Anotācija (ex-ante)

2020. gadā aizsāktā un 2021. gadā turpinātā valsts budžeta aizdevumu programma pašvaldību investīciju projektu realizācijai bija īstermiņa risinājums situācijā, kurā pašvaldības ir viena no galvenajām iesaistītajām pusēm ekonomiskās situācijas stimulēšanā. Tādējādi, risinot problēmu, nepieciešams šādu aizdevumu programmu turpināt arī 2022. gadā.

Attiecīgi, lai turpinātu sniegt atbalstu pašvaldībām, nodrošinot iespēju saņemt valsts budžeta aizņēmumus investīciju projektu īstenošanai, VARAM ir sagatavojusi MK noteikumu projektu, kas aizstās MK noteikumus Nr. 104 un ar kuriem tiks turpināta aizdevumu programma 2022. gadā. 
Ņemot vērā VARAM 2020. gada un 2021. gada pieredzi, precizēti nosacījumi valsts aizdevumu izsniegšanai ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai pašvaldībās.
MK noteikumi Nr.104 pēc to normu satura attiecas uz investīciju projektu iesniegšanas nosacījumiem līdz 2021. gada 1. novembrim.
MK noteikumi Nr.104 paredz, ka 2021. gadā uzsāktajiem pašvaldību investīciju projektiem ir saistošs to īstenošanas termiņš, proti līdz 2021. gada 31. decembrim uzsāktie investīciju projekti jāīsteno līdz 2022. gada 31. decembrim. Īstenošanas termiņš ir noteikts valsts aizdevuma līgumos starp pašvaldību un Valsts kasi.
Turklāt ar MK rīkojumu 2021. gadā atbalstītajiem investīciju projektiem ir jāievēro vairākas prasības, kur pirmā no tām – investīciju projekts jāuzsāk īstenot līdz 2021. gada 31. decembrim. Līdz ar to 2021. gadā ar MK rīkojumiem atbalstītie investīciju projekti nevar 2022. gadā slēgt pirmreizēju līgumu ar Valsts kasi par aizņēmuma saņemšanu par 2021. gadā apstiprinātajiem investīciju projektiem.
 MK noteikumi Nr.104  paredz aizdevuma izmantošanas nosacījumus 2022. gadā un Valsts kases valsts budžeta aizdevuma izmaksas nosacījumus 2022. gadā, ja pašvaldība nav nodrošinājusi nepieciešamo īpatsvaru 2021. gadā.
Tā kā MK noteikumos Nr.104 ietvertās normas (attiecībā uz investīciju projektiem, kas iesniegti līdz 2021. gada 1. novembrim) ir nepieciešams piemērot tikai 2021. gadā (attiecībā uz investīciju projektu vērtēšanu) un 2022. gadā (attiecībā uz aizdevuma izmaksas izmantošanu un izmaksu), savukārt, pašvaldībām jau laikus jāsāk plānot investīciju projekti (tajā skaitā iepirkumi), kas jāiesniedz MK noteikumu projekta 3. punktā minētajā termiņā, tamdēļ ir izstrādāti jauni MK noteikumi, kas būs piemērojami aizdevumu izsniegšanai 2022. gadā. Jauni MK noteikumi izstrādāti ņemot vērā, ka grozījumu normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, turklāt šāda pieeja ir orientēta uz pašvaldībām kā investīciju projektu pieteikumu iesniedzējiem, atvieglojot izpratni par investīciju projektu pieteikšanas kārtību.

Skaidrojums par MK noteikumu projektā ietvertajām pamatprasībām: 
1) Viens no pamatnosacījumiem, lai pašvaldības iecerētais investīciju projekts varētu pretendēt uz valsts budžeta finansējumu aizņēmuma veidā, investīciju projekta īstenošanai jābūt paredzētai attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, turklāt nav pieļaujamas būtiskas novirzes no investīciju projektā norādītā finansējuma apmēra, salīdzinot to ar attiecīgajam investīciju projektam norādīto finansējuma apmēru investīciju plānā.
2)  Ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums, kas apliecina pašvaldības gatavību iesniegt un īstenot investīciju projektu.
3) Valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs investīciju projektam ir ne mazāks kā 50 000 euro un katrā no šo MK noteikumu projektā paredzētajiem mērķiem, izņemot MK noteikumu projekta 3.1.10. apakšpunktā noteikto mērķi, kur būvprojektu izstrādei investīciju projektiem, kuru īstenošana plānota no citiem līdzekļiem (ne Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem) būvprojekta izstrādes valsts aizdevuma izmaksas ir no 100 000 euro līdz 1 000 000 euro.
4) Pašvaldības var pieteikt vienā pieteikumā vairākus objektus (piemēram, divus savstarpēji nesaistītus ceļus, divas pirmsskolas izglītības iestādes ēkas), ja tie izpilda MK nosacījumus katram objektam individuāli, t.sk. minimālo investīciju projekta apmēru 50 000 euro (tieši aizdevuma daļai).
5) Pašvaldības līdz katra mēneša pirmajai darba dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. septembrim MK noteikumu projekta 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.5., 3.1.6., 3.1.7., 3.1.8., 3.1.9. un 3.1.11. apakšpunktā minētajā gadījumā vai līdz 2022. gada 1. novembrim MK noteikumu projekta 3.1.4. un 3.1.10. apakšpunktā minētajā gadījumā var iesniegt investīciju projektu pieteikumus VARAM.
6) Investīciju projekta ilgtspēja (MK noteikumu projekta 3.3. un 4.7. apakšpunktu kontekstā) tiek vērtēta atbilstoši pašvaldības iesniegtajai informācijai par investīciju projekta uzturēšanas izmaksām trīs gadus pirms (ja ir attiecināms) un ne mazāk kā 10 gadus pēc investīciju projekta īstenošanas. Proti, pašvaldībai piesakot investīciju projektu valsts budžeta finansējumam (aizņēmumam), ir jāveic izvērtējums par investīciju projekta ilgtspēju un tā radīto ietekmi uz pašvaldības budžetu turpmākajos 10 gados;
7) Noteikuma projekta 3.6. apakšpunkts paredz, ka investīciju projektiem ir jāapliecina tehniskā gatavība – plānotajiem būvdarbiem (ja attiecināms) ir izdota būvatļauja un tajā veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi vai ir akceptēta būvniecības iecere, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā, vai ir sagatavots cits būvniecības jomas normatīvajos aktos noteikts dokumentu kopums, kas apliecina investīciju projekta tehnisko gatavību. Ja investīciju projekts ir uzsākts no citiem finanšu avotiem, tad par investīciju projekta pieteikumā iekļauto daļu ir jānorāda, ka ir izdota atsevišķa būvatļauja. Ja nav attiecināms, pašvaldība iesniedz apliecinājumu, ka paredzētā investīciju projekta īstenošanai būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami;
8) Atšķirībā no 2021. gada, MK noteikumu projekts paredz jaunu prasību – uz investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi ir jābūt paziņotiem nepieciešamo iepirkumu rezultātiem (par visiem iepirkumiem, kas nepieciešami investīciju projekta mērķa sasniegšanai). Minētā prasība attiecas uz pašvaldību ( t.sk. to iestāžu  un kapitālsabiedrību) veiktajiem iepirkumiem. Atbilstoši 2021. gada pieredzei, pašvaldības atkārtoti iesniedz investīciju projektu pieteikumus vai precizē ar MK rīkojumu apstiprināto investīciju projektu izmaksas,  jo iepirkumu rezultātā ir pieaugušas izmaksas. Tāpat iepirkuma kavēšanās ir viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības kavē MK noteikumu projekta 7. punktā noteikto termiņu - pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par atbalstāmajiem investīciju projektiem pašvaldības divu mēnešu laikā iesniedz aizņēmuma pieprasījumus;
9) Investīciju projekta pieteikumā jānorāda neattiecināmo (ja tādas ir) izmaksu finansēšanas avots, ņemot vērā, ka neattiecināmās izmaksas nav investīciju projekta ietvaros paredzētais pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
10) Ņemot vērā iesniegto investīciju projektu apjomu un skaitu 2020. gadā un 2021. gadā, plānots, ka 2022. gadā investīciju projektu iesniegšanai var tikt izmantota elektroniskā tiešsaistes forma. Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2020. – 2023. gadam paredz attīstīt proaktīvu pakalpojumu sniegšanas modeli, pievērsties uz lietotāju orientētai pieejai, veidot saskaņotu un integrētu pakalpojumu struktūru, kā arī nodrošināt pārrobežu pakalpojumus un izkopt principus “digitāls pēc noklusējuma” un “primāri digitāls”, kuru pamatbūtība ir ietverta pašvaldību investīciju projektu pieteikumu iesniegšanas procesā.
11) Lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, MK noteikumu projektā ir saglabāti investīciju projektu mērķi, kas vērsti uz šādam darbībām, piemēram, energoefektivitātes pasākumi (MK noteikumu 3.1.1. apakšpunktā noteiktais mērķis).
12) Papildus jau esošajiem investīciju projektu mērķiem, kas mazina klimata pārmaiņas vai pielāgojas tām, MK noteikumu projekta 3.1.11. apakšpunktā ir paredzēts jauns mērķis un ir precizēts 3.1.2. apakšpunktā minētais mērķis. Tāpat MK noteikumu 3.11. un 3.12. apakšpunktos ir noteikti papildu nosacījumi, kas veicina tādu investīciju projektu pieteikumu iesniegšanu, kas vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām.

Skaidrojums par MK noteikumu projektā ietvertajām prasībām investīciju projektu mērķiem:
1) MK noteikumu projekta 3.1.2. apakšpunktā noteiktajā mērķī nosacījums, ka inženierkomunikācijām ir jābūt pašvaldības īpašumā attiecas gan uz investīciju projektiem, kas tiek īstenoti pilsētu teritorijās, gan uz investīciju projektiem, kas tiek īstenoti ārpus pilsētu teritorijām. Pilsētas šo noteikumu izpratnē ir valstspilsētas un pilsētas atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. MK noteikumu projekta 3.1.2. apakšpunktā noteiktajā mērķī minētā u.c. transporta infrastruktūra ir, piemēram veloceliņi un gājēju ietves. Investīciju projekta pamatā ir jābūt transporta infrastruktūras lietojamās daļas (brauktuves) pārbūvei vai būvniecībai. MK noteikumu projekta 3.1.2. apakšpunktā minētais nosacījums par attiecīgajā investīciju projektā iekļauto objektu saistību ar ielu vai ceļu, u. c. transporta infrastruktūru ir attiecināms uz uzlādes infrastruktūru bezemisiju transportlīdzekļiem, inženierkomunikācijām un stāvlaukumiem.
2) MK noteikumu projekta 3.1.6. apakšpunktā noteiktajā mērķī, jeb "higiēnas prasību nodrošināšanai izglītības iestāžu un sociālās aprūpes centru ēkās un to teritorijās" ir atbalstāmi tādi investīciju projekti, kas paredz veikt investīcijas gan ēkā, gan ārtelpā (teritorijā), piemēram, rotaļu laukumā, atpūtas zonā ārtelpā, u.tml.
3) MK noteikumu projekta  3.1.7. apakšpunktā noteiktajā mērķī, jeb "pašvaldības īpašumā esošo ēku vai tās daļu pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildē" investīciju projekta pieteikumā jānorāda informācija par esošo ēkas vai tās daļas funkcionalitāti un izmantošanas mērķi (atbilstošais kods saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", kā arī informācija par plānoto ēkas vai tās daļas funkcionalitāti un izmantošanas mērķi (atbilstošais kods saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi").
4) Ja investīciju projekta pieteikums tiek iesniegts atbilstoši MK noteikumu projekta 3.1.8. apakšpunktā minētajam mērķim, tad investīciju projekta pieteikuma iesniedzējam ir jānorāda gan kopējais rindā esošo personu skaits, kas ir tiesīgas saņemt palīdzību atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, gan atsevišķi ir jānorāda arī rindā esošo kvalificēto speciālistu skaits likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” III¹ nodaļas izpratnē.
5)  Ja investīciju projekta pieteikums tiek iesniegts atbilstoši MK noteikumu projekta 3.1.12. apakšpunktā minētajam mērķim par 5G infrastruktūras attīstību pašvaldībās, tad investīciju projekta pieteikuma iesniedzējam projekta pieteikumam jāpievieno kartogrāfisks materiāls pilotteritorijai, kurā pašvaldība plāno attīstīt 5G testēšanai nepieciešamo infrastruktūru, kā arī jāsniedz apraksts par plānoto testējamo tehnoloģiju un produkta vai pakalpojuma aprakstu.
6) MK noteikumu 3.1.13. apakšpunktā noteiktajā mērķī par vispārējās izglītības iestādēm, pamatskolām paredzētais atbalsts un kritēriji var tikt piemēroti arī vidusskolai, par kuru ir pieņemts un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņots reorganizācijas lēmums par pakāpes maiņu no vidusskolas uz pamatskolu, kā pamatskolai darbību uzsākot ar 2022. gada 1. septembri.

Citi skaidrojumi:
1) Ņemot vērā, ka likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 10. pantā ir noteikts, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums investīciju projekta īstenošanai ik gadu, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām  investīciju projekta izmaksām, šāda prasība ir noteikta arī MK noteikumu projektā. Proti, MK noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā noteikts, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums investīciju projekta īstenošanai ik gadu, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par  15  procentiem  no pašvaldības kopējām investīciju projekta izmaksām attiecīgajam gadam plānotā ieguldījumu apjoma. Maksimālā pašvaldības budžeta līdzfinansējuma apmērs investīciju projektu īstenošanai nav noteikts. Savukārt, MK noteikumu projekta 3.8. apakšpunktā noteikts, ka valsts budžeta aizdevuma īpatsvars no visa attiecīgajam investīciju projektam pieprasītā valsts budžeta aizdevuma apmēra 2022. gadā ir ne mazāk kā 50 procentu un 2023. gadā ne vairāk kā 50 procentu.
2) Ar MK noteikumu projekta 4.7.4. apakšpunktā minēto vizuālo atainojumu ir saprotama izdruka vai ekrānuzņēmums no tīmekļa kartes vai kadastra informācijas sistēmas, shēma no būvniecības projekta u.tml.
3) Ja atšķiras tiltu infrastruktūras platība no MK noteikumu projekta 4.7.5. apakšpunktā minētās izziņas un investīciju projekta pieteikumā norādītās, tad investīciju projekta pieteikumam iesniedzējam ir jāsniedz skaidrojums par atšķirību iemesliem, kā arī jāpievieno vizuālais atainojums.
4) Ja nav apstiprināts, ka projekta turpmākajai īstenošanai tiks piesaistīti Eiropas Savienības fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, tad ir jāiesniedz MK noteikumu projekta 4.7.12. apakšpunktā minētais apliecinājums par to, ka investīciju projekts tiks īstenots no pašvaldības līdzekļiem vai citiem finanšu avotiem, norādot kādiem.
5) MK noteikumu projekta 5. punktā minētās komisijas sastāvs un darba organizēšana tiks noteikta ar MK rīkojumu tāpat, kā tas tika noteikts 2020. un 2021. gadā.
6) MK noteikumu projekta 6. punktā  ir paredzēta kārtība, kādā tiek izvērtēti investīciju projekti, ja pieprasītais aizņēmumu apjoms ir lielāks par pieejamo apjomu.
7) Aizņēmumu daļa, kas netiek faktiski apgūta 2022. gadā, netiek pārcelta uz 2023. gadu un pašvaldībai neapgūtā aizņēmuma daļa ir jānodrošina pašvaldības budžeta ietvaros.
8) Ja pašvaldība pēc Valsts kases aizdevuma līguma noslēgšanas 2021. gadā nav izņēmusi iepriekš plānoto valsts budžeta aizdevuma apjomu, t.sk. minimālo nepieciešamo 30 procentu īpatsvaru, no visa attiecīgajam investīciju projektam pieprasītā valsts budžeta apmēra, tad pašvaldības 2021. gadā neapgūto valsts budžeta aizdevuma īpatsvaru nodrošina no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai, ja būvdarbu gadījumā tiek veikti grozījumi valsts aizdevuma līgumā par valsts aizdevuma sadalījumu 2021. un 2022.gadam. Ņemot vērā pašvaldību investīciju projektu īstenošanas pieredzi 2021. gadā, daļai no pašvaldībām radās pamatotas grūtības investīciju projekta izpildei noteiktos termiņos un apmērā un būtiskākie kavējuma iemesli ir šādi:
 - ar Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 748 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” noteiktie ierobežojumi. Ar šiem ierobežojumiem tika ieviests stingrs regulējums ne tikai attiecībā uz darba veikšanu darba vietā klātienē, bet arī attiecībā uz darba laiku, nokļūšanu uz vai no būvobjekta, kā arī iespējām izmantot izmitināšanas pakalpojumus darbiniekiem, kas veic darbu ārpus savas dzīvesvietas;
 - no investīciju projektu izpildītāju puses tika ziņots par daudziem Covid-19 saslimšanas gadījumiem būvdarbu tiešo veicēju vidū, turklāt daudzas personas atradās karantīnā kā kontaktpersonas ar Covid-19 saslimušajām personām, kas apgrūtināja darbu izpildi.
Līdz ar to tiek paredzēts MK noteikumu projekta 12. punkts, kas nosaka, ka pašvaldības būvdarbu gadījumā var lūgt Valsts kasei grozīt 2021. gadā noslēgto aizdevuma līgumu, mainot aizdevuma sadalījumu pa gadiem. Šādā gadījumā valsts aizdevuma kopējais apmērs pēc grozījumu veikšanas valsts aizdevuma līgumā nav lielāks par valsts aizdevuma līgumā (pirms grozījumu veikšanas) noteikto. MK noteikumu 12. punkts neattiecas uz projektiem, kam valsts aizdevums bija paredzēts tikai 2021. gadā.
9) Saskaņā ar Valsts kases datiem par noslēgtajiem valsts aizdevuma līgumiem, piemērojot MKN projekta 12. punktu par grozījumu veikšanu noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos par valsts aizdevuma sadalījumu 2021. un 2022. gadam, provizoriski 4 000 000 euro būtu pārceļami izmantošanai 2022. gadā. Tādējādi, piemērojot MKN projekta 12. punktā noteikto, pārceltais finansējums 2022. gadā izmantos daļu no pašvaldību aizņēmumu palielinājuma 70 000 000 euro apmērā pašvaldību investīciju projektu.
10) VARAM ir tiesības pieprasīt pašvaldībai iesniegt papildu informāciju par investīciju projektu, kas apliecinātu tā atbilstību noteikumu projekta kritērijiem.
11) MK noteikumu projektā minētie lēmumi netiek pieņemti Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, jo šie lēmumi nav uz āru vērsti tiesību akti. Šie lēmumi ir uzskatāmi par iekšējiem pārvaldes lēmumiem, kas skar tikai tiešās pārvaldes iestādes un pašvaldības.
12) MKN projekta 3.1.5. apakšpunktā nav ietverta atsauce uz kādas konkrētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Proti, lai pašvaldība 3.1.5. apakšpunktā paredzētajā mērķī varētu iesniegt investīciju projekta pieteikumu, kā būtisks nosacījums ir tas, vai attiecīgā pašvaldība ir izstrādājusi saistošos noteikumus par atbalsta pasākumiem iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem – esošajiem maģistrālajiem vadiem, kuri izbūvēti Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros.