Anotācija

Pašreizējā regulējuma ietvaros Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem un citām augstākajām valsts amatpersonām nav skaidri noteikti gadījumi, kuros ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Šobrīd regulējums ir interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu. 
Tas var novest pie subjektīvas interpretācijas un nevienlīdzīgas prakses dažādās situācijās. Bez skaidriem kritērijiem ir risks, ka speciālie gaisa transportlīdzekļu pakalpojumi var tikt izmantoti situācijās, kurās tas nav nepieciešams, kas var radīt nevajadzīgas izmaksas un sabiedrības uzticības zudumu.
Nepietiekama sabiedrības informēšana par speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu var novest pie necaurspīdīgas informācijas atspoguļošanas par lidojumu izvēli.

Ir nepieciešams noteikt konkrētus un skaidrus kritērijus, kādos gadījumos Ministru kabineta locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus. Šie kritēriji ir ārkārtas situācijas, izņēmuma stāvoklis, valsts drošības intereses, situācijas, kad regulārie reisi nav pieejami un ja to izmantošana ir ekonomiski un lietderīgi pamatota.
Kritēriju par ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis ir tiesības piemērot, ja attiecīgajā valstī ir izsludināts īpašais tiesiskais režīms un tā dēļ nav iespējams izmanot regulāros komercreisus.
Kritērijs par valsts drošības interesēm paredz, ka speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu var izmantot, lai novērstu valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantētu valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību.
Kritērijs — regulārie komercreisi nav pieejami saprātīgā termiņā pirms attiecīgā pasākuma norises sākuma vai pēc tā noslēguma, paredz, ka speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu nav pamata izmantot, ja, piemēram, 12 stundu laikā pirms vai pēc pasākuma ir pieejami regulārie komercreisi.
Ministru prezidentam paredzēta plašāka iespēja izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļus, balstoties uz valsts drošības vajadzībām vai loģistikas ierobežojumiem pat ārpus ārkārtas situācijām, ka arī Ministru prezidentam ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļus arī gadījumos, kad darba grafiks ir īpaši saspringts un darba slodze ievērojami pārsniedz noteikto normālo darba laika ilgumu. Šādos gadījumos speciālā gaisa transporta izmantošana ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt valdības vadītāja darba spēju nepārtrauktību, efektīvu pienākumu izpildi un valsts interešu aizsardzību. Minētie kritēriji nodrošina līdzsvarotu pieeju, ievērojot valsts interešu prioritāti, sabiedrības informētību un valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu.
Pārējiem Ministru kabineta locekļiem šāda iespēja ir ierobežota tikai uz ārkārtējiem apstākļiem, kad valstī, uz kuru dodas vai no kuras atgriežas, izsludināts īpašs tiesiskais režīms, un komercreisi vairs nav praktiski izmantojami.
Šāds normu sadalījums ir būtisks labas pārvaldības principu ievērošanai – tas vienlaikus ļauj nodrošināt operativitāti un drošību valsts augstākajai amatpersonai, vienlaikus nepieļaujot speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu citu Ministru kabinetu locekļu komandējumos.
Skaidri noteikti kritēriji palīdzēs nodrošināt konsekventu un nepārprotamu lēmumu pieņemšanu.Institūcijām, kuras pasūta speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu, jānodrošina detalizēta informācija par pakalpojuma izmantošanu, tostarp pamatotība, izmaksas un izvēles pamatojums. Šāda informācija jāpublisko savā tīmekļa vietnē, lai veicinātu caurspīdīgumu un uzticību, kā arī, lai sabiedrība varētu pārbaudīt un novērtēt, vai izmantošana ir bijusi nepieciešama un atbilstoša.
Šie risinājumi palīdzēs nodrošināt, ka speciālie gaisa transportlīdzekļu pakalpojumi tiek izmantoti tikai tajos gadījumos, kad tas ir pilnībā pamatots, samazinās nevajadzīgas izmaksas un uzlabos pārvaldību un caurspīdīgumu attiecībā uz Ministru kabineta locekļu ceļa izdevumiem. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi hierarhiski ir augstāki par Ministru kabineta instrukciju, regulējums attiecās uz jebkuru speciālie gaisa transporta līgumreisu, tai skaitā lidojumiem uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm.
Pamatojoties uz pastāvošo praksi, pavadošajā delegācijā var tikt iekļautas diplomātiskā personāla pārstāvji (vēstnieki, atašeji), eksperti un speciālisti no attiecīgajām nozarēm, tehniskais personāls, piemēram, protokola darbinieki vai padomnieki, tulki, drošības dienesta darbinieki u.c..

Spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu 31. punkts paredz papildu piemaksas pie dienas naudas dažādām amatpersonām, kuras dodas komandējumos uz ārvalstīm. Atkarībā no amata, pienākumiem un komandējuma mērķa, šīs piemaksas var sasniegt līdz pat 30% no dienas naudas normas. Šāda kārtība ir ieviesta ar mērķi segt papildu izmaksas, kas var rasties, veicot diplomātiskus un reprezentatīvus uzdevumus ārvalstīs. Papildu piemaksu sistēma ir sarežģīta un rada nevienlīdzību starp dažādām amatpersonām, jo piemaksas tiek noteiktas atšķirīgos apmēros, bet ne vienmēr objektīvi atspoguļo faktisko izdevumu nepieciešamību. Papildu piemaksu piešķiršana prasa papildu administratīvos resursus gan lēmumu pieņemšanā, gan uzraudzībā, radot slogu iestādēm un potenciāli palielinot kļūdu un interpretācijas iespējamību. Dažādu piemaksu veidi var radīt grūtības finanšu pārskatāmībā un plānošanā, jo ir grūti iepriekš paredzēt piemaksu izmaksu apmēru un nepieciešamību, kas var ietekmēt valsts budžeta efektivitāti. Sabiedrībā var rasties negatīva uztvere par papildu piemaksām pie dienas naudas augsta līmeņa amatpersonām, jo tas var tikt uzskatīts par pārmērīgu privilēģiju, kas nav pamatota ar detalizētām komandējuma izmaksām.

Šīs problēmas risināšanai paredzēts svītrot papildu piemaksu piešķiršanas iespēju pie dienas naudas visām amatpersonām. 

Šobrīd Ministru prezidentam un vienai pavadošai personai lidosta “Rīga” piedāvā bezmaksas pakalpojumu, kas ietver paātrinātu drošības pārbaudi un paaugstināta servisa izmantošanu. Praksē ir konstatēts, ka Ministru prezidents un viņa pavadošās personas ceļā pavadīto laiku aktīvi izmanto, lai sagatavotos attiecīgajiem pasākumiem, tādējādi efektivitātes un lietderības apsvērumu dēļ būtu pamatoti paplašināt šo pakalpojumu atlīdzināšanu arī citām pavadošajām personām.
Turpmāk, lai pilnvērtīgi izmantotu ceļā pavadīto laiku, nepieciešams paredzēt, ka arī Ministru prezidenta pavadošajām personām var tikt atlīdzināti lidostu paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumi. Pavadošo personu skaits, kurām šie pakalpojumi tiek apmaksāti, tiktu noteikts atbilstoši vizītes svarīguma pakāpei, saturam un izskatāmajiem jautājumiem, ņemot vērā arī nepieciešamību nodrošināt efektīvu atbalstu Ministru prezidenta darbam vizītes laikā. Pirms šāda pakalpojuma izmantošanas, atbildīgā institūcija izvērtē šādu pakalpojumu piešķiršanas nepieciešamību un attiecīgo personu loku.
Svarīgi uzsvērt, ka paaugstināta servisa pakalpojumi pavadošajām personām tiek izmantoti galvenokārt ārvalstu lidostās, kur tas ir daļa no vispārpieņemtās valstu vizīšu protokola prakses. Šajās situācijās attiecīgās valsts iestādes nereti sagaida visu delegāciju – tostarp pavadošās personas – paaugstināta servisa pakalpojuma zonā, nodrošinot paātrinātu pārbaudi un drošu iekāpšanas/izkāpšanas vidi. Ja šādi pakalpojumi netiek segti, var rasties pārpratumi vai neatbilstība attiecīgās valsts protokolam.
Papildus šādu pakalpojumu izmantošana nodrošina kontrolētu un drošu vidi, konfidencialitāti un augstāku informācijas aizsardzības līmeni, kā arī atvieglo loģistiku, īpaši lidojumos ar saspringtu laika grafiku vai nepieciešamību pēc īpašas drošības.

Normas iekļaušana par paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumu izmantošanu ir pamatota, lai nodrošinātu Ministru prezidenta un pavadošo personu efektīvu darbību komandējumu laikā.
Paātrinātās drošības pārbaudes izmantošana ir būtiska, lai nodrošinātu laika ekonomiju. Ministru prezidenta darba grafiks bieži ir intensīvs, un ilgstoša gaidīšana drošības kontrolēs var radīt būtiskus kavējumus. Šāda paātrināta drošības pārbaude bieži tiek veikta atsevišķi, kas mazina riskus un nodrošina lielāku kontroli pār drošības procesu augstākajām amatpersonām.
Paaugstināta servisa pakalpojumi (piemēram, piekļuve sarunu zālēm, sagaidīšana un pavadīšana pie gaisa transporta līdzekļa) nodrošina piemērotus darba apstākļus komandējuma laikā. Šāda vide ļauj Ministru prezidentam un pavadošajām personām strādāt komandējuma laikā, sagatavoties sanāksmēm vai veikt svarīgus darba pienākumus, kas nav iespējams standarta lidostas zonās. Sarunu zāles un citas paaugstināta servisa zonas nodrošina iespēju veikt konfidenciālas sarunas vai konsultācijas, nodrošinot nepieciešamo drošību un informācijas aizsardzību.
Paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumu izmantošana ir paredzēta Ministru prezidentam un trīs pavadošajām personām. Izņēmuma gadījumos šis skaits var mainīties, atkarībā no konkrētās situācijas un nepieciešamības.
Papildus jāatzīmē, ka ārvalstu lidostās ir ierasta prakse, ievērojot diplomātiskā protokola prasības, nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un pavadošās delegācijas uzņemšanu, izmantojot paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumus.

Komandējumu organizētājiem rodas jautājumi par Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija instrukciju Nr. 6 "Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi" piemērošanu. Respektīvi vai organizējot speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanas komandējumus, kur izdevumus atlīdzina no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai Eiropas Savienības institūcijas finanšu līdzekļiem, ir jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" noteiktā kārtība.
Jānorāda, ka nav nepieciešams grozīt Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija instrukciju Nr. 6 "Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi", jo šī instrukcija ir hierarhiski pakļauta Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" un ir saskaņota ar šiem noteikumiem, bet lai izvairītos no interpretācijas iespējām ir precizēts noteikumu 30. punkts.

Papildināts noteikumu 30.punkts, nosakot, ka attiecība uz speciālo gaisa transportlīdzekļa pakalpojumu izmantošanu, piemēro šo noteikumu noteiktās prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar palīdzības sniedzēja vai Eiropas Savienības institūcijas noteiktajiem līdzekļu izmantošanas kritērijiem.