Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (ID 22-TA-2270).

25.06.2023.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK 24.pants.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka patērētāju aizsardzībai ir pieejama iespēja iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā saistībā ar kaitējuma atlīdzinājumu, kā arī patērētāju kolektīvo prasību, lūdzot aizlieguma pasākumu jeb konstatēt un pārtraukt patērētāju tiesību pārkāpumu vienlaicīgi ar atlīdzinājuma prasījumu jeb kaitējuma atlīdzinājumu. Jānorāda, ka ar kaitējumu atlīdzinājumu kaitējums ir izprotams tā plašākajā nozīmē. Arī Civillikuma 1635.pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Arī Direktīvas 2020/1828 3.panta 10.punkts nosaka, ka šāds kaitējuma atlīdzinājums ir jāskata saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvā prasība skatāma kā civiltiesisks strīds, kas risināms Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, kaitējums ir izprotams Civillikuma izpratnē, attiecīgi, tā plašākajā nozīmē. Vienlaikus, veicinot patērētāju interešu aizsardzību, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz kvalificētās institūcijas, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, tiesības veikt iepriekš minēto pasākumu patērētāju labā, lai pārvarētu šķēršļus, ar kuriem patērētāji saskaras ceļot individuālas prasības, piemēram, tos, kas saistīti ar neskaidrību par viņu tiesībām un par to, kādi procesuālie mehānismi ir pieejami, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās.

Ar šo likumprojektu Civilprocesa likums tiek papildināts ar jaunu 30.⁹ nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās prasības kārtības, kas jāņem vērā, izskatot lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.

Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, Likumprojekts paredz, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti prasītāji patērētāju kolektīvajās prasībās. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.

Tāpat jānorāda, ka ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību, ja tajā ir apstiprināta dalība vismaz pieciem patērētājiem, kas pierāda patērētāju kolektīvas prasības potenciālu. Šādi tiek novērsts individuālo patērētāju tiesāšanās risks, mazināta tiesu noslodze un veicināta tieši kvalificēto institūciju iesaiste.

Patērētāju kolektīvo prasību iesniegšana un prasības pieteikuma saturs
Patērētāju kolektīvās prasības tiesā var iesniegt ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) lēmumu apstiprinātās kvalificētās institūcijas, kas prasības pieteikumu iesniedz patērētāju grupas labā un kas iekļautas Latvijas kvalificēto institūciju sarakstā vai Eiropas Komisijas apkopoto kvalificēto institūciju sarakstā. Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC tīmekļvietnē un regulāri atjaunots. Savukārt tās Latvijas kvalificētās institūcijas, kas būs ieguvušas pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, tiks publicētas arī Eiropas Komisijas apkopotajā kvalificēto institūciju sarakstā, kurā būs norādītas visas kvalificētās institūcijas, kurām ir tiesības celt patērētāju kolektīvo prasību arī citā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā. PTAC savā tīmekļvietnē norādīs Eiropas Komisijas mājaslapu, kurā pieejams Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu kvalificēto institūciju apkopotais saraksts.

PTAC publicētais Latvijas un Eiropas Komisijas publicētais apkopotais kvalificēto institūciju saraksts ir uzskatāms par pierādījumu attiecīgās kvalificētās institūcijas tiesībām celt pārrobežu patērētāju kolektīvo prasību. Tas gan neskar tās tiesas tiesības, kurā celta šāda prasība, pārbaudīt, vai kvalificētās institūcijas statūtos noteiktais mērķis attaisno to, ka tā ceļ prasību konkrētajā lietā.

Kvalificētajām institūcijām noteiktas vairākas tiesības un pienākumi, tomēr attiecībā uz prasības iesniegšanu tiesā ir paredzēts, ka tikai kvalificētajai institūcijai ir prasītāja tiesības un pienākumi. Savukārt, patērētāji patērētāju kolektīvajā prasībā nav lietas dalībnieki. Attiecīgi individuāliem patērētājiem nav tiesību iejaukties procesuālos lēmumos, ko pieņēmušas kvalificētās institūcijas, individuāli izprasīt pierādījumus tiesvedības ietvaros vai individuāli pārsūdzēt nolēmumus, ko pieņēmusi tiesa.

Vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” paredzēti priekšnoteikumi, kas kvalificētajai institūcijai ir jāizpilda, pirms tā ir tiesīga vērsties tiesā.

Kvalificētajai institūcijai, apkopojot patērētāju pieteikumus, ir pienākums vērsties pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, brīdinot par vēršanos tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, ja prasības netiks izpildītas. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs minēto prasību neizpilda pilnā apmērā vai nav panākta cita vienošanās, kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, ja:
1) patērētāju kolektīvajā prasībā ir vismaz pieci patērētāji;
2) patērētāju prasījumi ir pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
3) patērētāju prasījumu pamatā ir vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.

Kvalificētā institūcija var celt patērētāju kolektīvo prasību arī tad, ja PTAC vai kāda cita uzraudzības un kontroles institūcija nav pieņēmusi lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu lietā. Tomēr prognozējams, ka šādi gadījumi būs reti, ņemot vērā zemāk minēto par PTAC lēmuma prejudiciālo nozīmi patērētāju kolektīvās prasības ietvaros.

Ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” paredzēts, ka patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu līdztekus PTAC vai citai attiecīgajās jomas uzraudzības vai kontroles iestādei var konstatēt arī tiesa, ja kvalificētā institūcija to lūdz, ceļot patērētāju kolektīvo prasību. Tas nozīmē, ka atbilstoši likumprojekta 30.⁹ nodaļai tiesai ir tiesības konstatēt un prasīt izbeigt pārkāpumu patērētāju kolektīvajām interesēm, ja tas lūgts kopā ar kaitējuma atlīdzinājumu gadījumā, ja nav uzraudzības un kontroles iestādes lēmuma konkrētajā lietā. Šādā gadījumā tiesas nolēmums konstatēs pārkāpumu un pārtrauks to un šis lēmums attieksies uz patērētāju loku, kam radījis kaitējumu konkrētais pārkāpums, līdzīgi kā tas paredzēts ar iestādes lēmumu. Tādējādi patērētājiem, kurus skāris tiesas konstatētais pārkāpums, nebūs vēlreiz jāpierāda šī pārkāpums esamība, tikai tas, ka patērētājus ir skāris konstatētais pārkāpums. Savukārt lēmums par kaitējuma atlīdzinājumu  attieksies tikai uz tiem patērētājiem, kuriem būs apstiprināta dalība patērētāju kolektīvajā prasībā.

Kvalificētā institūcija, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, papildus Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 128.pantā noteiktajam norāda vismaz šādu informāciju:
1) patērētāju, kuri ir devuši piekrišanu prasītājam viņus pārstāvēt konkrētajā prasībā, vārds, uzvārds, personas kods;
2) pamatojums konkrēto patērētāju prasījumu apvienošanai kolektīvajā prasībā;
3) konkrēts kaitējuma atlīdzinājums un tā apmērs katram prasības pieteikumā norādītajam patērētājam.

Ceļot patērētāju kolektīvo prasību, kvalificētajai institūcijai ir jāsniedz pietiekama informācija tiesai par patērētājiem, uz kuriem attiecas šī prasība. Tas ir svarīgi, lai tiesa varētu izvērtēt ne tikai prasības pieteikuma pieņemamību un atbilstību patērētāju kolektīvās prasības kritērijiem, bet arī izvērtētu katra patērētāja pamatojumu savām tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu un tā prasījumu. Vērtējot prasības piņemamību, jāvērtē  prasības pieteikuma atbilstība Civilprocesa likuma 250.⁹¹ pantā noteiktajām prasībām (papildus Civilprocesa likuma 128.pantam) kopsakarā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.²⁵ pantu.

PTAC lēmuma statuss lietā
Ar Likumprojektu paredzēts, ka PTAC lēmumam būs prejudiciāla nozīme patērētāju kolektīvajās prasībās. Tas atvieglos kvalificētajai institūcijai kaitējuma piedziņu tiesā, jo vairs nebūs jāpierāda, ka ir izdarīts pārkāpums. Šāda pieeja savā ziņā veido divpakāpju sistēmu, kur pirmajā pakāpē jeb posmā PTAC konstatē pārkāpumu, savukārt otrajā posmā kvalificētā institūcija, zinot, ka pārkāpums ir konstatēts, var celt prasību lūdzot kaitējuma atlīdzinājumu.

PTAC atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) noteikumiem ir tiesības pieņemt lēmumus par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumiem, lēmumi tiek adresēti pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem un citiem komercprakses īstenotājiem un tie attiecas uz plašu patērētāju loku. Ņemot vērā lēmumos konstatēto, patērētājiem var rasties prasījuma tiesības celt prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Līdz ar to lēmumi ir ļoti nozīmīgi patērētāju tiesību aizsardzības instrumenti. Lai sniegtu atbalstu patērētājiem to interešu aizstāvībā tiesā, ņemot vērā to, ka patērētājs ir uzskatāms par neaizsargātāko līgumslēdzējpusi un tā tiesības likumdevējs īpaši aizsargā, ir tikai lietderīgi noteikt prejudiciālu nozīmi PTAC PTAL un NKAL noteiktajā kārtībā pieņemtajiem lēmumiem, kas stājušies spēkā. 

Jānorāda, ka PTAC lēmumu pārsūdzība neaptur izpildi, tie ir nozīmīgi sabiedrības interešu un godīgas konkurences interešu aizsardzības rīki, tam parasti ir būtiska ietekme uz kopējo tirgus praksi. Šāda pieeja par lēmuma prejudiciālu nozīmi noteikta arī Konkurences padomes lēmumiem.

Tāpat jānorāda, ka pēdējos 5 gados saņemtie administratīvo tiesu nolēmumi, kuri stājušies spēkā par PTAC pieņemtajiem lēmumiem patērētāju kolektīvo interešu jomā:
1) 2017.gadā visos 7 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
2) 2018.gadā 12 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti, 1 gadījumā PTAC lēmums ir atcelts (procesuāli pārkāpumi administratīvo pārkāpumu procesā);
3) 2019.gadā visos 4 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
4) 2020.gadā visos 8 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
5) 2021.gadā 11 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti, 1 gadījumā tiesvedība izbeigta, jo pušu starpā panākts izlīgums par soda naudas samazināšanu.

Statistika liecina, ka PTAC lēmumi ir pamatoti un tie nerada šaubas par lēmumu prejudiciālas nozīmes paredzēšanu civillietā.

Savukārt gadījumā, ja patērētāju tiesību pārkāpums ir konstatēts ar spēkā stājušos citas dalībvalsts patērētāju aizsardzības iestādes lēmumu, tas tiek uzskatīts par pierādītu, ja lietas dalībnieks neiesniedz tiesai pierādījumus par patērētāju tiesību pārkāpuma neesamību. Tas nozīmē, ka ar likumprojektu tiek paredzēts piešķirt prejudiciālu nozīmi Latvijas PTAC lēmumiem, taču citu Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumiem netiek piešķirta prejudiciāla nozīme civillietā.

Sagatavošanas sēdes nozīme lietā
Patērētāju kolektīvajām prasībām ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi. Sagatavošanas sēdes patērētāju kolektīvajās prasībās ir būtisks elements, jo šādas prasības ir jaunums, un tās rīkošana paver iespējas gan noskaidrot faktus, par kuriem lietā pastāv strīds, gan dot norādījumus par apstākļiem, par kuriem nav sniegti pierādījumi, gan noskaidrot un izlemt pušu pieteiktos lūgumus, tāpat arī aicināt puses noslēgt izlīgumu. Sagatavošanās sēdē varētu tikt noskaidroti arī tādi jautājumi kā kolektīvajā prasībā aptverto patērētāju grupas pazīmes, jo grupas pazīmju noteikšana var būtiski ietekmēt patērētāju skaitu, kuri būs tiesīgi pievienot savu prasījumu lietai, informācija par potenciālo prasījumu skaitu, jo šāda informācija var būt tikai atbildētāja rīcībā, informācijas par patērētāju pieteikšanās izsludināšanu izplatīšana u.c. jautājumi.

Tāpat Likumprojektā paredzēts, ka sagatavojot lietas izskatīšanai, tiesnesis nosaka termiņu prasītājam, t.i., kvalificētajai institūcijai, ne īsāku par 60 dienām, lai tā izsludinātu patērētāju pieteikšanos patērētāju kolektīvajai prasībai un attiecīgi precizētu prasības pieteikumu, papildinot to ar jauniem patērētāju prasījumiem, un iesniegtu tiesā. Gadījumā, ja pieteikušos patērētāju skaita vai citu apstākļu dēļ ir nepieciešama šī termiņa pagarināšana, tad kvalificētā institūcija ir tiesīga to lūgt saskaņā ar CPL 52. un 53. panta noteikumiem. Patērētāju pieteikšanās noteikumi un prasības paredzētas ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc kvalificētās institūcijas aicinājumā noteiktā termiņa beigām, kas noteikts samērīgi, ievērojot  tiesneša lēmumā noteikto termiņu prasības pieteikuma precizēšanai un iesniegšanai tiesā, patērētāju pieteikumi patērētāju kolektīvajā prasībā netiek iekļauti.

Tiesas pienākums apturēt tiesvedību
Ar Likumprojektu paredzēts, ka gadījumā, ja PTAC vai kāda cita uzraudzības vai kontroles iestāde izskata lietu par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, tiesa aptur tiesvedību lietā, ka ierosināta pēc patērētāju kolektīvās prasības.

Tā kā Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo interešu pārkāpums, kas konstatēts ar PTAC lēmumu vai spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, kvalificētajai institūcijai, kas vēršas tiesā par kaitējuma atlīdzinājumu, nav atkārtoti jāpierāda patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma esamība. Lai arī kvalificētā institūcija var vērsties tiesā bez PTAC lēmuma patērētāju kolektīvo interešu lietā, tomēr prasības vieglākai, efektīvākai, veiksmīgākai pierādīšanai un vešanai kopumā, to būtu vēlams darīt pēc tam, kad PTAC lēmums ir pieņemts. Tajā pašā laikā, ja kvalificētā institūcija tomēr izvēlēsies vērsties tiesā, nesagaidot PTAC lēmuma pieņemšanu, tiesai procesuālās efektivitātes nolūkos būs jāaptur tiesvedība, līdz konkrētais PTAC lēmums būs pieņemts. Tāpat gadījumā, ja PTAC lēmums tiks pārsūdzēts, atbilstoši CPL 214.pantam tiesa apturēs tiesvedību, kamēr nebūs izšķirta lieta administratīvā procesa kārtībā.

Izlīgums
Arī patērētāju kolektīvajās prasībās pusēm ir tiesības slēgt izlīgumu. Izlīguma slēgšanu var ierosināt gan tiesa, gan kvalificētā institūcija kopīgi ar komersantu. Papildus CPL 227.pantā noteiktajam, izlīguma slēgšanas gadījumā izlīgumā jānorāda konkrēti patērētāji, uz kuriem attiecas izlīgums, kā arī saistības, ko abas puses ir labprātīgi uzņēmušās.

Gan no pirms tiesas procesa piedāvātā izlīguma, gan tiesā ierosinātā izlīguma patērētājs var atteikties, iesniedzot pieteikumu kvalificētajai institūcijai, kas paredzēts ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šādā gadījumā patērētājs izstājas no patērētāju kolektīvās prasības un netiek iekļauts izlīgumā. Tiesas apstiprināts izlīgums ir saistošs gan prasītājam, gan atbildētājam, gan patērētājiem, kuri ir iekļauti izlīgumā.

Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums ir izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus, tā kā izlīguma noslēgšana civilprocesā tiek uzskatīta par strīda risinājumu tiesas kārtībā. Civilprocesa ietveros noslēgtajam izlīgumam ir tāds pats juridisks spēks kā tiesas spriedumam. Ja šāds izlīgums netiek pildīts, kvalificētā institūcija var vērsties, lai saņemtu izpildu rakstu. Ikviens tiesas lēmums, ar kuru apstiprināts izlīgums un uz kura pamata izsniegts izpildu raksts, izpildāms piespiedu kārtā, ievērojot izpildu dokumentā norādītos nosacījumus un piemērojot izpildes nodrošināšanai nepieciešamos piespiedu izpildes līdzekļus. Izpildu rakstu saņem tikai kvalificētā institūcija, kas ir prasītājs lietā. Patērētājiem šādu izpildu rakstu saņemt nav tiesību, jo tie nav lietas dalībnieki.

Gadījumā, ja tiesa izvērtē un uzskata, ka izlīgums ir pretrunā nacionālajiem tiesību aktiem vai ietver nosacījumus, kas nav izpildāmi, tā ir tiesīga atteikt līguma apstiprināšanu un turpināt izskatīt konkrēto lietu.

Nē

Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietekmēs patērētājus un komersantus, jo ar grozījumiem paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.

Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietekmēs komersantus, jo ar grozījumiem paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Likumprojekts ietekmēs arī tiesu darbu. Lai arī ar Likumprojektu un grozījumiem PTAL tiek saglabāta esošā kārtība, kā tiek iesniegti prasības pieteikumi tiesā, atsevišķi procesuāli jautājumi tomēr atšķirsies no ierastās lietas izskatīšanas prasības tiesvedības kārtībā.

Citi pakalpojumi

-

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-