļi, kas ir atmaksājami NATO SOFA un DCA noteiktajos gadījumos. V pantā atrunāti klasificētās informācijas apstrādes nosacījumi. Par klasificēto informāciju uzskatāma informācija, kuras autori ir Latvijas Republikas valdība vai ASV valdība vai informācija, kas ir sagatavota to vajadzībām, vai ir to jurisdikcijā vai kontrolē un kurai saskaņā ar pušu likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešama aizsardzība pušu nacionālās drošības interesēs. Par kontrolētu neklasificēto informāciju uzskatāma ierobežotas pieejamības informācija. Ir paredzēts, ka Vienošanās memoranda ietvaros netiks veikta apmaiņa ar informāciju "DIENESTA VAJADZĪBĀM", ņemot vērā, ka spēkā esošais regulējums nenosaka minētās informācijas ekvivalentu ASV un neatrunā tās aizsardzības nosacījumus. Informācijas "DIENESTA VAJADZĪBĀM" apmaiņa šī Vienošanās memoranda ietvaros varēs tikt veikta, kad tiks noslēgts atbilstošs līgums starp Latviju un ASV, kas paredzēs juridisko ietvaru šādas informācijas apmaiņai. Norādāms, ka 5.5.7. apakšpunktā minētā programma atbilst 1.6. punktā definētajai Starptautiskajai apmeklējumu programmai. V pants paredz gan Satversmes aizsardzības biroja kā par klasificētas informācijas aizsardzību atbildīgās iestādes, gan Ārlietu ministrijas iesaisti, līdz ar to Vienošanās memorands ir apstiprināms Ministru kabinetā. Satversmes aizsardzības biroja iesaiste paredzēta arī saistībā ar Vienošanās memoranda 1.10. punktā noteiktā drošības apliecinājuma izsniegšanu par nosūtāmās personas tiesībām piekļūt klasificētai informācijai, par kuras aizsardzību un attiecīgās speciālās atļaujas izsniegšanu ir atbildīgs Satversmes aizsardzības birojs. Pieprasījumu sniegt drošības apliecinājumu Latvijas puse saņems atbilstoši Vienošanās memoranda 5.2.punktā noteiktajam. VI pantā noteikts tas, ka sadarbības virsniekiem nedrīkst būt piešķirtas diplomātiskās vai kādas citas speciālas privilēģijas. Uzņemošajai valstij jānodrošina sadarbības virsnieks ar visu nepieciešamo tehnisko un administratīvo atbalstu, kas nepieciešams, lai īstenotu Vienošanās memoranda mērķus. VII pantā noteikts, ka uzņemošā valsts pret sadarbības virsnieku nevar vērst nekādas disciplināras darbības, izņemot tās, kas nodrošina Vienošanās memoranda ievērošanu, un ka līgumslēdzējpuses savstarpēji sadarbosies jebkādu sadarbības virsnieku pārkāpumu izmeklēšanā.
Ja uzņemošā valsts lūgs sadarbības virsnieka atcelšanu no amata, nosūtošajai valstij šis lūgums būs jāievēro. VIII pantā minētas atsauces uz NATO SOFA prasību risināšanas kārtību un paredzēta kārtība, kāda piemērojama gadījumos, ja NATO SOFA nav attiecināma. IX pantā noteikts, ka visus strīdus līgumslēdzējpuses risinās, savstarpēji konsultējoties. X pants paredz nosacījumus par Vienošanās memoranda spēkā stāšanos, grozījumu veikšanu, darbības termiņu un izbeigšanu. 10.2. punktā ir noteikts, ka uz saistībām, ko puses uzņēmušās ar Vienošanās memorandu, ir attiecināmi piemērojamie normatīvie akti un to īstenošana ir atkarīga no šim nolūkam paredzētā finansējuma pieejamības. Finansējuma pieejamība ir attiecināma tikai uz saistībām, kuru izpildei finansējums ir nepieciešams, par ko Vienošanās memoranda pusēm ir vienāda izpratne.
Sadarbības virsnieku statuss tiks regulēts saskaņā ar NATO SOFA un gadījumos, ja ASV sadarbības virsnieks atradīsies Latvijā, arī saskaņā ar DCA.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Izmaksas samērīgas pret ieguvumiem.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Vienošanās memorandā paredzēto saistību izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas valsts budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Vienošanās memorandā paredzēto saistību izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas valsts budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Ar Vienošanās memoranda noslēgšanu netiek ietekmētas esošās Latvijas Republikas starptautiskās saistības. 
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satversmes aizsardzības birojs
  • Aizsardzības ministrija
  • Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
  • Ārlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi