23-TA-2887: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023.gada 10.oktobra sanāksmes protokola 3.punktu, ar kuru Ekonomikas ministrijai tika uzdots veikt tālākus uzlabojumus piedāvātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot normatīvo regulējumu subrogācijai, kas vienkāršotu pārkreditācijas procesu patērētājiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem, kā arī izvērtēt iespēju atcelt reklāmas aizliegumu hipotekārajiem kredītiem, kas iestrādāts minētajā likumā.
Minētā darba grupa tika izveidota, lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tai skaitā kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai un iespējamiem kredītiestādes risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmējiem strauja procentu likmju kāpuma gadījumos.
Minētā darba grupa tika izveidota, lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tai skaitā kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai un iespējamiem kredītiestādes risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmējiem strauja procentu likmju kāpuma gadījumos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548) ietvertajā regulējumā plānots regulēt hipotekāro pārkreditēšanu. Šis process paredz informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm vai kredītiestādi un kredīta devēju, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam. Šī informācijas apmaiņa ietvertu arī ziņas, ko, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 61.pantam, kredītiestādēm ir pienākums neizpaust (turpmāk – neizpaužamās ziņas). Lai būtu iespējams īstenot hipotekāro pārkreditēšanu, ir nepieciešama informācijas apmaiņa, tostarp ar neizpaužamajām ziņām, tādēļ ir paredzēts veidot saskaņotu tiesisko regulējumu, ļaujot izpaust neizpaužamās ziņas, ja tas ir nepieciešams pārkreditēšanas procesā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548) ietverto regulējumu paredzēts noteikt kārtību hipotekārajai pārkreditēšanai, to attiecinot gan uz kredītiestādēm, gan uz kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Vienlaikus, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, kredītiestādes nedrīkst izpaust neizpaužamās ziņas Kredītiestāžu likuma 61.panta izpratnē. Vienlaikus uzskatāms, ka likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548) ietvertajam regulējumam attiecībā uz kredīta devējiem hipotēkās kreditēšanas gadījumos būtu izvirzāmas vienādas prasības un nosacījumi. Tādējādi nepieciešams papildināt Kredītiestāžu likuma 62. pantu ar piecpadsmito daļu, pārkreditēšanas gadījumā ļaujot kredītiestādēm izpaust neizpaužamās ziņas, ja tas nepieciešams hipotekārās pārkreditēšanas procesā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka kredītiestādes var sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548) izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk – hipotekārie kredīti), tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes. Līdz ar to hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā patērētājs būs ieguvējs, jo tās rezultātā patērētājs potenciāli iegūs izdevīgākus esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumus.
Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vienkāršota pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma. Šis process ir uzsākams pēc patērētāja iniciatīvas – uz pieteikuma pamata iegūstošajam kredīta devējam.
Lai iegūstošais kredīta devējs varētu patērētājam piedāvāt kreditēšanas pakalpojumu, jo, lai arī no patērētāja perspektīvas tā ir hipotekārā kredīta pārnešana pie iegūstošā kredīta devēja, taču iegūstošajam kredīta devējam pēc būtības tā ir jauna hipotekārā kredīta izsniegšana iepriekšējā kredīta devēja patērētājam izsniegtā hipotekārā kredīta saistību izpildei. Tādējādi, ņemot vērā, ka iegūstošajam kredīta devējam ir jāsaņem ziņas par starp patērētāju un iepriekšējo kredīta devēju noslēgto hipotekāro kreditēšanas līgumu, lai izteiktu savu piedāvājumu un veiktu norēķinu ar iepriekšējo kredīta devēju, ar šo likumprojektu paredzēts izņēmums, ka kredītiestādes var sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Šāda informācijas apmaiņa ir nepieciešama, lai iegūstošais kredīta devējs varētu izvērtēt plānotā darījuma atbilstību likumā paredzētajiem kritērijiem hipotekārās pārkreditēšanas veikšanai, piedāvāt nosacījumus hipotekārās kreditēšanas līgumam un veikt norēķinu ar iepriekšējo kredīta devēju. Lai to izdarītu iegūstošajam kredīta devējam no iepriekšējā kredīta devēja ir jāsaņem informācija par patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikumu, ikmēneša maksājuma apmēru atbilstoši maksājumu grafikam un esošo nodrošinājumu, kas turpinās nodrošināt pārkreditēšanas rezultātā iegūstošā kredīta devēja izsniegtā hipotekārā kredīta saistības.
Vērtējot, vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi, secināts, ka šādu līdzekļu nav. Lai būtu iespējams īstenot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un lai patērētājs iegūtu izdevīgākus esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumus, iegūstošajam kredīta devējam ir jāsaņem nepieciešamās neizpaužamās ziņas no iepriekšējā kredīta devēja. Bez šādu ziņu saņemšanas iegūstošais kredīta devējs nevarēs pārņemt patērētāja esošās saistības un piedāvāt izdevīgākus nosacījumus.
Neizpaužamo ziņu apmaiņa satur arī fizisko personu datu apstrādi. Minēto ziņu apmaiņa uzskatāma par pamattiesību uz privāto dzīvi, tajā skaitā personas tiesību uz personas datu aizsardzību, ierobežojumu un šāds pamattiesību ierobežojums pieļaujams, ja tas tiek atzīts par samērīgu. Paredzams, ka hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā tiks veicināta klientu mobilitāte un konkurence kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinās attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes, tādējādi no šī risinājuma iegūs visa sabiedrība. Ņemot vērā to, ka hipotekārā pārkreditēšana tiek uzsākta pēc paša patērētāja iniciatīvas un tā notiek patērētāja un sabiedrības interesēs, savukārt neizpaužamo ziņu apmaiņas nolūks starp iepriekšējo un iegūstošo kredīta devēju ir hipotekārās pārkreditēšanas īstenošana, minētais ierobežojums ir uzskatāms par samērīgu.
Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548) izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk – hipotekārie kredīti), tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes. Līdz ar to hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā patērētājs būs ieguvējs, jo tās rezultātā patērētājs potenciāli iegūs izdevīgākus esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumus.
Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vienkāršota pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma. Šis process ir uzsākams pēc patērētāja iniciatīvas – uz pieteikuma pamata iegūstošajam kredīta devējam.
Lai iegūstošais kredīta devējs varētu patērētājam piedāvāt kreditēšanas pakalpojumu, jo, lai arī no patērētāja perspektīvas tā ir hipotekārā kredīta pārnešana pie iegūstošā kredīta devēja, taču iegūstošajam kredīta devējam pēc būtības tā ir jauna hipotekārā kredīta izsniegšana iepriekšējā kredīta devēja patērētājam izsniegtā hipotekārā kredīta saistību izpildei. Tādējādi, ņemot vērā, ka iegūstošajam kredīta devējam ir jāsaņem ziņas par starp patērētāju un iepriekšējo kredīta devēju noslēgto hipotekāro kreditēšanas līgumu, lai izteiktu savu piedāvājumu un veiktu norēķinu ar iepriekšējo kredīta devēju, ar šo likumprojektu paredzēts izņēmums, ka kredītiestādes var sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Šāda informācijas apmaiņa ir nepieciešama, lai iegūstošais kredīta devējs varētu izvērtēt plānotā darījuma atbilstību likumā paredzētajiem kritērijiem hipotekārās pārkreditēšanas veikšanai, piedāvāt nosacījumus hipotekārās kreditēšanas līgumam un veikt norēķinu ar iepriekšējo kredīta devēju. Lai to izdarītu iegūstošajam kredīta devējam no iepriekšējā kredīta devēja ir jāsaņem informācija par patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikumu, ikmēneša maksājuma apmēru atbilstoši maksājumu grafikam un esošo nodrošinājumu, kas turpinās nodrošināt pārkreditēšanas rezultātā iegūstošā kredīta devēja izsniegtā hipotekārā kredīta saistības.
Vērtējot, vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi, secināts, ka šādu līdzekļu nav. Lai būtu iespējams īstenot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un lai patērētājs iegūtu izdevīgākus esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumus, iegūstošajam kredīta devējam ir jāsaņem nepieciešamās neizpaužamās ziņas no iepriekšējā kredīta devēja. Bez šādu ziņu saņemšanas iegūstošais kredīta devējs nevarēs pārņemt patērētāja esošās saistības un piedāvāt izdevīgākus nosacījumus.
Neizpaužamo ziņu apmaiņa satur arī fizisko personu datu apstrādi. Minēto ziņu apmaiņa uzskatāma par pamattiesību uz privāto dzīvi, tajā skaitā personas tiesību uz personas datu aizsardzību, ierobežojumu un šāds pamattiesību ierobežojums pieļaujams, ja tas tiek atzīts par samērīgu. Paredzams, ka hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā tiks veicināta klientu mobilitāte un konkurence kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinās attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes, tādējādi no šī risinājuma iegūs visa sabiedrība. Ņemot vērā to, ka hipotekārā pārkreditēšana tiek uzsākta pēc paša patērētāja iniciatīvas un tā notiek patērētāja un sabiedrības interesēs, savukārt neizpaužamo ziņu apmaiņas nolūks starp iepriekšējo un iegūstošo kredīta devēju ir hipotekārās pārkreditēšanas īstenošana, minētais ierobežojums ir uzskatāms par samērīgu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Šis ir viens no likumprojektiem no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023. gada 10. oktobra sanāksmes protokola 3.punktu un rastu risinājumu hipotekāro kredītu pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Kredītiestādes un kredīta devējai, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam.
Ietekmes apraksts
Kredītiestādes varēs sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Fintech Latvija Asociācija", Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz veikt neizpaužamu ziņu, tajā skaitā personas datu, apmaiņu par patērētāju starp kredītiestādēm vai kredīta devējiem, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam. Ziņu apmaiņa veicama tikai tajos gadījumos, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Neizpaužamu ziņu, tajā skaitā personas datu, apstrāde tiek veikta nolūkā, lai īstenotu hipotekārās pārkreditēšanas procesu un lai patērētājs iegūtu izdevīgākus esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumus. Bez šādu ziņu saņemšanas iegūstošais kredīta devējs nevarēs pārņemt patērētāja esošās saistības un piedāvāt izdevīgākus nosacījumus. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta “e” apakšpunkts.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi