22-TA-1226: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Banku, lai precizētu un papildinātu Kredītu reģistra likuma 19. pantā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kas atbilst noteiktam saistību atlikuma limitam.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktos uzdevumus un likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktos pienākumus, seko jebkuru fizisko personu saimnieciskajai un finansiālai darbībai, analizē un pārbauda fizisko personu gada ienākumu deklarācijās un valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas, kā arī kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par fizisko personu kontu apgrozījumu, kontrolē nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, identificē riska informāciju par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.
Lai nodrošinātu fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības izsekojamību un veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem – fiziskajām personām (rezidentiem), kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk. Šī informācija tiek salīdzināta arī ar citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem un izdevumiem.
Salīdzinot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantā noteikto sniedzamo informāciju ar likumprojektā paredzēto sniedzamo informāciju secināms, ka regulējumos būtiski atšķiras personu loks, par kuru informācija ir sniedzama, un sniedzamās informācijas apjoms. Likumprojektā paredzēts sniegt informāciju par kredītsaistībām, savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantā noteiktajā gadījumā sniedzama informācija par kontu kopējo apgrozījumu. Ņemot vērā, ka Kredītu reģistrā iekļauj ziņas tikai par kredītsaistībām, Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšana nebūs pietiekama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta pirmajā daļā nostiprinātā mērķa sasniegšanai - veicināt nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kā arī pilnvērtīgas informācijas un risku analīzes veikšanai un secinājumu izdarīšanai par izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumiem. Līdz ar to likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta noteiktais regulējums ir saglabājams.
Ņemot vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantā noteiktajā kārtībā saņemtā informācija nesatur informāciju par kredītsaistību apjomu un to atlikumu, jo tā ir sniedzama par fiziskās personas konta apgrozījumu (turklāt konta apgrozījuma summai sasniedzot 15 000 euro), Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apjoms nav pietiekams fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības pilnvērtīgai izsekošanai, tiek pieprasīta skaidrojoša informācija no nodokļu maksātājiem. Fiziskajām personām papildu informācija, t. sk. par saistībām kredītiestādēs un līzinga darījumiem, 2019. gadā pieprasīta 915 reizes, 2020. gadā – 1253 reizes un 2021. gadā – 939 reizes.
Gadījumos, kad fiziskās personas neiesniedza pieprasīto informāciju vai iesniegtā informācija netika uzskatīta par ticamu, nosūtīti pieprasījumi kredītiestādēm un līzinga kompānijām:
- 2019. gadā nosūtīti 687 pieprasījumi, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 665 pieprasījumi par 267 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 22 pieprasījumi par 18 fiziskajām personām;
- 2020. gadā nosūtīti 497 pieprasījumi, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 489 pieprasījumi par 268 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 8 pieprasījumi par 8 fiziskajām personām;
- 2021. gadā nosūtīts 441 pieprasījums, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 429 pieprasījumi par 177 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 12 pieprasījumi par 8 fiziskajām personām.
Tas paildzina datu analīzes procesu un rada papildu slogu pieprasījuma adresātiem un Valsts ieņēmumu dienestam.
Turklāt Valsts ieņēmumu dienestam, veicot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonu deklarācijas ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Lai nodrošinātu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas salīdzināšanu ar valsts amatpersonu deklarācijās norādītajām ziņām, kas izriet no valsts amatpersonu deklarācijās uzrādītajiem datiem par amatpersonu parādsaistībām, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, un bezskaidras naudas uzkrājumiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju arī no kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma 63.pantā noteiktajos gadījumos un apjomā, tomēr Kredītiestāžu likuma 63.pants neparedz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pieprasīt informāciju tieši valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei. Līdz ar to, vienlaikus ar likumprojektu tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apjoms nav pietiekams amatpersonu deklarāciju pārbaudei, tiek pieprasīta skaidrojoša informācija no valsts amatpersonām.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, 2021. gadā aptuveni 70 valsts amatpersonām ir pieprasījis iesniegt informāciju par bankas konta apgrozījumu, t. sk. kredītsaistību izvērtēšanai. Savukārt informācija no kredītiestādes (bankas) tika prasīta 1 (vienu) reizi, jo amatpersona atteicās sniegt informāciju par aizdevumu. Tomēr informācijas pieprasījums tika atteikts.
Ja fiziskā persona (rezidents) vai valsts amatpersona nav snieguši informāciju par kontu apgrozījumu vai sniegtā informācija nav ticama, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa informāciju kredītiestādēm. Tomēr kredītiestādes to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijām vai valsts amatpersonām sniedz tikai Kredītiestāžu likuma 63. pantā stingri noteiktos gadījumos, noteiktā kārtībā un apjomā.
Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ir izstrādāts likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbībām un nodokļu administrācijas pārbaudēm, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm nepieciešamo, bet pašlaik trūkstošo informāciju.
Likumprojektā paredzēts:
- precizēt spēkā esošo regulējumu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju no Kredītu reģistra nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus;
- papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra bez atsevišķa pieprasījuma, nosakot, ka Kredītu reģistrs vienu reizi gadā informēs dienestu par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas;
- papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju tikai par kontu apgrozījumu, bet no Kredītu reģistra paredzēts saņemt informāciju par saistību apjomu, līdz ar to, jaunā tiesību norma nodrošinās papildus informāciju saņemto datu izvērtēšanai.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktos uzdevumus un likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktos pienākumus, seko jebkuru fizisko personu saimnieciskajai un finansiālai darbībai, analizē un pārbauda fizisko personu gada ienākumu deklarācijās un valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas, kā arī kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par fizisko personu kontu apgrozījumu, kontrolē nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, identificē riska informāciju par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.
Lai nodrošinātu fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības izsekojamību un veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem – fiziskajām personām (rezidentiem), kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk. Šī informācija tiek salīdzināta arī ar citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem un izdevumiem.
Salīdzinot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantā noteikto sniedzamo informāciju ar likumprojektā paredzēto sniedzamo informāciju secināms, ka regulējumos būtiski atšķiras personu loks, par kuru informācija ir sniedzama, un sniedzamās informācijas apjoms. Likumprojektā paredzēts sniegt informāciju par kredītsaistībām, savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantā noteiktajā gadījumā sniedzama informācija par kontu kopējo apgrozījumu. Ņemot vērā, ka Kredītu reģistrā iekļauj ziņas tikai par kredītsaistībām, Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšana nebūs pietiekama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta pirmajā daļā nostiprinātā mērķa sasniegšanai - veicināt nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kā arī pilnvērtīgas informācijas un risku analīzes veikšanai un secinājumu izdarīšanai par izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumiem. Līdz ar to likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta noteiktais regulējums ir saglabājams.
Ņemot vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantā noteiktajā kārtībā saņemtā informācija nesatur informāciju par kredītsaistību apjomu un to atlikumu, jo tā ir sniedzama par fiziskās personas konta apgrozījumu (turklāt konta apgrozījuma summai sasniedzot 15 000 euro), Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apjoms nav pietiekams fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības pilnvērtīgai izsekošanai, tiek pieprasīta skaidrojoša informācija no nodokļu maksātājiem. Fiziskajām personām papildu informācija, t. sk. par saistībām kredītiestādēs un līzinga darījumiem, 2019. gadā pieprasīta 915 reizes, 2020. gadā – 1253 reizes un 2021. gadā – 939 reizes.
Gadījumos, kad fiziskās personas neiesniedza pieprasīto informāciju vai iesniegtā informācija netika uzskatīta par ticamu, nosūtīti pieprasījumi kredītiestādēm un līzinga kompānijām:
- 2019. gadā nosūtīti 687 pieprasījumi, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 665 pieprasījumi par 267 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 22 pieprasījumi par 18 fiziskajām personām;
- 2020. gadā nosūtīti 497 pieprasījumi, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 489 pieprasījumi par 268 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 8 pieprasījumi par 8 fiziskajām personām;
- 2021. gadā nosūtīts 441 pieprasījums, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 429 pieprasījumi par 177 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 12 pieprasījumi par 8 fiziskajām personām.
Tas paildzina datu analīzes procesu un rada papildu slogu pieprasījuma adresātiem un Valsts ieņēmumu dienestam.
Turklāt Valsts ieņēmumu dienestam, veicot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonu deklarācijas ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Lai nodrošinātu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas salīdzināšanu ar valsts amatpersonu deklarācijās norādītajām ziņām, kas izriet no valsts amatpersonu deklarācijās uzrādītajiem datiem par amatpersonu parādsaistībām, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, un bezskaidras naudas uzkrājumiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju arī no kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma 63.pantā noteiktajos gadījumos un apjomā, tomēr Kredītiestāžu likuma 63.pants neparedz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pieprasīt informāciju tieši valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei. Līdz ar to, vienlaikus ar likumprojektu tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apjoms nav pietiekams amatpersonu deklarāciju pārbaudei, tiek pieprasīta skaidrojoša informācija no valsts amatpersonām.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, 2021. gadā aptuveni 70 valsts amatpersonām ir pieprasījis iesniegt informāciju par bankas konta apgrozījumu, t. sk. kredītsaistību izvērtēšanai. Savukārt informācija no kredītiestādes (bankas) tika prasīta 1 (vienu) reizi, jo amatpersona atteicās sniegt informāciju par aizdevumu. Tomēr informācijas pieprasījums tika atteikts.
Ja fiziskā persona (rezidents) vai valsts amatpersona nav snieguši informāciju par kontu apgrozījumu vai sniegtā informācija nav ticama, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa informāciju kredītiestādēm. Tomēr kredītiestādes to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijām vai valsts amatpersonām sniedz tikai Kredītiestāžu likuma 63. pantā stingri noteiktos gadījumos, noteiktā kārtībā un apjomā.
Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ir izstrādāts likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbībām un nodokļu administrācijas pārbaudēm, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm nepieciešamo, bet pašlaik trūkstošo informāciju.
Likumprojektā paredzēts:
- precizēt spēkā esošo regulējumu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju no Kredītu reģistra nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus;
- papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra bez atsevišķa pieprasījuma, nosakot, ka Kredītu reģistrs vienu reizi gadā informēs dienestu par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas;
- papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju tikai par kontu apgrozījumu, bet no Kredītu reģistra paredzēts saņemt informāciju par saistību apjomu, līdz ar to, jaunā tiesību norma nodrošinās papildus informāciju saņemto datu izvērtēšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai:
1) nodokļu maksātājiem mazinātu administratīvo slogu, ko rada atbildes sniegšana uz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumiem;
2) nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu ar informāciju datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, riska informācijas identificēšanai par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.
1) nodokļu maksātājiem mazinātu administratīvo slogu, ko rada atbildes sniegšana uz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumiem;
2) nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu ar informāciju datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, riska informācijas identificēšanai par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Kredītu reģistra likuma 19. pants noteic: ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, viņa vietnieka vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotā struktūrvienības vadītāja vai viņa vietnieka nodokļu administrēšanā rakstveida pieprasījumu, saņemt reģistrā iekļautās ziņas par attiecīgo klientu – fizisko personu (rezidentu) un tās saistībām: šā klienta saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajai klienta saistībai.
Tādējādi normatīvais regulējums noteic Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt Kredītu reģistra informāciju par konkrētu fizisko personu (rezidentu) pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas, ja ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus, minētās nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai.
Normatīvais regulējums nenoteic Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt Kredītu reģistrā esošo informāciju par fizisko personu (rezidentu) saistību apjomu pret šā reģistra dalībniekiem datu atbilstības pārbaudes nepieciešamības izvērtēšanai, kā arī nodokļu administrācijas citu tādu uzdevumu izpildes nodrošināšanai, saistībā ar kuriem Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas darbības, tostarp fizisko personu (rezidentu) ienākumu un izdevumu atbilstības analīzi, gada ienākumu deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi, datu ticamības novērtējumu, nereģistrētas saimnieciskās darbības identificēšanu, nodokļu administrācijas pārbaudes, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, un riska informācijas identificēšanai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem u. c.
Tādējādi normatīvais regulējums noteic Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt Kredītu reģistra informāciju par konkrētu fizisko personu (rezidentu) pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas, ja ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus, minētās nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai.
Normatīvais regulējums nenoteic Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt Kredītu reģistrā esošo informāciju par fizisko personu (rezidentu) saistību apjomu pret šā reģistra dalībniekiem datu atbilstības pārbaudes nepieciešamības izvērtēšanai, kā arī nodokļu administrācijas citu tādu uzdevumu izpildes nodrošināšanai, saistībā ar kuriem Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas darbības, tostarp fizisko personu (rezidentu) ienākumu un izdevumu atbilstības analīzi, gada ienākumu deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi, datu ticamības novērtējumu, nereģistrētas saimnieciskās darbības identificēšanu, nodokļu administrācijas pārbaudes, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, un riska informācijas identificēšanai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem u. c.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nodokļu administrēšanas un nodokļu administrācijas pārbaužu lietderības izvērtēšanas neatņemama daļa ir informācijas ieguve un analīze, tai skaitā riska informācijas ieguve, uzkrāšana un aprites nodrošināšana un risku analīze (t. sk. kontroles pasākumu plānošana, novērtēšana un pasākumu noteikšana risku novēršanai vai mazināšanai).
Fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzē nepieciešams iegūt informāciju par to, vai Kredītu reģistra dalībnieku Kredītu reģistram sniegtā informācija par personas saistībām atbilst šīs personas deklarētajiem ienākumiem. Spēkā esošais regulējums neparedz šādas informācijas regulāru saņemšanu no Kredītu reģistra vai kredītiestādēm.
Turklāt spēkā esošais regulējums ierobežo iespējas iegūt informāciju no Kredītu reģistra saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamību – par periodu pirms tās uzsākšanas un pamatojumu, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus. Kredītu reģistrā esošā informācija par fiziskās personas (rezidenta) saistību apjomu ir nepieciešama gan turpmāk veicamo nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes (nodokļu revīzijas (audita), datu atbilstības pārbaudes) lietderības izvērtēšanai, gan to veikšanai.
Pašreizējais regulējums paredz datu izmantošanu tikai nodokļu revīzijā (auditā), taču ļoti būtiski ir nodrošināt arī citu Valsts ieņēmumu dienestam deleģēto funkciju izpildi. Tās ir noteiktas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta pirmās daļas 8. un 10. punktā, proti, Valsts ieņēmumu dienests, lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem saņem no personām deklarācijas un pārbauda tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību, kā arī likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2018. gada 1. februāra likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā) 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā, proti, Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai valsts amatpersonas deklarācija iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, un arī salīdzina valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.
Tādējādi spēkā esošais regulējums šobrīd neparedz iespēju Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt un vispusīgi veikt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta pirmās daļas 8. un 10. punktā un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus un uzdevumus.
Saeimas 2018. gada 1. februārī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā, likumdevējs noteica, ka Valsts ieņēmumu dienestam turpmāk papildus būs arī pienākums veikt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās informācijas salīdzināšanu ar citu tā rīcībā esošo informāciju. Tika paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests savstarpēji saistīs kontroles procesus, proti, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes ar iedzīvotāju ienākumu deklarāciju pārbaudēm, un būtisku neatbilstību gadījumā pārbaudīs fiziskās personas ienākumu atbilstību izdevumiem. Lai nodrošinātu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi, t. i., salīdzinātu tās ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, ir īstenojams plašāks veicamo darbību apjoms ar būtiski lielāku efektivitāti, nekā pārbaudot tikai valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes ir nozīmīga deklarēšanas sistēmas sastāvdaļa, jo, tikai veicot šādas pārbaudes, tiktu nodrošināts, ka pieejama patiesa un pārbaudīta informācija par valsts amatpersonu ienākumiem, mantisko stāvokli un darījumiem, t. sk. par valsts amatpersonu parādsaistībām un saņemtajiem aizdevumiem. No Kredītu reģistra saņemto datu apstrādes nolūks valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē atbilst nodokļu administrēšanas un nodokļu administrācijas pārbaužu nolūkam, proti, veikt pārbaudi par fiziskās personas ienākumu atbilstību izdevumiem.
Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazinātu korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērstu pārkāpumus un piemērotu atbildību valsts amatpersonu darbībā, būtiski ir nodrošināt, ka valsts amatpersonu deklarācijās iekļautā informācija ir patiesa. Ja valsts amatpersonas deklarācijā sniegtā informācija liecina par iespējami nepilnīgiem vai neprecīzi sniegtiem datiem, valsts amatpersona par to tiek informēta un tai ir tiesības precizēt valsts amatpersonas deklarāciju mēnesi pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas, savukārt, ja likumā noteiktais termiņš valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanai ir pagājis, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertais informācijas apjoms, ko plānots saņemt no Kredītu reģistra fizisko personu (rezidentu) nodokļu saistību izpildes riska analīzei un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, ir samērīgs un pamatots saskaņā ar Satversmes tiesas iedibināto praksi pamattiesību ierobežošanas attaisnojamības izvērtēšanai:
1) tas ir noteikts ar likumu;
2) tas ir noteikts leģitīma mērķa sasniegšanai – lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai;
3) tas ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi.
Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms masveida informācijas iegūšanai un izmantošanai fizisko personu (rezidentu) nodokļu saistību izpildes riska analīzē un arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēs būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, proti, par fizisko personu (rezidentu) un tās saistībām: klienta saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajai klienta saistībai.
Tādējādi nepieciešams papildināt un precizēt to gadījumu sarakstu, kuros Valsts ieņēmumu dienests var saņemt no Kredītu reģistra informāciju par fiziskās personas (rezidenta) saistību apjomu. Tas ļautu efektīvi izpildīt Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos uzdevumus un samazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam – skaidrojuma pieprasījumu sagatavošanu par konkrētās fiziskās personas (rezidenta) ienākumu un izdevumu neatbilstību –, gan fiziskajām personām (rezidentiem) – atbildes sniegšanu uz minētajiem Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumiem.
Fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzē nepieciešams iegūt informāciju par to, vai Kredītu reģistra dalībnieku Kredītu reģistram sniegtā informācija par personas saistībām atbilst šīs personas deklarētajiem ienākumiem. Spēkā esošais regulējums neparedz šādas informācijas regulāru saņemšanu no Kredītu reģistra vai kredītiestādēm.
Turklāt spēkā esošais regulējums ierobežo iespējas iegūt informāciju no Kredītu reģistra saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamību – par periodu pirms tās uzsākšanas un pamatojumu, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus. Kredītu reģistrā esošā informācija par fiziskās personas (rezidenta) saistību apjomu ir nepieciešama gan turpmāk veicamo nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes (nodokļu revīzijas (audita), datu atbilstības pārbaudes) lietderības izvērtēšanai, gan to veikšanai.
Pašreizējais regulējums paredz datu izmantošanu tikai nodokļu revīzijā (auditā), taču ļoti būtiski ir nodrošināt arī citu Valsts ieņēmumu dienestam deleģēto funkciju izpildi. Tās ir noteiktas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta pirmās daļas 8. un 10. punktā, proti, Valsts ieņēmumu dienests, lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem saņem no personām deklarācijas un pārbauda tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību, kā arī likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2018. gada 1. februāra likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā) 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā, proti, Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai valsts amatpersonas deklarācija iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, un arī salīdzina valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.
Tādējādi spēkā esošais regulējums šobrīd neparedz iespēju Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt un vispusīgi veikt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta pirmās daļas 8. un 10. punktā un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus un uzdevumus.
Saeimas 2018. gada 1. februārī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā, likumdevējs noteica, ka Valsts ieņēmumu dienestam turpmāk papildus būs arī pienākums veikt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās informācijas salīdzināšanu ar citu tā rīcībā esošo informāciju. Tika paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests savstarpēji saistīs kontroles procesus, proti, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes ar iedzīvotāju ienākumu deklarāciju pārbaudēm, un būtisku neatbilstību gadījumā pārbaudīs fiziskās personas ienākumu atbilstību izdevumiem. Lai nodrošinātu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi, t. i., salīdzinātu tās ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, ir īstenojams plašāks veicamo darbību apjoms ar būtiski lielāku efektivitāti, nekā pārbaudot tikai valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes ir nozīmīga deklarēšanas sistēmas sastāvdaļa, jo, tikai veicot šādas pārbaudes, tiktu nodrošināts, ka pieejama patiesa un pārbaudīta informācija par valsts amatpersonu ienākumiem, mantisko stāvokli un darījumiem, t. sk. par valsts amatpersonu parādsaistībām un saņemtajiem aizdevumiem. No Kredītu reģistra saņemto datu apstrādes nolūks valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē atbilst nodokļu administrēšanas un nodokļu administrācijas pārbaužu nolūkam, proti, veikt pārbaudi par fiziskās personas ienākumu atbilstību izdevumiem.
Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazinātu korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērstu pārkāpumus un piemērotu atbildību valsts amatpersonu darbībā, būtiski ir nodrošināt, ka valsts amatpersonu deklarācijās iekļautā informācija ir patiesa. Ja valsts amatpersonas deklarācijā sniegtā informācija liecina par iespējami nepilnīgiem vai neprecīzi sniegtiem datiem, valsts amatpersona par to tiek informēta un tai ir tiesības precizēt valsts amatpersonas deklarāciju mēnesi pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas, savukārt, ja likumā noteiktais termiņš valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanai ir pagājis, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertais informācijas apjoms, ko plānots saņemt no Kredītu reģistra fizisko personu (rezidentu) nodokļu saistību izpildes riska analīzei un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, ir samērīgs un pamatots saskaņā ar Satversmes tiesas iedibināto praksi pamattiesību ierobežošanas attaisnojamības izvērtēšanai:
1) tas ir noteikts ar likumu;
2) tas ir noteikts leģitīma mērķa sasniegšanai – lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai;
3) tas ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi.
Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms masveida informācijas iegūšanai un izmantošanai fizisko personu (rezidentu) nodokļu saistību izpildes riska analīzē un arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēs būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, proti, par fizisko personu (rezidentu) un tās saistībām: klienta saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajai klienta saistībai.
Tādējādi nepieciešams papildināt un precizēt to gadījumu sarakstu, kuros Valsts ieņēmumu dienests var saņemt no Kredītu reģistra informāciju par fiziskās personas (rezidenta) saistību apjomu. Tas ļautu efektīvi izpildīt Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos uzdevumus un samazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam – skaidrojuma pieprasījumu sagatavošanu par konkrētās fiziskās personas (rezidenta) ienākumu un izdevumu neatbilstību –, gan fiziskajām personām (rezidentiem) – atbildes sniegšanu uz minētajiem Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt tiesisko regulējumu, nosakot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības katru gadu līdz 1. februārim bez atsevišķa pieprasījuma saņemt Kredītu reģistrā esošo informāciju par fizisko personu (rezidentu) saistību stāvokli iepriekšējā kalendāra gada 31. decembrī, ja minēto saistību kopējais atlikums ir 20 minimālās mēnešalgas.
Kredītu reģistra informācija par fizisko personu (rezidentu) kredīta apgrozījumu ir nepieciešama, lai analizētu šo datu atbilstību fiziskās personas deklarētajiem ienākumiem, kā arī nodrošinātu vispārēju riska informācijas ieguvi, uzkrāšanu un apriti, analizētu un novērtētu riskus (t. sk. kontroles pasākumu plānošanai) un noteiktu pasākumus risku novēršanai vai mazināšanai. Kredītu reģistra informāciju izmantos fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzē, ņemot vērā pārmaiņu apjomu šo personu saistībām pret Kredītu reģistra dalībniekiem. Šādas informācijas regulāra saņemšana un analīze dotu iespēju Valsts ieņēmumu dienestam paaugstināt savu darba efektivitāti un samazināt administratīvo slogu, mērķtiecīgi pieprasot fiziskajām personām skaidrojumu par to izdevumu un ienākumu neatbilstību, kas nav pamatota ar pārmaiņām attiecīgās personas saistībās pret Kredītu reģistra dalībniekiem, un identificēt riska informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojekts paredz precizēt spēkā esošo regulējumu, lai tas netiktu attiecināts tikai uz nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamību, periodu pirms tā uzsākšanas un pamatojumu, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Likumprojektā paredzēts noteikt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt Kredītu reģistrā esošo informāciju par fizisko personu (rezidentu) nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanas un veikšanas vajadzībām informācija no Kredītu reģistra ir nepieciešama:
- veicot iesniegto gada ienākumu deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi daļā par fiziskās personas apgrozījumu norēķinu kontā un iespējamo nedeklarēto starpību (P002.001. “Nodokļu deklarāciju pieņemšana, datu apstrāde un kvalitātes pārbaude atbilstoši kompetencei”) – iegūstot datus no Kredītu reģistra, Valsts ieņēmumu dienests varētu patstāvīgi analizēt starpības un nebūtu jālūdz nodokļu maksātājam pierādīt, ka nedeklarētā starpība norēķinu kontos ir saņemtais kredīts;
- veicot datu ticamības novērtējumu – informācija par fizisko personu (rezidentu) saņemtajiem finansēšanas pakalpojumiem izmantojama to fizisko personu identificēšanai, kuras veic nereģistrētu saimniecisko darbību, un pasākumu veikšanai nereģistrētās saimnieciskās darbības samazināšanai;
- konkrētas fiziskās personas (rezidenta) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzē, izvērtējot kredītiestāžu sniegtās kredīta apgrozījuma informācijas atbilstību attiecīgās personas deklarētajiem ienākumiem, – informācija par kredītu varētu sniegt starpības rašanās skaidrojumu, un fiziskā persona netiks lieki traucēta, savukārt kredīta neesība liecinās par iespējamiem nedeklarētajiem ienākumiem;
- nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, lai papildus iegūtu informāciju par izdevumiem, atklātu izdevumu un ienākumu neatbilstību un nedeklarētus ienākumus, kontrolētu nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. punktā noteikts, ka nodokļu revīzija (audits) ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā. Savukārt minētā likuma 1.panta 27.punkts paredz, ka datu atbilstības pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā tiek kontrolēta nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem, izvērtējot nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātāja nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādītos datus, ja šīs deklarācijas nodokļu administrācijai ir iesniegtas vai tās bija jāiesniedz. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, izņemot muitas deklarāciju pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, kuru veikšanai nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt no nodokļu maksātāja nepieciešamos dokumentus.
Tādējādi likumprojektā ir lietots termins “nodokļu administrācijas pārbaude”, ar ko saprot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. un 27. punktā noteiktās pārbaudes.
Ar jēdzienu “nodokļu administrēšanas darbības” šā likuma izpratnē saprot nodokļu administrēšanas pasākumus, kas ietver vispārējo risku analīzi un konkrēto risku analīzi (t. sk. konkrētas fiziskās personas (rezidenta) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei un kontroles pasākumu plānošanai), novērtēšanu un pasākumu noteikšanu risku novēršanai vai mazināšanai, gada ienākumu deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi, datu ticamības novērtējumu.
Savukārt, nodrošinot valsts amatpersonu deklarācijās sniegtās informācijas pārbaudi – valsts amatpersonu deklarācijās norādīto parādsaistību, aizdevumu un darījumu salīdzināšanu ar kredītiestāžu sniegto informāciju –, tiktu radīta iespēja atklāt valsts amatpersonu deklarācijās sniegtās informācijas neatbilstības un, iespējams, nedeklarētus ienākumus, kā arī izpildīt Valsts ieņēmumu dienestam noteiktās funkcijas, kuras izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punkta un 1.2 daļas, kur noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonas deklarācija iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.
Ar likumprojektu papildināts tiesiskais regulējums, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai saņemt bez atsevišķa pieprasījuma informāciju, kuras apjoms ir analogs tam, kāds šobrīd noteikts Kredītu reģistra likuma 19. pantā. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests varētu no Kredītu reģistra saņemt vienādas ziņas gan katra kalendāra gada sākumā masveida ziņu nodošanas ietvaros, gan individuālos Kredītu reģistrā iekļauto ziņu nodošanas gadījumos, pamatojoties uz rakstveida pieprasījumu. Proti, abās situācijās Valsts ieņēmumu dienests saņemtu vienādu Kredītu reģistrā iekļauto ziņu kopu, bet masveida ziņu izsniegšanu reglamentētu nosacījums, ka spēkā esošo saistību kopējam faktiskajam atlikumam jāsasniedz vai jāpārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Kredītu reģistra informācija par fizisko personu (rezidentu) kredīta apgrozījumu ir nepieciešama, lai analizētu šo datu atbilstību fiziskās personas deklarētajiem ienākumiem, kā arī nodrošinātu vispārēju riska informācijas ieguvi, uzkrāšanu un apriti, analizētu un novērtētu riskus (t. sk. kontroles pasākumu plānošanai) un noteiktu pasākumus risku novēršanai vai mazināšanai. Kredītu reģistra informāciju izmantos fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzē, ņemot vērā pārmaiņu apjomu šo personu saistībām pret Kredītu reģistra dalībniekiem. Šādas informācijas regulāra saņemšana un analīze dotu iespēju Valsts ieņēmumu dienestam paaugstināt savu darba efektivitāti un samazināt administratīvo slogu, mērķtiecīgi pieprasot fiziskajām personām skaidrojumu par to izdevumu un ienākumu neatbilstību, kas nav pamatota ar pārmaiņām attiecīgās personas saistībās pret Kredītu reģistra dalībniekiem, un identificēt riska informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojekts paredz precizēt spēkā esošo regulējumu, lai tas netiktu attiecināts tikai uz nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamību, periodu pirms tā uzsākšanas un pamatojumu, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Likumprojektā paredzēts noteikt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt Kredītu reģistrā esošo informāciju par fizisko personu (rezidentu) nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanas un veikšanas vajadzībām informācija no Kredītu reģistra ir nepieciešama:
- veicot iesniegto gada ienākumu deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi daļā par fiziskās personas apgrozījumu norēķinu kontā un iespējamo nedeklarēto starpību (P002.001. “Nodokļu deklarāciju pieņemšana, datu apstrāde un kvalitātes pārbaude atbilstoši kompetencei”) – iegūstot datus no Kredītu reģistra, Valsts ieņēmumu dienests varētu patstāvīgi analizēt starpības un nebūtu jālūdz nodokļu maksātājam pierādīt, ka nedeklarētā starpība norēķinu kontos ir saņemtais kredīts;
- veicot datu ticamības novērtējumu – informācija par fizisko personu (rezidentu) saņemtajiem finansēšanas pakalpojumiem izmantojama to fizisko personu identificēšanai, kuras veic nereģistrētu saimniecisko darbību, un pasākumu veikšanai nereģistrētās saimnieciskās darbības samazināšanai;
- konkrētas fiziskās personas (rezidenta) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzē, izvērtējot kredītiestāžu sniegtās kredīta apgrozījuma informācijas atbilstību attiecīgās personas deklarētajiem ienākumiem, – informācija par kredītu varētu sniegt starpības rašanās skaidrojumu, un fiziskā persona netiks lieki traucēta, savukārt kredīta neesība liecinās par iespējamiem nedeklarētajiem ienākumiem;
- nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, lai papildus iegūtu informāciju par izdevumiem, atklātu izdevumu un ienākumu neatbilstību un nedeklarētus ienākumus, kontrolētu nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. punktā noteikts, ka nodokļu revīzija (audits) ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā. Savukārt minētā likuma 1.panta 27.punkts paredz, ka datu atbilstības pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā tiek kontrolēta nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem, izvērtējot nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātāja nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādītos datus, ja šīs deklarācijas nodokļu administrācijai ir iesniegtas vai tās bija jāiesniedz. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, izņemot muitas deklarāciju pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, kuru veikšanai nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt no nodokļu maksātāja nepieciešamos dokumentus.
Tādējādi likumprojektā ir lietots termins “nodokļu administrācijas pārbaude”, ar ko saprot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. un 27. punktā noteiktās pārbaudes.
Ar jēdzienu “nodokļu administrēšanas darbības” šā likuma izpratnē saprot nodokļu administrēšanas pasākumus, kas ietver vispārējo risku analīzi un konkrēto risku analīzi (t. sk. konkrētas fiziskās personas (rezidenta) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei un kontroles pasākumu plānošanai), novērtēšanu un pasākumu noteikšanu risku novēršanai vai mazināšanai, gada ienākumu deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi, datu ticamības novērtējumu.
Savukārt, nodrošinot valsts amatpersonu deklarācijās sniegtās informācijas pārbaudi – valsts amatpersonu deklarācijās norādīto parādsaistību, aizdevumu un darījumu salīdzināšanu ar kredītiestāžu sniegto informāciju –, tiktu radīta iespēja atklāt valsts amatpersonu deklarācijās sniegtās informācijas neatbilstības un, iespējams, nedeklarētus ienākumus, kā arī izpildīt Valsts ieņēmumu dienestam noteiktās funkcijas, kuras izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punkta un 1.2 daļas, kur noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonas deklarācija iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.
Ar likumprojektu papildināts tiesiskais regulējums, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai saņemt bez atsevišķa pieprasījuma informāciju, kuras apjoms ir analogs tam, kāds šobrīd noteikts Kredītu reģistra likuma 19. pantā. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests varētu no Kredītu reģistra saņemt vienādas ziņas gan katra kalendāra gada sākumā masveida ziņu nodošanas ietvaros, gan individuālos Kredītu reģistrā iekļauto ziņu nodošanas gadījumos, pamatojoties uz rakstveida pieprasījumu. Proti, abās situācijās Valsts ieņēmumu dienests saņemtu vienādu Kredītu reģistrā iekļauto ziņu kopu, bet masveida ziņu izsniegšanu reglamentētu nosacījums, ka spēkā esošo saistību kopējam faktiskajam atlikumam jāsasniedz vai jāpārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva iespēja, kā saņemt likumprojektā paredzēto informāciju, ir to iegūt no Kredītu reģistra dalībniekiem, t. sk. kredītiestādēm. Tomēr spēkā esošais regulējums paredz, ka informāciju no kredītiestādēm Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktajos gadījumos un apjomā. Vienlaikus saskaņā ar Kredītu reģistra likuma normām Valsts ieņēmumu dienests savu uzdevumu izpildei jau saņem Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, tāpēc alternatīvais risinājums, proti, šādas pašas informācijas tiešs pieprasījums Kredītu reģistra dalībniekiem, radītu tiem nesamērīgu administratīvo slogu un ieguldījumus. Tādējādi visērtākā, efektīvākā un mazāko ieguldījumu alternatīva ir paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Bankas sadarbību, paredzot papildu nosacījumu par Kredītu reģistrā iekļauto ziņu regulāru saņemšanu nodokļu administrēšanas darbību, administrācijas pārbaužu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai saskaņā ar šā izvērtējuma 1.1. apakšpunktā norādīto pamatojumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Piedāvātais risinājums samazina administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan fiziskajām personām (rezidentiem) saistībā ar skaidrojuma pieprasījumu un atbilžu sagatavošanu par fiziskās personas (rezidentu) izdevumu un ienākumu apjomu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas (rezidenti), kuru konta apgrozījums pārsniedz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta pirmajā daļā noteikto summu. Fiziskās personas (rezidenti), kam ir spēkā esošas klienta saistības, par kuru stāvokli iepriekšējā kalendāra gada 31. decembrī sniedzama informācija, ja: 1) šādu saistību faktiskā atlikuma kopējais apjoms pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas; 2) saistības radušās iepriekšējā kalendāra gada laikā un to sākotnējā apjoma kopsumma saistību rašanās brīdī pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Ietekmes apraksts
Informāciju, kas nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrēšanas funkciju izpildei par fizisko personu (rezidentu) saistību apjomu, Valsts ieņēmumu dienests no Kredītu reģistra saņems masveidā katru gadu līdz 1. februārim, tādējādi paaugstinot Valsts ieņēmumu dienesta darba efektivitāti. Tiks samazināts administratīvais slogs gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan fiziskajām personām (rezidentiem), jo skaidrojums par fiziskās personas (rezidenta) izdevumu un ienākumu neatbilstību, kas nav pamatota ar pārmaiņām attiecīgās personas saistībās pret Kredītu reģistra dalībniekiem, tiks pieprasīts mērķtiecīgi.
Latvijas Bankas apkopotā informācija par 2020. gadu liecina, ka Kredītu reģistrā iekļautas ziņas par:
- 146 388 fizisko personu (rezidentu) spēkā esošajām klienta saistībām, ja šādu klienta saistību faktiskā atlikuma kopējais apjoms 2020. gada 31. decembrī sasniedz vai pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;
- 28 334 fiziskajām personām (rezidentiem), kuru klienta saistības radušās 2020. gada laikā un kurām klienta saistību rašanās brīdī to sākotnējā apjoma kopsumma sasniedza vai pārsniedza 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Ņemot vērā, ka abās datu kopās iekļauto personu tvērums var savstarpēji pārklāties, jo par katru kopu datu atlase veikta atsevišķi, un pieņemot, ka tikai daļa fizisko personu (rezidentu) gada laikā radušās kredīta saistības reducēs zem 20 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēnešalgām, tiek lēsts, ka likumprojekts varētu ietekmēt aptuveni 160 tūkst. fizisko personu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Administratīvais slogs palielināsies Latvijas Bankas Kredītu reģistram, bet daļēji samazināsies Valsts ieņēmumu dienestam.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs iespēja pārbaudīt informāciju par fizisko personu (rezidentu) kredītsaistībām, kā tas izriet no likumprojekta, tiks samazināts administratīvais slogs valsts amatpersonām un fiziskajām personām (rezidentiem), kuru konta apgrozījums sasniedz vai pārsniedz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta pirmajā daļā noteikto apgrozījumu, jo no tiem netiks vairs pieprasīti šāda veida papildu paskaidrojumi.
Latvijas Bankas ieguldījumi risinājuma izstrādē, testēšanā un ieviešanā plānoti līdz 9 tūkst. EUR.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs iespēja pārbaudīt informāciju par fizisko personu (rezidentu) kredītsaistībām, kā tas izriet no likumprojekta, tiks samazināts administratīvais slogs valsts amatpersonām un fiziskajām personām (rezidentiem), kuru konta apgrozījums sasniedz vai pārsniedz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 panta pirmajā daļā noteikto apgrozījumu, jo no tiem netiks vairs pieprasīti šāda veida papildu paskaidrojumi.
Latvijas Bankas ieguldījumi risinājuma izstrādē, testēšanā un ieviešanā plānoti līdz 9 tūkst. EUR.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
25 795
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
25 795
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-25 795
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-25 795
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
25 795
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā 2022. gadā 25 795 EUR apmērā, t. sk. Datu noliktavas sistēmai (DNS) – 25 794,78 EUR.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2022. gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums 25 795 EUR apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmai 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā"
Pamatojums un apraksts
Likumprojektā “Grozījums Kredītiestāžu likumā” paredzēts papildināt tiesisko regulējumu ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju gadījumos, ja valsts amatpersona nav sniegusi informāciju par valsts amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem, ar kredītiestādēm veiktajiem darījumiem, parādsaistībām, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī valsts amatpersonas konta izrakstus par konkrētu periodu, vai sniegtā informācija nav ticama.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība (publiskā apspriešana) tika izsludināta no 16.05.2022. līdz 29.05.2022.
Apspriešanas laikā iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
Apspriešanas laikā iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības pārstāvji varēs sniegt viedokļus par projektu pēc tā novirzīšanas saskaņošanai vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP).
Savukārt par likuma pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
Savukārt par likuma pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Savukārt Satversmes 116. pants noteic, ka šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā noteikts, ka šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – datu regula) 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktā noteikts, ka apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmajā daļā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka datu apstrādē tiek ievēroti datu regulas 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Datu apstrāde citā nolūkā, nevis tajā nolūkā, kādā dati tika sākotnēji iegūti, ir atļauta, ja šāda datu apstrāde nav aizliegta un ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.
Valsts ieņēmumu dienests nodokļu administrēšanas pasākumu (darbību) ietvaros analizē visu nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju, lai varētu identificēt tās fiziskās personas, kas gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek samaksāti nodokļi, “aplokšņu” algas risku, kā arī iespējamu nereģistrētās saimnieciskās darbības risku, seko jebkuru fizisko personu saimnieciskajai un finansiālai darbībai, analizē un pārbauda fizisko personu gada ienākumu deklarācijās un valsts amatpersonu deklarācijās sniegtās ziņas, kā arī kredītiestāžu un maksājumu iestāžu sniegto informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu, kontrolē nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, identificē riska informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojektā paredzēto datu apstrādes nolūku nosaka normatīvie akti: datu regulas 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunkts, 9. panta 2. punkta “b” un “g” apakšpunkts un 22. pants (lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs), likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8. pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pants, likums “Par interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā”, Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2. pants, 4. panta otrās daļas 1. punkts un 5. pants, citi Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu jomā, Krimināllikums, Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, Ministru kabineta, Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu un muitas jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi nodokļu un muitas jomā u. c.
Pienākums sniegt likumprojektā paredzēto informāciju – Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par klientu – fizisko personu (rezidentu) –, šā klienta personas kodu un saistībām, saistību veidu, klienta līgumā noteikto klienta saistību apjomu, sākuma datumu un beigu datumu, faktisko izbeigšanās datumu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajās klienta saistībās – ir ierobežojums, kas skar privātpersonas tiesības. Tādējādi šādam ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar paredzēto mērķi efektīvi veikt nodokļu administrēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, no vienas puses, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, no otras puses.
Ņemot vērā, ka fizisko personu datu apstrāde (arī automātiskā), tajā skaitā risku analīze, varētu radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām, ir novērtēta ietekme uz datu aizsardzību. Likumprojektā iekļautais regulējums vērtējams kā samērīgs saskaņā ar personas datu aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Datu apstrādes mērķis (nolūks), kas izriet no iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem: nodokļu noteikumu pārkāpumu, krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas uzraudzības un novēršanas nodrošināšana noziedzīgu nodarījumu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā novēršanai un atklāšanai, valsts amatpersonu deklarāciju administrēšana. Kā norādīts šīs anotācijas 1.3. apakšpunktā, no Kredītu reģistra saņemto datu apstrādes nolūks valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē atbilst nodokļu administrēšanas un nodokļu administrācijas pārbaužu nolūkam, proti, veikt pārbaudi par fiziskās personas ienākumu atbilstību izdevumiem.
Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms masveida informācijas iegūšanai, tai skaitā valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm, būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, proti, par fizisko personu (rezidentu) un tās saistībām: personas kodu, saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajai klienta saistībai.
Personas kods, kas visbiežāk ir arī nodokļa maksātāja kods, ir nepieciešams, lai identificētu konkrēto nodokļu maksātāju. Saistību veids palīdzēs noteikt līdzekļu izcelsmi nekustamā īpašuma un kustamās mantas (transportlīdzekļu, kuģošanas līdzekļu u. tml.) iegādei, kā arī pārbaudīt amatpersonas deklarācijā deklarētos datus. Saistību sākuma un beigu datums, apjoms, atlikums un periods nepieciešami, lai noteiktu iespējamo izmaksu apjomu, kā arī pārbaudītu valsts amatpersonas deklarācijā deklarētos datus par veiktajiem darījumiem un saistībām. Savukārt ziņas par reģistra dalībnieku ir nepieciešamas, lai noteiktu konkrēto iestādi, kurai iespējams pieprasīt papildu informāciju (piemēram, par ikmēneša maksājumiem, lai noteiktu precīzu izdevumu apjomu), ja tāda būs nepieciešama.
Lai ievērotu samērīgumu un samazinātu no Kredītu reģistra saņemtās un apstrādājamas informācijas apjomu, noteikts maksimāli iespējamais kopējais personas saistību apjoms, par kuru informācija tiks saņemta. Kopējais saistību apjoms ir pielīdzināts likuma “Par interešu konflikta novēršanu” 24. pantā noteiktajam slieksnim – 20 minimālajām mēnešalgām.
Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumiem, secināja, ka valstij ir tiesības pieņemt visus nepieciešamos likumus, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, un tādēļ regulējumam, kas vērsts uz nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ir leģitīms mērķis (lieta Nr. 2010-70-01). Personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nevis nodokļa savlaicīgas iekasēšanas nodrošināšana per se, bet gan sabiedrības interešu, proti, citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības, aizsardzība (lieta Nr. 2006-28-01, Nr. 2010-02-01).
Likumprojektā iekļautais regulējums ir vērsts uz leģitīma mērķa – sabiedrības labklājības veicināšanas – sasniegšanu, pilnveidojot fizisko personu, tostarp valsts amatpersonu, nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi savlaicīgi novēršot nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu un nodrošinot, ka valsts budžets saņem tam pienākušos visus nodokļu maksājumus.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt citādi, jāņem vērā, ka pašlaik spēkā esošais regulējums nenodrošina Valsts ieņēmumu dienestam iespēju iegūt pietiekamā apjomā datus fizisko peronu saimnieciskās un finansiālās darbības pilnvērtīgai izsekošanai un valsts amatpersonu deklarācijās norādīto datu pārbaudei, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu efektīvi un proaktīvi izpildīt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Tā kā skaidrojošā informācija pašreiz ir jāpieprasa no nodokļu maksātājiem un valsts amatpersonām, nav iespējams nodrošināt, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir operatīva informācija. Turklāt jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (lieta Nr. 2004-18-0106, Nr. 2010-70-01). Tādējādi labums, ko minētais regulējums sniegs sabiedrībai, būs lielāks nekā privātpersonu tiesību ierobežojums, tāpēc secināms, ka likumprojektā ietvertais regulējums ir samērīgs.
Datu regulas 45. apsvērumā un tam atbilstošajā regulas 6. panta 3. punktā ir ietverts tiesiskais pamats personas datu apstrādei. Proti, datu regulas 45. apsvērums noteic: ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi. Savukārt datu regulas 6. panta 1. punkta “e” apakšpunktā noteikts, ka apstrāde cita starpā ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Minētie nosacījumi izriet arī no Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.
Atbilstoši datu regulas 23. panta 1. punkta “e” apakšpunktam un saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami datu pārzinim vai apstrādātājam, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot to pienākumu un tiesību darbības jomu, kas paredzēti 12.–22. pantā (ietver datu subjekta tiesības) un 34. pantā (ietver pārziņa pienākumu paziņot datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu), kā arī 5. pantā (ietver datu apstrādes principus), ciktāl tā noteikumi atbilst 12.–22. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, ja ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai garantētu citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši Savienībai vai dalībvalstij svarīgas ekonomiskās vai finanšu intereses, tostarp monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus, sabiedrības veselību un sociālo nodrošinājumu.
Datu regulas 23. panta 2. punkts paredz: “Jo īpaši – jebkurā leģislatīvā pasākumā, kas minēts 1. punktā, ietver konkrētus noteikumus attiecīgā gadījumā vismaz par: a) nolūkiem, kādos veic apstrādi, vai apstrādes kategorijām; b) personas datu kategorijām; c) ieviesto ierobežojumu darbības jomu; d) garantijām, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai nelikumīgu piekļuvi vai nosūtīšanu; e) pārziņa vai pārziņu kategoriju noteikšanu; f) glabāšanas laikposmiem un piemērojamām garantijām, ņemot vērā apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus; g) riskiem attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām; un h) datu subjektu tiesībām saņemt informāciju par ierobežojumu, izņemot tad, ja tas var kaitēt ierobežojuma mērķim.”
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, visas sabiedrības interesēs ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā informāciju, kas ir nepieciešama nodokļu administrēšanai un attiecināma uz budžeta un nodokļu jautājumiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, apstrādājot fizisko personu datus, ir jāievēro datu subjektu interešu aizsardzības nosacījumi.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 1. punktā, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikto uzdevumu vai pienākumu izpildi nevar sasniegt citādā veidā, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu vai tos vispār neapstrādājot. Turklāt papildu datu apstrādes rezultātā ieguvums būs lielāks nekā fiziskajai personai tādējādi radītais privātuma apdraudējums vai ierobežojums. Tiks nodrošināta iecerētā nolūka (mērķa) sasniegšanu veidā, kas vismazāk aizskar fiziskās personas tiesības uz privātumu. Fizisko personu datu apstrāde ir uzskatāma par atbilstošu datu regulas 5. panta 1. punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktam un 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktam. Izvērtēšanas rezultātā secināts: lai apstrādātu mazāk personas datu, nepieciešams noteikt pēc iespējas augstāku limitu personas saistību atlikumam. Ievērojot informācijas apstrādes mērķus, limits pielīdzināts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem limitiem darījumu un saistību deklarēšanai.
Informācijas konfidencialitāti un aizsardzību nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants, datu regula, Fizisko personu datu apstrādes likums.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā noteikts, ka šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – datu regula) 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktā noteikts, ka apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmajā daļā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka datu apstrādē tiek ievēroti datu regulas 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Datu apstrāde citā nolūkā, nevis tajā nolūkā, kādā dati tika sākotnēji iegūti, ir atļauta, ja šāda datu apstrāde nav aizliegta un ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.
Valsts ieņēmumu dienests nodokļu administrēšanas pasākumu (darbību) ietvaros analizē visu nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju, lai varētu identificēt tās fiziskās personas, kas gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek samaksāti nodokļi, “aplokšņu” algas risku, kā arī iespējamu nereģistrētās saimnieciskās darbības risku, seko jebkuru fizisko personu saimnieciskajai un finansiālai darbībai, analizē un pārbauda fizisko personu gada ienākumu deklarācijās un valsts amatpersonu deklarācijās sniegtās ziņas, kā arī kredītiestāžu un maksājumu iestāžu sniegto informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu, kontrolē nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, identificē riska informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojektā paredzēto datu apstrādes nolūku nosaka normatīvie akti: datu regulas 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunkts, 9. panta 2. punkta “b” un “g” apakšpunkts un 22. pants (lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs), likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8. pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pants, likums “Par interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā”, Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2. pants, 4. panta otrās daļas 1. punkts un 5. pants, citi Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu jomā, Krimināllikums, Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, Ministru kabineta, Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu un muitas jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi nodokļu un muitas jomā u. c.
Pienākums sniegt likumprojektā paredzēto informāciju – Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par klientu – fizisko personu (rezidentu) –, šā klienta personas kodu un saistībām, saistību veidu, klienta līgumā noteikto klienta saistību apjomu, sākuma datumu un beigu datumu, faktisko izbeigšanās datumu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajās klienta saistībās – ir ierobežojums, kas skar privātpersonas tiesības. Tādējādi šādam ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar paredzēto mērķi efektīvi veikt nodokļu administrēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, no vienas puses, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, no otras puses.
Ņemot vērā, ka fizisko personu datu apstrāde (arī automātiskā), tajā skaitā risku analīze, varētu radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām, ir novērtēta ietekme uz datu aizsardzību. Likumprojektā iekļautais regulējums vērtējams kā samērīgs saskaņā ar personas datu aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Datu apstrādes mērķis (nolūks), kas izriet no iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem: nodokļu noteikumu pārkāpumu, krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas uzraudzības un novēršanas nodrošināšana noziedzīgu nodarījumu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā novēršanai un atklāšanai, valsts amatpersonu deklarāciju administrēšana. Kā norādīts šīs anotācijas 1.3. apakšpunktā, no Kredītu reģistra saņemto datu apstrādes nolūks valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē atbilst nodokļu administrēšanas un nodokļu administrācijas pārbaužu nolūkam, proti, veikt pārbaudi par fiziskās personas ienākumu atbilstību izdevumiem.
Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms masveida informācijas iegūšanai, tai skaitā valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm, būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, proti, par fizisko personu (rezidentu) un tās saistībām: personas kodu, saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajai klienta saistībai.
Personas kods, kas visbiežāk ir arī nodokļa maksātāja kods, ir nepieciešams, lai identificētu konkrēto nodokļu maksātāju. Saistību veids palīdzēs noteikt līdzekļu izcelsmi nekustamā īpašuma un kustamās mantas (transportlīdzekļu, kuģošanas līdzekļu u. tml.) iegādei, kā arī pārbaudīt amatpersonas deklarācijā deklarētos datus. Saistību sākuma un beigu datums, apjoms, atlikums un periods nepieciešami, lai noteiktu iespējamo izmaksu apjomu, kā arī pārbaudītu valsts amatpersonas deklarācijā deklarētos datus par veiktajiem darījumiem un saistībām. Savukārt ziņas par reģistra dalībnieku ir nepieciešamas, lai noteiktu konkrēto iestādi, kurai iespējams pieprasīt papildu informāciju (piemēram, par ikmēneša maksājumiem, lai noteiktu precīzu izdevumu apjomu), ja tāda būs nepieciešama.
Lai ievērotu samērīgumu un samazinātu no Kredītu reģistra saņemtās un apstrādājamas informācijas apjomu, noteikts maksimāli iespējamais kopējais personas saistību apjoms, par kuru informācija tiks saņemta. Kopējais saistību apjoms ir pielīdzināts likuma “Par interešu konflikta novēršanu” 24. pantā noteiktajam slieksnim – 20 minimālajām mēnešalgām.
Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumiem, secināja, ka valstij ir tiesības pieņemt visus nepieciešamos likumus, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, un tādēļ regulējumam, kas vērsts uz nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ir leģitīms mērķis (lieta Nr. 2010-70-01). Personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nevis nodokļa savlaicīgas iekasēšanas nodrošināšana per se, bet gan sabiedrības interešu, proti, citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības, aizsardzība (lieta Nr. 2006-28-01, Nr. 2010-02-01).
Likumprojektā iekļautais regulējums ir vērsts uz leģitīma mērķa – sabiedrības labklājības veicināšanas – sasniegšanu, pilnveidojot fizisko personu, tostarp valsts amatpersonu, nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi savlaicīgi novēršot nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu un nodrošinot, ka valsts budžets saņem tam pienākušos visus nodokļu maksājumus.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt citādi, jāņem vērā, ka pašlaik spēkā esošais regulējums nenodrošina Valsts ieņēmumu dienestam iespēju iegūt pietiekamā apjomā datus fizisko peronu saimnieciskās un finansiālās darbības pilnvērtīgai izsekošanai un valsts amatpersonu deklarācijās norādīto datu pārbaudei, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu efektīvi un proaktīvi izpildīt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Tā kā skaidrojošā informācija pašreiz ir jāpieprasa no nodokļu maksātājiem un valsts amatpersonām, nav iespējams nodrošināt, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir operatīva informācija. Turklāt jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (lieta Nr. 2004-18-0106, Nr. 2010-70-01). Tādējādi labums, ko minētais regulējums sniegs sabiedrībai, būs lielāks nekā privātpersonu tiesību ierobežojums, tāpēc secināms, ka likumprojektā ietvertais regulējums ir samērīgs.
Datu regulas 45. apsvērumā un tam atbilstošajā regulas 6. panta 3. punktā ir ietverts tiesiskais pamats personas datu apstrādei. Proti, datu regulas 45. apsvērums noteic: ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi. Savukārt datu regulas 6. panta 1. punkta “e” apakšpunktā noteikts, ka apstrāde cita starpā ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Minētie nosacījumi izriet arī no Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.
Atbilstoši datu regulas 23. panta 1. punkta “e” apakšpunktam un saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami datu pārzinim vai apstrādātājam, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot to pienākumu un tiesību darbības jomu, kas paredzēti 12.–22. pantā (ietver datu subjekta tiesības) un 34. pantā (ietver pārziņa pienākumu paziņot datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu), kā arī 5. pantā (ietver datu apstrādes principus), ciktāl tā noteikumi atbilst 12.–22. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, ja ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai garantētu citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši Savienībai vai dalībvalstij svarīgas ekonomiskās vai finanšu intereses, tostarp monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus, sabiedrības veselību un sociālo nodrošinājumu.
Datu regulas 23. panta 2. punkts paredz: “Jo īpaši – jebkurā leģislatīvā pasākumā, kas minēts 1. punktā, ietver konkrētus noteikumus attiecīgā gadījumā vismaz par: a) nolūkiem, kādos veic apstrādi, vai apstrādes kategorijām; b) personas datu kategorijām; c) ieviesto ierobežojumu darbības jomu; d) garantijām, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai nelikumīgu piekļuvi vai nosūtīšanu; e) pārziņa vai pārziņu kategoriju noteikšanu; f) glabāšanas laikposmiem un piemērojamām garantijām, ņemot vērā apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus; g) riskiem attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām; un h) datu subjektu tiesībām saņemt informāciju par ierobežojumu, izņemot tad, ja tas var kaitēt ierobežojuma mērķim.”
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, visas sabiedrības interesēs ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā informāciju, kas ir nepieciešama nodokļu administrēšanai un attiecināma uz budžeta un nodokļu jautājumiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, apstrādājot fizisko personu datus, ir jāievēro datu subjektu interešu aizsardzības nosacījumi.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 1. punktā, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikto uzdevumu vai pienākumu izpildi nevar sasniegt citādā veidā, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu vai tos vispār neapstrādājot. Turklāt papildu datu apstrādes rezultātā ieguvums būs lielāks nekā fiziskajai personai tādējādi radītais privātuma apdraudējums vai ierobežojums. Tiks nodrošināta iecerētā nolūka (mērķa) sasniegšanu veidā, kas vismazāk aizskar fiziskās personas tiesības uz privātumu. Fizisko personu datu apstrāde ir uzskatāma par atbilstošu datu regulas 5. panta 1. punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktam un 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktam. Izvērtēšanas rezultātā secināts: lai apstrādātu mazāk personas datu, nepieciešams noteikt pēc iespējas augstāku limitu personas saistību atlikumam. Ievērojot informācijas apstrādes mērķus, limits pielīdzināts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem limitiem darījumu un saistību deklarēšanai.
Informācijas konfidencialitāti un aizsardzību nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants, datu regula, Fizisko personu datu apstrādes likums.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi