Anotācija

1. Šobrīd normatīvajos aktos nav reglamentētas prasības kazu artrīta-encefalīta uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, tāpat novietnes statusa piešķiršanas kārtība kazu sugas dzīvnieku novietnēm. Tādējādi pašreiz kazu artrīta-encefalīta izplatība netiek efektīvi kontrolēta un izskausta, neskatoties uz laboratorisko izmeklējumu pieejamību.
Latvijā kazkopjiem kazu artrīts-encefalīts ir ļoti nozīmīga slimība, jo, ignorējot kazu artrīta-encefalīta radīto risku, var tikt apdraudēta kazkopības attīstība Latvijā, tāpat kazu labturība un nozares ilgtspēja, kā arī tas rada ekonomiskos zaudējumus dzīvnieku īpašniekiem.
Pašlaik biedrība „Latvijas Kazkopības biedrība” ciltsdarbu programmās ir noteikusi kazu artrīta-encefalīta noteikšanu kazu šķirņu vaislas dzīvniekiem, lai ierobežotu kazu artrīta-encefalīta izplatību kazu šķirnes vaislas dzīvniekos.
Pārtikas un veterinārais dienests un biedrība „Latvijas Kazkopības biedrība”, īstenojot kazu artrīta-encefalīta noteikšanu Latvijā pārraudzībā esošajos kazu ganāmpulkos, ir konstatējuši, ka būtu nepieciešams izstrādāt un noteikt vienotas kazu artrīta-encefalīta uzraudzības programmas prasības visiem kazu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas vēlēsies novietnēm iegūt un turpmāk saglabāt tādas novietnes statusu, kurā dzīvnieki atveseļojas no kazu artrīta-encefalīta, vai no kazu artrīta-encefalīta brīvas novietnes statusu, vai no kazu artrīta-encefalīta oficiāli brīvas novietnes statusu.
Ievērojot minēto, ir jāizstrādā un jānosaka vienoti pasākumi kazu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem kazu artrīta-encefalīta uzraudzības programmas īstenošanā. Tāpat ir nepieciešams noteikt novietnes statusa piešķiršanas kārtību kazu sugas dzīvnieku novietnēm.

1. Ir sagatavots projekts, lai noteiktu kazu artrīta-encefalīta uzraudzības, kontroles un apkarošanas prasības, izveidojot skaidru un kontrolējamu sistēmu novietņu veselības statusu piešķiršanai (MP, M1, M2, M3 tipa novietnes statuss), nodrošinot stingrus pasākumus slimības uzraudzībai un apkarošanai, kas sekmēs slimības izskaušanu un dzīvnieku veselības uzlabošanu tajās novietnēs, kurās dzīvnieku īpašnieki vai turētāji vēlēsies.
Noteikumu projekta 1. punktā noteikts regulējamo jautājumu loks. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 17. punktu Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums izdot noteikumus, kuros paredzēts noteikt valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība.
Uz Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 17. punktā dotā pilnvarojuma pamata izdoti arī citi Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 251 „Kārtība, kādā aitu sugas dzīvniekiem veic slimības Maedi-Visna uzraudzību, kontroli un apkarošanu", Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 809 „Amerikas peru puves uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība” un Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 337 “Skrepi slimības uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība”, kuros tiek izmantots Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 17.punktā dotais pilnvarojums.
Lai labāk būtu iespējams izprast uz kādām dzīvnieku novietnēm prasības tiek attiecinātas, projekts paredz tādas novietnes, kuras ir  Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā (turpmāk – Lauku atbalsta dienesta reģistrs) reģistrētas, kā telpa, būve vai āra apstākļos norobežota vide vai vieta dzīvnieku turēšanai ar dzīvniekiem, kuriem ir vienāds veselības statuss un kuri ir atsevišķa epidemioloģiska vienība (ja dzīvniekus tur telpās, epidemioloģiskā vienībā ietilpst visi dzīvnieki, kam ir kopīga gaisa telpa).
Projektā noteiktās kazu artrīta-encefalīta uzraudzības, kontroles un apkarošanas prasības paredz ņemt laboratoriskos izmeklējumus. Uzraudzības un kontroles pasākumu laikā paredzēts ņemt asins paraugu, lai laboratoriski noteiktu antivielas pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju (turpmāk – paškontroles paraugs). Savukārt apkarošanas pasākumu laikā paredzēts ņemt asins vai liesas paraugu, lai laboratoriski noteiktu kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju (provīrusu) vai antivielas pret to (turpmāk – kontroles paraugs). Tāpat projektā noteikts, ka paškontroles un kontroles paraugus (turpmāk – paraugs) ņem praktizējošs veterinārārsts.
Saskaņā ar pētījumu https://doi.org/10.1016/j.smallrumres.2016.12.006 par antivielu titra samazināšanos pret mazo atgremotāju lentivīrusu kazu atnešanās laikā, tad projekts paredz, ka paraugus neņem 10 dienas pirms un pēc kazu mātes atnešanās, lai izvairītos no nepatiesiem laboratoriskajiem rezultātiem.
Ņemot vērā, ka Latvijā paraugu laboratorisko izmeklēšanu var veikt nacionālā references laboratorija vai cita Eiropas Savienības akreditēta references laboratorija (turpmāk – citas dalībvalsts references laboratorija), tad paraugus uz tām var nosūtīt praktizējošs veterinārārsts, dzīvnieku īpašnieks, turētājs vai dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pārstāvošā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija.
Ja paraugi nosūtīti uz nacionālo references laboratoriju, tad parauga izmeklējumu rezultātus nosūta laboratorisko izmeklējumu pasūtītājam un tā norādītai personai saskaņā ar pavadrakstā norādīto informāciju, kā arī Lauku atbalsta dienestam, ja izmeklējumu pasūtītājs ir veicis attiecīgu norādi parauga pavadrakstā, ka jānosūta rezultāti Lauku atbalsta dienestam vai arī norādīts, ka izmeklējumi veikti valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros - izmeklējumu pasūtītājs ir Pārtikas un veterinārais dienests. Savukārt, ja paraugi nosūtīti uz citas dalībvalsts references laboratoriju, tad dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, saņemtos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, nosūta šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijai, kas pārstāv attiecīgo dzīvnieku īpašnieku vai turētāju vai praktizējošajam veterinārārstam, lai tie tos reģistrētu Lauku atbalsta dienesta reģistrā.
Sagatavotais projekts paredz darbības, kas novietnēm ļaus iegūt un turpmāk saglabāt tādas novietnes statusu, kurā dzīvnieki atveseļojas no kazu artrīta-encefalīta (turpmāk - M1 tipa novietnes statuss), vai no kazu artrīta-encefalīta brīvas novietnes statusu (turpmāk – M2 tipa novietnes statuss), vai no kazu artrīta-encefalīta oficiāli brīvas novietnes statusu (turpmāk – M3 tipa novietnes statuss). Tāpat projekts nosaka gadījumus, kad Pārtikas un veterinārais dienests novietnēm piešķirs un saglabās kazu artrīta-encefalīta skartas novietnes statusu (turpmāk - MP tipa novietnes statuss), kā arī prasības, kā varēs mainīt statusus.
Noteikumu projekts paredz, ka Lauku atbalsta dienests savas tīmekļvietnes publiskajā sadaļā uzturēs aktuālu to dzīvnieku novietņu sarakstu, kurām būs piešķirts un saglabāts MP, M1, M2 vai M3 tipa novietnes statuss, norādot statusa piešķiršanas datumu, novadu, pagastu un novietnes numuru. Tāpat Lauku atbalsta dienests tā reģistrā pie novietnes varēs pievieno to Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirto novietnes statusu no kuras būs ievesti dzīvnieki, ja iepriekš tajā dzīvnieki nav turēti vai dzīvnieki ir vesti no novietnes ar zemāku statusu, izņemot, ja  dzīvnieki novietnē ievesti no Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts). Šajā gadījumā Lauku atbalsta dienests par pievienoto novietnes statusu nosūtīs informāciju dzīvnieku īpašniekam vai turētājam uz Lauku atbalsta dienesta reģistrā norādīto e-adresi vai elektronisko pastu. Savukārt par M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusu piešķiršanu vai nepiešķiršanu dzīvnieku īpašniekam vai turētājam paziņos Pārtikas un veterinārais dienests pēc tam, kad būs veicis novietnes izvērtējumu atbilstoši iesniegtajam iesniegumam.  
Lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu novietnēm piešķirt M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusu, tad projekts paredz, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam būs jāiesniedz iesniegums par statusa piešķiršanu novietnei, kā arī ir jāveic norāde Lauku atbalsta dienesta reģistrā par to, ka vēlās, lai novietnei piešķir statusu.
Iesnieguma forma ir noteikta projekta 1. pielikumā. Bet pirms iesnieguma iesniegšanas, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jāpārliecinās, ka novietnē dzīvniekiem nav kazu artrīta-encefalīta saslimšana un izmantoti uz kazu artrīta-encefalīta negatīvi dzīvnieku izcelsmes reprodukcijas produkti, tie ir laboratoriski izmeklēti.
Tāpat, lai neievazātu novietnē kazu artrītu-encefalītu, projekts paredz novietnē ievest dzīvniekus no tāda paša statusa novietnes vai no citas dalībvalsts vai trešās valsts kam ir piešķirts un saglabāts attiecīgais novietnes vai ganāmpulka statuss, vai no novietnes, kurā kazu mātes, vaislas āži un visas pārējās kazas, kas vecākas par 12 mēnešiem (turpmāk - pamatganāmpulka dzīvnieki) ir laboratoriski izmeklētas pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju un iegūti negatīvi rezultāti. Citas dalībvalsts vai trešās valsts gadījumā laboratorijas rezultāti vai piešķirtie novietnes statusi ir jānorāda apliecinājumā, kas noteikts projekta 2. pielikumā. Apliecinājumu varēs iegūt no tās dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās institūcijas, no kuras dzīvniekus pārvieto, ja novietnēm vai ganāmpulkiem tiek piešķirti statusi saistībā ar kazu artrīta-encefalīta uzraudzību, savukārt, ja kompetentā institūcija novietnēm vai ganāmpulkiem nepiešķir statusu, tad apliecinājumu varēs iegūt no tās dalībvalsts vai trešās valsts praktizējošā veterinārārsta, no kura novietnes dzīvniekus pārvieto.
Lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu turpmāk saglabāt M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusu, tad dzīvnieki jāieved atbilstoši un reprodukcijas produkti jālieto atbilstoši, kā iepriekš minēts un netiek konstatēta kazu artrīta-encefalīta saslimšana, kā arī 12 līdz 14 mēnešu laikā no pēdējās parauga ņemšanas dienas laboratoriski jāizmeklē paškontroles paraugi no visiem pamatganāmpulka. Savukārt, ja kazas tiek turētas kopā ar aitām, tad tās jāizmeklē uz Maedi-Visna slimību, kā arī kazlēnus piebaro tikai ar kazu artrīta-encefalīta vai Maedi-Visna negatīvu pienu. Tāpat jāraugās, lai dzīvnieki tiek pārvietoti uz tādu ganību teritoriju, kurā ganās tāda paša novietnes statusa aitas vai kazas.
Tāpat projekts paredz, ka var pievienot pie pārējiem dzīvniekiem ievestos dzīvniekus, ja tiem izmeklēti paškontroles paraugi un iegūti negatīvi rezultāti, vai arī, ja tie nav laboratoriski izmeklēti, tad tos izolē un laboratoriski izmeklē, un, ja iegūti negatīvi rezultāti, tad tikai pievieno novietnē pie pārējiem dzīvniekiem.
Tāpat, lai neizplatītu slimību gadījumā, kad kazas ved uz pasākumu ar kazu vai aitu sugas dzīvnieku piedalīšanos no dažāda statusa novietnēm, tad būs jānodrošina, lai pasākuma laikā apmeklētajiem nebūtu iespējams kontaktēties ar tā dzīvniekiem, kā arī no dažāda statusa novietnēm nebūtu iespējams dzīvniekiem kontaktēties savā starpā un tie būtu izolēti cits no cita, izņemot gadījumu, kad pasākumā piedalās kazas vai aitas sugas dzīvnieki no viena statusa novietnēm.

Noteikumu projekts paredz kazu artrīta-encefalīta apkarošanas pasākumus, iedalot tos, kad ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar kazu artrītu-encefalītu vai, kad ir dzīvnieks slims ar kazu artrītu-encefalītu.
Aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar kazu artrītu-encefalītu ir, kad tiek dzīvniekam novērotas kazu artrīta-encefalīta klīniskās izmaiņas, dzīvnieks barots ar kazu artrīta-encefalīta slimas kazas pienu vai ar Maedi-Visna slimas aitas pienu, vai arī, ja M1, M2 vai M3 tipa statusa novietnēs dzīvniekam laboratoriskajos izmeklējumos konstatē aizdomīgu (neskaidru) seroloģisko izmeklējuma rezultātu uz kazu artrītu-encefalītu, kā arī, ja dzīvniekam laboratoriskajos izmeklējumos konstatē pirmreizējo pozitīvo seroloģisko izmeklējuma rezultātu uz kazu artrītu-encefalītu.
Šādā gadījumā noteikumu projekts paredz dzīvnieku īpašniekam vai turētājam nodrošināt, ka dzīvnieks nenonāk kontaktā ar citiem dzīvniekiem novietnē. Projekts nosaka, ka nepieciešams minēto dzīvnieku no M1 (ja uzskata par nepieciešamu), M2 vai M3 tipa novietnes statusa laboratoriski izmeklēts pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju vai to no M1 tipa novietnes statusa pārvietot uz novietni, kurā tiek turēti nobarojamie dzīvnieki vai uz kautuvi nokaušanai. Tāpat tiek noteikts, ka šādu dzīvnieku nedrīkst izmantot lecināšanā, spermas, olšūnu vai embriju iegūšanā, kā arī no šāda dzīvnieka iegūto pienu nedrīkst izbaro M1, M2 vai M3 tipa novietnē turētiem dzīvniekiem vai arī tad to termiski apstrādā, nodrošinot kazu artrīta-encefalīta ierosinātāja iznīcināšanu līdz noraida aizdomas par tā saslimšanu ar kazu artrītu-encefalītu.
Šādu dzīvnieku var pievienot novietnē pie pārējiem dzīvniekiem tikai tad, ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti atkārtoti ir negatīvi. Pamatganāmpulka dzīvnieki, kas bijuši kontaktā ar aizdomīgo dzīvnieku, seroloģiski jāizmeklē pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju pēc noteikta laika.
Projektā ir noteikts, ka dzīvnieks slims ar kazu artrītu-encefalītu uzskatāms, kad M1 tipa statusa novietnē laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts aizdomīgs un pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, vai M1, M2, M3 tipa statusa novietnē laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts atkārtoti pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts uz kazu artrītu-encefalītu vai virusoloģiskā vai molekulāri bioloģiskā izmeklējumā kazu artrīta-encefalīta ierosinātājs. Šajā gadījumā Pārtikas un veterinārais dienests atceļ MN, M1, M2 un M3 tipa novietnes statusu un piešķir novietnei MP tipa novietnes statusu.

Šādā gadījumā noteikumu projekts paredz dzīvnieku īpašniekam vai turētājam slimo dzīvnieku izolēt un nodrošināt, ka tas nenonāk kontaktā ar citiem dzīvniekiem novietnē. Tāpat tiek noteikts, ka šādu dzīvnieku nedrīkst izmantot lecināšanā, spermas, olšūnu vai embriju iegūšanā, kā arī no šāda dzīvnieka iegūto pienu nedrīkst izbaro M1, M2 vai M3 tipa novietnē turētiem dzīvniekiem vai arī tad to termiski apstrādā, nodrošinot kazu artrīta-encefalīta ierosinātāja iznīcināšanu.
Projektā ir noteikts, ka slimo dzīvnieku, kā arī slimās kazu mātes pēcnācējus, kas ir jaunāki par 12 mēnešiem, jāpārvieto uz novietni, kurā tiek turēti nobarojamie dzīvnieki vai uz kautuvi nokaušanai. Pamatganāmpulka dzīvnieki, kas bijuši kontaktā ar slimo dzīvnieku, ir divas reizes seroloģiski jāizmeklē pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju.
Savukārt, lai atklātu iespējamās inficētās un epidemioloģiski saistītās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir kontaktējušies ar slimo dzīvnieku, projekts paredz, ka dienests organizē epidemioloģisko izmeklēšanu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs to lūdzis organizēt. Dienests nepieciešamības gadījumā pieaicina kazkopības nozarē praktizējošus veterinārārstus un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes speciālistus, lai noteiktu nepieciešamos kazu artrīta-encefalīta apkarošanas papildus pasākumus inficētajās un epidemioloģiski saistītajās novietnēs.
Lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu piešķirt novietnei novietnes statusu, projektā noteikts, ka slimo dzīvnieku jāpārvieto uz novietni, kurā tiek turēti nobarojamie dzīvnieki vai uz kautuvi nokaušanai un papildus vēl pārējos dzīvniekus laboratoriski izmeklē un, ja nav pozitīvi seroloģisko izmeklējumu rezultāti, tad piešķir M1 tipa novietnes statusu.
Gadījumā, ja  no novietnes pārvietos visus dzīvniekus, tad novietni vajadzētu iztīrīt, dezinficēt un tajā dzīvniekus vēlams ievest tikai pēc 14 dienas. Tāpat šajā gadījumā Lauku atbalsta dienests tā reģistrā pie novietnes pievienos  tās novietnes statusu no kuras ievesti dzīvnieki, izņemot, ja  dzīvnieki novietnē ievesti no dalībvalsts vai trešās valsts.

Lai Pārtikas un veterinārais dienests piešķirtu MN, M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusu kazu sugas dzīvnieku novietnei, tam nepieciešams veikt noteiktu datu apstrādi.

2. Lai Pārtikas un veterinārais dienests novietnei piešķirtu MN, M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusu kazu sugas dzīvnieku novietnei, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam būs jāiesniedz dienestā noteikumu projekta 1. vai 3. pielikumā minētais iesniegums. Tā kā viens no iesnieguma iesniedzējiem var būt dzīvnieku īpašnieka vai turētāja fiziskā persona, tad iesniegumā norādītie fiziskās personas dati (vārds, uzvārds, personas kods, oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasta adrese) tiks apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteiktajām prasībām.
Šī iemesla dēļ noteikumu projektā ir  noteikts datu apstrādes mērķis ­– identificēt dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, novietnei piešķirt un saglabāt statusu, kā arī paziņot dzīvnieku īpašniekam vai turētājam par M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusa piešķiršanu, datu uzglabāšanas termiņš – līdz novietne tiek likvidēta – un iznīcināšanas nosacījumi – saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām. Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai identificētu iesnieguma iesniedzēju, ir nepieciešams zināt iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, savukārt, lai paziņotu par minētā statusa piešķiršanu, ir nepieciešams zināt oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasta adrese. Šie iesniegtie fiziskās personas dati ir samērīgi un nepieciešami, lai īstenoto un sasniegtu šo noteikumu projekta izvirzītos mērķus.

3. Jau pašlaik praksē nereti dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, neatkarīgi no normatīvā regulējuma, veic dzīvnieku izmeklējumus uz kazu artrītu-encefalītu un nodrošina slimības izskaušanu novietnē.

3. Projekts paredz, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs 2026. un 2027. gadā varēs iegūt M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusu un to varēs piešķirt, ja  pamatganāmpulka dzīvnieki novietnē ir laboratoriski negatīvi uz kazu artrītu-encefalītu, kā arī novietnē pievienoti tikai tādi ievestie dzīvnieki, kuri tika izolēti un laboratoriski izmeklēti, iegūstot negatīvus rezultātus. M1 tipa novietnes statusu varēs iegūt, ja prasības īstenotas vienu gadu, M2 – divus gadus, M3 – trīs gadus.
Lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu novietnēm piešķirt M1, M2 vai M3 tipa novietnes statusu, tad projekts paredz, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam būs jāiesniedz iesniegums par statusa piešķiršanu novietnei līdz 2027. gada 1. novembrim. Iesnieguma forma ir noteikta projekta 3. pielikumā.