Anotācija

Likuma 16. panta ceturtajā daļā ir ietverta neprecīza iekšējā atsauce.
Iepazīstoties ar Saeimas Arhīvā pieejamiem likumprojekta "Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums" (Reģ. Nr. 1035) (https://www.saeima.lv/Lapas/8Sae_Lprj/index.htm) (turpmāk – Likumprojekts) izstrādes materiāliem, tika konstatēts, ka:
1. Likuma 16. pants spēkā esošajā redakcijā tika iekļauts Likumprojektā pirms trešā lasījuma pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma;
2. priekšlikums, kas tika piedāvāts kā alternatīvais Saeimas Juridiskā biroja sākotnējam priekšlikumam, bija šādā redakcijā:
   "16. pants. Disciplinārsoda darbība
   (1) Disciplinārsoda darbība ir laika posms, kurā tiesiskajās attiecībās ar ierēdni var izmantot faktu, ka ierēdnis ir disciplināri sodīts.
   (2) Disciplinārsoda darbība sākas no dienas, kad tiek uzsākta par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma izpilde (32. panta trešā daļa), un turpinās līdz šā panta    trešajā daļā norādītajai dienai.
   (3) Disciplinārsoda darbība izbeidzas gadu pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana. Ja ierēdnim piemērots šā likuma 11. panta 4. vai 5. punktā noteiktais disciplinārsods, disciplinārsoda darbība izbeidzas piecus gadus pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana.
   (4) Disciplinārsoda darbības laikā valsts nodrošina ierēdnim piemērotā disciplinārsoda izciešanu atbilstoši šā disciplinārsoda raksturam. Disciplinārsoda darbības laikā:
   1) ierēdni nedrīkst paaugstināt amatā (11. panta 2. punkts);
   2) ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā (11. panta 3. punkts);
   3) pirmos četrus gadus ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā (11. panta 4. punkts), kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11. panta 3. punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā;
   4) pirmajā gadā ierēdni nedrīkst iecelt amatā (11. panta 5. punkts), bet nākamos trīs gadus nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā, kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11. panta 3. punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā.
   (5) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ierēdnis atzīstams par disciplināri nesodītu.";

3. formējot Likuma 16. pantu, nolemts to redakcionāli precizēt, apvienojot otro un trešo daļu, attiecīgi nākamās daļas pārnumurējot. Vienlaikus netika precizēta atsauce Likumprojekta 16. panta piektajā daļā (kas tika pārnumurēta par ceturto daļu). 
Ievērojot minēto, konstatējams, ka Likuma 16. panta ceturtajā daļā ietvertā atsauce jau kopš šī regulējuma pieņemšanas brīža ir neprecīza un nepieciešams to precizēt.

Likumprojekts paredz aizstāt Likuma 16. panta ceturtajā daļā vārdu "trešajā" ar vārdu "otrajā".

Valsts kontrole savā 2023. gada 15. augusta lietderības revīzijas "Valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšana" ziņojumā (turpmāk – Revīzijas ziņojums) norādīja, ka normatīvais regulējums neparedz risinājumus iestāžu vadītāju disciplināratbildības izvērtēšanai.
Revīzijas ziņojumā tika uzsvērts, ka attiecībā  uz valsts civildienesta ierēdņiem normatīvais regulējums neparedz risinājumus atbildības izvērtēšanai situācijās, kad objektīva disciplināratbildības izvērtēšana iestādes ietvaros nav iespējama, proti – ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, vai virkne šādās iestādēs nodarbināto, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas. Lai nodrošinātu objektīvu, vispusīgu un neatkarīgu lietas izmeklēšanu šādos gadījumos, atbildības izvērtēšanā neiesaistot amatpersonas, kuru pašu darbība vai bezdarbība būtu pakļaujama izvērtēšanai vai kuras strādā šādu amatpersonu padotībā vai ir ieinteresētas atbildības izvērtēšanas rezultātā, nepieciešams meklēt ad hoc risinājumus, disciplināratbildības izvērtēšanu izceļot ārpus attiecīgās iestādes un uzticot neatkarīgai disciplināratbildības izvērtēšanas komisijai. Regulējuma neesamība un neskaidrība par rīcību šādā situācijā rada riskus neatkarīgai atbildības izvērtēšanai un var kavēt vispusīgu un objektīvu atbildības izvērtēšanu.
Neskatoties uz to, ka nebija noteikta vienota un skaidra kārtība rīcībai šādās situācijās, līdz šim un šobrīd starpinstitūciju disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas galvenokārt pret iestāžu vadītājiem tiek veidotas, saskaņā ar Likuma 19. un 20. pantu, pamatojoties uz Ministru kabineta locekļa rīkojumu. Piemēram, 2021. gadā bija izveidotas vairākas starpinstitūciju disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas saistībā ar pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams. Tāpat finanšu ministrs 2022. gadā izveidoja komisiju, kuras sastāvā bija komisijas locekļi no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, savukārt satiksmes ministrs 2024. gadā izveidoja komisiju, kuras sastāvā bija komisijas locekļi no Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Centrālās finanšu un līguma aģentūras un Valsts kancelejas.
Attiecīgi tiesiskā regulējuma pilnveidošana veicinās tiesību normu noteiktību un skaidrību, kā arī tiesiskā regulējuma vienveidīgu piemērošanu.

Tiesiskās skaidrības nolūkos, ņemot vērā līdzšinējo praksi starpinstitūciju disciplinārlietu izmeklēšanas komisiju izveidē un izpildot Revīzijas ziņojumā ietverto ieteikumu Valsts kancelejai – izstrādāt regulējumu neatkarīgai disciplināratbildības izvērtēšanai gadījumos, kad objektīva un vispusīga disciplinārlietas izmeklēšana iestādē vai resora ietvaros nav iespējama, Likums tiek papildināts ar regulējumu, kas paredz noteikt:

1.    kas izveido disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju un kādos gadījumos. Likumprojekts paredz, ka tad, ja disciplinārlietu ierosina pret iestādes vadītāju, disciplinārlietu izskata tā Ministru kabineta locekļa izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kura padotībā ir iestāde. Tādējādi rīkojumu par disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas izveidi pieņem ministrs vai Ministru prezidents par tā padotībā esošās iestādes vadītāju. 
Valsts kontrole arī norādīja, ka normatīvais regulējums neparedz risinājumus atbildības izvērtēšanai situācijās, kad objektīva disciplināratbildības izvērtēšana iestādes ietvaros nav iespējama, ne tikai tad, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, bet arī virkne šādā iestādē nodarbināto, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas. Tāpēc likumprojekts paredz noteikt, ka izņēmuma gadījumā, ja tas nepieciešams vispusīgai un objektīvai tā ierēdņa, kurš pilda valsts civildienestu ministrijā vai  Valsts kancelejā, disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļu noskaidrošanai un taisnīgai lēmuma pieņemšanai, norādot attiecīgu pamatojumu, disciplinārlietu var izskatīt komisija, ko izveido Ministru kabineta loceklis, kura padotībā ir iestāde. Tādējādi arī šajā gadījumā rīkojumu par disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas izveidi pieņem ministrs vai Ministru prezidents.
Tā kā šis ir izņēmums no jau esošās kārtības, kad primāri disciplinārlietu izskata iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, tad šādā gadījumā šāds lēmums ir jāpamato, tas ir – kāpēc to nevar izskatīt pati iestāde (ministrija vai Valsts kanceleja) un ir veidojama starpinstitūciju disciplinārlietas izmeklēšanas komisija.
Minētais regulējums paredz, ka tas attiecas tikai uz ministrijas vai Valsts kancelejas amatpersonu, jo attiecībā uz padotības iestādes amatpersonu Likumā jau ir noteikts speciāls regulējums, proti, izņēmuma gadījumā, ja lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu vai disciplinārlietas pārņemšanu norādīts attiecīgs pamatojums, disciplinārlietu var izskatīt tās iestādes augstāka iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu (Likuma 24. panta otrā daļa).

2.    disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļu skaitu un obligāti iekļaujamās personas. Likumprojekts paredz, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju izveido ne mazāk kā piecu cilvēku sastāva, tostarp iekļaujot jomas ekspertus (Likuma 28. panta ceturtā daļa), kā arī komisijas sastāvā iekļauj Ministru kabineta locekļa norīkotu personu no pakļautībā esošās ministrijas vai attiecīgi Valsts kancelejas, ja disciplinārlietu izskata Ministru prezidenta izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija par tā padotībā esošās iestādes vadītāju (Likuma 24. panta 4.² daļa).
Tādējādi, piemēram, ja disciplinārlieta tiek ierosināta par pārkāpumiem iepirkumu jomā, komisijā būtu iekļaujama amatpersona no Iepirkumu uzraudzības biroja, bet par pārkāpumiem Eiropas Savienības fondu apguvē – no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras.

3.    kas pilda komisijas sekretariāta funkcijas. Likumprojekts paredz, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sekretariāta funkcijas īsteno tā iestāde, kuras amatpersona vada disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju.

Tādējādi, izpildot Revīzijas ieteikumu, tiks nodrošināta tiesību normu noteiktība un skaidrība, kā arī tiesiskā regulējuma vienveidīga piemērošana.

Likuma 31. pants 2010. gadā tika papildināts ar piekto daļu šādā redakcijā:
"Disciplinārlietā pieņemtu lēmumu, ar kuru konstatēta ierēdņa vaina tiesību aktiem neatbilstošā rīcībā ar finanšu līdzekļiem, pēc tam, kad tas kļuvis neapstrīdams vai par to stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, šā lēmuma pieņēmējs nosūta Valsts kancelejai, kas to triju darbdienu laikā publicē Valsts kancelejas mājaslapā internetā."
Atbilstoši minēto grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sniegtajai informācijai šis regulējums izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Starptautiskā Valūtas fonda Nodomu protokolu (Letter of Intent). 
Vienlaikus konstatējams, ka pēc šī regulējuma spēkā stāšanās ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula), kas paredz, ka personas dati (ko tostarp satur lēmums) tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.

Regulas preambulas 39. punktā ir noteikts, ka "personas datiem vajadzētu būt adekvātiem, atbilstīgiem, un tiem būtu jāietver tikai tas, kas nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tie tiek apstrādāti. Tādēļ jo īpaši nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata."
Ievērojot minēto un to, ka Likuma 31. pantā ietvertais regulējums paredz atklātību par ierēdņa pārkāpumiem tiesību aktiem neatbilstošā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un būtu saglabājams, tad, lai nodrošinātu Regulas prasību ievērošanu, Likuma 31. panta piektā daļa tiek papildināta ar regulējumu, kas paredz noteikt termiņu, cik ilgi Valsts kancelejas tīmekļvietnē ir pieejama informācija par lēmumu, ar kuru konstatēta ierēdņa vaina tiesību aktiem neatbilstošā rīcībā ar finanšu līdzekļiem.
Atbilstoši Likuma 16. panta pirmajai un otrajai daļai disciplinārsoda darbība ir laikposms, kurā tiesiskajās attiecībās ar ierēdni var izmantot faktu, ka ierēdnis ir disciplināri sodīts. Disciplinārsoda darbība sākas no dienas, kad tiek uzsākta par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma izpilde (32. panta trešā daļa), un izbeidzas gadu pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana. Ja ierēdnim piemērots šā likuma 11. panta 4. vai 5.punktā noteiktais disciplinārsods, disciplinārsoda darbība izbeidzas piecus gadus pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana.
Attiecīgi pēc noteiktā termiņa izbeigšanās ierēdnis atzīstams par disciplināri nesodītu.
Ievērojot minēto, secināms, ka, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko mērķi, būtu nosakāms nevis noteikts termiņš (piemēram, gads vai pieci gadi) lēmuma pieejamībai Valsts kancelejas tīmekļvietnē, bet gan nosakāms, ka Likuma 31. panta piektajā daļā minētais lēmums tīmekļvietnē ir pieejams līdz dienai, kad izbeidzas piemērotā disciplinārsoda darbība.
Norādāms, ka šim termiņam sekos līdzi Valsts kanceleja. Līdz ar to pēc šī regulējuma spēkā stāšanās būs izvērtējams, kuri no šobrīd tīmekļvietnē pieejamajiem lēmumiem, ir dzēšami.